Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.

Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss apstiprinājis, ka Spānija piekritusi oficiāli lūgt eirozonas finanšu atbalstu. Formāls lūgums tiks izteikts jau tuvākajā laikā.

Viņš sestdienas vakarā neatklāja, kāda būs aizņēmuma summa, bet atzina, ka tā būs būtiski lielāka par 40 miljardiem eiro (28 miljardiem latu), kuru minējis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Neoficiāli izskanēja, ka šī summa var sasniegt pat 100 miljardus eiro (70 miljardus latu, un vēlāk šī informācija tika apstiprināta oficiāli.

Palīdzība tiks sniegta Spānijas finanšu sistēmai, nevis ekonomikai kopumā, akcentēja ministrs. «Tā nav glābšana,» sacīja politiķis.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Spānijas bankām apmaiņā pret Eiropas Komisijas (EK) finansiālu palīdzību 37 miljardu eiro apmērā vajadzēs atlaist tūkstošiem darbinieku, kā arī slēgt savas struktūrvienības un filiāles.

Lielākos samazinājumus vajadzēs īstenot bankai Bankia, kura jau iepriekš lūdz Spānijas valdības palīdzību un lika centrālajai valdībai vērsties pie Eiropas Savienības (ES) institūcijām, lai lūgtu palīdzību banku sektoram. Bankia nāksies atlaist pat sešus tūkstošus darbinieku un slēgt desmitiem filiāļu, vēsta AFP.

Savukārt Spānijas finanšu konglomerātam NCG, kuram pieder grūtībās nokļuvusī Novagalicia Banco, būs jāatlaiž 2,5 tūkstoši cilvēku, kā arī jāslēdz daudzas filiāles.

Kopumā, lai Spānijas banku sektors saņemtu EK palīdzību 37 miljardu eiro apmērā, apjomīga rekonstrukcija jāveic četrās kredītiestādēs – Bankia, Novagalicia Banco, CatalunyaCaixa un Banco de Valencia.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi trīs Spānijas banku reitingus, tādējādi dodot triecienu valdības pūliņiem atrast tām pircējus.

Lielākajai Spānijas valstij piederošajai bankai Bankia reitings samazināts par divām pakāpēm līdz B1. Savukārt bankām Catalunya Banc un NCG reitingi samazināti līdz B3. Visām trim kredītiestādēm piešķirtas negatīvas nākotnes perspektīvas. «Aktīvu kvalitāte visās trijās bankās saglabājas vāja. Iespējama arī turpmāka situācijas pasliktināšanās,» norāda Moody’s.

Aģentūra arī pauda uzskatu, ka minētajām Spānijas bankām būs grūtības sasniegt peļņu. «Plašu restrukturizāciju paveikšana [kuras pieprasa Eiropas Komisija], lai gan no vienas puses svarīga, lai panāktu to ilgtermiņa finansiālu dzīvotspēju, sagādā risku pašām bankām,» norāda aģentūra.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un gleznainajām pludmalēm, Spāniju katru gadu apmeklē miljoniem tūristu. Tagad Spānijas uzņēmēji vēlas veicināt arī iepirkšanās tūrismu, vēsta thelocal.es.

«Spānijai trūkst iepirkšanās galamērķa tēla,» Fitur pasaules tūrisma gadatirgū Madridē atzina Angela Kastāno no aģentūras Turespana, kas veicina Spānijas tēla atpazīstamību.

Pagājušajā gadā Spāniju apmeklējuši 65 miljoni tūristu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas dati. Lai gan tas ir rekordliels skaits, iepirkšanās Spānijā nav tūristu prioritāte.

«Tūrists Spānijas veikalos vidēji iztērē 400 eiro,» informēja Lučiano Očoa no kompānijas Innov Taxfree, kas nodrošina beznodokļu iepirkšanos Eiropas Savienības nerezidentiem.

Iepirkšanās ir kļuvusi par brīvdienu neatņemamu sastāvdaļu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas ziņojums. Šo tendenci veicina tūristu skaita pieaugums no jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas un Krievijas, bet Spānijas gadījumā – no Latīņamerikas. «Ķīniešu tūrists Spānijas veikalos vidēji atstāj 900 eiro, bet Parīzē – ap 1500 eiro,» norādīja L. Očoa.

Spānijai nav tūlītēju plānu lūgt Eiropas savienības finanšu palīdzību bankām, un Madride gaidīs neatkarīga kredītiestāžu audita rezultātus, pirms lems par noteiktu soļu speršanu, atsaucoties uz valsts ekonomikas ministru Luisu de Guindosu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka Spānija lūgs Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību, lai atbalstītu savas bankas. Otrdien Spānijas budžeta ministrs Kristobals Montoro (Cristobal Montoro) intervijā Onda Cero radiostacijai pavēstīja, ka starptautiskie tirgi Madridei ir slēgti, tādējādi uzbangojot satraukumu, ka valsts pievienosies Grieķijai, Portugālei un Īrijai un kļūs par starptautiskās palīdzības lūdzēju.

K. Montoro ( norādīja, ka Spānijas banku glābšanas izmaksas varētu sasniegt pat 90 miljardus eiro, taču pilna apmēra ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma neesot iespējama, jo Eiropas glābšanas fonda rīcībā ir tikai 440 miljardi eiro, bet Madrides parādi pārsniedz vienu triljonu, vēsta Euobserver.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Eiropas valstu klubiņam, kura iestāšanās nosacījumi ir starptautiskā aizdevuma pieņemšana, pievienojusies arī Spānija. Šai valstij banku glābšanai kopumā tiks doti 100 miljardi eiro (summa vēl var mainīties). Nepieciešamie līdzekļi tiks ņemti no kāda Eiropas glābšanas fondiem (EFSF vai ESM).

Šim aizdevumam ir ļoti interesanta un svarīga nianse. Tas paredzēts vien banku glābšanai un neuzspiedīs valstij stingrus starptautisko aizdevēju nosacījumus. Tiesa gan, tiks prasītas turpmākas Spānijas banku sektora reformas un sagaidāma arī tā uzraudzība no starptautisko aizdevēju puses. Būtībā Spānija saņems naudu (audzējot savu parādu) un tad to dos tālāk problemātiskajām bankām. Šajā ziņā, šķiet, aizdevēji nobijušies no Grieķijas pieredzes. Proti, valstī tiek celti tik lieli iebildumi pret starptautiskā aizdevuma nosacījumiem, ka tie galu galā netiek pildīti. Grieķijas gadījums radījis precedentu, ka nepaklausības problēmas var valsti novest tikt tālu, ka tiek apšaubīta valsts dalība eirozonā. Šķiet, aizdevēji, ņemot vērā Spānijas ekonomikas lielumu (ceturtā lielākā eirozonas ekonomika un lielāka par Grieķijas, Īrijas un Portugāles ekonomikām kopā), ar šādu scenārija piepildīšanos riskēt negrib. Šajā frontē izšķiroši būs šīs nedēļas nogales Grieķijas atkārtoto vēlēšanu rezultāti. Ja Grieķijā pie varas nokļūs partijas, kas neatbalsta starptautisko aizdevumu, valstij eirozonu, visticamāk, nāksies pamest. Ja tā būs, sagaidāms, ka ievērojami saasināsies arī pārējo perifēro valstu situācija. Ļoti iespējams, ka tādā gadījumā pastiprināsies depozītu noplūde no šaubīgajām valstīm.

Liktenim spītējot, Spānijas premjers Mariano Rahojs aizvien liedzas prasīt starptautisko aizdevumu. Tiesa, viņš spriež, ka Spānijas lepnā vientulība ir visai trausla, un kaut vienas bankas krišana nozīmētu visas valsts nospiešanu uz ceļiem aizdevēju priekšā. Tāpēc arī valdības drudžainā darbošanās ap šīs ES ceturtās lielākās ekonomikas bankām.

Nekustamo īpašumu krīze kļuvusi par Spānijas banku klupšanas akmeni un pašai valstij – aizvien vairāk par nekustināmu problēmu. Britu investīciju banka Barclays vērtē, ka nekustamo īpašumu krīze Spānijā ir tikai pusē, un mājokļu cenām tirgū vajadzētu krist vēl 20%. Tas savukārt nozīmētu vēl pamatīgāku šīs valsts banku «noasiņošanu». Pēc Briselē bāzētā Eiropas Politikas studiju centra aplēsēm Spānijā kopumā galu galā nāksies norakstīt 270 miljardus eiro.

Premjers M. Rahojs pēdējās dienās pieaugušajā valsts parādzīmju ienesīgumā vaino eirozonas vispārējās problēmas. Tirgus analītiķi tomēr komentē, ka pie vainas galvenokārt tomēr būs tā pati Bankia – sevišķi tās «mātes grupas» BFA vadības nesenā ziņojuma dēļ, ka tiek pārskatītas līdzšinējās prognozes, un 2011. gadā plānotā 41 miljona eiro peļņas vietā tiek deklarēti 3,3 miljardu eiro zaudējumi. Sasniedzot 6,5% ienesīgumu, Spānijas aizņemšanās cena finanšu tirgū bīstami tuvojas kritiskajiem 7%, kas tiek uzskatīts par valsts defolta līmeni.

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijas ekonomika ievērojami samazinājusies, pavēstījusi valsts centrālā banka. Tikmēr valsti satricinājuši plaši protesti pret taupības režīmu, kuru laikā izcēlušās sadursmes ar drošības spēkiem.

Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu. Protestējot pret sāpīgajām reformām, otrdien Spānijas galvaspilsētā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Protesta laikā izcēlās sadursmes ar Spānijas drošības spēkiem. Lai savaldītu nemierīgos demonstrantus, Spānijas kārtībsargi pielietoja gumijas lodes un ar gumijas nūjām iekaustīja protestētājus. Sadursmes uzsākās, kad protestētāji centās sagraut drošības nožogojumu ap Spānijas parlamentu.

Sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz 64 cilvēki, bet arestēti vismaz 22 protestētāji. Līdzīgas demonstrācijas, kurās gan piedalījās mazāk cilvēku, notikušas Seviljā un Barselonā.

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.