Brazīlijā otrdien tika reģistrēti 1039 jauni nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, un valsts piekto dienu pēc kārtas bija pirmajā vietā pasaulē pēc jauno Covid-19 upuru skaita.

Latīņamerikas lielākā valsts Brazīlija ir kļuvusi par jaunu epicentru jaunā koronavīrusa pandēmijā, un pēc jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaita tā pārspēj ASV, kas ir Covid-19 vissmagāk skartā valsts.

ASV pēdējās trīs dienas pēc kārtas jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir bijis mazāks par 700.

Kopš Brazīlijā pirms nedēļas saasinājās Covid-19 pandēmija, jauno vienas diennakts nāves gadījumu skaits četras reizes ir pārsniedzis tūkstoti.

Brazīlijā tagad ir apstiprināti 24 512 nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, liecina Veselības ministrijas oficiālie dati. Nepietiekama testu veikšana gan nozīmē to, ka reālais skaits var būt daudz lielāks.

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Latvijas atvērtā pirmkoda programmatūras uzņēmums SIA "Zabbix" šodien atver savu pārstāvniecību Brazīlijā, Porto Alegre. Uzņēmumam jau darbojas trīs pārstāvniecības ārpus Latvijas – Japānā (dibināta 2012.g.), ASV (2015) un Krievijā (2018).

Zabbix ir Latvijā radīta atvērtā pirmkoda programmatūra, kas ir paredzēta IT infrastruktūras resursu veiktspējas un pieejamības uzraudzībai un izsekošanai. Programmatūru plaši pielieto visā pasaulē un Latvijā dažādās nozarēs – finanšu un bankas, mazumtirdzniecības, izglītības, valsts un pašvaldību, kā arī organizāciju IT infrastruktūras monitorēšanai.

Ar Brazīlijas filiāles atvēršanu SIA "Zabbix" varēs sniegt savus profesionālos pakalpojumus un palīdzēt vietējiem uzņēmumiem atrisināt sarežģītus IT monitoringa uzdevumus daudz vienkāršāk – pakalpojumi pieejami vietējās valodās, biznesa darījumus var veikt Brazīlijas reālos, kā arī "Zabbix" klientiem ir iespēja saņemt tehnisko atbalstu uz vietas savā valstī. "Zabbix" kā programmatūra un uzņēmums ir pilnībā lokalizēts gan portugāļu valodā Brazīlijas tirgum, gan spāņu valodā pārējām valstīm šajā reģionā. Jaunās izmaiņas ļaus samazināt izdevumus un piedāvāt daudz konkurētspējīgākas cenas šim tirgum.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Kafijas cena līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski palielināties, neskatoties uz prognozēto 2020./21.gada sezonas pārpalikumu, liecina "Reuters" veiktā analītiķu un brokeru aptauja.

Eksperti paredz, ka gada beigās arabica šķirnes kafijas cena varētu sasniegt 1,2 dolārus par mārciņu, kas ir par 0,9% augstāk nekā pagājušās nedēļas beigās, savukārt robusta kafijas cena varētu sasniegt 1390 dolārus par tonnu, kas ir par 3,42% augstāk nekā pagājušās nedēļas beigās.

"Šis gads daudzām izejvielām ir izaicinājumu pilns," saka nākotnes kontraktu stratēģis Stīvens Plats, atsaucoties uz centrālo banku stimulējošās politikas ietekmi, no vienas puses, un pieprasījuma izmaiņām Covid-19 dēļ, no otras puses.

"Izskatās, ka vīruss ir veicinājis pieprasījumu pēc zemākas kvalitātes kafijas galvenajos patēriņa tirgos, tostarp, Brazīlijā, kur industriālo pārdošanas apjomu kritumu daļēji kompensēja augstāks privātais patēriņš," viņš saka.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Pasaulē ar jauno koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits sasniedzis 25 miljonus, liecina Džonsa Hopkinsa universitātes apkopotie dati.

No valstīm vislielākais saslimušo skaits - gandrīz seši miljoni - ir ASV.

Otrs lielākais saslimušo skaits ir Brazīlijā, kur inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta gandrīz 3,9 miljoniem cilvēku, bet trešajā vietā ir Indija ar vairāk nekā 3,5 miljoniem saslimušo.

No jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk cilvēku miruši ASV, kur reģistrēti aptuveni 183 000 nāves gadījumu.

Otrajā vietā ir Brazīlija ar vairāk nekā 120 000 mirušo un trešajā vietā Meksika ar vairāk nekā 64 000 nāves gadījumu.

Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes apkopotajiem datiem pasaulē no Covid-19 miruši jau vairāk nekā 845 000 cilvēki.

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Brazīlija pirmdien noraidīja G7 valstu palīdzību cīņā ar Amazones lietusmeža ugunsgrēkiem, vienai no Brazīlijas vadošajām amatpersonām mudinot Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pievērsties «savām mājām un savām kolonijām».

«Mēs augstu novērtējam šo piedāvājumu, bet varbūt šos resursus būtu pareizāk izmantot, lai no jauna apmežotu Eiropu,» portālam G1 sacīja prezidenta Žaira Bolsonaru administrācijas vadītājs Onikss Lorenconi.

Šādi Lorenconi izteicās par apņemšanos piešķirt cīņai ar lietusmežu ugunsgrēkiem 20 miljonus ASV dolāru, kuru pirmdien izteica G7 samita dalībnieki Francijas pilsētā Biaricā.

«Makrons nespēj izvairīties pat no prognozējama ugunsgrēka baznīcā, kas ir pasaules mantojuma objekts. Ko gan viņš varētu mācītu mūsu valstij,» vaicāja Lorenconi, atgādinot par aprīlī notikušo ugunsgrēku, kas izpostīja Parīzes Dievmātes katedrāli.

Brazīlijas vides ministrs Rikardu Salless sākotnēji žurnālistiem atzinīgi izteicās par G7 piedāvāto finansējumu cīņai ar ugunsgrēkiem, kas jau izpletušies 950 000 hektāru platībā. Ugunsdzēšanas darbos iesaistīta arī armija.

Arabikas kafijas cena trešdien sasniegusi augstāko līmeni kopš 1977.gada saistībā ar bažām par ierobežotām piegādēm, ko radījis sausums Brazīlijā.

Arabikas kafijas cena Ņujorkas biržā trešdien uz brīdi sasniedza 3,201 dolāru par mārciņu.

Visu laiku augstākā kafijas cena reģistrēta 1977.gadā, kad tā veidoja 3,375 dolārus par mārciņu.

Pasaulē lielākā kafijas ražotāja Brazīlija šogad piedzīvoja vēl nepieredzētu sausumu, kas radījis bažas par ražu 2025./2026.gada sezonā.

Tāpat kafijas cenas pieaugumu veicina ģeopolitiskie faktori, tostarp kuģniecības traucējumi Sarkanajā jūrā, iespējami ASV tarifi un nākotnes Eiropas Savienības regulas attiecībā uz mežu izciršanu.

Vienlaikus Vjetnamā novērojamas bažas par robustas kafijas piegādēm, kuras arī radījis sausums tās augšanas laikā. Šīs šķirnes kafija tiek izmantota šķīstošās kafijas ražošanai.

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Kiberuzbrukuma dēļ darbu apturējušas Japānas autoražotāja "Honda" rūpnīcas Brazīlijā un Indijā, trešdien pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Šīs nedēļas sākumā notikušais kiberuzbrukums bija vērsts pret "Honda" iekšējiem serveriem un izplatījis vīrusu kompānijas sistēmās, sacīja pārstāve.

Pēc uzbrukuma joprojām nestrādā motociklu rūpnīcas Indijā un Brazīlijā, bet trešdien darbu atsākusi auto rūpnīca Turcijā.

Kompānija joprojām veic izmeklēšanu par uzbrukuma detaļām, pavēstīja "Honda" pārstāve.

Kopumā kiberuzbrukums skāra 11 "Honda" rūpnīcas, tostarp piecas ASV. Visas ASV rūpnīcas jau atsākušas darbu.

Kā pavēstīja "Honda" pārstāve, rūpnīcu darba apturēšanai būs tikai ierobežota ietekme uz kompānijas biznesu globāli.

Pasaules autoražotāji, tostarp "Honda", jau ir smagi cietuši no pārdošanas apjomu krituma koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Binance organizētais Ukrainas izglītības iniciatīvas projekts sešu mēnešu laikā izaudzis par starptautisku blokķēdes tehnoloģiju un Web3 izglītības projektu, kam pievienojas arvien vairāk valstu un izglītības iestāžu visā pasaulē.

Web3 izglītības iniciatīvas programmu filantropijas grupa Binance Charity sadarbībā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju uzsāka pērnā gada jūnijā, lai palīdzētu Austrumukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir zaudējuši darbu, pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū Rietumukrainā. Izglītības iniciatīvas ietvaros pasaules vadošā kripto platforma Binance sešu mēnešu laikā ir saņēmusi jau vairāk nekā 82 200 pieteikumu Web3 izglītības apguvei.

Programma guva lielu atsaucību, un līdzās Ukrainai izglītības iniciatīvā iesaistījās arī citas valstis – Francija, Vācija, Austrālija, Senegāla, Nigērija, Kipra, Dienvidāfrika un Brazīlija. 2022. gadā dažādiem programmas projektiem kopumā tika saziedoti vairāk nekā 2,2 miljoni ASV dolāru, nodrošinot šo valstu studentiem iespēju bez maksas apgūt dažādus ar Web3 saistītus kursus. Līdz šim ar ziedojumiem ir finansētas 259 180 apmācību stundas un semināri.

Nesaskaņu dēļ par karu Ukrainā pasaules 20 rūpnieciski attīstītāko ekonomiku grupas G20 finanšu ministru tikšanās Sanpaulu ceturtdien beigusies bez kopīga gala paziņojuma.

Kopīgā paziņojuma vietā G20 prezidējošā valsts Brazīlija publicēja savu kopsavilkumu par sanāksmi.

Ukrainā un Gazas joslā notiekošie kari sanāksmes kopsavilkumā pieminēti tikai zemsvītras piezīmē, kurā teikts, ka ministri runāja par notiekošajiem konfliktiem un humānajām krīzēm, īpaši izceļot Ukrainu un Gazu.

Brazīlija uzstāja, ka finanšu ministru tikšanās nav pareizais forums tādu ģeopolitisku jautājumu izskatīšanai.

Kā izteicies Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kopīga sanāksmes paziņojuma nav, jo "mēs nespējām vienoties par kopīgu valodu, kā izvērtēt Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikā".

Bija arī mēģinājums pielīdzināt Krievijas uzbrukumu Ukrainai ar humanitāro situāciju Gazā, norādīja Lindners, piebilstot, ka Vācija to nevarēja atbalstīt.

Eiropas Savienības (ES) priekšlikums ierobežot zvejas iespējas Baltijas jūrā atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījis Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) komisija gatavojas pieņemt regulu, ar kuru 2024.gadā būtiski tiks ierobežotas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Noteiktie ierobežojumi atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību un zivrūpniecību, bažas pauž asociācija.

Priekšlikums ar ko 2024.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza regulu, skaidri parāda ES komisijas nostāju zivju resursu apguvē, kas ir pretrunā ar Starptautiskās jūras izpētes padomes ieteikumu (ICES) un Baltijas jūras konsultatīvās padomes ieteikumu. Neskatoties uz to, bez argumentācijas un pamatojuma, nesaprotamu motivāciju ES komisija izskata iespēju ierobežot zvejas iespējas 2024.gadam, vēstulē skaidro V. Ūlis.

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Tā dēvētajā Sniega krabju lietās zivkopības uzņēmums SIA "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro zaudējumu segšanai, liecina Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes) publiskotā informācija.

"North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban zaudējumu summa tiek aplēsta 388 miljonu eiro apmērā un to veido gan zaudētās investīcijas, gan konkrētā laika periodā neiegūtā peļņa. "Zaudējumi ir vērā ņemami un lieli," piebilda Pildegovičs. Viņš norādīja, ka tiesvedība ir procesā, tādēļ patlaban plašāku komentāru sniegt par tās gaitu vai pieprasīto naudas summu nav iespējams.

Tāpat "North Star LTD" īpašnieks atgādināja, ka tiesvedība ir tikai par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, tajā netiks skatīti jautājumi par zvejas atsākšanu.

Jau ziņots, ka 2020.gada augustā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā tika izveidots tiesas sastāvs, kas izskatīs tā dēvēto sniega krabju lietu.