Budžetu deficītu krīzes, ko pārdzīvo vairākas eirozonas dalībvalstis, negatīvi ietekmēs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas, sevišķi tās, kas ir vairāk atkarīgas no eksporta pieprasījuma no Rietumeiropas puses, piektdien paziņojuši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.
Pasākumi Rietumeiropas ekonomikas stabilizēšanai, piemēram, fiskālās disciplīnas palielināšana, negatīvi ietekmēs patērētāju patēriņu. Tam būs ietekme uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, jo tās ir atkarīgas no eksporta uz eirozonu, norāda ERAB.
«Grieķijas finanšu problēmas var negatīvi ietekmēt Austrumeiropas valstis. Šobrīd vērojama ekonomikas atlabšanas, taču mēs arī zinām, ka jebkurš atveseļošanās periods ir ilgstošs un nevienmērīgs,» norādīja ERAB prezidents Tomass Mirovs.
Asākus vārdus sacīja ERAB vecākais ekonomists Ēriks Berglofs: «Rietumeiropas pasākumi var vilkt uz leju visu Austrumeiropas atveseļošanās periodu, jo tieši šī perioda atlabšana ir ļoti saistīta ar eksportu uz eirozonas valstīm.»
ERAB arī norādījis, ka eirozonas negatīvā ietekme tiks ņemta vērā jaunākajās organizācijas prognozēs attiecībā pret Eiropas attīstības valstu izaugsmi, kas tiks publicētas šo sestdien. Iepriekš ERAB prognozēja, ka šogad Eiropas attīstības valstu ekonomika kopumā augs par 3,3%.
ERAB arī brīdināja, ka Bulgārija, Rumānija un Serbija var pārdzīvot lielākas grūtības, jo šim valstīm ir liela ekspozīcija attiecībā pret Grieķijas bankām.