Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Zvērinātu tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs pērn palīdzēja atgūt gandrīz 233 miljonus eiro, informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (LZTIP).

Tas ir par par 13% mazāk nekā 2019.gadā, kad aizskartās puses interesēs tika atgūti 303 miljoni eiro.

Piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits visās lietu kategorijās kopumā 2020.gadā bija 119 293, kas ir par 1967 lietām mazāk nekā 2019.gadā, kad kopumā tika iesniegts 121 260 izpildu dokumentu.

Vislielākais parādnieku skaits ar 58 024 lietām bija administratīvo pārkāpumu jomā. Otru lielāko parādu lietu kategoriju veidoja parādu piedziņa civillietās, sasniedzot 54 305 lietas, bet zaudējumu piedziņa krimināllietās - 6964. Vidējā parādu piedziņas summa administratīvo pārkāpumu lietās pērn bija 149 eiro, bet nodokļu parādu lietās - 3700 eiro apmērā.

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

Plašas zināšanas un pieredze privātkompāniju vadībā ļauj paskatīties uz Valsts ieņēmumu dienestu no citāda skatupunkta, nekā to spētu profesionāļi, kuri ir strādājuši vai pašlaik strādā nodokļu administrācijā

To intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Fragments no intervijas:

Vai ir iespēja padarīt efektīvāku nodokļu parādu piedziņu?

Iespējas pilnveidoties ir vienmēr. Jautājums par parādu efektīvu piedziņu nav tikai VID, bet arī privātuzņēmējiem. Būtu jānodala tie nodokļu maksātāji, kuri vēlas maksāt nodokļus un lūdz uzziņas, kā pareizi rīkoties konkrētā situācijā, no tiem, kuri maksāt nodokļus nevēlas. Interesanti, ka Latvijā VID sniedz aptuveni divas reizes vairāk konsultāciju nekā Igaunijas nodokļu administrācija. Uzņēmēji prasa skaidrojumus, kā pareizi rīkoties sarežģītās situācijās, un arī skaidrot nodokļu normatīvus. Pieļauju, ka ar to arī ir saistīts lielais konsultāciju apjoms. VID arī turpmāk būs nodokļus maksāt gribošiem uzņēmumiem pretimnākoša iestāde ar konsultācijām un skaidrojumiem, jo īpaši biznesa iesācējiem un mazajiem uzņēmumiem, kas pēc gadiem var izaugt par lielu un varenu kompāniju. Sodi un represīvās metodes seko tikai pēc tam, kad skaidrojumi un brīdinājumi tiek ignorēti. Sodiem ir jābūt samērīgiem ar pārkāpuma apmēru. Finanšu ministrija virza grozījumus, kas noteiktu pieļaujamo soda naudas apmēra ierobežojumu no pamatparāda summas. Tādējādi turpmāk nebūs tādu situāciju, kad par pārkāpumu dažu eiro apmērā pienākas sods vairāku simtu eiro apmērā. VID pat kopā ar Finanšu ministriju nevar šo sistēmu mainīt, un tam būs nepieciešama daudzu ministriju līdzdalība. Tāpat nav nekādas jēgas simtos tūkstošos un miljonos eiro vērtus pamatsodus apaudzēt ar tikpat lielām vai pat vēl lielākām kavējuma un soda naudām, jo galu galā tās iekasēt nav iespējams, pēc kāda laika parādi vienkārši jānoraksta kā nepiedzenami.

Pērn pieņemti 1137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7% vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos, liecina LTAB dati.

Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu ceļu satiksmes negadījumos.

Kopumā līdz šim izdevies atgūt vairāk nekā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997. gada izmaksāti no Garantijas fonda, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Ārvalstu partneru parādu skaits palielinās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

nereti uzņēmumi paši cenšas piedzīt parādus no saviem sadarbības partneriem, un, kad cerības zūd, nodod šo atbildību parādu piedziņu kompāniju rokās, taču nereti tādējādi tiek palaista garām iespēja naudu atgūt.

«Apskatot nodotās lietas parādu piedziņā un salīdzinot tās ar iepriekšējos gados iesniegtajām, jāsecina, ka parādu lietu skaits palielinās, taču vidējās uz parādu piedziņu nodotās summas samazinās,» novērojis SIA Konsultatīvā sabiedrība Conventus valdes loceklis Jānis Krastiņš.

Visu rakstu Ārvalstnieku parādu skaitam tendence pieaugt iespējams izlasīt trešdienas, 22.marta, laikrakstā Dienas Bizness, 10.lpp.!

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Valsts kontrole (VK) revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2014.gadā, iespējams, ir nepamatoti iekasējis iedzīvotāju ienākuma nodokli 5,8 miljonu eiro apmērā, jo vairāk nekā 40 tūkstošiem personu nav piemērots gada neapliekamais minimums, informē VK.

VID ieviestais jauninājums - elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas - nav palīdzējis iedzīvotājiem saņemt ienākuma nodokļa atvieglojumus. VID nepievērš pietiekamu uzmanību komunikācijai ar iedzīvotājiem un neinformē nodokļu maksātājus par veicamajām darbībām, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

VK secina, ka nodokļu parādus ne nākamgad, ne aiznākamgad nebūs iespējams piedzīt, jo VID un Finanšu ministrija nodokļu parādu piedziņā cīnās ar sekām, neapzinot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim. Visas VID veiktās parādu piedziņas procesa pilnveidošanas darbības ir vērstas tikai uz nepilnu desmito daļu (9,7%) no 1,4 mljrd. eiro nodokļu parāda. No šī milzīgā nodokļu parāda kopapjoma 86% jeb 1,27 mljrd. EUR ir nepiedzenamie nodokļi, un to īpatsvars ar katru gadu pieaug.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta maksājumu kopējais parāds uz šā gada 1.oktobri ir 1,46 miljardi eiro, informē VID.

No tiem valsts pamatbudžetā ‒ 965,21 miljoni eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklī ‒ 323,41 miljoni eiro, un sociālās apdrošināšanas iemaksās ‒ 179,66 miljoni eiro.

Kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā lielāko īpatsvaru veido aktuālais parāds – 72,36% jeb 1,062 miljardi eiro. Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi (22,62% jeb 332,15 miljoni eiro), bet trešā daļa – termiņa pagarinājumi (5,02% jeb 73,65 miljoni eiro).

Kopumā šā gada deviņos mēnešos piešķirti 8639 termiņa pagarinājumi 4272 nodokļu maksātājiem par kopējo summu 107,97 miljoni eiro, savukārt 2014.gada 9 mēnešos tika piešķirti 6869 termiņa pagarinājumi 3684 nodokļu maksātājam par kopējo summu 86,31 miljons eiro. Piešķirtā termiņa pagarinājumu summa 2015.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājusies par 21,66 miljonu eiro jeb 25,1%

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface grupas konsolidētais apgrozījums 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 5.1%, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, sasniedzot 1 126.3 miljonus eiro. Uzņēmuma neto peļņa šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegusi 98,3 miljonus eiro.

Coface grupas apgrozījuma apmērus šogad īpaši veicinājuši jaunie tirgi. Savukārt nobriedušākos tirgos, kur pašreiz kredītrisku apdrošināšanas jomā valda sīva konkurence, Coface paredz īstenot dziļas strukturālās pārmaiņas atbilstoši savai attīstības stratēģijai.

Coface Latvijas filiāles apgrozījums šā gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaudzis par 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un nopelnīto prēmiju apmērs pieaudzis par 6.4%. Latvijā pieprasījums pēc Coface kredītrisku apdrošināšanas pakalpojumiem 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos kāpis par 0.4%, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tikmēr parādu piedziņas apjoms kāpis par 41.3%, bet pieprasījuma apmērs pēc uzņēmumu finanšu atskaitēm samazinājies par 10.9%.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Jaundibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Factury no vairāk nekā 400 pretendentiem klātienes atlases veidā iekļuvis TOP 10 labāko komandu vidū pasaules vadošajā finanšu tehnoloģiju akseleratorā Startupbootcamp FinTech Ņujorkā, ASV. Programma ilgs trīs mēnešus un tās ietvaros start-up uzņēmumiem būs iespēja sadarboties ar tādām starptautiskām bankām kā Santander, Deutsche Bank, Rabobank un citām.

Factury ir rēķinu apmaksas un klīringa platforma, kas darbojas uz tehnoloģijas blockchain datubāzes, lai savienotu uzņēmumus ar finanšu iestādēm – bankām, faktoringa kompānijām, apdrošināšanas un parādu piedziņas aģentūrām.

Factury izpilddirektors un līdzdibinātājs Sandris Mūriņš komentē: «Factury tic, ka akselerators palīdzēs sasniegt mūsu galvenos mērķus šīs programmas ietvaros – startēt ASV tirgū, izveidot vismaz 3 pilotprojektus ar sadarbības partneriem – finanšu institūcijām, un piesaistīt «sēklas» finansējumu, lai strauji iekarotu tirgus daļu.»

Uzņēmumiem šī platforma palīdzēšot saņemt naudu par rēķiniem laicīgi vai ar saviem nosacījumiem, neatkarīgi no klientiem. Kompānijas Atradius pētījums liecina, ka 94% ASV kompāniju ir bijusi problēma ar kavētiem maksājumiem. Tādā veidā uzlabosies klientu apgrozāmā kapitāla rādītāji un samazināsies parādu piedziņas laiks un resursi. Finanšu institūcijām šī platforma atvērs jaunas peļņas iespējas, apkalpojot uzņēmumus par zemākām izmaksām, automatizējot procesus, kuri šobrīd ir veikti manuāli un papīra formātā.

Nebanku kredītdevēju tirgū parādījies jauns spēlētājs SIA Banknote, kas ieņem nišu, kas Latvijā līdz šim nav bijusi pārāk pazīstama, proti, kredītu izsniedz nevis pārskaitījuma veidā, bet izmaksā skaidrā naudā, piektdien raksta laikraksts Diena.

Banknote.lv mājaslapā kā viens no mudinājuma saukļiem izvēlēties šo kompāniju skan: «Jā, ja tev nepatīk, ka ātrie kredīti atspoguļojas bankas kontā».

Šāda informācijas slēpšanas politika radījusi zināmu apjukumu un liek jautāt, kāpēc kredītņēmējam varētu būt izdevīgi saņemt aizdevumu skaidrā naudā. Ir izskanējusi informācija par gadījumiem, kad pret personu vērsta parādu piedziņa, un tad kontā ieskaitītais ātrais kredīts vieglāk nonāk parādu piedzinēju rokās. Tāpat ir dzirdēts, ka bankas atsakās piešķirt hipotekāro kredītu, redzot, ka klients ir ņēmis ātro kredītu. Atsevišķās bankās ir jāpaiet vismaz pusgadam, lai klienta paņemto ātro kredītu neņemtu vērā.