«Bankia pārņemšana ir vēl viens solis problemātisko Spānijas banku konsolidācijas un glābšanas procesā. Šis process sākas pirms vairākiem gadiem, un pagaidām neizskatās, ka tas ātri beigtos,» šī nedēļas Spānijas valdības lēmumu pārņemt valsts vienu no lielākajām bankām Bankia skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.
Pati Bankia tika izveidota pavisam nesen (tās akcijas sāka kotēties Madrides biržā pērn jūlijā), apvienojot tajā septiņas mazākas reģionālās bankas (tā sauktas cajas), kurām bija pamatīgas problēmas ar kapitāla pietiekamību un aktīvu kvalitāti. Banku sektora konsolidācijas procesa rezultāta Spānijas valdībai acīmredzot būs jāglābj liela daļa no valstī esošām bankām, tērējot tam vairākus desmitus miljardus eiro (un sliktākajā gadījumā – pat simtus miljardus), norāda A. Marčenko.
«2008. gada krīzes rezultāta izveidojas situācija, kad liela daļa mazo un vidējo reģionālo Spānijas banku kļuva faktiski maksātnespējīga, bet visas ieinteresētas puses to mēģināja ignorēt. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana atstāja bankas ar milzīgu hipotekāro kredītu apjomu, kur nodrošinājuma vērtība bija zemāka par kredīta summu. Spānijas nekustamo īpašumu tirgus kļuva nelikvīds – pašlaik Spānijā ir vairāk, nekā 1 miljons māju, kuras gaida savus pircējus, bet diez vai sagaidīs viņus drīz. Pie tam nekustāmo īpašumu vidējo cenu kritums kopš krīzes sākuma bija aizdomīgi zems (mazāk par 15%), bet mazo un vidējo reģionālo banku (kas bija galvenie spēlētāji hipotekāro Spānijas kredītu) slikto kredītu īpatsvars – aizdomīgi zems. Valstī, kur bezdarbs sasniedza rekordaugstu atzīmi 24%, slikto kredītu īpatsvars, par kuru ziņo reģionālās bankas, nepārsniedz 12%. Tas liecina, ka Spānijas cajas stāvoklis patiesībā varētu būt sliktāks, nekā par to ir oficiāli paziņots. Starpbanku tirgus dalībnieki no citām eiro zonas valstīm jau sen tur aizdomas par to, un tāpēc jau sen Spānijas mazākām bankām ir liegta iespēja aizņemties starpbanku tirgū – vienīgais likviditātes avots tām ir ECB kredīti. Iespējas refinansēt savas obligācijas arī nav, jo potenciālie aizdevēji ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz Spāniju. Tas mudina Spānijas banku vadību, Spānijas finanšu tirgus uzraugus un Spānijas valdību pakāpeniski atzīt realitāti, veicinot problemātisko banku apvienošanos un atbalstot tās ar valsts līdzekļiem. Problēma ir tas, ka šajā procesā atklājās arvien lielākas problēmas, kas prasa no bankām arvien vairāk palielināt kapitālu,» skaidro eksperts.
Bankia jau ir saņēmusi 4,5 miljardus eiro valsts palīdzības veidā (valsts iegādājās priviliģētas akcijas par šādu summu). Tomēr tas izrādījās par maz, lai nodrošinātu kapitāla pietiekamību. «Tas bija acīmredzams, jo Bankia auditors atteicās apstiprināt iestādes 2011.gada pārskatu, bet Bankia akciju cenas kopš gada sākuma zaudēja ap 40% no savas vērtības. Tas mudināja Spānijas valdību pilnībā nacionalizēt banku, piešķirot tai papildus kapitālu. Pēc dažiem novērtējumiem, Spānijai būs jāieplūdina šajā bankā ap 10 miljardi eiro. Bet diez vai ar šo stāsts par Spānijas banku sektora glābšanu beigsies. Citās mazas Spānijas bankas arī var parādīties līdzīgas problēmas. Spānijas valdība jau iztērēja banku sektora rekapitalizācijai 16 miljardus eiro. Papildus kapitāls, kas būs jāpiesaista Spānijas reģionālām bankām pēc valdības prasības būs vismaz 35 miljardi eiro. Tomēr, samazinoties nekustama īpašuma vērtībai un atklājoties, ka banku kredītportfelis ir sliktākā stāvoklī, nekā uzskatīja līdz šim, šī summa varētu būtiski pieaugt. Jau skaidrs, ka liela daļa no tās būs jāsedz Spānijas valstij,» piebilst A. Marčenko.