Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.
«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka tādi jautājumi kā Grieķijas krīze ir jāaplūko no ilgtermiņa perspektīvas viedokļa. «Šodien ir viena valdība, rīt – cita. Sabiedrības noskaņojums arī mainās. To esam redzējuši arī Latvijā, lai gan ne tik radikālās izpausmēs. Es domāju, ka rīcībai vajadzētu būt tādai, lai Grieķiju saglabātu kā normālu ES un eirozonas dalībvalsti,» spriež tautsaimniecības eksperts. U. Osis norāda uz to, ka ekonomikas sarežģījumi ir risināmi, par piemēru minot Spāniju, kurā arī bija pamatīga ekonomiskā krīze, taču patlaban situācija Spānijā uzlabojusies.
Līdz ar to, pēc ekonomista domām, svarīgi ir panākt, lai Grieķijas un aizdevēju starpā saglabātu dialogu, pieļaujot arī parāda nomaksas termiņa atlikšanu. Jautāts par to, vai gadījumā, ja Grieķijai tiktu mīkstināts parādu režīms, ar līdzīgām prasībām varētu nākt klajā citas finanšu krīzē cietušās valstis, ekonomists norāda, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kā eirozonai rīkoties tad, ja kāda valsts nonāk krīzes situācijā. Sakārtotība un konkrēti spēles noteikumi būtu nepieciešami, lai nerastos situācijas, kad kādai valstij parāds tiek norakstīts un rezultātā parāda norakstīšanu prasa arī citi. U. Osis turklāt norāda, ka Grieķijas saglabāšana eirozonā varētu būt nepieciešama arī investoru tolerances noturēšanai, jo pretējā gadījumā varētu tikt arī izdarīts secinājums, ka eirozona nav spējusi tikt galā ar problēmām.
Uzticības jautājumu eirozonai, ja Grieķija vairs nebūtu tās sastāvā, akcentē arī Bank M2M Europe investīciju direktors Edgars Makarovs. Viņaprāt, pēc Grieķijas aiziešanas investoriem radīsies šaubas par to, vai var uzticēties eirozonai kā sistēmai un vai eirozona kā sistēma var vispār pastāvēt, un šaubas var izvērsties par iemeslu nozīmīgai ārvalstu aktīvu aizplūšanai no monetārās savienības.
Pašlaik valdību obligāciju zemais ienesīgums balstīts uz to, ka eirozona pastāvēs kā vienota sistēma. «Ja investoriem radīsies šaubas, būs vērojama Eiropas valdību obligāciju un citu instrumentu cenu korekcija atbilstoši tajā brīdī pastāvošajiem riskiem. Īpaši vērīgi investori skatīsies uz vājākajām valstīm, tādām kā Īrija, Kipra un Portugāle. Protams, Grieķijas izstāšanās no eirozonas vai pat Eiropas Savienības būs arī politisks trieciens valūtas savienībai, un šādu triecienu pasaulē var ilgi neaizmirst,» brīdina finanšu eksperts. Tiesa, E. Makarovs arī izsaka viedokli, ka Grieķijas izstāšanās gadījumā būs iespēja risināt jautājumus, neatliekot problēmu risināšanu uz vēlāku laiku. Līdz šim tas neesot noticis, bieži vien aizbildinoties ar neprognozējamām sekām.
Plašāk lasiet rakstā Grieķiju labāk paturēt eirozonā nekā izstumt ceturtdienas, 16.aprīļa laikrakstā Diena (12.,13.lpp.)!