Restorānu bizness ir izaicinājumu pilns, tādēļ, nolemjot par labu restorāna atvēršanai, ir jāspēj piedāvāt kaut ko jaunu, portālam DB sacīja itāļu restorāna Bocca Buona šefpavārs Fabrizio Righetti.
Parasti tiek atvērtas līdzīgas vietas, vien pamainot interjeru un dažus citus aspektus, taču neviens nedomā, vai pilsētai vajag vēl vienu šādu restorānu, viņš novērojis.
«Esmu pamanījis, ka Latvijā ir daudz ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto jau sagatavotas maltītes, vien tās uzsildot. Izejvielu ziņā tas nav lētāk – lētāk izmaksā gatavot ēdienu pašiem, taču tas ir lētāk darbaspēka izmaksu ziņā, jo šādi iespējams gan nolīgt mazāk darbiniekus, gan mazāk kvalificētus darbiniekus, kam jāmaksā mazāk,» viņš stāsta.
Šādā veidā ar zemākiem izdevumiem iespējams uzturēt noteiktu līmeni, jo arī citi izmanto šīs sagatavotās izejvielas. Esmu apmeklējis daudzus Rīgas restorānus, un daļā no tiem ēdiens garšo līdzīgi, jo tiek izmantotas sagataves. No vienas puses, tas ļauj uzturēt konkrētu līmenī, šie produkti nav slikti, taču tie vājina dažādību. Itālijā cilvēki dodas uz kādu konkrētu vietu, jo tur gatavo visgaršīgāko zupu vai boloņas mērci, taču Latvijā izvēle galvenokārt notiek, ņemot vērā konkrētā restorāna vai kafejnīcas atrašanās vietu, cenu, bet visdrīzāk ne dēļ garšas, ko tas piedāvā, uzskata šefpavārs.
«Turklāt šādu tendenci nevar izslēgt arī «dārgākajos» restorānos,» viņš atzīst. Latvijā restorānu kultūra vēl ir jauna, šeit nav senu restorānu un nav īpaši daudz tādu, uz kuriem iet, sakot: es eju uz to, jo tas ir slavens ar kaut ko specifisku – jūs ejat uz konkrētu restorānu ēst zivi, uz citu – gaļas ēdienu, bet vēl citu – picu. Latvijā ēdienkartēs tiek iekļauts nedaudz no visa. Ir grūti tikt galā, ja ēdienkarte ir ļoti plaša.
Runājot par ēnu ekonomiku restorānu nozarē, viņš atzina, ka šāda tendence vērojama visā pasaulē. «Restorānu darbinieki parasti īpaši nedomā par nākotni, un vēlas saņemt vairāk naudas uzreiz,» viņš piebilda.
Galerijā augstāk - ieskats restorānā Bocca Buona.