«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

7,14 milj. eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn fiksētā nekustamā īpašuma darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas

DB noslēdz rakstu sēriju, publicējot ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Rīgā lielākie darījumi bijuši tirdzniecības centru Riga Plaza un Domina īpašnieku maiņa, kas pērn ir nodrošinājuši iespaidīgus nekustamo īpašumu darījumu rekordus – ja iepriekšējos gados lielākais «sasniegums» galvaspilsētā bija 26,7 milj. eiro darījuma summa, tad nu rekorddarījumā tā ir pārsniegta vairāk nekā trīs reizes. Plašāk lasāms, klikšķinot šeit.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Nedēļas nogalē - svētdienā - biznesa portāls DB.lv turpināja iepazīt tūrisma iespējas Kurzemē, koncentrējoties uz ūdenstūrismu.

Rītu sākām ar bukstiņputru Rojā, pēc tam devāmies uz Kolkas apkārtni, lai piedzīvotu braucienu ar Francijā ražotajām SitOnTop laivām. To nodrošināja laivu operators Jūras laivas, kas līdz ar tradicionālajiem laivu braucieniem piedāvā arī pagaidām ne tik iecienīto jūras laivošanu. Vēlāk devāmies uz Slīteres bāku un turpat esošo dabas taku, kā arī pa ceļam uz mājām apmeklējām Dundagas pili. Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Jūras laivošanā galvenais ir risku apzināšanās. Jūra mainās ļoti strauji. To jāņem vērā, arī plānojot braucienu, jo ne vienmēr iecerētais maršruts ir īstenojams. Mums svētdien bija plānota laivošana uz Kolkas bāku, taču vējainā laika dēļ Jūras laivas maršrutu mainīja un gar jūras krastu devāmies uz Kolkasragu, apbraucām tam apkārt, aizlaivojām līdz molam un pēc tam nedaudz atpakaļ uz viesu māju Ūši.