Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Visas trīs vadošās reitingu aģentūras nesen vēlreiz norādīja uz nopietnu situācijas sarežģīšanos salu valstī saistībā ar Grieķijas parādu krīzes turpināšanos.

Maija beigās Fitch Ratings samazināja Kipras ilgtermiņa reitingu uzreiz par trīs pakāpieniem no AA- līdz A-, nosakot „negatīvu” prognozi. Jau iepriekš, marta beigās, arī S&P samazināja republikas reitingu no A līdz A- ar „negatīvu” prognozi. Bet Moody’s, kurš Kipras reitingu par diviem pakāpieniem no Aa3 (AA-) uz A2 (A) samazināja jau februārī, maijā pārskatīja reitinga „stabilo” prognozi uz „negatīvo”.

Visas aģentūras atzīmē, ka pamata risks Kipras ekonomikai ir pārlieku lielais banku sektors. Turklāt tas ir cieši saistīts ar šobrīd krīzes pārņemto Grieķiju.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.

Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Kipras parlamentā piektdien paredzēts balsojums par starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas likumprojektiem – tā saukto Plānu B.

Vienošanās ar aizdevējiem Kiprai jāpanāk līdz pirmdienai, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) iepriekš pavēstījusi, ka ārkārtas finansējumu salas bankām nodrošinās tikai līdz 25. martam. Gadījumā, ja ECB pārtrauks Kipras banku finansēšanu, tās var bankrotēt. Kipras Centrālā banka brīdinājusi, ka valsts ekonomika atrodas uz sabrukuma sliekšņa un nākamais solis var būt gan tās glābšana, gan arī iznīcība. No ECB palīdzības ir atkarīgas Kipras lielākās bankas – Bank of Cyprus un Laiki.

Saskaņā ar alternatīvo plānu, paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no parādzīmēm, kas izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm. Tāpat, kā iespējami risinājumi, Plāna B ietvaros tiek nosaukta Kipras banku rekonstrukcija un palīdzība no ietekmīgās Kipras pareizticīgo baznīcas. Kipras banku sistēmas rekonstrukciju atbalsta arī eirozonas finanšu ministri, vēsta Bloomberg. Saskaņā ar eirozonas plānu – Cyprus Popular Bank un Bank of Cyprus varētu tikt sadalītas, lai izveidotu «slikto banku». Garantētie noguldījumi 100 tūkstošu eiro apmērā varētu tikt pārvesti uz «labo banku», savukārt summas virs 100 tūkstošiem tiktu iesaldētas, līdz brīdim, kad sāktos kredītiestāžu īpašumu pārdošana.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neskatoties uz apjomīgiem protestiem, Grieķijas parlaments apstiprinājis 2013. gada budžetu, kurā iekļauta apjomīga valsts tēriņu samazināšanas pakete, tādējādi cerot drīzumā saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.

Paredzēts, ka nākamajā gadā Grieķijas ekonomika samazināsies par 4,5%, bet valsts parāds pieaugs līdz 189% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Grieķijas budžeta deficīts nākamgad plānots 5,2% apmērā, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 6,6% šogad.

Demonstrācijās pie Grieķijas parlamenta piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kas iebilda pret jauno taupības budžetu. Grieķijas kreiso radikāļu partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprs pavēstījis, ka budžetā iekļautie valsts tēriņu samazināšanas pasākumi šoziem daudziem grieķiem liegs iegādāties izdzīvošanai nepieciešamās preces.

Grieķijas parlamenta pieņemtais nākamā gada budžets paver ceļu starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Iepriekš valsts premjers Antonis Samars pavēstīja, ka Grieķijas valsts kase tukša būs jau piektdien, 16. novembrī. Grieķijas parlamentārās koalīcijas partijas Pasok vadītājs Evangels Venizels tikmēr brīdinājis Eiropas partnerus, ka kavēšanās ar aizdevuma piešķiršanu nodara pāri ne tikai Grieķijai, bet arī visai eirozonai.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Lēmums par to, kādā veidā atrisināt gaidāmās problēmas ar Grieķijai nepieciešamo finansējumu, tiks pieņemts īsi pirms gada beigām, atzinusi anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona.

Savukārt jautājumu par Grieķijas parādu nastas samazināšanu eirozonas finanšu ministri varētu izskatīti tikai tad, ja Eiropas statistikas birojs Eurostat apstiprinās, ka Grieķija 2013. gadā spējusi sasniegt budžeta pārpalikumu. Šāds novērtējums būs iespējams tikai pēc 2014. gada aprīļa.

Nākamajā nedēļā iecerēta arī Grieķijas paveikto ekonomisko reformu progresa izvērtējuma ziņojuma izskatīšana. Grieķijas aizdevēji sniegs informāciju par reformu progresu, no kā būs atkarīga turpmāko aizdevuma kārtu piešķiršana.

Paredzams, ka diskusijas par Grieķijas nākotni un tai nepieciešamo iespējamo papildus finansējumu varētu notikt novembra beigās vai decembra sākumā.

Krievijas un citu NVS valstu uzņēmējiem, kuri iepriekš izvēlējušies Grieķijas un Kipras bankas, šī reģiona problēmu dēļ Latvijas bankas var likties pievilcīgākas, tomēr runa nav par masveida tendenci, atzīst banku sektora pārstāvji.

Neoficiāli tiek norādīts, ka ir vērojama no Kipras un Grieķijas «bēgošās» naudas ieplūšana Latvijas banku sistēmā, tiesa, nelielā apmērā.

«Pēdējo divu gadu laikā ABLV Bank klientu noguldījumu apjoma pieaugums ir bijis vairāk nekā 80%, tomēr precīzi pateikt, kāda loma šajā pieaugumā ir tam, ka Krievijas un ne tikai Krievijas klienti lielu daļu no saviem aktīviem pārved no Kipras bankām uz Latvijas bankām, ir sarežģīti,» atzina AS ABLV Bank sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans.

Viņš gan norāda: tas, ka Latvijai patlaban ir augstāks valsts kredītreitings nekā Grieķijai un Kiprai, kā arī Kipras banku lielā ekspozīcija uz arvien problēmu mākto Grieķijas ekonomiku un aizvien plašākā ekonomiskā sadarbība starp Latvijas un NVS valstu uzņēmējiem, ir pamats šiem klientiem pārdomāt, vai turēt lielus aktīvus Kipras bankās nav pārāk riskanti un varbūt labāk izvēlēties Latvijas bankas.

Parādu krīzes plosītā Kipra pieliekot «pārcilvēciskas» pūles, lai nodrošinātu to, ka valsts bankas ceturtdien spēs atsākt darbu, pavēstījusi Kipras Centrālā banka.

Bankas Kiprā ir slēgtas jau ilgāk par nedēļu, kas saistīts ar bažām, ka pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas no kredītiestādēm aizplūdīs ievērojams daudzums kapitāla. Kipras Centrālā banka norāda, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos kredītiestādēm.

Pēc banku atvēršanas paredzēts noteikt nedēļas limitu naudas izņemšanai no tām, vēsta BBC. Tomēr pagaidām nav zināms, cik liels šis limits tiks noteikts, kā arī cik ilgi tas būs spēkā. Paredzēts, ka par naudas plūsmas kontroli Kipras varasiestādes vienosies līdz ceturtdienai. Tikmēr Kipras finanšu ministrs Mihails Saris norādījis, ka ierobežojumi palīdzēs izvairīties no ievērojamas kapitāla aizplūšanas un «pēc relatīvi īsa laika perioda» tiks atcelti. «Es domāju, ka katra dienu, kamēr bankas ir slēgtas, rada papildus nedrošību un sarežģījumus, tāpēc mēs vēlamies darīt visu, kas mūsu spēkos, lai mūsu nospraustie mērķi būtu sasniedzami,» klāstījis M. Saris.

Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu «caurumu». Tātad «gudrākā» nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, atzīst DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.

«Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas,» komentēja eksperts.

Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.

Šodien atsevišķas Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas paziņojušas, ka atbalstītu Grieķijas starptautiskās palīdzības atmaksas termiņu pagarināšanu.

Ar šādiem paziņojumiem šodien klajā nāca ECB valdes locekļi Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny) un Lorenco Bini Šmagi (Lorenzo Bini Smaghi), kuri abi norādījuši, ka visa Grieķijas parāda restrukturizācija būtu nevēlama Grieķijas un visai eirozonas ekonomikai.

Jānorāda, ka šogad vienu reizi jau tika palielināts gan Grieķijas starptautiskā aizdevuma (kas ir 110 miljardi eiro) atmaksas termiņš no trīs līdz 7,5 gadiem, tāpat vidējā ikgadējā aizdevumu procentlikme tika samazināta līdz 4,8%.

«Eirozonas parādu sāgā izskatās, ka pagaidām Grieķijas parāda restrukturizācija netiek aplūkota kā risinājums un ir nolikta sāņus. Uzvaru ir guvusi ECB paustā nostāja par to, ka restrukturizācija Grieķijā radītu turpmākus sarežģījumus Īrijai un Portugālei, tādejādi apdraudot šo valstu veiksmīgu atkopšanos un atgriešanos uz savām finansiālajām kājām saprātīgā nākotnē. Tas savukārt nozīmē Grieķijas atbalstīšanu nākamgad, kad tai pēc pašreizējās starptautiskās aizdevumu programmas ir paredzēts atgriezties finanšu tirgos. Tā kā naudu pašlaik investori Grieķijai par ilgtermiņā atmaksājamiem un uzturamiem procentiem aizdot nevēlas, tad eirozonas vadītājiem rodas jautājumi par to, ko un kā darīt tālāk,» skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Kipras starptautiskais aizdevums kārtējo reizi saskāries ar nenoteiktību, kad atklājies, ka valsts parlaments balsos par tā apstiprināšanu.

Patlaban gandrīz puse no Kipras parlamenta 56 deputātiem varētu balsot pret aizdevuma, kura ietvaros valsts saņems desmit miljardus ASV dolārus un veic dažādus papildus finansējuma iegūšanas pasākumus, tostarp piemēros nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, apstiprināšanu, vēsta Reuters.

Balsot pret starptautisko aizdevumu varētu Kipras Zaļā partija, komunistu partija AKEL un sociālistiskā EDEK. Kipras parlaments jau martā nobalsoja pret starptautisko aizdevumu, tādējādi izraisot jaunu satricinājumu parādu krīzes skartajā eirozonā.

Aizdevumu atbalsta Kipras valdības partijas – Demokrātiskā partija un Demokrātiskās sanāksmes partija. Tomēr abām partijām parlamentā nav vairākuma, tāpēc balsojuma likteni, visticamāk, izšķirs mazie Kirpas parlamenta politiskie spēki.

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

^{[Papildināts viss teksts]}

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Kipras valdība parlamentam izskatīšanai piektdien, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, plāno iesniegt jaunu likumprojektu par nodevu piemērošanu noguldījumiem. Paredzēts, ka nodeva neattieksies uz noguldījumiem, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro, vēsta The Guardian.

[Papildinājums 1. - 3. rindkopa]

Tādējādi Kipra atgriezusies no jauna pie nodevu piemērošanas noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu. Nedēļas sākumā starptautisko aizdevumu noraidīja Kipras parlaments, kurš iebilda pret šādām nodevām. Sākotnēji nodevas bija plānots piemērot arī noguldījumiem, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro. Kipras TV vēsta, ka noguldījumiem, kas ir lielāki par 100 tūkstošiem eiro, varētu tikt piemērota nodeva 15% apmērā. Par likumprojektu vēl jālemj Kipras parlamentam.

Tiek pieļauts, ka atgriešanās pie nodevām noguldījumiem notikusi pateicoties ievērojamajam eirozoanas un starptautisko aizdevēju spiedienam, ar kuru pēdējo dienu laikā saskaras Kipra. Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskie aizdevēji plāno atteikties atbalstīt valsts izstrādāto Plānu B aizdevuma saņemšanai, kura ietvaros paredzēts papildus finansējumu iegūt sociālajos fondos.

Kad Coca-Cola Hellenic Bottling Company, kas ir pasaulē otrs lielākais pudeļu uzpildītājs, no Atēnas biržas nākamgad pāries uz Londonas biržu, Grieķijas akciju tirgus būs mazāks par Vjetnamas akciju tirgu, ziņo Bloomberg.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka visu akciju kopējā vērtība līdz ar Coca Cola aiziešanu saruks no 39,2 miljardiem USD līdz 31 miljardam USD. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus jau tā ir mazākais no 24 attīstīto valstu tirgiem, kuru datus apkopo Bloomberg.

Coca-Cola HBC līdz šim bija lielākā Grieķijas kompānija, kas, šķiet, nojautusi, ka valsts nedienas vēl ne tuvu nav galā. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus raksturojošā indeksa vērtība kopš 2007. gada virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 85%. Grieķijas ekonomika jau piecus gadus ir recesijā, un ekonomikas lejupslīde, visticamāk, šajā valstī būs vērojama arī nākamos divus gadus, liecina Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozes.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu piektdien oficiāli lūdzis aktivizēt kopīgo Eiropas Savienības - Starptautiskā Valūtas fonda glābšanas paketi, kuras mērķis ir palīdzēt valstij izkļūt no parādu krīzes. Vācija, baidoties par Grieķijas defoltu aizņēmuma saņemšanas gadījumā, šādu rīcību neatbalsta.

Situācija saasinājās ceturtdien, kad Eurostat, Eiropas Savienības statistikas aģentūra, palielināja Grieķijas 2009.gada deficīta rādītāju līdz 13,6% no iekšzemes kopprodukta.Grieķijas valdība iepriekš lēsa, ka deficīts ir ap 12,7% no IKP.

Savukārt reitingu aģentūra Moody's samazināja Grieķijas kredītreitingu, norādot uz bažām par valdības spēju izpildīt savus budžeta deficīta samazināšanas mērķus.

Kā vēstīts, nedaudz vairāk nekā puse Grieķijas iedzīvotāju uzskata, ka vēršanās pie Starptautiskā Valūtas fonda pēc palīdzības, lai tiktu ārā no parādu krīzes, viņu valstij nāks tikai par sliktu, liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja.

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.