Austrumeiropas bankas vēl nav tikušas «ārā no meža» un finanšu pakalpojumu nozares perspektīvas valstīs, kurās, visticamāk, šogad joprojām būs novērojama lejupslīde, ir «satraucošas».

Capital Economics vecākais ekonomists Londonā Neils Šērings (Neil Shearing) norāda, ka Ungārijā Rumānijā, Bulgārijā un Baltijas valstīs finansiālais stāvoklis aizvien ir ļoti vājš. Viņš uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā reģiona kredītu tirgū novēroto «pārmērību» dēļ, kredītu nosacījumi, visticamāk, saglabāsies ļoti saspringti, raksta Bloomberg.

N.Šērings uzsvēra, ka vēl viens būtisks kaitējums globālajā finanšu vidē var izraisīt jaunu problēmu vilni bankām. Latvijā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā ir augstākais slikto kredītu īpatsvars šajā reģionā, attiecīgi ir 14.5%, 12%, 11.2% un 10,1% no kopējā skaita. Ungārijā slikto kredītu procentuālais lielums ir 9.5%, savukārt Lietuvā 8.2%.

Pašreizējās problēmas Portugālē, Īrijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā nostādījušas vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis dilemmas priekšā attiecībā uz pievienošanos eirozonai, kas apsolīta, vai vēl tikai tiks solīta, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), raksta BBC.

Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija ir iesprostotas eiro slazdā, kas savulaik veicināja straujāku izaugsmi, taču tagad pēc krīzes atstāj šīs valstis ar ierobežotām iespējām cīnīties ar lielā parāda problēmām un zemo konkurētspēju.

Ierastie soļi šādu problēmu risināšanai, piemēram, valūtas devalvācija, eirozonas gadījumā nav iespējami, līdz ar to ES jaunās valstis, kas tiekušās pēc eiro, tagad varētu uz vienotās valūtas valstu bloku skatīties skeptiskāk.

Centrālās un Austrumeiropas hedžfondu speciālists Austrijas kompānijā Ithuba Capital Martins Blūms (Martin Blum) norāda, ka, piemēram, Čehijas Republika un Polija, kurās ir ievērojams daudzums eiroskeptisku politiķu, īpaši nevēlas pievienoties eirozonai.

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Bankas Baltijā ir ne tik optimistiski noskaņotas par nekustamā īpašuma aizdevumiem, kuru vērtība samazinājusies un kuri, iespējams, jārestrukturizē, taču bankas ir gatavas pārfinansēt aizdevumus, kuru atmaksas termiņš iestāsies tuvāko divu gadu laikā, lai tām īpašumi nebūtu jāpārņem.

Kā liecina KPMG jaunākais pētījums par Centrālās un Austrumeiropas banku finansējuma tendencēm nekustamā īpašuma kreditēšanā, bankas Baltijā, kā arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vairs nav tik optimistiskas par reģiona nekustamā īpašuma kreditēšanas apjomu pieaugumu. Lai izvērtētu banku sniegtā finansējuma perspektīvas Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgū, KPMG pētījumā piedalījās 35 vadošās reģiona bankas.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem Centrālās un Austrumeiropas reģiona bankas patiešām mazāk koncentrējas uz nekustamā īpašuma tirgus finansēšanu. Situācija tirgū kopumā nerada pamatu lielām cerībām, tomēr nekustamā īpašuma projektiem ar spēcīgu komerciālo perspektīvu ir salīdzinoši labas iespējas saņemt finansējumu.

Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam.

Tomēr SEB banka pazeminājusi Austrumeiropas 2014.-2015.gada ekonomikas izaugsmes prognozes, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.

Jāņem vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pandēmijas laikā e-komercijas platformas, jo īpaši pārtika, plaukst un pielāgojas milzīgam pieprasījuma pieaugumam, tam cenšas pielāgoties arī loģistikas sektors, taču spēcīgas izaugsmes periods beidzies biroju tirgiem.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" apskatā par Centrālās un Austrumeiropas valstu valdību pasākumiem ārkārtas situācijā un nekustamā īpašuma sektora prognozēm.

"Baltijas valstis, tāpat kā citas Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstis, reaģē uz Covid-19 ietekmi un valdību veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu ekonomisku un mazinātu izraisīto negatīvu ietekmi. Šobrīd vissmagāk ir skartas mazumtirdzniecības (izņemot pārtikas un dzērienu tirdzniecību un farmāciju) un viesmīlības nozares (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas), līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Nekustamā īpašuma tirgus lielākoties reaģē ar sabremzēšanos un plānu parskatīšanu, taču ir tirgus spēlētāji, kas izmantos šo situāciju savā labā," norāda "Colliers International" Baltijas reģiona vadošais partneris Deniss Kairāns.

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Viena no lielākajām Eiropas bankām Unicredit Group savā pētījumā par Centāleiropas un Austrumeiropas tirgiem prognozē, ka šogad Latvijas IKP kritums būs mērojams 2,5% apmērā, bet jau nākamgad tas augs par 5,5%.

Šīs prognozes ir krietni optimistiskākas nekā, piemēram, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas sestdien publiskotās. Kā ziņots, tās Latvijai paredz IKP samazinājumu šogad 3% apmērā un kāpumu nākamgad 3% apmērā.

Kā ziņots, arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis paudis optimismu par ekonomikas atgūšanās ātrumu, pieļaujot, ka budžeta konsolidācija nākamgad būs mazāka par iepriekš prognozētajiem 500 milj. Ls.

Pret to iebilst Latvijas Banka, kas joprojām uzskata, ka IKP kritums šogad būs tuvs 3% robežai, bet nākamgad tā pieaugums būs par 4%. LB prognozējusi, ka IKP kritums šogad varētu sasniegt 3%. Bet premjera ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos Andris Vilks šos rādītājus paredz 2% un 4% - 5% apmērā, kas naudas izteiksmē ekonomikai nozīmētu papildu aptuveni miljardu latu.

Centrāleiropas un Austrumeiropas padome Kanādā, kas pārstāv gandrīz četru miljonu Centrāleiropas un Austrumeiropas izcelsmes kanādiešu intereses, pieprasījusi, lai tirdzniecības giganti Walmart, Amazon un eBay savos interneta veikalos nekavējoties un pilnībā pārtrauc tirgot visas preces, kurās kaut kādā veidā slavināta Padomju Savienība, Staļins, staļiniskās represijas un padomju institūcijas, kas īstenoja genocīdu padomju režīma okupētajās valstīs.

Kā norādīts paziņojumā, kas publicēts padomes interneta vietnē, lieltirgotājiem būtu jākaunas reklamēt krekliņus un citas preces, kas glorificē padomju režīmu un tā noziegumus, un turklāt gūt peļņu no šo preču tirdzniecības.

«Padomju režīms un padomju atbalstītie režīmi nogalināja desmitiem miljonu cilvēkus savukārt vēl daudzi miljoni tika deportēti, arestēti un kļuva par pastāvīgiem bēgļiem,» uzsvērts Centrāleiropas un Austrumeiropas padomes Kanādā paziņojumā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas padome Kanādā apvieno Kanādas albāņu kopienu, Čehu un slovāku apvienību, Igauņu centrālo padomi, Ungāru kongresu, Latviešu nacionālo apvienību Kanadā, Kanādas lietuviešu kopienu, Kanādas poļu kongresu un Kanādas ukraiņu kongresu. Tā pārstāv četrus miljonus kanādiešu, un daudzi no viņiem ir to cilvēku pēcteči, kuri bēga no terora un represijām Eiropā.

Baltijas valstu bankas vispiesardzīgāk raugās uz nekustamā īpašuma tirgus atgūšanos, liecina KPMG veiktais pētījums (Centrālās un Austrumeiropas Nekustamā īpašuma finansēšanas barometrs - CEE Property Lending Barometer 2011).

Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgus finansējumā pēdējo 12 mēnešu laikā ir jaušamas uzlabošanās pazīmes, taču situācija joprojām ir neskaidra. Izņēmums ir Austrijas, Čehijas un Polijas tirgus, kas krīzes rezultātā nepiedzīvoja tik lielu kritumu kā citu valstu tirgi.

Nekustamā īpašuma finansēšanas noskaņojuma indekss (Property Finance Sentiment Index), kas parāda banku attieksmi pret nekustamā īpašuma finansējumu, liecina, ka Baltijas valstu bankas no sestās vietas 2010. gadā šogad ir nokritušas uz desmito vietu. Visoptimistiskāk šogad uz tirgus attīstību raugās bankas Austrijā (1.vieta), Čehijā (2.vieta) un Polijā (3.vieta).

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Centrālās un Austrumeiropas valstu tirgi ir uzrādījuši labākus attīstības rezultātus, un investoru bažas no jaunajām Eiropas valstīm pārcēlušās uz reģiona attīstītajām valstīm, raksta Financial Times.

Eiropas centrālajā un austrumu daļā valstu valdības bijušas pakļautas lielākam spiedienam savest kārtībā valsts finanses, turklāt atsevišķās valstīs, piemēram, Ungārijā un Latvijā, lielu lomu spēlējušas arī izmantotās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma programmas.

Salīdzinot ar eirozonas dalībvalstīm, piemēram, Grieķiju, kura pagājušajā nedēļā piedzīvoja sabrukumu valsts obligāciju tirgū, investori ir apmierināti ar Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīs panāktajiem rezultātiem, piemēram, Polijā, kā arī valstīs, kurām palīdzējis SVF – Latvijā un Ungārijā.

«Te ir runa par valsts finansēm. Ja salīdzina Ungāriju un Grieķiju, tad ieguldīt Ungārijā, kas ir jaunā Eiropas valsts, ir drošāk,» norāda BNP Paribas jauno tirgu stratēģis Šahins Vallijs (Shahin Vallee).

Uzņēmumu vadītāji astoņās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs uzskata, ka viņu valstu valdībām būtu jāmeklē iespējas līdz 2018. gadam palielināt izdevumus izglītībai, zinātnei un inovācijām, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā, kas veikts astoņās CAE valstīs – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā –, uzņēmumu vadītāji pauda savu viedokli par to, kurās jomās attiecīgo valstu valdības būtu tiesīgas palielināt finansējumu laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam.

Vidēji 44% respondentu šajās astoņās valstīs kā prioritārās jomas minēja izglītību, zinātni un inovācijas, kas nepārprotami apsteidz tādas jomas kā infrastruktūras attīstība (15%) un veselības aprūpes sistēma (14%). Tām seko demogrāfija (11%) un aizsardzība (8%), atbalsts valsts popularizēšanai ārzemēs, sociālā drošība un kultūra (mazāk par 5%).

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Budžetu deficītu krīzes, ko pārdzīvo vairākas eirozonas dalībvalstis, negatīvi ietekmēs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas, sevišķi tās, kas ir vairāk atkarīgas no eksporta pieprasījuma no Rietumeiropas puses, piektdien paziņojuši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.

Pasākumi Rietumeiropas ekonomikas stabilizēšanai, piemēram, fiskālās disciplīnas palielināšana, negatīvi ietekmēs patērētāju patēriņu. Tam būs ietekme uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, jo tās ir atkarīgas no eksporta uz eirozonu, norāda ERAB.

«Grieķijas finanšu problēmas var negatīvi ietekmēt Austrumeiropas valstis. Šobrīd vērojama ekonomikas atlabšanas, taču mēs arī zinām, ka jebkurš atveseļošanās periods ir ilgstošs un nevienmērīgs,» norādīja ERAB prezidents Tomass Mirovs.

Asākus vārdus sacīja ERAB vecākais ekonomists Ēriks Berglofs: «Rietumeiropas pasākumi var vilkt uz leju visu Austrumeiropas atveseļošanās periodu, jo tieši šī perioda atlabšana ir ļoti saistīta ar eksportu uz eirozonas valstīm.»

Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās, tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss, jaunākajā SEB Austrumeiropas ekonomikas apskatā norāda eksperti.

Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.

Nākotnes izredzes balsta reālais algu pieaugums, kā arī reģions pamazām atbrīvosies no eirozonas krīzes ietekmes, kas līdz šim bremzēja izaugsmi un radīja nestabilitāti banku sistēmā, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropas dienvidos, norāda eksperti. Vairumā Austrumeiropas valstu augšupeju nodrošina privātais patēriņš un eksports. Patēriņa kāpumu veicinās labs reālais algu pieaugums, ko lielā mērā nodrošinās zemā inflācija. Bezdarba līmenis pakāpeniski turpinās samazināties Baltijas valstīs, relatīvi nemainīgs tas būs Polijā un Ukrainā, bet Krievijā nedaudz pieaugs.

Kopš 2004.gada Lielbritānijā ir ieradušies aptuveni 1.5 miljoni austrumeiropiešu un viņu ietekme uz Lielbritānijas sabiedrību un tās ekonomiku ir ilgi apspriesta. Tikko veikta apjomīga pētījuma ietvaros analizēts, kā valsts ir mainījusies, raksta The Observer.

Medijs norāda, ka daudz no tā, kas noticis kopš 2004.gada, ir bijis negaidīts un neplānots. Kamēr lielākā daļa no Eiropas Savienības dalībvalstīm sākotnēji «turēja savas durvis aizvērtas», Lielbritānija, Dānija un Īrija laipni sagaidīja imigrantus, plānojot, ka imigrantu skaits nepārsniegs pārdesmit tūkstošus. Taču, ņemot vērā mazās iespējas savās dzimtajās valstīs un plaukstošo Lielbritānijas ekonomiku, ieradās simti tūkstošu, visi meklējot labāku dzīvi. Precīzi - cik, līdz šim esot bijis grūti noteikt. Daži iekļāvušies ēnu ekonomikā, citi nav strādājuši nemaz, citi ātri vien atgriezušies mājās.

Tikko veikts pētījums liecina, ka kopš 2004.gada Lielbritānijā ieradušies aptuveni 1.5 miljoni imigrantu no Austrumeiropas. Aptuveni divas trešdaļas ir no Polijas, 70% vecumā no 18 līdz 35. Daudzi ir labi izglītoti un augsti kvalificēti darbinieki. Lielākā daļa - 63% poļu gadījumā - paliek mazāk kā 12 mēnešus. Daudzi ir paši meklējuši sev gan mājokli, gan darbu, gan kompāniju. Tas neizbēgami ir radījis klasterus - vairāk nekā ceturtdaļa ir izvietojusies Londonā.

Latvijā vidējais parakstītās nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas bruto prēmijas apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 56,89 lati, kas ir 57% no Centrālā un Austrumeiropas reģiona vidējā rādītāja.

Tā aplēsis apdrošinātājs Vienna Insurance Group (VIG), ko Latvijā pārstāv Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle. Jaunākie pieejamie dati par 2012.gada pirmo pusgadu liecina, ka Centrālajā un Austrumeiropā vidējā parakstītā apdrošināšanas bruto prēmijas summa uz iedzīvotāju ir 99,35 lati. Līdere ir Slovēnija ar 731,21 latu uz vienu iedzīvotāju, bet skalas lejas galā atrodas Albānija ar 14,08 latiem.

Pērnā gada pirmajā pusē kopējās Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgus pieauga līdz 12,4 miljardiem latu. Centrālās un Austrumeiropas reģiona apdrošināšanas tirgū aizvien dominē Polija, kuras apdrošināšanas tirgus aizņem 44,1% no visa reģiona bruto parakstīto prēmiju summas. Tālāk seko Čehija (17,71%), Slovēnija (6,19%), Slovākija (5,95%) un Rumānija (5,37%). Latvijas apdrošināšanas tirgus no visa reģiona ir tikai nepilns procents.

Nākamajā gadā sagaidāma strauja populisma vairošanās – bieži vien nāksies dzirdēt sarežģītu ekonomisko problēmu šķietami vienkārši risinājumi. Īpaši tas skars Ungāriju un Latviju, kuras ir krīzes vissmagāk skartās Centrālās un Austrumeiropas valstis, raksta žurnāls Business Week.

2010. gads Baltijas valstīm būs nozīmīgākais kopš Baltijas ceļa laikiem 1989. gadā, kad pirmie soļi valsts iekārtas maiņas virzienā tika sperti ne vien Baltijas valstīs, bet arī citas Austrumeiropas valstis pāršalca demokrātisku pārmaiņu vilnis.

Višegradas valstu četriniekā, kā arī Baltijas valstīs, šogad gaidāmas vairākas vēlēšanas, kas varētu pavērt iespējas lielākai nacionālistiski noskaņoto partiju klātbūtnei šo valstu pārvaldēs, īpaši abos Donavas krastos. Turklāt ekonomiskās krīzes laikā, pieaugot bezdarba līmenim, labumu vēlēšanās varētu gūt arī populisti.

Nacionālisma un populisma vilnis tiek pieļauts patlaban valdošās ekonomiskās krīzes dēļ, kuras laikā vairākās Austrumeiropas valstīs notiek vēlēšanas. Jautājums ir vienīgi tas, cik stiprs būs šis pārmaiņu vilnis, kas pārbaudīs (Eiropas Savienības) ES bieži sludināto solidaritāti, kā arī parādīs to, vai Eiropas vienotā valūta tiešām ir priekšrocība.

Darbības paplašināšanai Mezzanine Management ir piešķīris 23,3 miljonus eiro mezanīna finansējuma auto nebanku kreditēšanas uzņēmumam Mogo Finance, kurš strādā visās trīs Baltijas valstīs un Gruzijā, informē Mogo Finance pārstāvji.

Darījums finansēts Accession Mezzanine Capital III fonda ietvaros, kas ir Mezzanine Management trešais investīciju portfelis. Starp fonda investoriem ir arī tādi uzticami institucionālie investori kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Investīciju fonds.

Finansējums piešķirts konkrētam mērķim – Mogo darbības paplašināšanai Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstīs. Šobrīd Mogo ir tirgus līderis Baltijas valstīs ar aizdevumu portfeli, kurš pārsniedz 38 miljonus eiro. Kopš darbības uzsākšanas 2012. gadā uzņēmums ir piešķīris finansējumu pret 20 tūkstošiem automašīnu, un tas nodarbina vairāk nekā 200 darbinieku. Pašlaik Mogo strādā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā, bet sadarbībā ar Mezzanine Management plāno paplašināt uzņēmuma darbību arī citās valstīs. Mērķis ir dažos nākamajos gados padarīt Mogo par vadošo auto nebanku kreditēšanas uzņēmumu plašākā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.