Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā kopš 1980.gada ir prasījuši gandrīz 195 000 cilvēku dzīvības un nodarījuši ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 560 miljardu eiro apmērā, trešdien paziņoja Eiropas Vides aģentūra (EVA).

"Plūdi, vētras, karstuma un aukstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un zemes nogruvumi ir izraisījuši gandrīz 195 000 cilvēku bojāeju" laikā no 1980. līdz 2021.gadam, teikts EVA ziņojumā.

No zaudējumiem 650 miljardu eiro apmērā bija apdrošināti tikai 170 miljardi eiro jeb aptuveni 30%, ziņoja EVA, atklājot jaunu tiešsaistes portālu, kurā tiek apkopoti jaunākie dati par ekstrēmu laikapstākļu ietekmi.

"Lai novērstu tālākus zaudējumus, mums vajag steidzami pāriet no reaģēšanas uz ekstrēmu laikapstākļu gadījumiem (..) uz proaktīvu sagatavošanos tiem," sacīja EVA eksperte Aleksandra Kazmerčaka.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem karstuma viļņi izraisīja 81% no nāves gadījumiem un 15% no finansiālajiem zaudējumiem.

EVA atzina, ka Eiropai ir jāveic pasākumi gados vecu iedzīvotāju aizsardzībai, jo viņi ir sevišķi jutīgi pret ekstrēmu karstumu.

2022.gada vasarā pēc vairākiem karstuma viļņiem Eiropā bija vairāk nāves gadījumu nekā parasti, bet tie netika iekļauti trešdien publicētajos datos.

2022.gada jūlijā bija par 53 000 nāves gadījumu vairāk nekā vidēji vienā mēnesī 2016.-2019.gada periodā, tas ir, par 16% vairāk, tomēr ne visi šie gadījumi bija tieši saistīti ar karstumu.

Spānijā pērnā gada jūnijā, jūlijā un augustā tika reģistrēti vairāk nekā 4600 nāves gadījumu, kas bija saistīti ar ekstrēmu karstumu.