Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Kaņepju sektors Latvijā un Baltijā gaida jaunas investīcijas un to būtu jēga darīt, vienlaicīgi mainot likumdošanas regulējumu, kas ļautu plašāk pārstrādāt kaņepes veselības, pārtikas, tekstilrūpniecības, skaistumkopšanas un citās nozarēs.

Eiropas industriālo kaņepju asociācijas (EIHA) direktore Lorenza Romanese un Baltijas valstu kaņepju audzēšanas industrijas dalībnieki piedalījās kārtējā starptautiskā Baltijas kaņepju seminārā. Seminārā nozares eksperti izskaidroja kaņepju kultūras audzēšanas potenciālu un svarīgumu, kā arī dalījās ar ieteikumiem, kā pārvarēt šķēršļus, kas ierobežo kaņepju sektora izaugsmes potenciālu.

Semināra dalībnieki dalījās ar starptautisku pieredzi un aicināja sadarboties, lai kaņepju industrijas attīstība kļūtu efektīvāka. Kaņepju audzēšana spēj labvēlīgi ietekmēt vidi un palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus. Tomēr Eiropas Savienībā kaņepju uzņēmēji sastop šķēršļus, piemēram, pastāv novecojuši kaņepju audzēšanas ierobežojumi, kā arī kaņepju kultūra nav skaidri definēta Eiropas Savienības dokumentos.

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā turpina strauji augt, informē Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem ar kaņepēm apsētās platības augušas no 316 hektāriem 2016. gadā līdz 907 hektāriem 2017. gadā. 2018. gadā Latvijā pirmo reizi kaņepes iesētas septiņos pagastos.

Šogad audzēšanas apjomi stabilizējušies, un, kā tika konstatēts Latvijas industriālo kaņepju asociācijas 2018. gada rudens konferencē, aktīvākie valsts kaņepju audzētāji, pārstrādātāji, sadarbībā ar zinātniekiem un sēklu audzētājiem investē laiku un līdzekļus, lai Latvijā attīstītu vēl vienu lauksaimniecības nozari ar augstu eksportspēju.

Arī ES valstīs kaņepju audzēšanas nozare sekmīgi attīstās, vērojams straujš pieprasījuma kāpums. Apsētās platības augušas no 21,82 tūkstoši hektāru 2016. gadā līdz 36,85 tūkstošiem hektāru 2017. gadā. Interesanti, ka Igaunija 2017. gadā ar teju 10 000 hektāriem sējumu kļuvusi par otro lielāko kaņepju audzētāju Eiropā, atpaliekot tikai no izteikta tirgus līdera Francijas, kur kaņepes audzē 17,63 tūkstošos hektāru.

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Šonedēļ Kaņepes Kultūras centrā (KKC) darbību sāks neliels «art-house» kinoteātris «Kino Augusts», ar mērķi izrādīt nekomerciālu, neatkarīgu un spēcīgu kino, informē KKC.

Kinoteātris veltīts kino režisoram un festivāla «Arsenāls» dibinātājam Augustam Sukutam (1947 - 2017).

«Kad ar komandas biedriem meklējām kādu nozīmīgu un atbilstošu nosaukumu iecerētajam pastāvīgam filmu izrādīšanas maratonam, bieži nonācām pie salīdzinājuma - «tā kā Arsenālā»; «nu, tā kā Sukuts darītu». Kronis visam bija uzieta fotogrāfija, kurā Augusts Sukuts vienā no pēdējām vizītēm Rīgā bija iegriezies Kaņepes Kultūras centrā ar mērķi apskatīt kino zāli, jo bija dzirdējis, ka ir parādījusies jauna telpa publiskiem seansiem. Beigu beigās jau, ja mēs gribētu veltīt kino nosaukumu Čārlijam Čaplinam vai Paradžanovam - kāpēc gan ne, ja tas ir apzināti un uzņemoties visu atbildību šīs izcilās personības priekšā,» stāsta KKC saimnieks Dāvis Kaņepe.

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Nākamnedēļ Kaņepes kultūras centra terasē tiks izvietots pirmais publiskais ledusskapis - "Kopienas skapis”, informē centra pārstāvji.

“"Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas “apmaiņas punktu” ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā,” skaidro iniciatīvas autori.

“"Kopienas skapis" būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī”,” teikts paziņojumā.

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad tām sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

Foto: Publicitātes

Zemnieku saimniecība "Kotiņi" gandrīz trīsdesmit gadu laikā no 14 hektāru lielas teritorijas izaugusi līdz 3000 hektāru plašai saimniecībai. Šogad uzmanības centrā ir kaņepes.

Norit nepārtraukts attīstības process, citādi biznesam labi neklātos, žurnālam "Dienas Bizness" atklāj zemnieku saimniecības pārstāvis Rolands Keišs.

Saimniecība šobrīd ir vienīgā Latvijā, kas pirms gada uzsāka audzēt vietējo – Venerandas Stramkales izloloto kaņepju šķirni "Pūriņa", kas esot izcili piemērota pārtikas produktu ražošanai. "Mums ir izveidots pilnīgs cikls – no grauda iesēšanas līdz pat šķīvim. Ar savu produktu varam pabarot arī tūristus," priecīgi teic R. Keišs.

"Ir divu veidu cilvēki – tie, kuri kļūst par pastāvīgajiem klientiem, nebaidās iebraukt pie mums ciemos un pirkt vietējo produkciju, un tie, kam pirmajā vietā ir cena," stāsta R. Keišs.

Lai veicinātu zemnieku saimniecības Kotiņi paplašināšanos un attīstību, kā arī produkcijas dažādošanu, Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 2,9 miljonu eiro apmērā.

Finansējumu plānots izmantot granulēšanas un ekstrudēšanas kompleksa izveidei, kā arī lauksaimniecības tehnikas iegādei.

ZS Kotiņi ir viens no lielākajiem sēklu audzētājiem Baltijā, un ir Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem. Zemnieku saimniecībā ražo arī augstvērtīgi kvalitatīvu pārtiku un lopbarību.

“30 gadu laikā esam attīstījušies un izveidojuši pasaules līmeņa saimniecību, jau kopš dibināšanas mūsu pamatnodarbošanās ir graudkopība un sēklu ražošana. Saimniecības darbu ir novērtējušas gan valsts amatpersonas, gan mūsu apmeklētāji. Labprāt uzņemam ciemiņus, izglītojam un iepazīstinām ar mūsu veikumu, parādām jaunāko un modernāko lauksaimniecības tehniku, tādēļ mūsu saimniecību ir iecienījušas arī tūristu grupas. Saimniekojam gudri, ilgtspējīgi, un konkurētspējīgi. Esam vērsti uz nemitīgu izaugsmi un attīstību savā nozarē, īstenojam bioloģisku un videi draudzīgu saimniekošanu. Ļoti domājam, lai mūsu pārtikas ķēde no lauka līdz pusdienu galdam būtu ilgtspējīga,” stāsta Aldis Ločmelis, ZS Kotiņi saimnieks.

Vācijas Veselības ministrija sagaida, ka plānotā marihuānas legalizācija valsts tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām un cietumiem ļaus gadā ietaupīt vairāk nekā miljardu eiro.

Tas izriet no pārskatītā likumprojekta, ko ministrija ceturtdien izsūtīja profesionālajām apvienībām, kuras nodarbojas ar šo jautājumu, pavēstījis ministrijas pārstāvis.

Saskaņā ar likumprojektu ministrija prognozē, ka tiesībaizsardzības iestādes gadā ietaupīs 800 miljonus eiro, tiesas - 220 miljonus, bet labošanas iestādes - 35 miljonus.

Likumprojekts paredz, ka cilvēkiem, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, būs atļauts glabāt līdz 25 gramiem marihuānas. Plānots atļauta arī ne vairāk kā trīs kaņepju stādu audzēšanu personīgai lietošanai.

Tomēr "zālīte" netiks tirgota specializētajos veikalos, kā savulaik tika ierosināts. Tā vietā kaņepju audzēšana un tirgošana tiks atļauta īpašu marihuānas klubu ietvaros. Tomēr klubiem un to biedriem būs jāievēro stingri noteikumi.

Piesaistot pūļa līdzfinansējumu, Viļānos, Latgalē atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Obelisk Farm kaņepju muzejā tiks piedāvātas ekskursijas, degustācijas, apmācības un darbnīcas. Kaņepju muzeja mērķauditorija būs apmeklētāji vecumā no 5 līdz 80 gadiem.

Kaņepju muzeja izveidošanai Viļānos Andris un viņa ģimene ieguldījuši savus personīgos līdzekļus, kā arī piesaistījuši pūļa līdzfinansējumu no «Gofundme» platformas. Projektam atsaucās ziedotāji no tādām valstīm kā Latvija, Igaunija, Vācija, Portugāle, Austrija un citas. Kopējās investīcijas muzeja izveidei ir aptuveni 1500 eiro.

Kopš septembra beigām darbību Kaņepes Kultūras centrā (KKC) uzsākusi kafejnīca Austra.

Līdzšinējās kafejnīcas telpas Kr.Barona ielā atstātas dažādu iemeslu dēļ, biznesa portālam Db.lv pastāstīja kafejnīcas «Austra» vadītāja Rūta Rietuma. Viņa norādīja, ka atrast kafejnīcai atbilstošas telpas nebija tik viegli kā licies, tāpēc priecājas, ka sekojis piedāvājums sadarboties ar KKC.

«Taisnības labad jāsaka, ka izvēle bija vairāk abpusēja, - jo mums gan atbilst «Austra» vērtības, gan mums - viņu,» komentēja KKC pārstāve Anna Luīze Pētersone.

KKC izveidota atvērtā tipa virtuve. «Pavāru izveidotais ēdināšanas uzņēmums ir par caurspīdīgumu. Katrs ziņkārīgais var aplūkot un parunāties par un ap to, ka pasniegto ēdienu no sākuma līdz galam pavāri pagatavo paši un uz vietas,» komentē A.L.Pētersone.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.