Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.
Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.
Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.
EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena norādīja, ka pašlaik PA un pieaicinātais konsultants Nomura strādā pie banku pārdošanas stratēģijas, tāpēc esot pāragri meklēt atbildes uz tik detalizētiem jautājumiem.
Savukārt PA savās atbildēs bija ļoti izplūdusi. Tās sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, tāpat kā EM, vien atgādināja, ka patlaban darbs pie pārdošanas stratēģijas turpinās un tā paredzētajos termiņos tikšot iesniegta apstiprināšanai valdībā. Par pārdošanas stratēģiju informācija tiks sniegta vien tad, kad valdība to būs apstiprinājusi.
Arī to, vai Parex restrukturizācijas plāns vispār paredzēja abu banku pārdošanu, PA neatklāj, sakot, ka dokuments nav publisks, tāpēc PA to nav tiesību komentēt.
Portāla Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka restrukturizācijas plāns, kam akceptu devusi arī Eiropas Komisija (EK), vismaz attiecībā uz Parex banku neparedz tās pārdošanu, bet gan tikai pakāpenisku aktīvu restrukturizāciju, tāpēc gadījumā, ja valdība lems pārdot arī Parex, var nākties sniegt netīkamus skaidrojumus EK.
Kārkliņš gan apgalvoja, ka pārdošanas stratēģija tiek izstrādāta atbilstoši EK apstiprinātajam valsts atbalsta restrukturizācijas plānam un nekādā veidā nav pretrunā ar to. «Restrukturizācijas plāna mērķis ir maksimāli efektīva valsts līdzekļu atgūšana, nodrošinot valsts finanšu sistēmas stabilitāti. Izstrādājot pārdošanas stratēģiju, šie mērķi tiek ņemti vērā,» uzsvēra Kārkliņš.
Viņš norāda, ka restrukturizācijas procesā ERAB iesaistījās kā valsts ilgtermiņa partneris, turklāt piedalījās arī paša restrukturizācijas plāna izstrādē. «Banku darbība tiek plānota saskaņā ar EK apstiprināto valsts atbalsta restrukturizācijas plānu, tostarp arī banku pārdošana. Līdz ar to plānotās darbības saistībā ar banku pārdošanu jau ir ietvertas apstiprinātajā plānā un atbilst abu akcionāru interesēm,» akcentēja Kārkliņš.
PA pārdošanas stratēģijas izstrādes procesā veic konsultācijas ar otru lielāko akcionāru ERAB, bet speciāli saskaņojumi neesot paredzēti, jo starp pusēm noslēgtie līgumi to neprasa.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretāre Līga Krapāne apstiprināja, ka 19.janvārī Londonā notikušās tikšanās laikā premjers un ERAB vadība pārrunāja arī jautājumus, kas attiecas uz ERAB līdzdalību Parex un tās restrukturizācijas rezultātā izveidotajā Citadelē. «Tomēr šī bija sarunas slēgtā daļa, kurā piedalījās ierobežots personu loks, un tās saturs nav atreferējams publiski,» norādīja Krapāne.
Viņa arī aicināja jautājumus par to, vai ERAB atbalsta Parex bankas pārdošanu, uzdot pašai ERAB, taču ERAB preses sekretāre Ina Koreči biznesa portālam Nozare.lv uz jautājumiem par to, kādu ERAB kā akcionārs redz banku pārdošanu un kādam scenārijam tiek dota priekšroka, atbildēja īsi: «ERAB būs akcionārs tik ilgi, kamēr tas būs noderīgi, un pēc tam kopīgi ar banku strādās, lai atrastu ilgtermiņa stratēģisko investoru.»
Uz atkārtotu jautājumu, vai ERAB atbalsta gan Citadeles, gan Parex pārdošanu, atbilde netika saņemta.
Savukārt abu banku preses pārstāvji norādīja, ka jautājumi, kas attiecas uz to pārdošanas procedūru un detaļām, ir akcionāru kompetencē.
Kā ziņots, pērn 1.augustā notikušās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā tika izveidoti divi uzņēmumi - uz jaundibināto AS Citadele banka tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās Parex bankas aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti Parex bankā jeb risinājumu bankā. Uz Citadele banku tika pārcelta arī daļa Valsts kases noguldījumu.
2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo Parex banku un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.