Šodien atsevišķas Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas paziņojušas, ka atbalstītu Grieķijas starptautiskās palīdzības atmaksas termiņu pagarināšanu.
Ar šādiem paziņojumiem šodien klajā nāca ECB valdes locekļi Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny) un Lorenco Bini Šmagi (Lorenzo Bini Smaghi), kuri abi norādījuši, ka visa Grieķijas parāda restrukturizācija būtu nevēlama Grieķijas un visai eirozonas ekonomikai.
Jānorāda, ka šogad vienu reizi jau tika palielināts gan Grieķijas starptautiskā aizdevuma (kas ir 110 miljardi eiro) atmaksas termiņš no trīs līdz 7,5 gadiem, tāpat vidējā ikgadējā aizdevumu procentlikme tika samazināta līdz 4,8%.
«Eirozonas parādu sāgā izskatās, ka pagaidām Grieķijas parāda restrukturizācija netiek aplūkota kā risinājums un ir nolikta sāņus. Uzvaru ir guvusi ECB paustā nostāja par to, ka restrukturizācija Grieķijā radītu turpmākus sarežģījumus Īrijai un Portugālei, tādejādi apdraudot šo valstu veiksmīgu atkopšanos un atgriešanos uz savām finansiālajām kājām saprātīgā nākotnē. Tas savukārt nozīmē Grieķijas atbalstīšanu nākamgad, kad tai pēc pašreizējās starptautiskās aizdevumu programmas ir paredzēts atgriezties finanšu tirgos. Tā kā naudu pašlaik investori Grieķijai par ilgtermiņā atmaksājamiem un uzturamiem procentiem aizdot nevēlas, tad eirozonas vadītājiem rodas jautājumi par to, ko un kā darīt tālāk,» skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.
Eksperti vērš uzmanību uz to, ka galvenā problēma Grieķijas gadījumā ir pieaugošais parāda apjoms attiecībā pret IKP, kas prasa arvien vairāk līdzekļu procentu maksājumu veikšanai. 2010.gadā Grieķijas valsts parāds pieauga līdz 142% no IKP (Latvijai tas ir aptuveni 45% no IKP).
«Vēl vairāk situāciju pasliktinājis tas, ka taupības pasākumi Grieķijā izraisījuši recesiju – 2010. gada 4. ceturksnī valsts IKP nokrita par 6,6% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgu periodu, un tas vēl vairāk pasliktinājis Grieķijas parāda attiecību pret IKP. Sākotnēji tika plānots, ka Grieķija samazinās budžeta deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim trīs gadu laikā, tādejādi atgūstot investoru uzticību, un sāks samazināt savu parādu. Tomēr šobrīd izskatās, ka Grieķijas situācija tikai pasliktināsies – valsts ekonomika ir pārāk vāja, lai bez ievērojamiem zaudējumiem izturētu valsts izdevumu konsolidācijas periodu, un valsts izdevumu samazināšana arvien vairāk pasliktinās Grieķijas finanšu stāvokli, jo veicinās depresiju ekonomikā. Veidojas apburtais loks – lai palīdzētu ekonomikai, Grieķijai ir nepieciešams samazināt parādu slogu, bet, lai samazinātu parāda slogu, Grieķijas ekonomikai nepieciešama palīdzība (jauns parāds). Starptautiskā aizdevuma termiņa pagarināšana nerisina problēmu, bet tikai atliek tās risināšanu. Starptautiskā aizdevuma būtiska procentu likmju samazināšana varētu palīdzēt, bet tādā gadījumā iznāks, ka eiro zonas valstis tieši finansē Grieķiju (jo starpība starp tirgus likmi un starptautiskā aizdevuma likmi veidos subsīdiju Grieķijai). Lai risinātu savas problēmas, Grieķijai jānoraksta daļu no sava parāda vai būtiski jāsamazina procentu maksājumus,» piebilst arī Hipo Fondi vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.