Jauno uzņēmēju konkursa «Creative Business Cup» nacionālajai atlasei šogad pieteikušies 34 jaunie uzņēmēji, no kuriem pieci rudenī sacentīsies par ceļazīmi uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā «Global Entrepreneurship Week».

Šogad «Creative Business Cup» pārstāvētās IT un radošo nozaru uzņēmēju idejas ir ļoti dažādas - no personālatlases un personu datu analizēšanas programmatūrām līdz stikla apstrādes studijām, 3D drukas medicīnas iekārtām, inovatīviem pārvietošanās risinājumiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem u.c.

«Creative Business Cup» iepriekšējos gados ir pulcējis vairāk nekā 70 dažādu valstu dalībniekus no visas pasaules. Arī Latvijas pārstāvji bija aicināti pieteikt dalību konkursam, lai sacenstos par prestižo uzvarētāja titulu un galveno balvu 15 000 eiro apmērā.

Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas idejas, veicināt inovāciju attīstību un sniegt jaunajiem uzņēmējiem iespēju satikties ar investoriem, sasniedzot starptautisko tirgu un piesaistot finansējumu biznesa tālākai attīstībai. 20 labākie pašmāju dalībnieki 22. augustā tiks aicināti prezentēt savas idejas klātienē Latvijas nacionālajā atlasē. No visiem pretendentiem konkursa žūrija izvēlēsies piecus daudzsološākos jaunos uzņēmumus, kuri vasaras izskaņā piedalīsies «Creative Business Cup» nacionālajās fināla sacensībās.

Starptautiskajā jauno uzņēmēju konkursā Creative Business Cup, kura fināls norisinājās Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week ietvaros, Latvijas uzņēmums Gamechanger Audio ieguva 2. vietu.

Creative Business Cup ir starptautisks konkurss radošo industriju uzņēmējiem, kurā jau sesto gadu pēc kārtas piedalās arī Latvija. Sacensību finālā piedalījās radošo industriju uzņēmumi no 49 valstīm, kuri bija izturējuši nacionālo atlasi un sacentās par galveno balvu - naudas prēmiju 7 tūkstošu eiro apmērā. Latvijas pārstāvji - jaunuzņēmums Gamechanger Audio, kurš šogad ieguvis atpazīstamību ar savu mūzikas produktu, Latvijai nodrošināja augstāko rezultātu līdzšinējās dalības vēsturē.

Uzņēmums Gamechanger Audio apvieno talantus inženierzinātņu un mūzikas lauciņā un izstrādā audio efektu ierīces. Pirmo produktu - klavieru tipa ģitāras pedāli - Plus Pedal uzņēmuma komanda sāka piedāvāt 2017. gadā, un to ir pozitīvi novērtējuši atzīti mūzikas eksperti un ģitāristi no pasaulē populārām grupām, to skaitā Pink Floyd, Rolling Stones un Roger Waters. Šā gada vasarā jaunuzņēmums iepazīstināja jau ar otro inovatīvo produktu - distortion tipa ģitāras efektu pedāli Plasma Pedal. Arī Latvijas finālā žūrija bija vienisprātis, ka tieši Gamechanger Audio piemīt liels potenciāls.

Pagājušajā nedēļā kopstrādes telpās Teikums tika aizvadīts jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup pusfināls, kura laikā 20 izvēlētie dalībnieki klātesošajiem prezentēja savas inovatīvās biznesa idejas.

Žūrijas pārstāvji noteica piecus spēcīgākos pretendentus, kuri rudenī turpinās cīņu nacionālajā finālā. Starptautiskais konkurss Latvijā tiek organizēts jau sesto reizi, un tā uzvarētājs iegūs iespēju doties uz lielo finālu, kas novembrī norisināsies Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week nedēļas ietvaros.

Par šī gada daudzsološākajiem uzņēmumiem tika atzīti CastPrint, CheeksUp, Safe & Stable, Gamechanger Audio un BlindArt, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Inovatīvo 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint piedāvā progresīvu pieeju lūzumu ārstēšanai; virtuālā bērnu spēle CheeksUp paaugstina produktivitāti logopēdiskajā terapijā, automatizējot skaņas atkārtošanos un izmantojot artikulēšanas uzdevumus; mūzikas inženieru kompānija Gamechanger Audio ražo inovatīvus elektroniskos mūzikas izstrādājumus; sociālais uzņēmums BlindArt izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, savukārt studentu radītais zīmols Safe & Stable piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Noskaidroti uzņēmumi cīņai par Latvijas pārstāvēšanu konkursā "Creative Business Cup 2020" Kopenhāgenā.

Cīņu par uzvaru startup uzņēmumu konkurencē turpina astoņi jaunie un radošie uzņēmumi. Nacionālais fināls norisināsies 2.martā. Šogad starptautiskā konkursa "Creative Business Cup 2020" (CBC) nacionālajai atlasei pieteiktās idejas ir dažādas – no tehniskiem risinājumiem līdz dizaina produktiem.

Finālsacensībām izvirzītie pretendenti: "Zeltini" (amfībija, kas aprīkota ar elektromotoriem), "Flockmen" (attīstošas koka rotaļlietas), "Diegu meistars" ("dari pats" komplekts mākslas darbu radīšanai no diega), "Ko tu elpo" (gaisa attīrīšanas un klimata uzlabošanas sistēma), "Pupuchi" (kraukšķīga un veselīga uzkoda no cūku pupām), "Uppo" (dizaina roku aproces darbam ar datoru), "Barboleta" (līdzsvara platformas bērnu mācību procesa uzlabošanai), "WinGo Deposit" (atkritumu šķirošanas automāts).

Šā gada novembrī Kopenhāgenā jau tradicionāli norisināsies starptautiskais jauno uzņēmēju konkurss «Creative Business Cup», kas ik gadu pulcē vairāk nekā 70 dažādu valstu dalībniekus no visas pasaules. Arī Latvijas IT un radošo industriju pārstāvji ir aicināti pieteikt dalību konkursa nacionālajai atlasei līdz 31. jūlijam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.

Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas idejas, veicināt inovāciju attīstību un sniegt jaunajiem uzņēmējiem iespēju satikties ar investoriem, sasniedzot starptautisko tirgu un piesaistot finansējumu biznesa tālākai attīstībai. 20 labākie pašmāju dalībnieki 22. augustā tiks aicināti prezentēt savas idejas klātienē Latvijas nacionālajā atlasē. No visiem pretendentiem konkursa žūrija izvēlēsies piecus daudzsološākos jaunos uzņēmumus, kuri vasaras izskaņā piedalīsies «Creative Business Cup» nacionālajās fināla sacensībās.

Pirmās vietas ieguvēju, kurš saņems vislielāko žūrijas atzinību, izvirzīs starptautiskajam finālam, lai jau novembrī pārstāvētu Latviju «Creative Business Cup» konkursā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Jaunajiem uzņēmējiem tā būs iespēja ne tikai prezentēt savu ideju un produktu plašākai auditorijai un iegūt vērtīgus kontaktus, bet arī saņemt pieredzējušu mentoru palīdzību un ieteikumus, attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, kā arī piesaistīt investoru finansējumu un sacensties par galveno naudas balvu un prestižo 2018. gada uzvarētāja titulu.

«Radošās nozares» iekļauj daudzus jaunus biznesa virzienus, kas neietilpst kādā no tradicionālo nozaru kategorijām.

Tā uzskata Heidi Sveine-Pedersena (Heidi Svane Pedersen), Dānijas Dzīvesstila un dizaina klastera vadītāja digitālajos jautājumos un konkursa Creative Business Cup žūrijas locekle. Savu ikdienas darbu viņa sauc par randiņu pakalpojumu – viņa strādā pie tā, lai kompānijas satiek pareizās zināšanas. Vaicāta, vai tas ir tikpat vienkārši kā Tinder, viņa smejoties teic, ka reizēm, lai atrastu «īsto», vajag iedzert kafiju, aiziet vakariņās vai aizbraukt kopīgā ceļojumā. Dzīvesstila un dizaina klasteris strādā ar valsts iestādēm, universitātēm, inkubatoriem un tradicionālajām kompānijām dizainā un veido tiltus starp tiem. Vairāk par radošo industriju izaicinājumiem un iespējām iesaistīties ilgtspējīgu risinājumu veidošanā viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) Latvijas nacionālajā finālā 25.augustā pieci perspektīvi Latvijas jaunuzņēmumi sacentās par iespēju nokļūt globālajā finālā Rijāda, Saūda Arābijā, kā arī par balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā.

Pēc žūrijas balsojuma par Latvijas uzvarētāju kļuva uzņēmums Longenesis – veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums no Rīgas, kas vairākkārt paātrina farmācijas industrijas klīnisko pētījumu gaitu. Savukārt skatītāju simpātijas balvu ieguva Uniscopia Group, kas izstrādājis e-komercijas platformu Printscopia, saviem klientiem piedāvājot gan iegādāties dažādus ar 3D tehnoloģiju radītus produktus, gan arī pašiem pasūtīt dažādu 3D produktu izveidi.

Latvijas fināla uzvarētājs saņēma īpašu kausu, ceļazīmi uz starptautisko biznesa konferenci “WebSummit” Lisabonā, Portugālē, kā arī dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa akseleratorā. Šajā konkursā ieguvēji ir visi dalībnieki – visiem pieciem fināla dalībniekiem būs iespēja apgūt “Franklin Covey” biznesa treniņus un saņemt konsultācijas izcilības sasniegšanai.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP250 uzņēmumu skaitā, pārstāvot Latviju starp 85 citām valstīm tālākā cīņā par dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālajā finālā.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties.

Juris Kļonovs, BirgerMind dibinātājs norāda: “Dalība Pasaules Uzņēmējdarbības kausā devusi mums iespēju ne tikai iepazīties ar jaunuzņēmumiem no visām pasaules valstīm un apmainīties ar pieredzi, bet arī ar lepnumu pārstāvēt savu uzņēmumu, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Kopā ar komandu ceram, ka iekļūsim Globālajā finālā, lai pastāstītu kā mūsu tehnoloģijas, kas radītas tepat Latvijā, sniedz iespēju pacientiem ar amiotrofisko laterālo sklerozi (ALS) un motoro neironu slimību (MND) atgūt spēju neatkarīgi sazināties. Kad tiek radīts kaut kas citu labā, esmu pārliecināts, ka visa pasaule sadodas rokās, lai to atbalstītu. Patiešām, Pasaules Uzņēmējdarbības kauss ir lieliska iespēja skaļi izteikt savas domas. Tas savukārt rada nenovērtējamu ietekmi globālā mērogā”.

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Rīgā topošais biroju nomas projekts “Elemental Business Centre” 30.martā nosvinēja spāru svētkus, tādējādi atzīmējot apjomīgāko būvniecības darbu paveikšanu.

Līdztekus ierastajām spāru svētku tradīcijām, kā vainagu uzcelšana ēku augšējā stāvā un projektam pietuvinātu personu uzrunas, pasākumā bija vērojams arī īpašs kaskadiera priekšnesums – pārgājiens no vienas “Elemental Business Centre” ēkas jumta stāva uz otru.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Rīgā, Skanstes ielā 25, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās, kuras plānots nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Biroju nomas kompleksa būvniecība tika uzsākta 2021. gadā zem nosaukuma “Elemental Skanste”, taču šā gada sākumā projekts tika pārdēvēts par “Elemental Business Centre”.

Projekta attīstītāja “Kapitel” izpilddirektors Tāvi Ojala spāru ceremonijā norādīja, ka savā vairāk nekā 25 gadu pieredzē uzņēmumam ir nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, taču “Elemental Business Centre” būvniecība, ņemot vērā pēdējo gadu globālos notikumus, īpaši izceļas.“Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs apņēmīgi turpinājām īstenot “Elemental Business Centre” projektu. Pirms diviem gadiem, ar mūsu profesionālo kolēģu un uzticamo partneru atbalstu, mēs šeit uzsākām būvniecību un tagad redzam, ka mūsu pūles ir atmaksājušās, jo mūsu acu priekšā top Rīgas labākās biroju ēkas. Jau šoruden mēs šeit varēsim svinēt atklāšanu, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu mūsu ceļā uz pasaules līmeņa biroju nomas kompleksu,” sacīja T. Ojala. Viņš arī norādīja, ka mūsdienās augstākās klases biroju kompleksi ir kļuvuši par neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, tāpēc “Kapitel” tiecas attīstīt biroju ēkas, kas ne vien nodrošina izcilu darba vidi, bet arī uzlabo pilsētas ainavu un veicina vietējās kopienas izaugsmi un labklājību.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Latvijas jaunuzņēmums BirgerMind ir iekļauts Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 novatorisko uzņēmumu sarakstā, kas šogad pārstāvēs Latviju Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā.

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu vidū, izturot konkurenci starp 16 400 pasaules uzņēmumu. Jāatzīmē, ka šogad Latvijas uzņēmums BirgerMind ir vienīgais no visas Baltijas, kas izcīnīja vietu TOP100.

No 5. līdz 9. novembrim BirgerMind piedalīsies Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar citu 52 valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai turpinātu cīņu par balvu fondu viena miljona ASV dolāru apmērā.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties patstāvīgi.

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lieli, veiksmīgi uzņēmumi arvien biežāk sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus biznesā.

Prakse gan pasaulē, gan tepat Latvijā liecina, ka šāda partnerība ir abpusēji izdevīga: jaunuzņēmumi var dalīties ar saviem ātrajiem un inovatīvajiem risinājumiem, savukārt pieredzējuši komersanti sniedz zināšanas un nodrošina vajadzīgo bāzi izaugsmes atspērienam.

Darbības atšķirības pievieno vērtību

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieredzējuši uzņēmumi sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, ir nepieciešamība īsā laikā pārbaudīt un ieviest dažādas inovācijas. Lielos uzņēmumos inovāciju ieviešana var ilgt gadu un pat ilgāk, savukārt jaunuzņēmumi ir elastīgāki un šo procesu paveic ātrāk.

Nav nekāds noslēpums, ka lielie uzņēmumi bieži vien ir iestrēguši savos ikdienas procesos un jaunu risinājumu izstrāde prasa daudz vairāk laika. Tādējādi sadarbību starp jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu var raksturot kā priekšrocību apmaiņu: jaunuzņēmumi var darboties ātri, bet tiem ir ierobežoti finanšu resursi, savukārt lielie uzņēmumi darbojas lēnāk, taču tiem ir plašākas iespējas piesaistīt straujai attīstībai nepieciešamo biznesa attīstības atbalstu – pieeju klientiem, atpazīstama zīmola spēku, kā arī finansējumu . Tādējādi sadarbības partneri var viens otru papildināt.

Šonedēļ savu dalību Latvijas tenisa izlasē februārī notiekošajā Federāciju kausa (Fed Cup) turnīrā ir apstiprinājušas abas Latvijas labākās tenisistes – Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas tenisa izlasē startēs divas WTA ranga TOP 20 spēlētajas, tādējādi ievērojami palielinot Latvijas iegūt augstu pozīciju turnīrā un iekļūt pasaules grupā, informē Latvijas Tenisa savienība.

«Pārrunu rezultātā ir izdevies iegūt apstiprinājumu abu Latvijas tenisa zvaigžņu – Aļonas Ostapenko un Anastasijas Sevastovas dalībai Latvijas tenisa izlasē, Fed Cup turnīrā. Abu tenisistu dalība turnīrā ierindo Latviju starp favorītu valstīm cīņā par uzvaru, paverot Latvijai iespēju Fed Cup turnīru atvest arī uz Rīgu,» saka Juris Savickis, Latvijas Tenisa Savienības prezidents.

Latvijas izlasi pārstāvēs Jeļena Ostapenko, Anastasija Sevastova, Diāna Marcinkēviča un Daniela Vismane. Federāciju kausa turnīts 2018.gadā norisināsies kaimiņvalstī Igaunijā no 7.līdz 10.februārim.

Tenisa savienība atgādina, ka WTA rangā A. Ostapenko ar 5010 punktiem šobrīd ieņem 7.vietu, bet A. Sevastova šobrīd atrodas 16.vietā ar 2475 punktiem. A. Ostapenko šogad sensacionāli triumfēja Francijas atklātā tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā un kļuva par pirmo neizsēto čempioni kopš 1933. gada. A.Sevastova savukārt iekļuva US Open ceturtdaļfinālā, pārspējot pasaules slaveno tenisisti Mariju Šarapovu.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālam izvirzīti 11 objekti, paziņojusi konkursa žūrija.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika pieteikti kopumā 45 darbi, no tiem 27 tika vērtēti padziļināti.

Šogad konkursā ar rūpīgu un mazas komandas darbu īpaši izcēlušies nelielie darbi, savukārt lielie objekti, žūrijas vērtējumā, izskatījušies sliktāk. Iespējams, to varot skaidrot ar nesakārtotām finansējuma lietām, projektu vadības problēmām u.c, teica atlases žūrijas pārstāve Ilze Mekša.

«Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019» pieteiktos darbus vērtēja arhitekti Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts.

Finālam izvirzītos objektus skatiet galerijā!