«Radošās nozares» iekļauj daudzus jaunus biznesa virzienus, kas neietilpst kādā no tradicionālo nozaru kategorijām.
Tā uzskata Heidi Sveine-Pedersena (Heidi Svane Pedersen), Dānijas Dzīvesstila un dizaina klastera vadītāja digitālajos jautājumos un konkursa Creative Business Cup žūrijas locekle. Savu ikdienas darbu viņa sauc par randiņu pakalpojumu – viņa strādā pie tā, lai kompānijas satiek pareizās zināšanas. Vaicāta, vai tas ir tikpat vienkārši kā Tinder, viņa smejoties teic, ka reizēm, lai atrastu «īsto», vajag iedzert kafiju, aiziet vakariņās vai aizbraukt kopīgā ceļojumā. Dzīvesstila un dizaina klasteris strādā ar valsts iestādēm, universitātēm, inkubatoriem un tradicionālajām kompānijām dizainā un veido tiltus starp tiem. Vairāk par radošo industriju izaicinājumiem un iespējām iesaistīties ilgtspējīgu risinājumu veidošanā viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.
Fragments no intervijas
Kas jūsu skatījumā ir radošs bizness un kāda ir tā atšķirība no «parastā» biznesa?
Creative Business Cup cenšas piesaistīt uzņēmumus, kas neatrod savu vietu tradicionālajās jomās. Radošās nozares ir jauks termins, kas apzīmē dažādību, ko tie pārstāv. Pērn Kopenhāgenā viens no uzvarētājiem bija meitene, kas no ābolu sulas ražotājiem iepērk pārpalikumus, ko tie citā gadījumā par maksu nodotu kā atkritumus, un pievieno tiem enzīmus un rada – ābolu «ādu». Šie uzņēmumi uzreiz neklauvē pie modes namu vai mēbeļu ražotāju durvīm. Tādiem uzņēmumiem ir jāpalīdz satikties ar lielajām kompānijām, jo tām ir «muskuļi», lai nodarbotos ar izplatīšanu, mārketingu, pārdošanu. Toties lielajiem uzņēmumiem mēdz būt grūtības ar inovāciju.
Kas ir radošo kompāniju lielākie izaicinājumi, kad tās nonāk tirgū un neietilpst nevienā no iepriekš zināmajām kategorijām?
Tieši kategorijas varētu būt viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo tradicionālais bizness ir tik sakārtots pa nozarēm. Tāpat tiem tipiski ir grūtības ar pārdošanu, vismaz tiem radošo industriju pārstāvjiem, kam ir patērētājiem domāts produkts. Varbūt ir citi izaicinājumi, ja kompānijai klienti ir citi uzņēmumi. Taču visiem ir problēmas ar pārdošanu, mārketingu, izplatīšanu. Lielajām kompānijām un valsts iestādēm ar to vajadzētu palīdzēt vairāk. Arī Creative Business Cup dara lielisku darbu, izceļot šos uzņēmumus.
Viena lieta ir iegūt balvu šādā konkursā, taču – kas notiek pēc tam?
Protams, balvas vienmēr ir jaukas, jo tās dod iespēju parādīt sevi publiski, bet katru dienu arī mazam un vidējam uzņēmumam ir jākopj sava kompānija. Jābūt pārliecībai, ka ir izvirzītas pareizās prioritātes. Savā ziņā ir viegli visu laiku strādāt ar savu produktu un turpināt inovēt, bet, ja tajā pašā laikā nestāsti visiem, ko dari, un nenodarbojies ar pārdošanu, nav nekādas jēgas no tā, jo neviens par to nezina.
Vai radošām kompānijām vajag vairāk laika, lai ieietu tirgū?
Radošo industriju joma ir ļoti plaša – spēles, filmas, teātris, dizains utt. Taču šīm nozarēm trūkst investīciju, jo investori arvien ir ieinteresēti tehnoloģijās un mobilajās lietotnēs. Tomēr var manīt tendenci, pat Silīcija ielejā ir tendence pievērsties kam taustāmākām, ne tikai tehnoloģiju startup.
Ceru, ka Creative Business Cup spēj veidot investoru izpratni par iespējām ieguldīt arī šajā industrijā, jo tā tie var būt daļa no ļoti ietekmīga dizaina viļņa, jo radošajai industrijai piemīt kas tāds, kas nav nevienai citai nozarei – dizains ir lielisks rīks, lai pārvērstu ilgtspējas idejas produktos.
Bieži vien radošo jomu pārstāvji dara to, kas vēl nav bijis.
Jā, un arī tāpēc ir grūti palīdzēt šiem ļoti inovatīviem uzņēmumiem, jo tie strādā jomās, kas nekad nav apskatītas, un tie dara to, ko neviens cits nav darījis. Kā gan kādam konsultantam viņus trenēt, kurā virzienā iet?
Visu rakstu lasiet 18. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
