Jaunākais izdevums

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.

Proti, ja runa ir par tēmu, kas tiek apspriesta visplašāk – Grieķijas parādu –, tad valstij to izdevies pat nedaudz samazināt, kamēr diezgan daudzas eirozonas valstis savu parāda kalnu turpina palielināt. Piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī šīs Dienvideiropas valsts parāds sasniedza 171% pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Salīdzinājumam – 2014. gadā šis skaitlis sasniedza 177,1% pret IKP.

Par zināmu pozitīvu attīstību var runāt, arī skatoties no ierindas iedzīvotāju skatu punkta. Lai arī, pateicoties nemitīgajai izdevumu griešanai, pamatā uz iekšējo tirgu orientētā Grieķijas ekonomika bijusi tendēta sarauties, valsts darba tirgus pēdējā laikā uzrāda atkopšanās pazīmes. Piemēram, oktobrī bezdarba līmenis Grieķijā bija sarucis līdz 24,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir labākais rādītājs kopš 2012. gada. Apmēram trīs gadus Grieķijas bezdarba līmenis stabili atradās virs 25% robežas, savu rekordlīmeni – 27,9% –, sasniedzot 2013. gada jūlijā.

To, ka par spīti valsts ekonomikas samērā lielā mērā uz tūrismu un lauksaimniecību orientētajam raksturam rudens mēnešos bezdarbs turpinājis kristies, var uzskatīt par labu zīmi.

Tiesa, šeit skaidrojums varētu būt meklējams emigrācijā un ģeopolitiskās nestabilitātes pieaugumā citās Vidusjūras reģiona valstīs, kas Grieķiju padara par samērā pievilcīgu tūrisma galamērķi. Vienlaikus par nelielu pozitīvisma artavu parūpējies arī valsts rūpniecības sektors, kura produkcijas izlaide pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar 2014. gada vienpadsmito mēnesi palielinājusies par 1,8%, liecina Tradingeconomics.com dati.

Raugoties no atsevišķu datu viedokļa, var šķist, ka pēc krīzes pārvarēšanas fāzes Grieķijas ekonomika atrodas apmēram tur, kur Latvija 2010. gadā, ar to atšķirību, ka daudzi Grieķijas tautsaimniecības dati ir ievērojami sliktāki, nekā pirms sešiem gadiem bija mūsu valstij.

Taču, ja vien pašreizējie satraukumi pasaules finanšu tirgū neizraisīs vispārēju domino efektu, ir cerība, ka šis gads Grieķijas tautsaimniecības attīstībai var būt krietni labāks nekā iepriekšējie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu kokapstrādes uzņēmums SIA "Qinn Design" kā vienu no produktiem ražo izlietnes no masīvkoka.

"Doma par savu uzņēmumu mums radās, kad SIA "Qinn Design" līdzdibinātājs Toms Plažio strādāja pie CNC iekārtas izveides. Viņu vienmēr ļoti interesējusi inženierija un dažādas mākslas formas, arī iekārta tika būvēta ar mērķi uz tās vēlāk radīt lielizmēra dizaina objektus inovatīvās nestandarta formās. Savukārt, es biju tikko pabeigusi bakalaura studijas psiholoģijā, kas raisīja manī interesi par vides nozīmi mūsu dzīvēs. Uzskatu, ka izvēlētās krāsas un tekstūras, dizaina estētika, interjerā ietverti dabai raksturīgi materiāli un formas ietekmē to, kā jūtamies savā dzīves telpā, spēj iedvesmot un ļauj rast mieru pēc ikdienas steigas. Savukārt, kokapstrādes nozare man vienmēr bijusi tuva, jo tajā darbojas mans tētis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Elīza Bartkeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc Trampa bloķēšanas tviterī populārs kļūst sociālais tīkls Gab

LETA--AFP,12.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls "Gab" piedzīvo strauju popularitātes pieaugumu pēdējo dienu laikā līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa konta slēgšanu mikroblogu vietnē "Twitter" un konservatīvā sociālā tīkla "Parler" pazušanu no tīmekļa, pirmdien pavēstīja "Gab" vadītājs Endrū Torba.

Platformā katru dienu reģistrējās 600 000 līdz 700 000 jaunu lietotāju, "Twitter" publicētā video pavēstīja "Gab" līdzdibinātājs.

Aizvadītās nedēļas laikā "Gab" reģistrējis 40 miljonus unikālu apmeklētāju, piebilda Torba, kas ir četras reizes vairāk nekā vietnes kopējais trafiks decembrī, liecina analīzes uzņēmuma "SimilarWeb" aplēses.

"Šis ir mūsu brīdis, kad mirdzēt," citā video norādīja Torba.

Viņš arī sacīja, ka uztur kontaktus ar Trampa komandu par prezidenta konta izveidošanu "Gab", norādot, ka platforma to jau ir sagatavojusi.

Līdzīgi kā "Parler" arī "Gab" piesaistījis Trampa atbalstītājus un labējos vēlētājus, kaut arī sociālais tīkls noraida šādu politisku klasificēšanu un uzstāj, ka ir platforma vārda brīvībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 laureāti

Db.lv,10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieki ar augstu motivāciju jeb degsmi ir īpašā vērtē, taču tieši viņi visbiežāk sastopas ar izdegšanu, par viņiem ir īpaši jārūpējas, pat jāapčubina. Lai organizācija attīstītos, tajā ir jābūt vismaz 20% degsmīgo, taču augsti motivētos nebūt nav tik viegli atrast – personāla atlasē tiek izmantotas īpašas metodes un testi.

Iekšējā motivācija ir cilvēka personības iezīme, kas nozīmē, ka tā ir diezgan stabila vērtība, uzskata Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs un SIA Crea- Test vadītājs Reinis Lazda. Viņš iesaka notestēt darbinieka motivāciju, pirms viņu pieņemt darbā, nevis ieguldīt tās veicināšanas aktivitātēs.

Frenks Šmits (Frank L. Schmidt), kas ir viens no ietekmīgākajiem organizāciju psihologiem pasaulē, uzskata, ka darbinieka sniegumu nosaka apķērīgums (fluīdais intelekts), apzinīgums, interese par mācīšanos un nozīmīgāko interešu virziens. Taču šobrīd uzņēmumi, izvēloties darbiniekus, galveno vērību pievērš viņu pieredzei, nevis kvalitātēm, kas nosaka motivāciju un sniegumu, secina R. Lazda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma un organizācijas veiksmes pamatā primāri ir ticība sev, kā arī līdzcilvēku talantiem un spējām, atzīmē Ilona Bičevska, Avantis vadītāja.

Izvirzīto mērķu sasniegšanā, komandai un tās dalībnieku spējai sadarboties vienmēr ir izšķiroša loma, spriež I.Bičevska. Tāpat kā basketbolā, arī biznesā komandai ir jāstrādā viena mērķa vārdā un katram spēlētājam jābūt savai vietai uz laukuma, domā Avantis vadītāja. Līderim savukārt jāmāk šī komanda motivēt un atbalstīt, katram cilvēkam atrodot individuālu pieeju, kas ļautu laukumā spīdēt vēl spožāk un priecāties par kopīgi gūtajām uzvarām, secina I.Bičevska.

Plāni mainās

Savu pirmo darbavietu radīju pati, atminas I.Bičevska. “Bērnībā nopietni spēlēju basketbolu, un šī aizraušanās mani aizveda līdz pat otrajai vietai pasaules čempionātā strītbolā. Tās bija neaizmirstamas emocijas, un viss piedzīvotais likās kā pasaka – gan lidojums, čempionāta organizācijas līmenis, ekipējums un rūpes par dalībniekiem, gan milzīga sudraba keda balvā un foto ar Nacionālās basketbola līgas zvaigznēm. Jāsaka, ka arī šobrīd nereti uzņēmējdarbību salīdzinu ar basketbolu, jo arī biznesā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Turklāt šis sports lieliski parāda arī to, ka nevajag baidīties mēģināt - ne visas bumbas iekrīt grozā, taču, ja baidīsies mest, punktus negūsi,” secina I.Bičevska, kura, pēc vidusskolas beigšanas, savu profesionālo karjeru ar sportu gan lēma nesaistīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izvēļu laiks par labu Latvijā ražotajam

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore,24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš kara sākuma Ukrainā mūsu sabiedrībai nācies pārvērtēt ne tikai uzskatus un attieksmi, bet arī paradumus, mācīties kritiskāk domāt un atbildīgāk izvēlēties. Mums atkal ir jauns “normālais” – latviskāks, patriotiskāks, nacionālāks.

Daudz esam pieredzējuši aicinājumus izvēlēties Latvijā ražotus produktus maltītei, veltot šim pat gadiem ilgas kampaņas un izveidojot preču zīmes. Kā īpaši dārgas dāvanas gan pašu zemē mītošajiem, gan radiem un draugiem citviet uz zemeslodes mēdzam izvēlēties latviešu amatnieku darinājumi tirdziņos vai spožāk iekārtotās tirdzniecības vietās. Latviskais ir ieguvis jaunu skanējumu un piepildījumu.

Bet kā ar mēbelēm? Vai ir kas mainījies pircēju izvēlēs mājokļa vai biroja iekārtošanā? Vai pērkot krēslu, galdu, iekārtojot lielākas vai mazākas telpas, izvēlamies Latvijā ražotas mēbeles?

Laikmetīga pieeja gan biznesā, gan preču un produktu apritē un patēriņā pēdējā desmitgadē sabiedrību ved pretī ilgtspējas principu ieviešanai ikdienā. Mēbeļu ražošanā ilgtspēja nozīmē ētiski iegūta koksne, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem. Bet tie, savukārt, sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas parāds atkal diskusiju krustugunīs

Mārtiņš Apinis, žurnālists,02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda norakstīšana būtu slikts signāls kopējai Eiropas finanšu disciplīnai, taču ekonomiku nomācošs saistību pieaugums var likt atvērt donoru makus daudz plašāk, nekā prognozēts iepriekš

To, ka šīs desmitgades beigās Grieķijas valdības parāds pietuvosies 120% atzīmei salīdzinājumā ar valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), kā to paredzēja vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, laikam neviens pat neuzdrošinās cerēt. Tieši pretēji, šobrīd tiek izteiktas prognozes, ka tuvāko divu gadu laikā tas varētu sasniegt 200% pret valsts IKP. Šādas atziņas atkal izraisījušas diskusijas, kā nodrošināt ekonomiskajās problēmās nonākušās Egejas jūras valsts fiskālo progresu un kas ir vainīgs potenciāli vājajā valsts finansiālajā sniegumā. Arī paši aizdevēji ir nonākuši viedokļu pretrunās, Starptautiskajam Valūtas fondam izsakot viedokli par nepieciešamību atvieglot Grieķijas parādu nastu, tikmēr Eiropas aizdevējiem saglabājot piesardzīgāku pozīciju, tādējādi radot iespaidu, ka uzstādījumi parādu jautājumā būs tikpat stingri kā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EP nobalso par iestāšanās sarunu apturēšanu ar Turciju

LETA,24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien nobalsojis par Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu apturēšanu ar Turciju.

Nesaistošajā rezolūcijā, kuru atbalstījuši EP deputāti, izteikts aicinājums Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm uz laiku «iesaldēt» iestāšanās sarunas ar Turciju.

Tomēr vienlaikus dokumentā teikts, ka deputāti «paliek uzticīgi Turcijas piesaistei ES».

Par rezolūciju balsoja 479 deputāti, bet pret - 37, kamēr 107 atturējās.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans jau balsojuma priekšvakarā trešdien paziņoja, ka tam neatkarīgi no iznākuma neesot «nekādas vērtības».

Erdogans piebilda, ka viņš pat nespējot saskatīt nekādu jēgu vēstījumam, kuru EP deputāti ar savu deklarāciju vēloties viņam nodot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas galvaspilsētu Atēnas piektdien satricinājusi spēcīga zemestrīce, un tās rezultātā pazuduši telefona sakari, tiesa gan, nav ziņu par postījumiem vai ievainotajiem.

5,1 magnitūdu stiprās zemestrīces epicentrs atradies 23 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Atēnām, un tai sekojuši vairāki pēcgrūdieni. Ugunsdzēsības dienests līdz šim izglābis vairākus desmitus cilvēku, kas galvaspilsētā bija iestrēguši liftos, vēsta raidsabiedrība ERT. Zemestrīce notikusi ap plkst.14. Satraukti par pazemes grūdieniem, iedzīvotāji pametuši dzīvojamās un biroju ēkas. Kā vēsta vietējie mediji, pazudusi elektrība, tomēr interneta sakari joprojām darbojas.

Grieķija atrodas seismiski aktīvā reģionā, un zemestrīces tur notiek regulāri, tomēr tajās reti kad ir cilvēku upuri. 2017.gda jūlijā 6,7 magnitūdu stiprā zemestrīcē Egejas jūras Kosas salā dzīvību zaudēja divi cilvēki un tika nodarīti būtiski postījumi. 1999.gadā Atēnās un galvaspilsētas reģionā 5,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē dzīvību zaudēja 143 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltijas valstīm jāizstrādā plāns dzelzceļa sliežu tīkla pārveidošanai atbilstoši Eiropas standartiem

LETA,05.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm līdz 2025.-2026.gadam būs jāizstrādā plāns, lai Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, pirmdien nolēmuši Eiropas Savienības (ES) transporta ministri, informēja Latvijas Satiksmes ministrijā (SM).

Diskutējot par dzelzceļa kā nozīmīga un videi draudzīga transporta veida attīstību, ES valstu transporta ministri Briselē vienojās, ka ikvienai dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, līdz 2025.-2026.gadam jāizstrādā tā pārveidošanas plāns.

Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kurās līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 milimetru platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 milimetru, kāds būs arī jaunajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstība paredz, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekļauta jaunajā Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridorā, kas ļaus eksportētājiem daudz ērtākā veidā nogādāt preces uz Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstīm, norāda SM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš apģērbu un aksesuāru zīmols Cartiero savu produkciju lielākoties tirgoja sadarbības partneru veikalos, tāpēc šis mēnesis t/p Alfa bija iespēja iepazīties ar pārdošanu no iekšienes

«Bijām gaidījuši vairāk no šī projekta, lielāku atdevi. Laikam sākumā biju skeptiskāka, šķita, ka tirdzniecība būs mazāka, bet laiks manu viedokli salauza un gala rezultāts bija pozitīvāks,» saka Linda Baltiņa, SIA Cartiero līdzīpašniece. Kopumā dalību projektā viņa vērtē pozitīvi, jo tā uzņēmumam bijusi jauna pieredze. Lielākoties Cartiero produkcija nopērkama pie sadarbības partneriem, piemēram, veikalā Paviljons, Oscar, Siguldas pērle, beGenteel room, bet uzņēmumam nebija pieredzes savas produkcijas tiešā tirdzniecībā. Linda piekrīt, ka, sadarbojoties ar veikaliem, ir vienas rūpes, bet, kad pašam jātirgojas, – pavisam citas. Piemēram, īpašnieki visu laiku nevar būt uz vietas un pārdot, tāpēc pārdošanā nepieciešams piesaistīt papildspēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiz strīdiem ap miljardiera Burlakova mantojumu vīd Krievijā ietekmīga, sankcijām pakļauta persona

Comments.ua,25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Piesprādzējieties – turbulence vēl tikai sāksies

Didzis Meļķis,21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktas ziņas tiem, kam Trampa ievēlēšana šķita pasaules gals; nē, tas ir sākums – jauns sākums cikliskām nepatikšanām

Šai komentārā būs runa par četriem asinsizliešanas gadījumiem diennakts laikā, kopš komentāru lapas redaktors man palūdza uzrakstīt par to, kas un kā no starptautiskajā arēnā šogad pieredzētā turpināsies nākamajā gadā. Pirmais gadījums ir Krievijas vēstnieka nogalināšana Turcijā, kas acīmredzot ir Daesh grupas teroristu vai to simpatizētāju atriebība Krievijai par Turcijai blakus esošās Sīrijas režīma atbalstīšanu karā pret salafītu novirziena islāmiskajiem dumpiniekiem.

Otrs gadījums ir kravas automašīnas ar nodomu veiktā ietriekšanās Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē, nogalinot 12 un ievainojot vairākus desmitus. Pašlaik jebkuras publiskas nejēdzības neizbēgami notiktu Ziemassvētku kontekstā, jo līdz ar to komercializāciju šie baznīcas svētki tiek piesaukti visur, lai gan tiem būtībā nav nekāda sakara ar karstvīna tirdzniecības telti, kurā vispirms ietriecās terorista nolaupītais smagais auto, aizraujot nāvē daudzas dzīvības. Tāpēc es savā interpretācijā labprāt paliktu pie neitrāla vērojuma – ka tas draņķis vienkārši piemeklēja maksimāli blīvu un relaksējušos cilvēku koncentrāciju, un, grozies kā gribi, tā pašlaik Eiropā ir ar savu reliģiozo ingredientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru