Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Citadeles akciju cena ir par pieciem miljoniem lielāka, nekā sākotnēji izskanējis, sacīja ekonomikas ministrs. Iepriekš izskanējusī informācija liecināja, ka kopējā Citadeles pārdošanas cena ir 98,67 miljoni eiro, tādējādi 75% Citadeles akciju Ripplewood Holdings tiktu pārdoti par aptuveni 74 miljoniem eiro.

Otrdien Latvijas valdība akceptēja fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu, kas paredz, ka Ripplewood Holdings iegādāsies 25% bankas akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas Citadele akcijas, ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers. Starp investoriem ir vēl virkne finanšu nozarē pazīstamu uzņēmēju.

Kopējā Citadeles pārdošanas cena ir 98,67 miljoni eiro, tādējādi 75% Citadeles akciju Ripplewood Holdings tiks pārdoti par aptuveni 74 miljoniem eiro.

Kopumā līgums par Citadeles pārdošanu ir uz 70 lappusēm, bet saistībā ar pāris jautājumiem, piemēram, par bankas tālākpārdošanas laiku, finansējuma saņemšanas nosacījumiem u.c. puses ilgi nespēja rast vienošanos.

Citadeles bankas pārdošanas termiņus regulē 2010.gadā noslēgtā vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), kā arī šogad jūlijā EK pieņemtais pozitīvais lēmums par valsts atbalsta pasākumiem bankai Citadele un problemātisko aktīvu pārvaldītājai AS Reverta. Minētais EK lēmums patlaban nav publiskots, bet tas paredz tādu pašu nosacījumu kā EK 2010.gada 15.septembra lēmums, ka Latvijai jāatrod Citadeles pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim, skaidro Privatizācijas aģentūra.

Savukārt ar EK šā gada 9.jūlijā lēmumu tika precizēta atsevišķu nosacījumi izpildes kārtība un termiņi, kas saistīti ar valsts atbalsta pasākumu izpildi un izbeigšanu bankā Citadele. EK nolēma, ka bankas Citadele privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošana var notikt vienlaikus ar bankas akciju pārdošanu, nevis atsevišķi, kā bija iepriekš paredzēts. Tāpat lēmumā detalizētāk aprakstīta investoru piesaistes procesa kārtība, un tā paredz, ka valstij no potenciālā investora līdz šā gada 30.septembrim bija jāsaņem saistošs piedāvājums par visu Citadeles bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nebūtu saņemts vai piedāvājums nebūtu uzskatāms par saistošu, būtu jāieceļ ar EK saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks, kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu. Ja saistošs investora piedāvājums ir saņemts, atbilstoši EK 9.jūlija lēmumam attiecīgais darījums ir jānoslēdz līdz 2015.gada 31.martam.

Privatizācijas aģentūras apkopotie dati rāda, ka bankai Citadele kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā - likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro. Pašlaik valsts atbalsts bankā Citadele ir 174,2 miljoni eiro. Banka līdz šim ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro. Līdz ar to valsts atbalsts bankā Citadele, ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus, ir sarucis par 250 miljoniem eiro un ir 127,9 miljoni eiro.

Banka Citadele darbu sāka 2010.gada augustā pēc valsts pārņemtās Parex bankas restrukturizācijas veiksmīgas pabeigšanas, kuras laikā toreizējās Parex bankas labie aktīvi tika pārnesti uz jaundibināto banku Citadele.

Vislielākais valsts atbalsts toreiz vēl Parex bankai bija 2009.gadā - 1,73 miljardi eiro. Pašlaik valsts atbalsts kopumā ir 933,5 miljoni eiro - bankai Citadele 174,2 miljoni eiro un Revertai 759,3 miljoni eiro. Līdz šā gada augusta beigām valsts atbalsts bankai Citadele un Revertai kopā ir sarucis par 800,37 miljoniem eiro, bet procentu un citos maksājumos kopš 2008.gada par valsts atbalsta izmantošanu samaksāti 276,5 miljoni eiro. Ja pieskaita bankas samaksātos procentus un citus maksājumus, kopumā no Parex bankas glābšanas valsts jau ir atguvusi vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas Citadele akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder ERAB.

Pievienota 3.-6.rindkopa