Jaunākais izdevums

Alus tirgus Latvijā vienmēr bijis nozīmīgs, tradicionāls un, kaut arī neliels, tomēr stabils. Alus darītāju ir daudz, un konkurence šajā tirgū ir ļoti liela. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā,» uzskata Eva Sietiņsone, apliecinot, ka, lai arī strauji attīstās cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu.

Lai gan onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, tomēr īstā mīlestība pret alu viņai nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā.

picturegallery.b1ed595b-41ae-4992-a24b-58853686b217

Cēsu alus pēdējo piecu sešu gadu laikā kļuvis par otru lielāko alus darītavu Latvijā. Kā tas izdevās?

Latvijā daudzām alus darītavām ir ambiciozi mērķi. Tā kā tirgus ir ierobežots, šajā cīņā tāpat kā sportā visi finālā neiekļūs. Uzvarēs tie, kas būs visvairāk sagatavojušies, visvairāk strādājuši. Baltijā vecākā alus darītava (dibināta 1590. gadā) Cēsīs bija zināma, bet ļoti lokāla, maza ražotne. Cēsu alus strauju attīstību sāka pirms septiņiem gadiem, kad tika uzbūvēta jauna moderna tirgus tendencēm atbilstoša alus darītava. Tolaik tirgus daļa bija 2 – 3 %, bet pērn vidējā tirgus daļa jau sasniedza 25 %. Mainoties tehnoloģijām, alus receptes tiek pielāgotas, bet tiek saglabāti tradicionālie alus darīšanas principi – vārīts iesals, pievienoti apiņi alus rūgtumam un putai, un iegūtā masa tiek raudzēta. Jauno tehnoloģiju galvenā priekšrocība ir kvalitāte – kas izpaužas alus dzidrumā un nemainīgā garšā. Protams, alum nav nekādu piemaisījumu.

Lai strauji iegūtu tirgus daļas, taču nepietiek tikai ar tehnoloģijām?

Liela nozīme ir investīcijām. Cēsu alus septiņu gadu laikā, ieskaitot šo gadu, ražošanas attīstībā būs ieguldījis 25 miljonus latu. Šādas investīcijas Latvijas pārtikas rūpniecībā, pie kuras pieskaitāma arī alus ražošana, ir vienas no vērienīgākajām šajā gadsimtā. Bez investīcijām svarīgs veiksmes nosacījums bijis arī atraktīvs mārketings un mērķtiecīga komanda. Vēl pirms dažiem gadiem patērētāji bija konservatīvi, bet pašlaik cilvēkiem patīk inovācijas, jaunā izmēģinājumi.

Vai citu dzērienu īpatsvars neizspiež alu?

Mūsu uzņēmuma attīstība ir vienmērīga – joprojām 70 % no visiem dzērieniem veido alus. Tomēr jebkuram alus ražotājam ir izdevīgi piedalīties arī citos dzērienu tirgos. Viens ir produkta sezonalitāte, galvenie pārdošanas apjomi tiek sasniegi nākot pirmajai saulītei, bet otrs – jārēķinās, ka alus tirgus ir stabilizējies, tas attīstās, bet lēnāk. Lielākās attīstības iespējas ir ārpus alus tirgus, tas nozīmē – jārada jaunas nišas, ja kompānija grib vienmērīgi strauji iet uz priekšu. Piemēram, patlaban veiksmīgi realizējam enerģijas dzērienu Dynami:t, kas, starp citu, ir vienīgais spēcīgais enerģijas dzērienu zīmols, kas izstrādāts Baltijā. Latvijā, ja tā varētu teikt, ir «uzsprādzis» skārdeņu iepakojuma tirgus. Dažu gadu laikā tas ir dubultojies, piemēram, pērn no visa alus tirgus 7 – 8 % tika realizēti skārdenēs. Tas bija nozīmīgs sasniegums, lai pieņemtu lēmumu uzstādīt skārdeņu pildīšanas līniju par 7 miljoniem eiro. Redzu iespēju, ka šī iepakojuma tirgus varētu augt līdz 15 – 20 % no kopējā alus tirgus. Esmu pārliecināta, ka, pieaugot dzīves līmenim, plastmasas iepakojums samazināsies par labu dzērieniem stikla pudelēs un skārda iepakojumā.

Kādu tirgus daļu plānojat? Vai ir mērķis apdzīt Aldari?

Ir laba paruna – slikts ir tas kareivis, kas nevēlas kļūt par ģenerāli. Skatoties no šī brīža pozīcijām – mūsu kompānijas mērķis ir kļūt par dzērienu tirgus attīstības līderi. Vai kļūsim par vadošajiem alus tirgū, vai dzērienu kategorijā kopā – to rādīs laiks.

Lai turpinātu strauju attīstību, visam jābūt reāli pamatotam ar investīcijām – tas daudz ko nosaka. Pašam alus segmentam strauja attīstība nav iespējama. Pērn mums bija visveiksmīgākais gads šajā tirgū, jo palielinājām ietekmi alus tirgū par pieciem procentpunktiem. Kā rezultātā absolūtos skaitļos pēdējos divos gados kopējo uzņēmuma apgrozījumu esam dubultojuši. Lai cik optimistiski tas skanētu, mēs esam arī reāli – domājam, ka turpmākajos gados varētu palielināt alus tirgu daļu par 2–3% gadā. Cēsu alus neplāno pirkt citus alus darītājus, bet plāno turpināt organisku attīstību.

Par mītiem. Vienu brīdi Latvijā tika izplatīts melnais PR, ka Latvijā ražotais alus nav alus, bet taisīts no kaut kādiem pulverīšiem, kā arī bieži tika slavēts tā sauktais dzīvais alus, bet pelts – nedzīvais.

Te jārunā par to, kā mīti rodas. Piemēram, vēl viens no mītiem, ko varēja lasīt presē – televizoru tumsā nevar skatīties, jo tas bojā redzi. Atklājās, ka šo mītu radījusi kāda lampu ražošanas kompānija. Mīts kļūst ticams, ja pietrūkst specifisku zināšanu. Iespējams, arī šī mīta izplatīšanā kāds ir ieinteresēts. Nevēlos to atspēkot, jo fakti ir pilnīgi citi. Alus ražošana ir īpašs, ilglaicīgs, sarežģīts, tehnoloģiski ietilpīgs process, kas pilnībā ir izprotams tikai atrodoties uz vietas alus darītavā. Alus tehnologs alus ražošanu uztver emocionāli, jo tas, ko viņš radījis, ir goda un cieņas lieta. Alus ražošana no pulverīšiem ir absolūta nepatiesība, jo alus jebkurā ražotnē tiek ražots no iesala, apiņiem, rauga un ūdens.

Alus darīšanas leksikā un teorijā nav arī tāda teiciena kā dzīvs alus – tas vairāk ir mārketinga triks. Esam ar alus tehnologiem nopietni runājuši, kas ir dzīvs, nedzīvs alus. Pēc būtības alu var uzskatīt par dzīvu, ja pēc tā iepildīšanas pudelē tajā turpinās rūgšanas process un līdz ar to tajā turpina dzīvot arī baktērijas. Tas ir alus, ko reāli var uzturēt

četras līdz piecas dienas. Tomēr neviena alus darītava nespēj piedāvāt alu ar tik īsu derīguma termiņu. Tādēļ ir iekārtas, kas nodrošina higiēnisku iepildīšanu pudelēs, lai alus varētu saglabāties vairākus mēnešus, nemainot kvalitāti.

Nākotnē, teiksim pēc 10 gadiem, alum dzērienu tirgū būs tik pat liela vieta?

Latvijā un arī pasaulē ir tendence, ka cilvēki vairāk rūpējas par savu veselību, izskatu un arvien vairāk domā, ko ēd un dzer. Domāju, alus un mazalkoholisko dzērienu īpatsvars kopējā dzērienu apjomā pieaugs. Cilvēki lietos vieglākus dzērienus, lai atpūstos, nevis lai ātri apreibinātos. Turklāt jebkurai lietai, ko dzīvē darām, jānotiek ar mēru. Par alu saka – divi kausi vīrietim, viens kauss sievietei. Jebkuras atkāpes no normas, vai tas ir alus, enerģijas dzēriens vai kāds cits dzēriens – nav vēlamas.

Vai Latvijas ekonomikas pieauguma bremzēšanās atstāj iespaidu arī uz alus tirgu?

Alus tirgus atbalstītājs ir silts laiks. Kad Latvijā bija ekonomikas uzplaukums, alus tirgū nebija sprādziena – attīstība bija mērena. Līdz ar to nopietnus satricinājumus tirgū mēs negaidām.

Ja runājam par jūsu nākotnes nodomiem...Varbūt ir doma iet tālāk un ieņemt kāda cita, lielāka uzņēmuma vadītāja krēslu?

Neticu TOP menedžeru idejai. Jā, man ir pieredze, zināšanas, spējas, kompetence, ir iespējas uzņemties kāda cita uzņēmuma vadību. Taču tā ir tikai viena puse, bet otra ir emocionālā. Nedomāju, ka var vadīt kompāniju emocionāli un pēc tam ļoti vienkārši ar tām pašām sajūtām doties nākamajā kompānijā. Reti kuram ir vajadzīgs standarta menedžeris, uzņēmumam vajadzīgs līderis, kas mīl kompāniju, cilvēkus, spēj tos iedvesmot, rādīt ceļu, jo tālāk darbinieki visu var izdarīt paši. Kad mainās uzņēmuma vadītājs, mainās arī daļa no uzņēmuma kultūras – kā tiek virzīti darbinieki, kā iedvesmoti, kā tiek pieņemti lēmumi. Un tas, ka mainās uzņēmuma kultūra, ne vienmēr uzņēmumam ir vajadzīgs.

Tātad plānojat strādāt ilgi un dikti?

Te ir kā ģimenē. Kompānija ir dzīvs organisms, profesionāls gan vairāk nekā emocionāls. Tomēr arī emocionālā daļa ir būtiska, un mākslīgi izaicinājumi uzņēmumam nav vajadzīgi. Protams, nekad nesaki nekad, bet mēs raugāmies uz lietām pozitīvi, mums ir daudz mērķu, ko gribam realizēt, un, kamēr mēs šos mērķus redzam, ļoti labprāt šajā kompānijā arī palikšu.

Vai tuvākā vai tālākā nākotnē ir gaidāmas izmaiņas jūsu privātajā dzīvē?

Mani parasti uztver kā karjeras sievieti. Neizpratne un jautājumi parasti rodas par to, vai karjeras sieviete spēj veidot tikai karjeru. Bet ģimeni ne? Esmu daudz ar to saskārusies, arī draugi gaida, kas nu būs, ka esmu taču dzīvē jau daudz sasniegusi. Jāatklāj, ka esmu diezgan ģimenisks cilvēks. Tomēr es nekad negribētu veikt izvēli – būt uzņēmuma vadītājai, karjeristei vai ģimenes cilvēkam. Man kā personai ir svarīgi realizēt sevi darbībā. Kamēr otrs cilvēks man to atļauj, esmu ļoti laimīga. Es ticu tēzei, ka patiesi veiksmīgi biznesā ir ģimenē apmierināti cilvēki un otrādi – ģimenei vari sniegt labāko, ja esi profesionāli pilnveidots cilvēks.

Manuprāt, sieviete, kas spēj savienot karjeru ar ģimeni, ir ideāla sieviete. Cik svarīga loma jūsu dzīvē ir laika plānošanai?

Mani var asociēt ar tiem cilvēkiem, kas mīl to, ko dara. Neskatoties uz ieņemamo amatu, es turpinu studēt, man pietiek laika arī atpūtai. Tomēr es neesmu nomocījusies nevienā no šiem posmiem. Protams, kaut kam paliek arvien mazāk laika, bet ļoti svarīga ir otra cilvēka attieksme. Ja ir kopīgas intereses un saprotoši cilvēki, tad ir iespējams visu apvienot. Pagaidām ticu, ka svarīgākā ir mūsu pašu attieksme. Protams, ir situācijas, kad šis tas aizmirstas, piemēram – pēkšņi izrādās, ka mājās nav ko ēst. Tas gan notiek reti, jo es labprāt gatavoju. Pie mūsdienu dzīves tempiem un informācijas daudzuma, kas nemitīgi pieaug, ir nepieciešama laika plānošanu. Taču, ja zini, kas ir tavas prioritātes, par to ikdienā domā, tad, manuprāt, tieši tā ir tā laimīgā dzīve.

Vai šajos trīs gados ir mainījies jūsu viedoklis par vadītāja lomu?

Sākotnēji uz savu amatu raudzījos no teorētiskās prizmas, bet šobrīd teorētiskās zināšanas papildina uzskatu, ka tieši emocionālā saikne ir svarīga. Varētu teikt tā – sākotnēji vadīju vairāk ar prātu, tagad ar sirdi. Tas ir galvenais, kas mainījies laika gaitā. Vienmēr ir arī jautājums, vai vadītājs veido uzņēmumu vai otrādi. Domāju, ka ir 50 pret 50. Protams, vadītājs ietekmē uzņēmumu, bet uzņēmums vadītāju. Un man bija lieliska iespēja augt kopā ar uzņēmumu.

Jūsu draugs ir Gustavs Zatlers, Latvijas valsts pirmās personas dēls. Vai varētu būt tā, ka Eva Sietiņsone kādreiz vairs neasociēsies ar Cēsu alu, bet vārdu savienojumu Zatlera vedekla?

Manas personiskās attiecības neietekmē uzņēmumu. Jebkurā gadījumā, ja ietekmētu, tad tikai pozitīvi. Arī uz nākotni skatos pozitīvi, nekādus riskus šajā sakarā nesaskatu. Bet vispār es līdz šim vienmēr esmu bijis noslēgts cilvēks. Arī turpmāk lielas prognozes negribu izteikt. Redzēs, kā dabīgais process risināsies, kurā virzienā tas ies.

Varbūt plānots alus par godu prezidentam?

Skatīsimies. Mums ir spēcīga mārketinga komanda – domāsim. Realizēsim pašas labākās idejas. Varu pilnīgi noteikti garantēt, ka tuvākajā laikā un šogad kopumā būs daudz jaunumu, kas būs pārsteidzoši patērētājiem.

Vai šobrīd Latvijā ir labvēlīga darba vide?

Mūsu valsts pēdējos gados ir strauji attīstījusies, pieredze, ko esam guvuši, ir neatsverama. Mēs esam bijuši spiesti sevi attīstīt, pilnveidoties, lai izdzīvotu un uzvarētu konkurences cīņā. Straujas attīstības valstis, starp kurām noteikti ierindoju Latviju, atšķiras no stabilām un jau attīstītām valstīm ar to, ka mums – arī gados jauniem cilvēkiem – ir plašas iespējas darboties, uzņemties atbildību, uzkrāt pieredzi. Gada pieredze pie mums nereti ir līdzvērtīga 3–5 gadiem rietumvalstīs. Mēs esam vairāk ieinteresēti strādāt, lai paaugstinātu savu dzīves līmeni. Jo valsts garantijas pašas par sevi daudz ko mums nesola. Mēs šeit esam vairāk uz mērķi orientēti – esam gatavi vairāk riskēt, izmantot visas iespējas, ko mums dzīve sniedz, un uzņemties lielāku atbildību. Iespējams, mums līdz ar to ir vairāk jāstrādā, tomēr pretī mēs noteikti saņemam atalgojumu, pieredzi un izaugsmes iespējas atbilstoši savam ieguldījumam.

Vai uzņēmēji valstī jūt vērienīgas pārmaiņas vai tās ir vairāk formālas?

Es piesardzīgi vērtēju vērienīgas un straujas pārmaiņas politikā. Latvijai visvairāk pietrūkst tieši ilgtermiņa stabilas attīstības programmas, kuras varētu būt uzņēmējiem kā biznesa plāna palīgs. Ar katra jauna gada budžeta sastādīšanu, un ne vien valdībai mainoties, mēs mainām un nosakām jaunas prioritātes, līdz ar to uzņēmēja iespēja plānot savu darbību un attīstību nākotnē ir pagrūta.

Kā jūs vērtējat vidējā cilvēka dzīvi šobrīd Latvijā – dzīvesveidu, labklājību, vērtības, drošības sajūtu par nākotni?

Šis gads viennozīmīgi ir smagākais gads pēdējā laikā, kas skāris Latvijas iedzīvotājus. Mums nākas atteikties no lietām, pie kurām jau bijām sākuši pierast. Tieši neskaidrā ekonomiskā situācija arī rada iedzīvotājos nedrošības sajūtu par nākotni. Un kā gan drošības sajūta varētu rasties – ja vairāk kā pusgadu mēs ar bažām gaidām mīksto vai smago piezemēšanos? Ekonomiska augšupeja nemēdz būt bezgalīga. Tāpat kā dabā viss ir līdzsvarā – pēc baltās svītras vienmēr nāk melnā... Tad notiek stabilizācijas process, un atkal baltā svītra ir klāt. Šo gadu vērtēju kā stagnācijas gadu, kura laikā iedzīvotāji pielāgosies valsts ekonomiskai situācijai un mainīsies līdz ar to, galvenokārt, pārplānojot savus izdevumus, bet neatsakoties no pirmās nepieciešamības precēm vai pakalpojumiem. Savukārt uzņēmējdarbībā notiks attīrīšanās posms, kad darbību pārtrauks uzņēmumi, kuri jau sākotnēji būs orientējuši uzņēmējdarbību īstermiņā – tikai ekonomikas uzplaukuma fāzei un straujai attīstībai. Tomēr veiksmīgu attīstību turpinās labākie nozaru uzņēmumi, kuri ir likuši spēcīgus pamatus un ieguldījuši savu uzņēmumu un zīmolu attīstībā ilgtermiņā.

Kas, jūsuprāt, ir lielākā netaisnība šobrīd sabiedrībā un par ko ir lielākais prieks?

Man personīgi ir grūti izturēt lielo negāciju, ko katru dienu dzirdu mediju telpā. Un ne jau no faktiem es gribu slēpties, bet negatīvo emociju vilnī katram Latvijas iedzīvotājam noteikti ir pagrūti saglabāt pozitīvu noskaņojumu, ja reiz apkārt viss ir tik slikti. Tieši šī iemesla dēļ arvien vairāk man zināmu izglītotu cilvēku vairs neskatās vakaros ziņas vai nelasa avīzes. Jo fakti tomēr bieži nav tik negatīvi, kā tie tiek attēloti. Pat humoristiski raidījumi dažbrīd rada vairāk negatīvu domu, nevis prieku. Taču neatkarīgi no ekonomiskās situācijas un notikumiem politikā mēs varam būt laimīgi un izbaudīt savu dzīvi. Nomāktos apstākļos prieku sabiedrībā rada vienotība un kolektīvi pasākumi. Latviešiem noteikti tas ir hokejs, daudzus šogad iepriecinās Prāta Vētras koncerttūre un dziesmu svētku koncerti. Arī tas, ka Raivis Vidzis uzvarēja deju šovā, daudzām ģimenēm radīja prieku.

Kas vēl bez darba ir jūsu dzīvē svarīgs?

Man šķiet, ka manas dzīves galvenais virzošais spēks ir nemitīga attīstība un pilnveidošanās – zināšanu, sajūtu un emociju līmenī. Man patīk izdzīvot dzīvi tā pa īstam. Nepatīk vidējas sajūtas un vidusmēra notikumi. Ja mīlu, tad mīlu no visas sirds; ja strādāju – tad daru to uz 100%, neatsakos no pašiem augstākajiem mērķiem un nebaidos kļūdīties.

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākās cilvēciskās īpašības?

Cienu pozitīvus un atvērtus cilvēkus, kas ar savu klātbūtni padara citus labākus un neļauj tiem padoties. Augsti vērtēju mīlestību un lojalitāti, ar to domājot īpašu attieksmi pret saviem tuvākajiem, ģimeni, draugiem, sabiedrību, kā arī pret savu darbu un darba devēju. Šīs īpašības ir svarīgas, jo tās mums ļauj attīstīties noteiktā vidē, saņemot un sniedzot savstarpēju atbalstu. Visvairāk nepatīk klausīties melus, es nepiedalos intrigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cēsu alus pārdošanas apjomi pieaug par 10%

,28.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos kopējie AS Cēsu alus Latvijā realizētie alus pārdošanas apjomi litros, salīdzinot ar 2007.gada analogu laika periodu, pieauguši par 10%.

Ņemot vērā vispārējo ekonomikas recesijas stāvokli valstī un faktu, ka gada laikā par desmitdaļu krities apgrozījuma apjoms pārtikas preču grupā, Cēsu alus pārdošanas rezultātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vērtē par labiem.

AS Cēsu alus sidru pārdošanas apjomi pirmajos 9 mēnešos palielinājušies par 8%, bagātinātā ūdens pārdošana – par 15%, alkoholisko kokteiļu – saglabājušies nemainīgi, bet joprojām visstraujāk augošā kategorija dzērienu tirgū ir enerģijas dzērieni – ar Cēsu alus pārstāvētā zīmola Dynami:t 60% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cēsu alus šogad ražošanas apmērus palielinājis par 15%; eksports dubultojies

BNS,09.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Cēsu alus šogad ražošanas apmērus palielinājusi par 15%, savukārt eksporta apmēri šogad ir dubultoti, atklāj Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.

«Arī vietējā tirgū ir neliels pieaugums, bet lielākais tas ir tieši eksportā. Lielākie sadarbības partneri mums pašlaik ir Lielbritānija un Izraēla. Eksportējam arī uz kaimiņvalstīm savas grupas ietvaros,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service klāstīja Sietiņsone-Zatlere.

Viņa informēja, ka Cēsu alus strādāt eksporta tirgos sācis salīdzinoši nesen. «Un katram darbam agri vai vēlu ir rezultāts. Mūsējais vēl ir tikai procesā. Iepriekšējos gadus mēs daudz investējām, lai pietiktu jaudas vietējam tirgum, savukārt pašlaik mums jaudas ir un mēs jau meklējam noietu ārpus Latvijas. Līdz ar to var teikt, ka tikai šogad mēs aktīvāk esam ķērušies pie darba, kas ir saistīts ar eksportu ārpus mūsu uzņēmumu grupas ietvariem,» teica alus darītavas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Pasargā bērnus no bīstamiem skapīšiem

Anda Asere,27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr ģimenē neienāk bērns, daudzi neaizdomājas, cik bīstamas ir zinātkārajiem ķipariem pieejamās lietas, kas glabājas zemos plauktos, skapjos, atvilktnēs

SIA Klik Klik ražo bērnu drošības slēdzīšus. Tie domāti, lai padarītu bērniem nepieejamus skapjus, atvilktnes, ledusskapi, tualetes podu – jebko, ko vecāki vēlas «aizslēgt», to saturu - noslēpt. Par slēdžiem Reinis un Eva Onzuli aizdomājās tad, kad viņu meitiņai bija pusgads. «Mums ir zemas atvilktnes un meita tām viegli varēja tikt klāt. Daudzu jauno vecāku dzīvokļos mantas var pārlikt un pārkārtot, tomēr ne visiem ir tāda iespēja,» saka Eva. Onzulu ģimenes gadījumā bīstamā zona bija virtuve, savukārt kādai citai saimei viesistabā ir neaizskarama DVD disku kolekcija. «Virtuvē mums visi asie priekšmeti un sadzīves ķīmija atradās zemajās atvilktnēs. Sākotnēji gribējām būt atvērti vecāki un ļaut bērnam visu izpētīt un to, kas nav piemērots, pacelt augstāk. Taču vienubrīd bija jau tā, ka visas virtuves virsmas un augšējie plaukti bija nokrāmēti ar dažādām lietām, neko nevarēja saprast un atrast,» stāsta Eva. Viņai tas apnika un radās doma atvilktnes vienkārši aizsiet. Taču vīrs solīja kaut ko izdomāt un nonāca pie šādiem slēdžiem. Reinis piebilst, ka ar Klik Klik slēdžiem iespējams aiztaisīt jebkuru skapīti, kas ar citu ražotāju slēdžiem ne vienmēr ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Cēsu alus: Nepārdomātas nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,27.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2018.gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro. Krasi ceļot nodokļus, tiek iznīcinātas iespējas, ko sniedz pierobežas tirdzniecība. Turklāt attiecībā uz alus nozari, sekas var būt graujošas, ja ņem vērā alus tirgus kritumu pēdējo gadu laikā,» uzskata Cēsu alus valdes priekšsēdētāja un Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle Eva Sietiņsone.

Medijiem izplatītajā paziņojumā norādīts, ka ir saprotama ir valdības nepieciešamība budžeta roba aizpildīšanai, tomēr priekšlikumi ir nākuši, neņemot vērā un neapsverot būtiskos aspektus ar nozares asociācijām. Reformas tiešā veidā skars uzņēmējdarbību, turklāt negatīvi. Pēdējo gadu laikā alus tirgus sarūk un šādas krasas un neplānotas izmaiņas nodokļos spēcīgi ietekmēs uzņēmumu darbību. Ekonomiskais ieguvums, ja būs, tad būs īslaicīgs.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2016.gadā akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumu plāns bija pārsniegts, kas Cēsu alus skatījumā apliecina pierobežas eksporta attīstību un to, ka prognozēta nodokļu stratēģija ir veiksmīgāka nekā straujas izmaiņas. Krasas akcīzes nodokļa izmaiņas samazinās iekšējo tirgu, vairos ēnu ekonomiku un veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sietiņsone - Zatlere: līdzīgi kā Stīvs Džobss, paļaujamies uz savu izpratni par pircēju vēlmēm un tirgu

Lelde Petrāne,05.07.2012

Grupas "Prāta vētra" mūziķis Kaspars Roga un AS "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone AS "Cēsu alus" ražotnē ar jaunā alus šķirnes "Mītava" pudelēm.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Līdzīgi kā Stīvs Džobss, mēs paļaujamies uz savu izpratni par pircēju vēlmēm un tirgu, bet pētījumus veicam minimāli. Patērētāju viedokļos ieklausāmies, esam organizējuši sadarbību ar blogeriem, kuri raksta par alu,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā tiek veikta jaunu produktu izstrāde, atbildējusi Cēsu Alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone - Zatlere.

«Pēc apspriešanās ar patērētājiem izlēmām par jauna produkta Cēsu nefiltrētais alus ražošanu. Tas izrādījās ļoti veiksmīgs produkts un aizsāka nefiltrētā alus popularitāti Latvijas tirgū. Uzklausām arī mūsu darbinieku idejas, rīkojām īpašu inovāciju dienu, kurā darbinieki piedāvāja idejas par to, kādi jauni produkti varētu tikt ražoti,» skaidrojusi uzņēmuma vadītāja.

«Pārtikas produktu ražošanā mārketingam un reklāmai ir nozīme, tomēr ne dominējošā. Galvenais faktors, kas nosaka to, lai produkts būtu veiksmīgs, ir garša. Mēs sistemātiski veicam jauno dzērienu degustāciju. Jaunu garšu atrašana pārtikas ražotājam ir stratēģiski ļoti svarīgs jautājums. Var teikt, tas ir vissvarīgākais. Jo mēs pārdodam garšu!,» sacījusi E. Sietiņsone - Zatlere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita deputāta Oskara Kastēna (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) saukšanai pie administratīvās atbildības par automašīnas vadīšanu bez derīgām autovadītāja tiesībām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Pats O. Kastēns skaidro, ka Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpis neapzināti, jo neesot pamanījis, ka viņa autovadītāja apliecībai, kuru deputāts ieguvis pirms desmit gadiem, pirms kāda laika beidzies derīguma termiņš.

(Foto: Eva Šavdine, DB)(Foto: Eva Šavdine, DB)Faktu, ka deputāta autovadītāja tiesībām vairākas dienas beidzies derīguma termiņš, pamanījis Ceļu policijas inspektors, kurš apturēja O. Kastēna vadīto automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunizveidotais pārtikas ražotājs Balt kit plāno ieguldīt 4,8 miljonus latu ražošanas sākšanā

BNS,11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotais pārtikas ražotājs Balt kit plāno ieguldīt 4,8 miljonus latu ražošanas sākšanā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārīte Peskiševa.

Viņa sacīja, ka uzņēmums darbosies pārtikas ražošanas nozarē – plānots ražot saldētus, vakuuma un bioloģiskos pārtikas produktus.

Izejvielas – dārzeņus, augļus, ogas un sēnes – sākumā paredzēts iepirkt tikai no Latvijas lauksaimniekiem, kā arī Balt kit gatavojas sākt sev nepieciešamo produktu audzēšanu.

Balt kit vadītāja gan norādīja, ka līdz ar plānoto uzņēmuma paplašināšanu trešajā darbības gadā izejvielas var būt jāiepērk arī no citu valstu zemniekiem. «Pagaidām ražotnē sāksim darbu tikai ar vienu līniju, bet ir ieplānotas četras trešajā gadā, tad varbūt būs jāiepērk [izejvielas] no citu valstu zemniekiem,» klāstīja Peskiševa un piebilda, ka uzņēmums otrajā darbības gadā nepieciešamās kultūras plāno audzēt aptuveni 100 hektāru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intrigas ir ne tikai meksikāņu seriālu sastāvdaļa, tās var iesēties un dzīt saknes arī darba kolektīvos; glābt no intrigām var tikai profesionāls vadītājs un korporatīvā kultūrā balstīta disciplīna, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Teju vai katrā darba vietā ir kāds, kuram tīk paklačoties un patenkot, kā rezultātā bieži vien rodas baumas, no kurām līdz intrigām ir tikai viens solis. Ja baumas ir informācijas apmaiņa neformālos uzņēmuma komunikācijas kanālos par tēmām, kas skar uzņēmuma darbību jebkurā tās aspektā, tad intrigas ir darbinieku apzināta vai neapzināta citu kolēģu aprunāšana, kurām ne vienmēr ir skaidri izprotami mērķi un iemesli. Vispopulārākie intrigantu mērķi ir konkurenta uz noteiktu amatu diskreditācija vai varas iegūšana.

Visvairāk bankās

Intrigas nav jēdziens, kas tiktu lietots akadēmiskajā literatūrā. Latvijas Organizāciju psihologu biedrības valdes priekšsēdētājs Reinis Lazda atzīst, ka darba vietā var identificēt vairākus komponentus – slēptus konfliktus, trūkumus starppersonu komunikācijā, mobingu un kontrproduktīvu uzvedību. Viņš uzskata, ka ar intrigām galvenokārt saistītas personas ar augstāku vēlmi izraisīt un iesaistīties konfliktos, personas ar vājām vai viduvējām starppersonu komunikācijas prasmēm, kā arī personas ar augstāku tieksmi pārkāpt likumu un ētikas normas. Jo nesakārtotāka vide, kurā nav skaidri noteikti spēles noteikumi un nav orientācijas uz darba rezultāta sasniegšanu, uz augstu tā kvalitāti, jo lielāka ir varbūtība, ka izpaudīsies darbinieku vājās puses. R. Lazda norāda, ka nozares, kurās pastāv lielāks intrigu rašanās risks, ir bankas vai citas finanšu sektora organizācijas, jo darbu tajās izvēlas uz karjeru orientēti cilvēki, īpaši, ja tajās nav rūpīgi pārdomāti un kontrolēti novērtēšanas kritēriji. Kā piemēru viņš min vidēja lieluma vietējās bankas, juridiskos birojus un valsts pārvaldes institūcijas – galvenokārt to neskaidro novērtēšanas kritēriju un hierarhiskās struktūras dēļ. «Galvenie iemesli, kāpēc kādā no uzņēmumiem ar dažādām konfliktsituācijām varētu sastapties vairāk, ir saistāma ar augstāku sasniegumu motivāciju un novērtēšanas kritērijiem, kas nav saistīti ar darba rezultātiem, bet drīzāk ir atkarīgi no attiecībām ar vadītāju,» uzskata speciālists. Tātad, no vienas puses, ir augstāka vēlme, aktivitāte, impulss, bet, no otras puses – neskaidrības un konfliktus veicinoša vide. Tur, kur abi šie faktori satiksies, risks būs visaugstākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sietiņsone: 2007. gads bijis visveiksmīgākais gads visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē

,29.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu alus akcionāru pilnsapulce, kurā tika apstiprināti un izvērtēti aizvadītā gada rezultāti. Uzņēmuma valdes priekšēdētāja Eva Sietiņsone to vērtēja kā līdz šim visveiksmīgāko gadu visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Pagājušajā gadā kompānijas apgrozījums pieaudzis par 42%, sasniedzot 23,8 miljonus latu.

2007.gadā par 25% pieauguši pārdotā alus apjomi, sasniedzot 36,8 miljonus litru gadā un 24% Latvijas alus tirgus. Sekmīga darbība nodrošināta arī jaunos dzērienu segmentos – pārdošanas apjomi near water segmentā pieauga vairāk nekā 2 reizes, enerģijas dzērienu tirgū – vairāk nekā 4 reizes, nodrošinot līdera statusu pēc pārdoties apjomiem. Vieglo alkoholisko kokteiļu un sidru pārdošanas apjomi palielinājās par 40%, savukārt bezalkoholisko dzērienu – par 21%.

Nozīmīgi līdzekļi – 1,5 miljoni latu – aizvadītajā gadā investēti produktu kvalitātes uzlabošanā, loģistikas centra paplašināšanā un attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. Vērienīgu investīciju politiku plānots turpināt arī šogad, ražošanas attīstībā ieguldot 7 miljonus latu, skārdeņu līnijas uzstādīšanā, produktu inovācijās un loģistikas paplašināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā strauji attīstās arī cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu. Latviešiem tas ir mīļš dzēriens, un šī atziņa jo īpaši aktualizējas šobrīd, kad tuvojas vasara un Jāņi, intervijā Numuram stāsta Cēsu alus vadītāja Eva Sietiņsone.

Onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, bet īstā mīlestība pret šo dzērienu Evai Sietiņsonei nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā.» Uzņēmuma vadītāja stāsta, ka pat šajos, ekonomiski sarežģītajos apstākļos alus darītāji īpaši nesatraucas. Kad Latvijā bija ekonomikas uzplaukums, alus tirgū nebija sprādziena – attīstība bija mērena. Līdz ar to nopietni satricinājumi tirgū netiek gaidīti arī šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā prasījuši 195 000 cilvēku dzīvības kopš 1980.gada

LETA--AFP,14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā kopš 1980.gada ir prasījuši gandrīz 195 000 cilvēku dzīvības un nodarījuši ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 560 miljardu eiro apmērā, trešdien paziņoja Eiropas Vides aģentūra (EVA).

"Plūdi, vētras, karstuma un aukstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un zemes nogruvumi ir izraisījuši gandrīz 195 000 cilvēku bojāeju" laikā no 1980. līdz 2021.gadam, teikts EVA ziņojumā.

No zaudējumiem 650 miljardu eiro apmērā bija apdrošināti tikai 170 miljardi eiro jeb aptuveni 30%, ziņoja EVA, atklājot jaunu tiešsaistes portālu, kurā tiek apkopoti jaunākie dati par ekstrēmu laikapstākļu ietekmi.

"Lai novērstu tālākus zaudējumus, mums vajag steidzami pāriet no reaģēšanas uz ekstrēmu laikapstākļu gadījumiem (..) uz proaktīvu sagatavošanos tiem," sacīja EVA eksperte Aleksandra Kazmerčaka.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem karstuma viļņi izraisīja 81% no nāves gadījumiem un 15% no finansiālajiem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa politiķu tomēr dzīvo ilūzijās, ka pēc gada situācija būs tieši tāda pati kā tagad. «Tas, ka iedzīvotāju protesti pagaidām vārgi, ne par ko neliecina – lielie protesti, manuprāt, vairs nav aiz kalniem,» intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norāda advokāts Andris Grūtups.

Viņaprāt nepieciešama valsts pārvaldes reforma un agrāk vai vēlāk pati tauta pieprasīs prezidentālu iekārtu. «Nu nepārvarēsim mēs krīzi ar tādu valsts pārvaldes formu, kāda ir tagad. Tāpēc vajadzīga cita forma. Citu ceļu es neredzu,» norāda A. Grūtups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz algas izmaksai produkcijā nenonāksim

Jana Gavare, Db,29.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedomāju, ka Latvijā atkal varētu pienākt laiki, kad atalgojums tiktu izmaksāts zeķubiksēs vai citā uzņēmuma produkcijā, — Dienas biznesa konferencē «Biznesa prognozes 2010» teica SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis.

Viņa vadītajā uzņēmumā atalgojuma samazinājums nākamgad netiekot plānots, jo «sarkanā robeža» jau esot sasniegta. «Protams, tās ir izmaksas, bet tagad ir jākoncentrējas uz ieņēmumu palielināšanu. Esam daudz strādājuši pie efektivitātes uzlabošanas, esam atlaiduši arī darbiniekus atbilstoši ieņēmumu samazinājumam, pārdalījuši struktūrvienību atalgojuma fondu, bet kopējo atalgojumu līdz šī gada 3. ceturksnim esam samazinājuši tikai par 5 %. Redzam, ka tas ir maksimālais, ko varam izdarīt. Zemāku punktu vairs neredzam.» Atalgojuma mainīgās daļas proporcijā Lango ir 30 %.

Pamatalgas samazināšana nav notikusi un netiek plānota nākamgad arī AS Cēsu alus, informēja uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone-Zatlere. «Pamatalgas būs stabilas, bet mainīgā atalgojuma daļa tiek piesaistīta konkrētiem, izmērāmiem uzņēmuma mērķiem. Šī iespēja, tāpat kā iepriekš, visiem darbiniekiem tiek saglabāta 20 % apmērā no pamatalgas. Prēmijas daļa tiek izvērtēta katru mēnesi atbilstoši sasniegtajiem mērķiem, kurus, protams, šobrīd piepildīt ir grūtāk. Tomēr galvenais, ka darbinieki šo sistēmu labi zina, un tas ir ļoti motivējoši. Jāteic, ka tādu Ziemassvētku prēmiju «par neko» mūsu uzņēmumā arī nekad nav bijis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Spekulācijas uzdzen pulsu

Sandra Dieziņa kopā ar Ievu Mārtiņu,17.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenie iemesli vai visu izejvielu cenu kāpumam pasaulē pērn bija pieprasījuma pieaugums no Āzijas valstīm.

Bet šogad agresiju cenām piedod spekulatīvais fons, jo, bēgot no vājā dolāra pieaug ieguldījumi izejvielās. Straujais izejvielu cenu kāpums pasaulē gada laikā audzējis cenas pārtikai vairāk nekā par 20 %, šogad būtisks cenu samazinājums nav paredzams. Vislielākās cenu izmaiņas pērn piedzīvoja graudu tirgus, kas ķēdes reakcijā atsaucās arī uz citiem sektoriem.

Šoks graudu tirgū

Viena no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem a/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons pagājušo jau nodēvējis par šoka terapijas gadu. Viņš norādīja, ka, salīdzinot kviešu cenas Eiropas graudu biržā 2006./2007. gada sezonās, ilgu laiku tonnu graudu varēja iegādāties vidēji par 150 eiro, bet pērn jūnijā graudu iepirkuma cena sāka strauji paaugstināties, septembrī sasniedzot pat 300 eiro/t. Patlaban cena ir ap 290 eiro/t. S. Jansons uzskata, ka šogad Latvijā nav gaidāms graudu iepirkumu cenas būtisks samazinājums. Kopš pērnā gada augusta uzņēmums palielinājis cenu miltu produkcijai par 90 %, bet citiem produktiem par 30-35%. Lai gan Rīgas dzirnavnieka klientu vidū nav novērojams apjomu samazinājums, spriedze maiznieku un mazumtirgotāju vidū pastāv, novērojusi firmas vadība. Uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga direktors Kārlis Mišinskis norādīja, ka kopumā industrijā tomēr var novērot patēriņa krituma tendenci. Ja maiznieki nevarēs audzēt cenas, tas var novest pie bankrotiem, viņš prognozēja. Db jau vēstīja (27.02.2008), ka maizniekus satrauc pieprasījuma samazināšanās. Zemkopības ministrija secinājusi, ka maizes cenu pieaugums nav proporcionāls graudu un miltu cenu pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Apiņi ceļ miestiņa cenu

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa,14.05.2014

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznesa arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apiņu cenu kāpums ceļ alus ražošanas izmaksas; miestiņš kļūst dārgāks arī Latvijā .

Ekskluzīvo šķirņu alus (craft beer) mode ASV un Eiropā pēdējos piecos gados likusi dubultoties aromātisko jeb dižciltīgo apiņu šķirņu cenai, raksta Financial Times (FT).

ASV Vašingtonas pavalstī bāzētā apiņu tirdzniecības un attiecīgā tirgus analīzes firma 47 Hops prognozē, ka šī alus darīšanai nozīmīgā izejviela lētāka nekļūs nevienā segmentā. No vienas puses, tā ir laba ziņa apiņu audzētājiem, no otras – iemesls brūveriem būt tālredzīgiem biznesa plānošanā. Savukārt patērētājiem, kas to vēl nav pamanījuši, jārēķinās, ka alus kā dzēriens kļūs gan dārgāks, bet interesantāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pētījums: alus izkonkurē vīnu

Sandra Dieziņa,15.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs vislielākais alus indeksa pieaugums šogad ir Latvijā – par 6,1 %, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Par to liecina a/s Cēsu alus veidotais Baltijas valstu alus indekss. A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere skaidro, ka indeksu audzēt līdzējušas Latvijas sievietes, kurām šajā rādītājā ir 10 % liels pieaugums.

Alus pētījums arī parāda, ka visās Baltijas valstīs alus izkonkurējis vīnu – vidēji alus popularitāte augusi par 4 %. E. Sietiņsone – Zatlere uzsver – ja pērn iecienītāko alkoholisko dzērienu vidū Latvijā alus no vīna atpalika par 8 %, tad šogad alus īpatsvars audzis par 5 % un šobrīd alus atpaliek tikai par 1 % no vīna, kas ir iecienītākais alkoholiskais dzēriens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cēsu alus mērķtiecīgi tuvojas tirgus līderim

Sandra Dieziņa,30.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot jaunajā skārdeņu līnijā, otras lielākās alus darītavas Latvijā a/s Cēsu alus mērķis ir palielināt kompānijas tirgus daļu alus segmentā līdz 30% nākamā gada laikā un dubultot eksporta apjomus tuvāko divu gadu laikā.

To šodien jaunā ražošanas kompleksa svinīgajā atklāšanā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere. Viņa norāda, ka uzņēmuma vīzija ir būt par attīstības līderi dzērienu tirgū Latvijā.

Pērn Cēsu alus tirgus daļa alus segmentā bija 24%, bet jau šā gada pirmo mēnešu rezultāti liecinot, ka tā pieaugusi līdz 27%. Cēsu alus dati liecina, ka šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma alus realizācijas apjomi pieauguši par 11% salīdzinājumā ar attiecīgo laikaposmu pērn, savukārt kopējais alus tirgus nav palielinājies, jo sezona pilnībā sākās tikai jūlijā, bet salīdzinoši vēsais maijs un jūnijs nebija pateicīgi alus patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cēsu alus: alus tirgus var krist par 5 %

,19.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra lielākā alusdarītava Latvijā a/s Cēsu alus paredz alus tirgus samazinājumu par 5 %, bet alkoholisko kokteiļu tirgus varētu sarukt vēl straujāk.

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone Zatlere skaidro, ka šogad uzņēmums plāno alus tirgus apjomu kritums ne mazāk kā 5 %. Tomēr situāciju var mainīt labi laika apstākļi vasarā. Pērn alus realizēts mazāk gan vēsās vasaras dēļ, gan situāciju ietekmēja arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās.

Runājot par citiem segmentiem, E. Sietiņsone Zatlere norāda, ka vēl bēdīgāka situācija ir sidru un alkoholisko kokteiļu segmentā, kur šogad kritums tiek prognozēts pat par 15 – 20 %. «Ja būs laba vasara, tad alus tirgus saglabāsies un nepiedzīvos ļoti smagu lejupslīdi. Šobrīd uzņēmējiem jācīnās un jāuzlabo produktivitāte, kā arī jāatceras par jaunumu ieviešanu, kas vajadzīgi arī krīzes laikā,» tā Cēsu alus valdes priekšsēdētāja. Cēsu alus šā brīža jaunums ir alus Mītava skārdenē, kas tiek attīstīts kopprojektā ar populāro grupu Prāta vētra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lai "cukura akcīzes" dēļ neceltu cenas, ražotāji pārskata receptes

Māris Ķirsons,27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un viena no retajām visā Eiropā, kura ir ieviesusi paaugstinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā cukura daudzumu.

"Kopš 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs pārsniedz 8 gramus, ir piemērots paaugstināts akcīzes nodoklis 6,5 centi uz vienu litru, tas ir divas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Lai nenāktos palielināt dzērienu realizācijas cenas, dzērienu ražotāji ir pārskatījuši savu dzērienu receptes. Tā rīkojās arī Cēsu alus, daļai dzērienu tika pārskatītas receptes un tiem, kuriem tas bija iespējams, tika samazināts cukura daudzums par 10–20%. Tādējādi daudzi dzērienu ražotāji izpildīja valsts likumdevēju vēlmi samazināt cukura saturu bezalkoholiskajos dzērienos," intervijā Dienas Biznesam saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 60 tūkstošus Ls, a/s Cēsu alus startē «dzīvā» alus pudeļu segmentā, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Lai arī līdz šim gan nefiltrētā, gan nepasterizētā alus segmentos darbojušies vairāki spēlētāji, otrs lielākais alus ražotājs a/s Cēsu alus saskata potenciālu un attīstīs šo segmentu.

A/s Cēsu alus nefiltrēto jeb tā saukto dzīvo alu sāka ražot jau pērn, tirgojot to kā izlejamo. Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere stāsta, ka šis projekts ir izaicinājums uzņēmumam, jo prasa visu ražošanas procesu pārkārtošanu. Tā kā alus tirgus stagnē, inovācijas uzņēmums saskata kā vienīgo iespējamo attīstību. Jāņem vērā arī fakts, ka stikla pudeļu segmentam šobrīd vērojama rūkoša tendence, bet skārdeņu tirgus īpatsvars pēdējos gados aug - tuvākajos divos gados skārdenes var sasniegt 25% daļu no kopējā iepakojumu īpatsvara. Tomēr E. Sietiņsone-Zatlere domā, ka stikla pudeļu segments vairs neturpinās lejupslīdi. «Turpmāk uz skārdeņu lietošanu varētu pāriet PET pudeļu alus lietotāji,» saredz uzņēmuma vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Sabiedrības veselības problēmu risinājums uz ražotāju rēķina ir cinisks solis

Žanete Hāka,25.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības stratēģija budžetu veidot uz ražotāju pleciem, grauj dzērienu ražotāju industriju un paaugstina bezdarba risku, uzskata Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA).

LBDUA biedri kopumā nodrošina vairāk nekā 1000 darba vietas un valsts budžetā ik gadu veic nodokļu nomaksu aptuveni 40 miljonu latu apmērā.

«Dažādu nodokļu likmju piemērošana vienas industrijas dažādiem produktiem ir absurda - tā ir vērtējama kā diskriminējoša un konkurenci kropļojoša rīcība. Ja tiks īstenota valdības iecere, tas būs vērtējams kā precedents Latvijas un Eiropas praksē, un nozares ražotāji neizslēdz iespēju uzrunāt atbildīgās ES institūcijas saistībā ar iespējamo brīvu preču kustības ierobežošanu, kas aizliegta ar Kopienas dibināšanas līgumu,» norāda LBDUA pārstāve Inese Lielpinka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sietiņsone-Zatlere neko labu akcīzes nodokļa palielināšanā nesaskata

Nozare.lv,22.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums paaugstināt akcīzes nodokli alum par 42% atstās negatīvu iespaidu gan uz industriju, gan nodokļa ieņēmumu struktūru, gan arī kopējo Latvijas ražotāju finansiālo situāciju, saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.

«Diskutējot par iespējamām akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, jāpiekrīt jau iepriekš paustajam Ministru prezidenta viedoklim, ka jebkuras izmaiņas ir jāvērtē reģionālā kontekstā, ņemot vērā, vai netiek pārsniegtas kaimiņvalstu likmes, kas pretējā gadījumā draud ar paaugstināto nodokļu neiekasēšanu,» sacīja uzņēmēja.

Viņa arī norādīja, ka VM lēmums par «neadekvāti strauju un pēkšņu akcīzes nodokļa likmes paaugstinājumu alum» neizbēgami atstās negatīvu efektu, ņemot vērā kopējā alus tirgus stagnāciju un lejupslīdi. «Jāņem vērā arī fakts, ka Latvijā jau patlaban ir augsta akcīzes nodokļa likme alum - par 26% lielāka nekā Lietuvā,» sacīja uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī deputāti pauduši gandrīz vienbalsīgu atbalstu aizliegumam tirgot enerģijas dzērienus jauniešiem, nozares pārstāvji norāda, ka aizliegums nav īstā metode.

Ar ideju par aizliegumu tirgot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, klajā nācis opozīcijas deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Paredzēts, ka enerģijas dzērienu sarakstu apstiprinātu valdība. Nozares pārstāvji uzsver: galvenais ir tas, cik daudz enerģijas dzēriena tiek izdzerts, ko iespējams atrisināt ar skaidrojošām, izglītījošām metodēm.

Enerģijas dzērienu patēriņa ierobezošanai jauniešu vidū svarīgāk, iespējams, būtu veikt skaidrojošo darbu, nevis uzreiz noteikt aizliegumu, DB norāda SIA GPT, kas radījis enerģijas dzērienu Ar mani atkal runā kaijas, līdzīpašnieks Mārtiņš Sestulis. «Jāskaidro, ka enerģijas dzērienu lietošana pārmērīgā apmērā ir kaitīga, līdzīga kā alkohola pārmērīga lietošana,» viņš saka. Izdzerot vienu 0,25 litru (l) bundžinu, nekas slikts nenotiks, taču cits jautājums ir izdzert 0,5 l vai 1l pudeli ūdens vietā. «Enerģijas dzēriens ir enerģijas dzēriens, tā nav limonāde,» uzsver M. Sestulis. Enerģijas dzērienu lietošanā svarīgākais ir mēra sajūta, un šis nosacījums nemainoties arī pēc 18 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā šogad alus cenas ir sasniegušas zemāko punktu, tad līdz ar izejvielu vai energoresursu sadārdzināšanos tās diez vai saglabāsies pašreizējā līmenī.

To DB atzīst gan a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, gan a/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.

«Šobrīd ir grūti prognozēt, vai ar iekšējiem resursiem ražotāji būs vēl ilgāk spējīgi noturēt nemainīgas gala produkcijas cenas, pieaugot izejvielu un ražošanas izmaksām. Var teikt, ka zināmā mērā pašreiz tirgū valdošās iespaidīgās cenu akcijas ražotāji spēja atļauties samērā zemo izejvielu iepirkuma cenu dēļ, kā arī ievērojami samazinot ražošanas un administrācijas izmaksas, un strādājot uz kritiskās peļņas/zaudējumu robežas,» situāciju raksturoja I. Šure. Arī E. Sietiņsone-Zatlere norāda, ka, piemēram, šā gada energoresursu izmaksu pieaugums faktiski līdz šim nav iekļauts Cēsu alus produkcijas cenās, bet gan kompensēts. veicot dažādas optimizācijas uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu stikla pudeļu depozīta sistēmai, bet noteiktu nē PET pudeļu un skārdeņu depozītiem pauž Alus un dzērienu Iepakojumu savienības valde.

Vairāku vadošo Latvijas dzērienu ražotāju uzņēmumu vadītāji norāda, ka nav veikta rūpīga ekonomiskā analīze un sistēmas ieviešana nesīs zaudējumus uzņēmējiem un neizbēgami paaugstinās produktu cenas.

Trīspadsmit miljoni

Vides ministrijas striktā nostāja ieviest depozīta sistēmu no 2010. gada 1. janvāra nav ekonomiski pamatota, jo nav veikta izpēte par šādas rīcības sekām, uzskata a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ministrija līdz šim nav spējusi ražotājiem pateikt, kāds būs sistēmas finansējuma modelis.

Jau šobrīd pastāvošajā plastmasas pudeļu (PET) apsaimniekošanā nozares pārstāvji iegulda ap 600 tūkstošiem latu gadā. Depozīta sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi aptuveni 12-13 miljoni latu kapitālieguldījumi, bet ik gadu nozarei šī sistēma var izmaksāt 3-6 miljonus latu. Aprēķini liecina, ka depozīta sistēmai ražotājiem nāktos atdot ap 60 % peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru