Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud uzsācis pirmo krabju nūjiņu partiju ražošanu jaunizveidotajā Liepājas rūpnīcā, informē uzņēmumā.

SIA Syfud zivju pārstrādes rūpnīca šobrīd ir otrā ražotne Latvijā, kurā tiek ražotas krabju nūjiņas gan vietējam, gan eksporta tirgiem.

“Latvija ir bagāta ar zivju pārstrādes tradīcijām, tomēr vietējie ražotāji tikai pamazām pārorientējas uz jauniem eksporta tirgiem. Mūsu mērķis jau no sākta gala primāri ir ražot jaunus un modernus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu Rietumvalstu tirgos. Šobrīd esam tikai otrā zivju pārstrādes rūpnīca, kas Latvijā ražos krabju nūjiņas. Līdz ar to mēs nekonkurējam ar citiem tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, pēc kuriem ir augošs pieprasījums eksporta tirgos. Plānojam ražot krabju nūjiņas gan ar savu zīmolu, gan arī privātā zīmola (private label) produktus dažādiem tirdzniecības tīkliem,” komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Liepājā atklāta zivju pārstrādes uzņēmuma SyFud rūpnīca, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās kopumā ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro un kuras ražošanas jauda ar laiku varētu sasniegt pat 250 miljonus eiro gadā.

Līdz ar jaunās SIA Syfud ražotnes Liepājā atklāšanu būtiski palielināsies un dažādosies Latvijas zivjrūpniecības nozares ražošanas un eksporta jauda.

SIA SyFud, kas strādā ar zīmolu Port Lite, 2020.gadā iegādājās bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un sāka vērienīgu investīciju projektu, kas tika realizēts vairākās kārtās. Rezultātā uzņēmumā ir izbūvēti trīs ražotņu korpusi, kuros izvietotas jaunas, modernas iekārtas, kas garantē drošu, ekoloģisku un efektīvu zivju produkcijas ražošanas procesu.

"Latvijā un jo īpaši Liepājā ir senas un stabilas zivjrūpniecības tradīcijas, tādēļ mēs vienlaikus lepojamies darboties šajā nozarē un pilsētā, un vienlaikus tā ir arī liela atbildība. Mūsu mērķis, plānojot Liepājas ražotni, bija ražot jaunus un mūsdienīgus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu rietumvalstu tirgos. Mēs nekonkurēsim ar citiem Latvijas tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, dodod pienesumu Liepājai, nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā," saka uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāks pieņemt iesniegumus grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, informē VID pārstāvji.

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams vienreizējs valsts atbalsts - grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Atbalsta pasākuma īstenošanai no valsts budžeta atvēlēti 70,8 miljoni eiro, un atbalstam var pieteikties vienu reizi - par 2020.gada novembri vai decembri.

Iesnieguma forma atbalsta pieteikumam būs pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no pirmdienas.

Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir saskārušies ar apgrozījuma kritumu vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šogad augustā, septembrī un oktobrī kopā, turklāt šis apgrozījums atbalsta mēnesī ir vismaz par 30% mazāks nekā uzņēmumam tas bija 2019.gada attiecīgajā mēnesī.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Šovasar atklāts garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti – Jūrtaka, kas popularizēs veselīgu dzīvesveidu un veicinās lauku tūrismu

Jūrtaka sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā.

Tā kā maršruts ir veicams abos virzienos, Tallina var būt arī starta punkts. Kopējais takas garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ved gar jūru Latvijas teritorijā, bet 620 km – Igaunijā. Igauņu valodā takas nosaukums ir Ranniku Matkarada.

Tā ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Projekts tapis Igaunijas–Latvijas programmas projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros, tas saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 926,3 tūkst. eiro apjomā un sadarbības partneru līdzfinansējumu 163,5 tūkst. eiro. Projekta realizēšanā iesaistījušies astoņi partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes Tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija un Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kas bija šī projekta vadošais partneris. Viesmīlības biznesā un zivju pārstrādē iesaistītie uzņēmēji takas izveidi vērtē pozitīvi un tajā saskata nozīmīgu biznesa artavu.

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.