Darbs ārzemēs cilvēkiem dod ievērojamu pieredzi, bet uzņēmumi no svešzemju konkurentiem var mācīties to, cik nozīmīgs resurss ir darbinieki
Tā uzskata Amazon Pīterboro noliktavas pakošanas nodaļas vadītājs Māris Olšteins. Viņa tiešā pakļautībā ir 150 cilvēki; kopumā šajā noliktavā strādā apmēram 2000 darbinieki. Uz Ziemassvētkiem darbinieku skaits dubultojas, tad M. Olšteina pakļautībā ir 400 līdz 500 cilvēki.
Latvijā viņš 20 gadus bija strādājis reklāmas un mārketinga jomā, bet 2009. gadā, kad ekonomiskā situācija vairs nebija spoža, tāpat kā daudzi citi, meklēja iespējas citur. «Aizbraucu uz Lielbritāniju. Viens no pirmajiem darbiem, kur radās iespēja strādāt, bija Amazon noliktavā. Nekad agrāk neko tādu nebiju darījis, pirmajā reizē, ieejot tik milzīgā uzņēmumā, nevarēju saprast, kā tāds darbojas. Sāku kā ierindas darbinieks, aptuveni pēc mēneša kļuvu par komandas vadītāju, pēc gada pieteicos nodaļas vadītāja pozīcijai. Kopš tā laika esmu pakošanas nodaļas vadītājs, mācos un attīstos līdz ar kompāniju, » stāsta M. Olšteins.
Viena komanda
M. Olšteins vada plašu komandu, kurā ir cilvēki ar dažādu ādas krāsu, reliģisko pārliecību, no dažādām kultūrām. «Ir jāatrod līdzsvars, kā strādāt vienā komandā, respektējot katra kultūru, tradīcijas, vajadzības. Ramadāna laikā musulmaņiem piedāvājam strādāt nakts maiņā, jo viņiem vajadzīgs papildu laiks lūgšanām. Kompānijā un valstī kopumā ir liels respekts pret tādām lietām, » viņš stāsta.
M. Olšteina darbā lielākais izaicinājums ir motivēt darbiniekus, atrast kopēju valodu, neizveidot barjeru starp vadītāju un padoto. Amazon ir pieņemts, ka vadītājs vismaz stundu reizi nedēļā dara to pašu darbu ko padotais. Tam ir vairākas priekšrocības – tas ļauj vadītājam labāk izprast darba procesu, apzināties, kādas problēmas darbiniekam var rasties, parāda darbiniekam, ka arī vadītājs to spēj paveikt. «Nesen noliktavas vadītājs kopā ar vēl diviem cilvēkiem, paņēmuši spaini un lupatu, trijatā mazgāja līniju, ko tajā brīdī neizmantojām un kas bija mazliet netīra. Neviens nebaidās no darba un nedala darbus – es esmu boss, es to nedaru. Šī ir amerikāņu kompānija, viss vairāk vai mazāk notiek horizontālā līmenī. Kultūra tiek veidota tā, ka darbinieki atklāti var izaicināt priekšnieku vai citu darbinieku. Piemēram, ja eju un pārkāpju pāri kādam nomestam papīram, darbinieks man pajautās, kāpēc to nepacēlu. Uzturam savstarpēju vienlīdzību – nav tā, ka man neviens nedrīkst izteikt aizrādījumu,» stāsta M. Olšteins.
Visu rakstu Kopsolī ar Amazon lasiet 25. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.