Nākamajā gadā sagaidāma strauja populisma vairošanās – bieži vien nāksies dzirdēt sarežģītu ekonomisko problēmu šķietami vienkārši risinājumi. Īpaši tas skars Ungāriju un Latviju, kuras ir krīzes vissmagāk skartās Centrālās un Austrumeiropas valstis, raksta žurnāls Business Week.
2010. gads Baltijas valstīm būs nozīmīgākais kopš Baltijas ceļa laikiem 1989. gadā, kad pirmie soļi valsts iekārtas maiņas virzienā tika sperti ne vien Baltijas valstīs, bet arī citas Austrumeiropas valstis pāršalca demokrātisku pārmaiņu vilnis.
Višegradas valstu četriniekā, kā arī Baltijas valstīs, šogad gaidāmas vairākas vēlēšanas, kas varētu pavērt iespējas lielākai nacionālistiski noskaņoto partiju klātbūtnei šo valstu pārvaldēs, īpaši abos Donavas krastos. Turklāt ekonomiskās krīzes laikā, pieaugot bezdarba līmenim, labumu vēlēšanās varētu gūt arī populisti.
Nacionālisma un populisma vilnis tiek pieļauts patlaban valdošās ekonomiskās krīzes dēļ, kuras laikā vairākās Austrumeiropas valstīs notiek vēlēšanas. Jautājums ir vienīgi tas, cik stiprs būs šis pārmaiņu vilnis, kas pārbaudīs (Eiropas Savienības) ES bieži sludināto solidaritāti, kā arī parādīs to, vai Eiropas vienotā valūta tiešām ir priekšrocība.
Tiesa gan, ka Polijas premjerministrs Donalds Tasks pērn mēģināja veikt pensiju reformu, taču sastapās ar lielu pretestību un atsauca savu plānu parādoties pirmajiem kredītu krīzes simptomiem. Vienīgi Igaunijai izdevās atlikt malā 10% no valsts kopprodukta, kas tagad kalpo kā spilvens ekonomiskajam kritumam, taču arī viņiem neiztikt bez smagiem budžeta samazinājumiem.
Patlaban, tuvojoties vēlēšanām, visu daudz sliktāku padara ekonomiskā situācija. Kaut arī krīze jau pamazām sāk kliedēties, tās ietekme uz iedzīvotājiem savu kulmināciju sasniegs tikai šogad.