Mazais bizness

Sākam biznesu: Pasargā bērnus no bīstamiem skapīšiem

Anda Asere,27.10.2015

Jaunākais izdevums

Kamēr ģimenē neienāk bērns, daudzi neaizdomājas, cik bīstamas ir zinātkārajiem ķipariem pieejamās lietas, kas glabājas zemos plauktos, skapjos, atvilktnēs

SIA Klik Klik ražo bērnu drošības slēdzīšus. Tie domāti, lai padarītu bērniem nepieejamus skapjus, atvilktnes, ledusskapi, tualetes podu – jebko, ko vecāki vēlas «aizslēgt», to saturu - noslēpt. Par slēdžiem Reinis un Eva Onzuli aizdomājās tad, kad viņu meitiņai bija pusgads. «Mums ir zemas atvilktnes un meita tām viegli varēja tikt klāt. Daudzu jauno vecāku dzīvokļos mantas var pārlikt un pārkārtot, tomēr ne visiem ir tāda iespēja,» saka Eva. Onzulu ģimenes gadījumā bīstamā zona bija virtuve, savukārt kādai citai saimei viesistabā ir neaizskarama DVD disku kolekcija. «Virtuvē mums visi asie priekšmeti un sadzīves ķīmija atradās zemajās atvilktnēs. Sākotnēji gribējām būt atvērti vecāki un ļaut bērnam visu izpētīt un to, kas nav piemērots, pacelt augstāk. Taču vienubrīd bija jau tā, ka visas virtuves virsmas un augšējie plaukti bija nokrāmēti ar dažādām lietām, neko nevarēja saprast un atrast,» stāsta Eva. Viņai tas apnika un radās doma atvilktnes vienkārši aizsiet. Taču vīrs solīja kaut ko izdomāt un nonāca pie šādiem slēdžiem. Reinis piebilst, ka ar Klik Klik slēdžiem iespējams aiztaisīt jebkuru skapīti, kas ar citu ražotāju slēdžiem ne vienmēr ir iespējams.

Sākumā sev

Pie produkta Eva un Reinis strādā aptuveni gadu. «Viss sākās ar domu par produktu sev, savām mājām. Uztaisījām, notestējām paši, un tad draugi un paziņas sāka teikt, ka arī viņiem vajadzētu šādus slēdžus, jo arī viņu bērni taisa vaļā atvilktnes un skapīšus, bet veikalā nopērkamie slēdži šķiet dārgi vai arī nepatīk, ka tie nav izturīgi,» stāsta Eva. Reinis teic, ka jebkurā bērnu preču veikalā ir nopērkami idejiski līdzīgi bērnu drošības slēdži, taču tie ir diezgan dārgi, jo Latvijā ir neliels pieprasījums. «Gada laikā Latvijā piedzimst aptuveni 20 tūkstoši bērnu, tas nav īpaši liels tirgus,» viņš saka. Eva piebilst, ka viņu slēdži ir baltā un tumšā krāsā. «Man liekas, ka precei palīdzēja «aiziet» dizains un tas, ka bērniem ir sarežģīti slēdžus attaisīt. Mūsu divgadīgais bērns vēl nav izdomājis, kā tos atvērt,» viņa teic. Viņiem par pārsteigumu slēdžus pasūta ne vien vecāki savu bērnu pasargāšanai, bet arī lai padarītu skapjus nepieejamus mājdzīvniekiem. Daudzi slēdžus iegādājas internetā. «Mammas ir gudras, viņas pārzina visas interneta vietnes un, ieraudzījušas mūsu slēdžus, saprot, ka tie nav ražoti Ķīnā un nav pasūtīti no AliExpress,» saka Eva.

Visu rakstu Pasargā bērnus no bīstamiem skapīšiem lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bičevskis: darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums

Zane Atlāce - Bistere,04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7,14 milj. eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn fiksētā nekustamā īpašuma darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas

DB noslēdz rakstu sēriju, publicējot ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Rīgā lielākie darījumi bijuši tirdzniecības centru Riga Plaza un Domina īpašnieku maiņa, kas pērn ir nodrošinājuši iespaidīgus nekustamo īpašumu darījumu rekordus – ja iepriekšējos gados lielākais «sasniegums» galvaspilsētā bija 26,7 milj. eiro darījuma summa, tad nu rekorddarījumā tā ir pārsniegta vairāk nekā trīs reizes. Plašāk lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības reakcija parāda, ka gadiem ilgi uzturētais Latvijas nacionālās aviokompānijas veiksmes stāsts ir tikai mīts

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Rubrikas Kā top? gada apskats

Žanete Hāka,30.12.2016

Krustām līmēti masīvkoka paneļi uzņēmumā Cross Timber Systems

Ideja sākt ražot paneļus radās 2011.gadā, kad Andris Dlohi, viņa tēvs Roberts Dlohi un Zemgales tehnoloģiskā centra īpašnieks Māris Avotiņš, kas nodarbojas ar karkasa ēku ražošanu apsprieduši jaunu produktu idejas, stāsta Cross Timber Systems valdes loceklis A. Dlohi. 2013.gada otrajā pusē Cross Timber Systems dalībniekiem kā stratēģiskais investors pievienojās Guntis Rāvis. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv 2016.gadā ciemojās gan pie maziem, gan lieliem uzņēmumiem, kas pārstāv dažādas nozares.

Gads ir gandrīz galā, tādēļ saviem lasītājiem piedāvājam apskatīt, kuros uzņēmumos šogad esam ciemojušies.

Nākamajā gadā turpināsim viesoties pie Latvijas ražotājiem, tādēļ turpiniet sekot līdzi rubrikai!

Galerijā augstāk iespējams aplūkot attēlus ar produktiem, kuru tapšanas gaitu esam aplūkojuši, un, klikšķinot uz linka, kas ir pie bildes, nonāksiet galerijā, kur atspoguļots viss ražošanas process!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti, līdzdarbojoties pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, izstrādājuši trīs alternatīvas Rail Baltica trases novietojumam, tuvojas noslēgumam arī risinājumu meklējumi blīvāk apdzīvotās vietās, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro: «Risinājumu meklējumos mums jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs Rail Baltica trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augusta mēnesī. Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam, arī ar tām varēs iepazīties papildu sabiedriskajā apspriešanā Salacgrīvā, kas notiks vēl pirms sabiedriskās apspriešanas oktobrī, kas norisināsies trases skartajās pašvaldībās Latvijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūk, virziens, kurp vērst badīgos budžeta žokļus, lūkojoties pēc papildu naudas

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd var spriest, ka vidējās darba samaksas pieaugums valstī šogad būs krietni vien pieticīgāks nekā pērn

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas dati norāda uz visai ierobežotu tirgus apjomu, kas kavē arī valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aptur pirātiskās televīzijas interneta vietnes darbību

Lelde Petrāne,17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) uzsākusi kriminālprocesu pret diviem vīriešiem, kuri, visticamāk, veikuši autortiesību un blakustiesību pārkāpumus un īstenojuši pretlikumīgu uzņēmējdarbību, bez attiecīgas licences kādā speciāli izveidotā interneta vietnē retranslējot Latvijā populāru televīzijas kanālu saturu. Vietnes darbība ir apturēta un kriminālprocesā turpinās izmeklēšana.

Valsts policijas identificētā interneta vietne bija reģistrēta ārpus Latvijas ar domēnu «.us» kāda ārzemju uzņēmuma serverī. Šādas darbības veiktas ar nolūku slēpt patieso interneta vietnes administratoru identitāti. Konkrētajā interneta vietnē bez licences retranslēts 201 televīzijas kanāls. Interneta vietnei bija izveidotas vairākas sadaļas – piemēram, «TV tiešraides», «Pārraides» un «Filmas».

Diennakts laikā interneta vietni apmeklēja vidēji ap 1000 lietotāju, taču dažādu sporta pasākumu un citu populāru televīzijas pārraižu raidlaikos lietotāju skaits bija krietni lielāks. Gada laikā interneta vietni apmeklēja vidēji ap 500 000 lietotāju. Minētā interneta vietne tika reklamēta arī pazīstamos sociālos saziņas tīklos ar mērķi piesaistīt jaunus lietotājus, kā rezultātā lietotāju skaits ar katru dienu pieauga un tās uzturētāji guva peļņu no lietotāju klikšķiem uz reklāmām. Papildus uzturētāji vietnes lietotājiem prasīja veikt naudas maksājumus, izmantojot SMS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžets atspoguļo īstermiņa domāšanu; ar 2017. gada budžetu problēmu var būt vēl vairāk.

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēma ir trešā konkurētspējīgākā OECD valstu blokā, bet investīciju jomā svilpo vējš

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka bēgļi ir nopietns izaicinājums ES, bija nojaušams jau sen, un galvas slēpšana smiltīs viennozīmīgi nav problēmas risinājums.

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žēlojoties, ka valsts pārvaldē pazuduši profesionāli cilvēki, ir jāapzinās, kādi ir šīs situācijas cēloņi, un prioritāri tie jānovērš

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja idejas autoram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, viņa idejā ir vērts investēt

Simulāciju e-apmācību rīka izveidotājai SIA BranchTrack ir izdevies piesaistīt investīcijas 250 tūkstošu eiro apjomā (Plašāk lasāms, klikšķinot šeit). Vaicāts, kādā uzņēmumā viņš pats būtu ar mieru investēt, SIA BranchTrack līdzīpašnieks Sergejs Sņegirjovs teic, ka galvenais izvēles kritērijs būtu idejas autors.

«Ja es investētu savus līdzekļus kādā startup, es ieguldītu nevis pašā uzņēmumā, bet gan dibinātājā, kuram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, nevis ir izlasījis internetā par Snapchat un tagad grib to klonēt. Cilvēki runā par otru Linkedin vai Facebook, bet nesaprot, ka tas reiz jau ir radīts, un pat tad, ja ir interesants koncepts, galvenā problēma ir ļoti daudz lietotāju. Jautājums ir par to, kā iegūt miljoniem lietotāju – viņi paši neatnāks,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju turīgākā slāņa papildu «slaukšana» Eiropas valstīs ir labi pazīstama, taču citas zemes ir arī krasi atšķirīgā situācijā – gan slānis taukāks, gan rezultāts valstu budžetiem smeķīgāks

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai strādātu un risinātu aktuālos jautājumus bēgļu krīzes kontekstā, koalīcijas partijas spēlē vecās spēlītes vēlētāju acu aizmālēšanai. Tomēr ilgākā laika periodā tās atgriezīsies kā sāpīgs bumerangs

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielās bažas par ekonomiku neliecina, ka esam jaunas krīzes tuvumā – drīzāk vēl nav beigusies iepriekšējā

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teicām – Adrians Dāvis, domājām – Latvijas gāze, teicām – Andris Oskars Brutāns, domājām – Valmieras stikla šķiedra

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā ziņojām, Rīgā, Eksporta ielā, kafejnīcā, kas iekārtota divstāvu autobusā, bija izcēlies ugunsgrēks, kā rezultātā «bustaurants» tika pilnībā iznīcināts. Tagad notikuma vietā aktīvi rosās strādnieki, kas autobusa atliekas demontē.

Fotogrāfijas skatāmas, klikšķinot raksta galeriju!

Ugunsgrēks naktī bija izcēlies kafejnīcā Ticket to Heaven, kas atrodas Rīgā, Eksporta ielā 1a.

Kā vēstīja aģentūra LETA, kafejnīca nav bijusi apdrošināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nopludinātie Panamas dokumenti radījuši bagātīgu augsni spekulācijām, interešu cīniņiem un emocijām, nereti ignorējot svarīgus šī jautājuma aspektus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interešu mudžeklis starp ķildniekiem Persijas līcī der tepiķa rakstam, bet ne rīcībspējīgai stratēģijai reģionā un attiecībās ar Eiropu un ASV

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan varētu likties, ka, piekāpjoties darbaspēka un uzņēmējdarbības nodokļu reformu apņēmīgajām aktivitātēm, malā pabīdītais NĪN ir iemidzis, tā gluži nav. Iespējams, tas ir kā bumba ar laika degli.

DB viedokli par šo tēmu lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru