Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki paziņojuši par sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas Atklātību par Citadeli izveidi, uzskatot, ka slepenība, kādā norit bankas Citadele pārdošana, nav pieļaujama un draud ar Latvijas nodokļu maksātāju naudas neprasmīgu izlietojumu vai pat, iespējams, apzinātu pazaudēšanu.
«Patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu,» norādīts grupas paziņojumā, kas adresēts Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai un Latvijas iedzīvotājiem.
«Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta Parex bankas pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu,» uzsver iniciatīvas grupa, paužot aizdomas, ka bankas Citadele pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet visas valsts finanšu sistēmas stabilitātē.
Paziņojumā ieskicēti vairāki problēmjautājumi, kas bez mākslīgi uzpūstas slepenības būtu jāizskaidro sabiedrībai, kopīgi meklējot vislabāko risinājumu ieguldītās naudas atgūšanai.
Aktīvisti skaidro, ka mēs tiekam biedēti ar dažādām iespējamām sankcijām no Eiropas Komisijas puses gadījumā, ja bankas pārdošanas process netiks pabeigts līdz šī gada beigām, vaicājot, kādos līgumos un dokumentos šīs iespējamās sankcijas ir fiksētas un vai gadījumā Latvijas puse apzināti nepārspīlē šo potenciālo sankciju apjomu un sekas.
Sabiedriskās izmeklēšanas sācēji arī izsaka bažas, ka bankas vērtība tiek mākslīgi pazemināta, iespējams, par labu jau iepriekš zināmam pircējam. Kā ziņots, valdības ministri konfidenciāli vienojušies radīt ekskluzīvu izņēmumu un dot iespējas ASV fondam Ripplewood Holdings izvērtēt iespējas iegādāties Citadeli par 113 miljoniem eiro vienam, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Atklātību par Citadeli pārstāvji norāda, ka šo kompāniju, iespējams, konsultē un lobē atsevišķiem valdību veidojošiem politiķiem tuvu stāvošas personas ar lielu ietekmi pašreizējā valdībā. Sabiedrībai būtu jāsaņem atbilde, vai šī informācija atbilst patiesībai.
Tāpat aktīvistiem nav skaidrs, kāpēc viss bankas pārdošanas process notiek tik lielā slepenībā un vai pārspīlētās slepenības režīms ir Eiropas Komisijas, vai tomēr pašmāju varas nesēju radīts.
Grupa aicina sabiedriskās izmeklēšanas darbā iesaistīties finansistus, ekonomistus, politiķus, mediju pārstāvjus un visus tos, kuriem rūp, lai Latvijas nodokļu maksātāju nauda kārtējo reizi milzīgos apjomos netiktu vienkārši neprasmīgi izlietota vai pat, iespējams, apzināti pazaudēta.
Atklātību par Citadeli pārstāvji sagatavojuši vairākus iesniegumus dažādām Eiropas Komisijas institūcijām un amatpersonām, aicinot sniegt atbildes saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, solot amatpersonu sniegtās atbildes publiskot.
Paziņojumu parakstījuši Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Normunds Vilnītis un citi.
Kaut arī paziņojumā minēts arī Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētāja, ilggadēja Hipotēku un zemes bankas vadītāja Ineša Feifera vārds, Feiferis informēja, ka nav izteicis vēlmi piedalīties sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas Atklātību par Citadeli grupā.
«Mana iekļaušana iniciatīvas grupas sastāvā ir notikusi patvaļīgi bez saskaņošanas ar mani,» uzsvēra Feiferis.
Feiferis ir tikai piekritis piedalīties atklātā diskusijā par Citadeli, paskaidroja iniciatīvas grupas pārstāvis Oļegs Rasputins.
Sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas sanāksme notiks 12.augustā plkst.13 Rīgā, Hotel Valdemārs konferenču zālē.
Kā ziņots, pērnvasar valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele. Darījuma finanšu konsultants investīciju banka Societe Generale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Gala lēmumu par investoru piesaisti valdība plāno pieņemt šovasar.
Banka Citadele šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 5,7 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļu nomaksas. Citadeles grupa strādāja ar 5,9 miljonu eiro peļņu. Citadeles grupas kredītportfelis šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 16,5 miljoniem eiro un sasniedza 1,07 miljardus eiro, bet bankas - par 13,3 miljoniem eiro, sasniedzot 938 miljonus eiro.
Šī gada pirmo pusgadu Citadeles grupa noslēgusi ar 14,4 miljonu eiro neauditēto peļņu, kas ir par 74% vairāk nekā 2013.gada pirmajā pusgadā un par 6% vairāk nekā 2013.gadā kopā.
2013.gadu banka Citadele noslēdza ar 15,2 miljonu eiro peļņu, savukārt Citadeles grupa pērn nopelnīja 13,7 miljonus eiro.