Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Pēc piecu gadu ilga pārtraukuma ASV oficiāli atgriezušās ANO izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā, otrdien paziņojusi UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

"Tā UNESCO ir lieliska ziņa. Impuls, kuru esam guvuši pēdējo gadu laikā, turpinās pieaugt. Mūsu iniciatīvas visā pasaulē kļūs spēcīgākas," norādīja Azulē.

Līdz ar ASV atgriešanos UNESCO šobrīd ir 194 dalībvalstis.

Oficiālā ceremonija ar ASV karoga pacelšanu paredzēta jūlija beigās.

Par lēmumu atkal pievienoties organizācijai Vašingtona informēja UNESCO jau jūnija sākumā.

ASV Valsts sekretāra vietnieks vadības un resursu jautājumos Ričards Verma UNESCO adresētajā vēstulē cita starpā izklāstījis arī Vašingtonas parāda atmaksas plānu.

ASV Kongress vēl decembrī atbalstīja 500 miljonu dolāru atvēlēšanu, lai dzēstu UNESCO biedra naudas parādu.

Kā norāda aģentūra AP, šāds lēmums tika pieņemts, bažījoties, ka Ķīna varētu ieņem UNESCO līdera vietu, ko savulaik ieņēma ASV.

Lai diskutētu par sasniegumiem Baltijas valstu galvaspilsētu vēsturisko centru pārvaldībā un mūsdienu norisēm vēsturisko centru pilsētvidē, Rīgā pulcējās Viļņas, Tallinas un Rīgas galvenie eksperti UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanā.

Pasākumā klātesošie dalījās pieredzē un diskutēja par visu trīs Baltijas galvaspilsētu vēsturisko centru saglabāšanu, atjaunošanu un ar to saistītajiem izaicinājumiem, problēmām un risinājumiem laikā, kopš to iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

"Aizvadītas intensīvas diskusijas, kurās piedalījās arī saistīto valsts un pašvaldības iestāžu eksperti, kā arī aktīvāko iedzīvotāju organizāciju pārstāvji. Tā kā šis ir tikai pirmais no vairākiem plānotajiem pasākumiem, tad sākumā katra pilsēta sniedza plašu vispārīgo pārskatu, kā katra no Baltijas valstu galvaspilsētām realizē UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanas funkciju. Turpmākajos sadarbības pasākumos analizēsim šo pieredzi jau detalizētāk," informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigars Kušķis.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar starptautiski atzīmējamām dienām, kas vēsta par pasaules daudzveidību un miera kultūru, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sagatavojusi UNESCO starptautisko dienu Gada plānotāju.

Gada plānotājs sniedz ieskatu 52 starptautiski atzīmējamo dienu vēsturē un iedvesmo līdzdalībai pasaules ilgtspējas un miera sekmēšanai. Plānotājs sastāv no divām daļām: pirmā ir divpadsmit mēnešu izklājums, izceļot katras starptautiski atzīmējamās dienas datumu un nosaukumu, bet otrā daļa iepazīstina ar noteiktas dienas galveno vēstījumu, kas papildināts ar ieteikumiem līdzdalībai.

Gada plānotāja mēneša dienu izkārtojums nav piesaistīts konkrētam gadam, līdz ar to brīvi izmantojums pēc vajadzības, neatkarīgi no gada mēneša vai datuma, kad ir iedvesma sākt to izmantot savā ikdienā.

«Rudens ir ražas laiks - uzsākot jauno mācību gadu novēlam, lai jūsu sirds un prāta apcirkņi vienmēr būtu pilni ar gudrību, kas ļauj šķirt svarīgo no mazsvarīgā, mīlestību, kas ceļ spārnos, un pārliecību, ka katrs mūsu spertais solis, teiktais vārds un veiktais darbs atbalsojas pasaulē. Lai atklātu veidus, kā ikviens var izjust un izzināt pasauli, esam sagatavojuši Gada plānotāju UNESCO starptautiskajām dienām, kas vienlaicīgi sniegs zināšanas par globāliem jautājumiem un kultūras daudzveidību un aicinās ikvienu iesaistīties un līdzdarboties, lai darītu pasauli par labāku vietu mums visiem,» norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Lielajiem kruīzu kuģiem no 1.augusta būs aizliegts iebraukt Venēcijas centrā, otrdien paziņoja Itālija pēc gadiem ilgas brīdināšanas, ka šie kuģi var nodarīt nelabojamu postu vēsturiskajai pilsētai.

Lēmums par aizliegumu pieņemts dažas dienas pirms ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sanāksmes. UNESCO bija ierosinājusi pievienot Venēciju apdraudēto mantojuma objektu sarakstam.

"Šodien pieņemtais dekrēts ir svarīgs solis Venēcijas lagūnas sistēmas aizsardzībai," paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc dekrēta pieņemšanas ministru kabineta sanāksmē.

Viņš piebilda, ka būtu jāpiešķir nauda, lai mazinātu šī aizlieguma ietekmi uz nodarbinātību.

Lielākie kuģi tiks novirzīti uz Venēcijas rūpniecisko ostu Margeru. Tas tomēr tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu, un ministri aicināja izteikt idejas par jaunu pastāvīgu termināli.

COVID-19 pandēmija pēdējos mēnešos smagi ietekmējusi kultūras institūcijas, tostarp muzejus, no kuriem lielākā daļa pandēmijas laikā tika slēgti. Saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes datiem (ICOM) pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.

UNESCO publiskojis ziņojumu par muzejiem COVID-19 krīzes laikā, secinot, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012.gadā, informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija ir šo valstu vidū (78,4 muzeji uz 1 milj. iedz.).

Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.

ANO izglītības, kultūras un zinātnes organizācija UNESCO svītrojusi Liverpūli no pasaules mantojuma saraksta, atzīstot, ka jaunceltnes, tostarp futbola stadions, mazina Viktorijas laikmeta doku pievilcību.

Liverpūles krastmala, tostarp vairākas ēkas un doki, tika iekļauta pasaules mantojuma sarakstā 2004.gadā, taču tagad pilsēta kļuvusi par trešo ģeogrāfisko vietu, kas svītrota no šī saraksta.

Pēc Pasaules mantojuma komitejas balsojuma Liverpūles mērs Džoanna Andersone paziņojusi, ka UNESCO lēmums esot neizprotams, un paudusi cerību, ka būs iespējams to apstrīdēt.

"Esmu ārkārtīgi vīlusies un satraukta par lēmumu atņemt Liverpūlei pasaules mantojuma statusu, kas pieņemts desmit gadus pēc tam, kad UNESCO [pārstāvji] pēdējo reizi apmeklējuši pilsētu, lai to aplūkotu savām acīm," norādījusi Andersone. "Mēs sadarbosimies ar valdību, lai noskaidrotu, vai varam [šo lēmumu] pārsūdzēt."

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

Ārlietu ministrijas ēkai Krišjāņa Valdemārā ielā Rīgā tapusi jauna fasādes apgaismojuma sistēma.

Tā izveidota, izmantojot energoefektīvus risinājumus, un dos iespēju par godu nozīmīgiem notikumiem izgaismot fasādi organizāciju ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jauno gaismas sistēmas izbūvi veicis SIA “Smart Energy”, tās būvniecības ieceres autors un autoruzraugs ir SIA “Livland Group”.

“Esam pateicīgi par vērtīgo sadarbību un augstu novērtējam šī projekta īstenošanu. Esam pārliecināti, ka to pamanīs arī mūsu sadarbības partneri ārvalstīs. Tagad mums būs iespēja pastāvīgi izgaismot vēsturisko namu, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa un atbilstoši starptautiskajai praksei atbalstīt sabiedrotos nozīmīgos svētku vai piemiņas brīžos. Starpvalstu attiecībās tas ir spilgts, simbolisks un solidārs žests. Vienlaikus šis ir arī starptautiskas nozīmes projekts, jo sekmēs Latvijas Ārlietu ministrijas nama atpazīstamību ārvalstīs, ko jau kādu laiku cenšamies panākt ar nama iekļaušanu vizuālos, video un reprezentācijas materiālos,” saka Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

UNESCO Pasaules kultūras mantojuma atjaunošanas programmas ietvaros jaunu elpu ieguvusi Farmācijas muzeja mājvieta Riharda Vāgnera ielā Rīgā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā 18. gadsimta rokoko stila ēkai atjaunota ārējā fasāde, logi un ieejas portāls ar greznajām ieejas durvīm, kā arī ēkas ilgtspējīgai saglabāšanai atjaunota lietus ūdens novadīšanas sistēma, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Restaurācijas darbi tika uzsākti 2020. gada jūnijā un pabeigti pusgada laikā. Būvdarbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraudzību SIA “Būvēlogs Projekti”, projekta risinājumus izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” speciālisti. Kopējais projekta budžets – 295,2 tūkstoši eiro, līdzekļi piesaistīti no valsts dotācijas programmas - UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai.

Japānas Okinavas salā nodegusi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Sjuri pils.

Liesmas nopostījušas septiņas galvenās pils kompleksa struktūras, bet nav ziņu, ka ugunsgrēkā būtu cietis kāds cilvēks.

«Mēs esam šokā» par pils zaudējumu, atzina Nahas pilsētas mēre Mikiko Siroma.

«Mēs esam zaudējuši Okinavas vēstures simbolu,» viņa piebilda.

Ugunsgrēks pilī, kas atrodas pakalnā virs Nahas, sākās īsi pirms plkst.2.40 (trešdien plkst.19.40 pēc Latvijas laika), un ugunsdzēsējiem to izdevās apdzēst tikai pēc 11 stundām.

Vietējās varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks varētu būt sācies lielajā zālē, taču, kas to izraisījis, vēl nav zināms.

Sjuri pils ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Okinavā. Pils pārstāv Rjūkjū karalisti, kas pastāvēja 450 gadus līdz tā 1879.gadā tika iekļauta Japānas sastāvā.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

2022.gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora Mogotel Hotel Group portfeli papildinājusi pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – Savoy Boutique Hotel, informē Mogotel Hotel Group.

Viesnīcas Savoy ēka ir viena no vecākajām Tallinā un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopš ēkas uzcelšanas 1890.gadā tajā darbojušies dažādi uzņēmumi: modes ateljē, Igaunijas Nacionālās bankas galvenā filiāle, veikali un kafejnīca. Kopš 2006.gadā pilnībā restaurētajā jūgendstila ēkā atrodas leģendārā zīmola Savoy dizaina viesnīca. Viesnīcā ir 44 numuri, lobby bārs, divi restorāni, konferenču zāle.

"Savoy Boutique Hotel ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, kuru pārvalda mūsu uzņēmums. Mēs redzam, ka Tallina kļūst par arvien populārāku tūrisma​ galamērķi. Un tiek aktīvi strādāts, lai piesaistītu jaunus​ ceļotājus. Tā, maijā beigās Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti,​ kurā strādājošie restorāni tiks iekļauti visprestižākajā pasaules​ izziņu krājumā – Michelin ceļvedī," stāsta Mogotel Hotel Group​ īpašnieks Vadims Muhins.

Venēcijas pašvaldība otrdien nolēma iekasēt iebraukšanas nodevu no tūristiem, kas apmeklē šo pilsētu vienas dienas braucienos.

Vēl nav zināms, kad šī nodeva stāsies spēkā. Sākotnējais plāns paredzēja, ka šādas nodevas iekasēšana trīs eiro apmērā tiks uzsākta šī gada maijā.

Nākamā gada laikā šī nodeva tiks palielināta līdz sešiem eiro, bet tūrisma sezonā tā var pieaugt līdz 10 eiro.

Masveida tūrisms jau ilgu laiku ir Venēcijas problēma, lai gan tas ir arī pilsētas galvenais ienākumu avots. Tūrisms tiek vainots pārāk lielā pilsētas viesu skaitā, mājokļu cenu pieaugumā un vietējo iedzīvotāju skaita sarukšanā.

Vēsturiskā mantojuma organizācija «Italia Nostra» 2016.gadā lēsa, ka UNESCO Pasaules mantojuma objektu Venēciju apmeklē 30 miljoni cilvēku gadā, bet vidēji dienā – vairāk nekā 82 tūkstoši.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Saūda Arābija paziņojusi, ka tā pirmoreiz piedāvās tūristu vīzas, atverot valsti ārvalstu atpūtnieku apmeklējumiem, kas ir viens no pasākumiem uz naftu orientētās ekonomikas diversificēšanai.

Starptautiskais tūrisms ir viena no galvenajām iecerēm kroņprinča Mohammeda bin Salmana reformu programmā «Vīzija 2030», kurai jāsagatavo lielākā arābu pasaules ekonomika pārejai uz pēcnaftas laikmetu.

Paziņojums nāca klajā nepilnas divas nedēļas pēc postošiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kuri satricināja pasaules energoresursu tirgus.

«Saūda Arābijas atvēršana starptautiskajiem tūristiem ir vēsturisks brīdis mūsu valstij,» paziņoja tūrisma nozares vadītājs Ahmeds al Hatībs.

«Viesi būs pārsteigti (..) par dārgumiem, ar kuriem mēs dalīsimies - pieciem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, interesantu vietējo kultūru un aizraujošu dabas skaistumu.»

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.