Latvijā piektdien, 2.augustā, reģistrēts ASV tiešsaistes tirdzniecības kompānijas «Amazon» datu centrs SIA «Amazon Data Services Latvia», liecina «Firmas.lv» informācija.

«Amazon Data Services Latvia» pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir ASV jaunuzņēmumu jeb «start-up» kompānija «A100 ROW Inc». Kompānijas valdē iecelts Īrijas pilsonis Martins Keisijs Malakijs (Martin Casey Malachy).

Jaundibinātās «Amazon Data Services Latvia» juridiskā adrese ir Vīlandes ielā 6-4.

Informācija «Amazon» mājaslapā liecina, ka «Amazon Data Services» nodrošina datu glabāšanu jeb mākoņpakalpojumus.

LETA jau ziņoja, ka «Amazon» peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 2,6 miljardus ASV dolāru (2,3 miljardus eiro), kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet mazāk nekā bija prognozējuši analītiķi.

Savukārt «Amazon» ieņēmumi šogad otrajā ceturksnī bija 63,4 miljardi ASV dolāru, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 38% apgrozījuma kāpums bija platformai «Amazon Web Services», kas piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus uzņēmumiem. Kompānijas ieņēmumi no attiecīgajiem pakalpojumiem šogad otrajā ceturksnī veidoja 8,4 miljardus ASV dolāru.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien oficiāli atkāpās no uzņēmuma vadītāja amata, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

Džasijs 1997.gadā sāka strādāt "Amazon" kā mārketinga menedžeris, bet 2003.gadā nodibināja "Amazon Web Services".

Bezoss 1994.gada 5.jūlijā savā garāžā nodibināja "Amazon" kā grāmatu interneta tirdzniecības kompāniju. 27 gadu laikā viņš to attīstīja par 1,77 triljonu dolāru vērtu tehnoloģiju milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā, kā arī iesaistījies mūzikas un televīzijas straumēšanā, mākoņdatošanā, robotikā, mākslīgā intelekta izstrādē un citās operācijās.

"Amazon" tagad ir viens no ASV pieciem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem līdz ar "Google", "Apple", "Microsoft" un "Facebook".

Bezoss februārī paziņoja, ka ir nolēmis gada trešajā ceturksnī atstāt uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Džasijam, un pāriet uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss otrdien paziņoja, ka viņš šī gada trešajā ceturksnī atstās uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

57 gadus vecais Bezoss sacīja, ka viņš pāries uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Ziņa par gaidāmo Bezosa demisiju izskanējusi pēc "Amazon" ziņojuma, ka uzņēmuma peļņa pēdējā ceturksnī vairāk nekā divkāršojusies līdz 7,2 miljardiem ASV dolāru, bet ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 125,6 miljardiem dolāru. To veicināja jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms visā pasaulē.

Bezoss vēstulē "Amazon" darbiniekiem rakstīja, ka viņš turpinās "iesaistīties svarīgās "Amazon" iniciatīvās", bet turpmāk vairāk orientēsies uz filantropiju, tai skaitā savu Pirmās dienas fondu (Day One Fund) un Bezosa Zemes fondu (Bezos Earth Fund), kā arī citiem biznesa pasākumiem kosmosā un žurnālistikā.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Pārtikas piegādes uzņēmums Deliveroo jaunākajā finansējuma piesaistes etapā piesaistījis 575 miljonu dolāru investīcijas, no kuriem lielākais investors bijusi interneta tirdzniecības kompānija Amazon, raksta BBC.

Precīzs Amazon investīciju apjoms netiek minēts. Deliveroo paziņojis, ka piesaistītais finansējums tiks izmantots, lai paplašinātu darbību starptautiskajos tirgos un uzlabotu pakalpojumu.

Deliveroo dibināts 2013.gadā un kopš tā laika spējis piesaistīt vairāk nekā 1,5 miljardu dolāru finansējumu, uzņēmums ir starp straujāk augošajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Amazon pārstāvji skaidrojuši, ka Deliveroo piesaistījis uzmanību ar inovatīvo tehnoloģisko pakalpojumu. Amazon piešķirtais finansējums Deliveroo dod labāku pamatu cīņai ar tādiem konkurentiem kā JustEat un Uber Eats.

Amazon 2016.gadā atvēra savu pārtikas piegādes kompāniju Lielbritānijā Amazon Restaurants UK, taču pēc pāris gadiem to slēdza. «Amazon nespēja tirgū konkurēt, tādēļ labāk meklē iegādes iespējas,» norāda Hermes fondu pārvaldnieks Luīss Dadlijs, kurš skaidro, ka Deliveroo nav tikai ēdienu piegādes kompānija, bet arī tehnoloģiju uzņēmums, un tam ir tehnoloģiju platforma, kas daudziem šķiet ļoti pievilcīga. Kompānija spēj paplašināties jaunos tirgos un ņemt vērā cilvēku gaumes izmaiņas, kā arī paredzēt, kuras tirdzniecības vietas būs veiksmīgas. Šis paredzamais pieaugums ir pievilcīgs Amazon, uzskata L. Dadlijs.

ASV Federālās Aviācijas administrācija atļāvusi Amazon Prime Air ASV veikt testa lidojumus ar droniem, raksta Business Insider.

Amazon pārstāvji paziņojuši, ka jau tuvāko mēnešu laikā uzņēmums būs gatavs sākt dronu piegādes.

Amazon vairākus gadus ir strādājis, lai izveidotu piegādes iespējas bez cilvēka līdzdalības. Kompānijas vadītājs uzsvēris, ka viņš sagaida strauju Amazon Prime Air pakalpojuma izaugsmi, pateicoties esošajai Amazon piegādes infrastruktūrai.

ASV Federālās Aviācijas administrācija jau iepriekš atļāvusi Amazon dronu testa lidojumus, taču katram jaunam prototipam ir nepieciešama jauna sertifikācija.

Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju teikto, Amazon jaunākais drons varēs lidot līdz pat 24 kilometriem un pārvadāt sūtījumus, kas sver līdz 2,27 kilogramiem mazāk nekā 30 minūtēs.

ASV interneta tirdzniecības milzis «Amazon» pirmdien pirmoreiz kļuva par pasaulē vērtīgāko privātuzņēmumu pēc tirgus kapitalizācijas, pārspējot «Microsoft» un citas tehnoloģiju kompānijas.

Biržas tirdzniecības sesijas beigās «Amazon» akcijas cena bija pieaugusi par 3,4% un uzņēmuma tirgus kapitalizācija sasniedza 796,8 miljardus ASV dolāru – par 13,2 miljardiem dolāru vairāk nekā «Microsoft».

Džefa Bezosa vadībā kompānija «Amazon» ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, tās uzņēmējdarbībai no sākotnējās jomas – grāmatu tirdzniecības internetā – paplašinoties uz daudzām citām mazumtirdzniecības kategorijām.

«Amazon» ieņēmumi pieauga no 74,5 miljardiem dolāru 2013.gadā līdz 177,9 miljardiem dolāru 2017.gadā, un tiek projektēts, ka 2018.gada ienākumi sasniegs 232,3 miljardus dolāru.

Neraugoties uz izvirzīšanos pirmajā vietā, «Amazon» tagadējā tirgus kapitalizācija tomēr ir ievērojami mazāka par septembrī sasniegto virsotni, kad tā šķērsoja viena triljona dolāru robežu, bet pēc tam kritās. Šis kritums tomēr bija mazāk straujš nekā citiem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eiropas Komisija (EK) otrdien oficiāli izvirzījusi apsūdzības ASV interneta tirdzniecības uzņēmumam "Amazon" par datu izmantošanu, lai iegūtu negodīgu priekšrocību pār tās platformu izmantojošajiem tirgotājiem.

Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere norāda, ka EK informējusi uzņēmumu un turpinās izmeklēšanu, vienlaikus uzsākot otru oficiālu pārbaudi.

Otrajā izmeklēšanā tiks pārbaudīts tas, vai "Amazon" pakalpojums "Prime" un tā dēvētais "Buy Box", kas parādās uz ekrāna, mākslīgi noved pircējus pie pārdevējiem, kas izmanto "Amazon" loģistikas pakalpojumu.

"Mēs esam ieguvuši sākotnējo secinājumu, ka "Amazon" pretlikumīgi ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli kā tirdzniecības platformas sniedzējs Vācijā un Francijā," norāda Vestagere. "Iespējams, ka "Amazon" izmantojis sensitīvus datus, lai konkurētu ar mazajiem mazumtirgotājiem. Tagad gaidām "Amazon" atbildi."

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

Dienu pēc Pateicības dienas ASV un citviet pasaulē iestājas Black Friday jeb Melnā piektdiena – diena, kad veikalos preces tiek izpārdotas ar ievērojamām atlaidēm.

Šogad Melnā piektdiena iekrīt 23.novembrī un izpārdošanas šajā dienā rīkos gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Laikus šim iepirkšanās drudzim gatavojas arī loģistikas centri.

Fotogalerijā ieskats ASV tirdzniecības giganta Amazon pasūtījumu izpildes centrā Hārtfordšīras grāfistē Lielbritānijā!

Pašlaik Lielbritānijā ir 13 Amazon pasūtījumu izpildes centri, kuros nodarbināti 24 000 cilvēku.

LASI ARĪ:

Bezoss: Kādu dienu Amazon bankrotēs

Lielbritānija no 2020.gada tehnoloģiju gigantiem piemēros jaunu nodokli

Pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi šonedēļ saskaitījuši savus iepriekšējā ceturksnī nopelnītos miljardus.

Kopējā summas ir visai iespaidīga, kuru nedēļas beigās papildināja arī Amazon.com veikums. Proti, Amazon.com atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī gada skatījumā auguši par 44% un sasnieguši 108 miljardus ASV dolārus. Savukārt peļņa sasniegusi 8,1 miljardu ASV dolārus. Kopumā 12 mēnešu laikā (pandēmijas periods) Amazon.com peļņa pārsniegusi 26 miljardus ASV dolārus – neslikti krīzes apstākļos.

Pamatā visai grandiozus ciparus šonedēļ atklāja arī pārējie Rietumvalstu tehnoloģiju jomas flagmaņi. Apple ziņoja, ka uzņēmuma iepriekšējā ceturkšņa peļņa sasniegusi 23,6 miljardus ASV dolārus. Analītiķi tādējādi šogad kopumā no Apple gaida peļņu 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Savu peļņu dubultot līdz teju 10 miljardiem ASV dolāriem ceturksnī izdevies arī Facebook. Savukārt Google mātes uzņēmuma Alphabet peļņa gada skatījumā palēcās par 162% līdz 18 miljardiem ASV dolāriem. Kompānijas ceturkšņa ieņēmumi savukārt gada skatījuma auguši par trešo daļu līdz 55,3 miljardiem ASV dolāriem.

ASV interneta tirdzniecības milža «Amazon» dibinātājs Džefs Bezoss un viņa bijusī sieva Makenzija ceturtdien noslēdza vēsturē lielāko laulības šķiršanas vienošanos, saskaņā ar kuru Bezosam paliek 75% no viņu līdzšinējām akcijām šajā uzņēmumā, bet Makenzijai – akcijas apmēram 36 miljardu ASV dolāru vērtībā.

48 gadus vecā Makenzija Bezosa sacīja, ka viņa atdos 55 gadus vecajam bijušajam vīram visas savas akcijas laikrakstā «The Washington Post» un kosmosa izpētes firmā «Blue Origin», kā arī balss kontroles tiesības pār viņai palikušajām «Amazon» akcijām.

Bezoss un romānu rakstniece Makenzija Tatla apprecējās 1993.gadā, un viņiem ir četri bērni. Bezoss 1994.gadā savā garāžā Sietlā nodibināja «Amazon» un laika gaitā pārvērta šo uzņēmumu par milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā.

«Amazon», kura tirgus kapitalizācija ir apmēram 890 miljardi dolāru, iesniegumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) paziņoja, ka Makenzija Bezosa kontrolēs 4% no uzņēmuma apgrozībā esošajām parastajām akcijām.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmums "Amazon" apstrīdējis tiesā oktobrī pieņemto Pentagona lēmumu noslēgt desmit miljardus dolāru vērtu līgumu ar kompāniju "Microsoft" par mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanu Aizsardzības departamentam.

Prasības saturs netiek izpausts, norādot, ka tā satur konfidenciālu informāciju, bet "Amazon" paudis pārliecību, ka pieteikumu izvērtēšanā pieļauti "acīmredzami trūkumi, kļūdas un nepārprotami aizspriedumi". Tas uzsver, ka uzņēmumam AWS ("Amazon Web Services") ir "unikāla pieredze un kvalifikācija, kas ļautu nodrošināt ASV armijai šādu vitāli svarīgu tehnoloģiju".

"Amazon" uzskata, ka Pentagona lēmums bijis politizēts, ļaujot noprast, ka to varēja ietekmēt kompānijas dibinātāja un vadītāja Džefa Bezosa nesaskaņas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš "Amazon" vairākkārt kritizējis par nepietiekamu nodokļu nomaksu, savukārt Bezosam piederošais laikraksts "The Washington Post" nereti veltījis kritiskus rakstus Trampam.

ASV iedzīvotāja sūdz tiesā interneta tirdzniecības gigantu «Amazon», apgalvojot, ka atlaista no darba, jo bijusi bērna gaidībās. Tas atkal aktualizējis jautājumu par darba apstākļiem kompānijas noliktavās, ziņo ārvalstu mediji.

Kā vēsta CNET, tiešsaistes mazumtirgotājs pēdējo astoņu gadu laikā bijis iesaistīts septiņās līdzīgās tiesvedībās, kuras uzsākušas noliktavu darbinieces, kuras bijušas bērnu gaidībās. Visas sievietes apgalvo, ka Amazon nav ievērojis viņu vajadzības.

Savukārt, Amazon uzsver, ka nekad nav atlaidis nevienu sievieti tāpēc, ka viņa bijusi grūtniece. «Tā absolūti nav taisnība, ka Amazon atlaistu jebkuru darbinieku saistībā ar grūtniecību. Mēs esam vienlīdzīgu iespēju darba devējs. Mēs strādājam ar saviem darbiniekiem, lai apmierinātu viņu medicīniskās vajadzības, tostarp ar grūtniecību saistītās vajadzības. Mēs arī atbalstām jaunos vecākus, piedāvājot maternitātes un bērna kopšanas atbalstu,» skaidro uzņēmumā.

Tehnoloģiju uzņēmums Amazon atvēris savu lielāko biroju ēku pasaulē, un tā atrodas Indijā, Hiderabadā, raksta CNN Business.

Ēka atrodas pilsētas finanšu daļā. Īpašuma kopējā platība ir 3,84 hektāri, bet ēkas platība - 167 tūkstoši kvadrātmetru, tādējādi padarot ēku par lielāko Amazon biroju kopējās platības ziņā, teikts kompānijas paziņojumā.

Ēkā iespējams izvietot 15 000 darbinieku, kas ir gandrīz ceturtā daļa no kopējā Amazon Indijas darbinieku skaita, kas pārsniedz 62 tūkstošus. Kompānijai valstī ir 155 tūkstoši līguma darbinieku Indijā, padarot šo valsti par otro lielāko Amazon bāzes vietu aiz ASV.

Pēdējo gadu laikā Amazon ir iepludinājusi miljardiem dolāru attīstībai Indijā. Kompānija paplašina darbību un meklē iespējas iegādāties arī daļas vietējos mazumtirgotājos.

Interneta tirdzniecības gigants "Amazon" pārdošanai piedāvājis pudeļu atvērējus, datorpeļu paliktņus un citus produktus ar Aušvicas koncentrācijas nometnes attēliem.

Produktu vidū bijušas arī Ziemassvētku dekorācijas ar Aušvicas attēliem. Pēc tam, kad Aušvicas - Birkenavas memoriāls un muzejs ar produktu attēliem dalījās sociālajos tīklos, veicinot sašutumu visā pasaulē, svētdien, 1.decembrī, "Amazon" no pārdošanas produktus atsauca, ziņo "New York Times".

Vietnē "Twitter" muzejs pauda, ka pudeļu attaisāmais ar memoriāla attēliem ir nepiedienīgs, to raksturojot kā "drīzāk traucējošu un necienīgu" priekšmetu.

Pāris stundu laikā muzeja paustais viedoklis bija citēts tūkstošiem reižu, izraisot asu reakciju un jautājumus kādēļ "Amazon" pieļāvusi šādu produktu tirdzniecību savā platformā.

"Amazon" pārstāve paziņoja, ka produkti ir dzēsti no platformas un "visiem tirgotājiem ir jāseko līdzi tirdzniecības noteikumiem, savukārt, tie, kas to nedarīs, tiks ierobežoti".

Interneta tirdzniecības gigants «Amazon» otrdien kļuva par otru ASV tehnoloģiju uzņēmumu, kura vērtība vērtspapīru tirgū sasniegusi triljonu dolāru.

«Amazon» tirgus kapitalizācijas līmenis triljona dolāru robežu sasniedza Ņujorkas fondu biržas pēcpusdienas tirdzniecības laikā, kas uzņēmuma akcijas cena pieauga līdz 2050,50 dolāriem.

Šis panākums sasniegts aptuveni mēnesi pēc tam, kad šo tirgus kapitalizācijas līmeni sasniedza ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.».

Tirdzniecības sesijas turpinājumā «Amazon» akcijas vērtība otrdien nedaudz samazinājās un tirdzniecības sesijas noslēgumā veidoja 2039,51 dolāru, kompānijas tirgus vērtībai veidojot 995 miljardus dolāru.

Pateicoties akcijas vērtības kāpumam, Džefs Bezoss, kas «Amazon» dibināja 1994.gadā, tagad kļuvis par pasaulē bagātāko cilvēku.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka sāk izmeklēšanu saistībā ar darījumu, kurā ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" par 1,7 miljardiem dolāru plāno iegādāties robotu putekļsūcēju ražotāju "iRobot".

EK šajā izmeklēšanā centīsies noskaidrot, vai šis darījums ļaus "Amazon" ierobežot konkurenci un nostiprināt savas pozīcijas kā interneta tirdzniecības uzņēmumam.

"Mēs satraucamies, ka "Amazon" var izmantot "iRobot" iegādi, lai "iRobot" konkurentiem liegtu piekļuvi savam tirgum," norāda Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere. "Mūsu padziļinātajā izmeklēšanā mēs arī noskaidrosim, vai "Amazon" varētu izmantot "iRobot" ievāktos datus sava tirgus stāvokļa stiprināšanai."

Kā ziņots, Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) jūnijā jau atļāva "Amazon" iegādāties "iRobot".

CMA secinājusi, ka šis darījums Lielbritānijā neradīs konkurences bažas.

ASV bāzētais interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" ceturtdien paziņoja, ka kopš marta sākuma nedaudz vairāk kā 19,8 tūkstošiem tā darbinieku ir bijuši pozitīvi Covid-19 testi.

Dati par šī uzņēmuma 1,37 miljoniem darbinieku, tai skaitā ASV pārtikas veikalos "Whole Foods Market" strādājošajiem, liecina par zemāku inficēšanās līmeni, nekā bija gaidāms, konstatēja "Amazon".

Šie dati publicēti pēc tam, kad daži strādājošie loģistikas centros ir kritizējuši uzņēmuma drošības pasākumus viņu aizsardzībai pret jaunā koronavīrusa pandēmiju, kā arī tā nevēlēšanos dalīties ar informāciju par inficētajiem kolēģiem.

Saskaņā ar Sietlā bāzētās kompānijas "Amazon" vēstīto, tā ir palielinājusi Covid-19 testēšanu līdz 50 000 testu dienā. Testi tiek veikti 650 "Amazon" darbības vietās.

"Kopš krīzes sākuma mēs esam smagi strādājuši, lai mūsu darbinieki būtu informēti, pavēstot viņiem par katru jaunu [inficēšanās] gadījumu viņu ēkā," teikts kompānijas bloga paziņojumā.

Tehnoloģiju uzņēmuma "Amazon" īpašnieks Džefs Bezoss pagājušajā nedēļā pārdevis "Amazon" akcijas vairāk nekā 3,1 miljarda ASV dolāru vērtībā, raksta "CNBC".

Jau iepriekš šajā gadā viņš pārdeva akcijas 4,1 miljarda dolāru vērtībā, tādējādi kopumā šajā gadā viņš par akciju pārdošanu saņēmis vairāk nekā 7,2 miljardus dolāru. Tiesa, aizvien "Amazon" vadītāja īpašumā ir vairāk nekā 54 miljoni akciju 170 miljardu dolāru vērtībā, padarot viņu par bagātāko cilvēku pasaulē.

Aizvadītajā gadā Dž. Bezoss pārdeva akcijas 2,8 miljardu dolāru vērtībā, un iepriekš viņš ir izteicies, ka gadā pārdod akcijas vidēji viena miljarda dolāru vērtībā, lai finansētu savu kosmosa izpētes kompāniju "Blue Origin".

"Amazon" pārstāvji pagaidām nav snieguši komentāru par šo darījumu.

Pagājušajā nedēļā "Amazon" publicēja savus otrā ceturkšņa rezultātus, kas pārspēja analītiķu prognozes. Uzņēmuma akcijas cena kopš gada sākuma ir pieaugusi par 73%.

Darbs ārzemēs cilvēkiem dod ievērojamu pieredzi, bet uzņēmumi no svešzemju konkurentiem var mācīties to, cik nozīmīgs resurss ir darbinieki

Tā uzskata Amazon Pīterboro noliktavas pakošanas nodaļas vadītājs Māris Olšteins. Viņa tiešā pakļautībā ir 150 cilvēki; kopumā šajā noliktavā strādā apmēram 2000 darbinieki. Uz Ziemassvētkiem darbinieku skaits dubultojas, tad M. Olšteina pakļautībā ir 400 līdz 500 cilvēki.

Latvijā viņš 20 gadus bija strādājis reklāmas un mārketinga jomā, bet 2009. gadā, kad ekonomiskā situācija vairs nebija spoža, tāpat kā daudzi citi, meklēja iespējas citur. «Aizbraucu uz Lielbritāniju. Viens no pirmajiem darbiem, kur radās iespēja strādāt, bija Amazon noliktavā. Nekad agrāk neko tādu nebiju darījis, pirmajā reizē, ieejot tik milzīgā uzņēmumā, nevarēju saprast, kā tāds darbojas. Sāku kā ierindas darbinieks, aptuveni pēc mēneša kļuvu par komandas vadītāju, pēc gada pieteicos nodaļas vadītāja pozīcijai. Kopš tā laika esmu pakošanas nodaļas vadītājs, mācos un attīstos līdz ar kompāniju, » stāsta M. Olšteins.

Pasaules lielākais tīmekļa veikals "Amazon" apturējis preču piegādes privātiem klientiem uz Krieviju un Baltkrieviju, šādi reaģējot uz karu Ukrainā.

Lietotājiem Krievijā līdz turpmākiem paziņojumiem tiek bloķēta piekļuve "Amazon" straumēšanas platformai "Prime Video".

"Amazon" arī nepieņems pasūtījumus videospēlei "New World" - vienīgajai, ko uzņēmums tirgo tiešā ceļā Krievijā.

Uzņēmums arī nepieņems jaunus Krievijā un Baltkrievijā bāzētus klientus mākoņdatošanas platformu meitas uzņēmumam AWS un trešās puses pārdevējus.

"Amazon" uzsvēra, ka tam Krievijā nav datu centru, infrastruktūras un biroju, turklāt atbilstoši jau labu laiku ievērotai politikai uzņēmums "neiesaistās darījumos ar Krievijas valdību".

Interneta mazumtirdzniecības kompānija «Amazon» iznīcina lielu daudzumu atpakaļ atdotu jaunu preču, pat ja tās ir darba kārtībā, otrdien ziņoja Vācijas raidsabiedrība ZDF.

ZDF, atsaucoties uz esošajiem un bijušajiem «Amazon» darbiniekiem, ziņoja, ka starp šādām precēm ir elektronikas ierīces, sadzīves tehnika un apģērbi.

Vārdā nenosaukta «Amazon» darbiniece ZDF pastāstīja, ka viņa katru dienu pārrauga preču iznīcināšanu vairāk nekā 23 000 eiro vērtībā. Vācijas vides ministra vietnieks Johens Flasbarts paziņoja ZDF, ka šāda prakse ir «milzu skandāls».

«Amazon» pārstāvis Vācijā neatbildēja uz lūgumu komentēt šo ziņu.

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.