Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Gada inflācija Latvijā sasniegusi šokējošos 16.7%, bet eksperti tuvākajos mēnešos liek gatavoties vēl lielākam patēriņa cenu pieaugumam.

Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps februārī turpināja palielināties. «Vienīgā patīkamā ziņa ir tā, ka gandrīz 3%punktus no šī pieauguma veido tabaku izstrādājumu sadārdzinājums. Tomēr arī bez tā inflācija paliek nepieņemami augstā līmenī,» datus komentē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Salīdzinot ar janvāri patēriņa cenas pagājušajā mēnesī pieaugušas par 1,3%.

Pieauga tarifi

Skatoties patēriņa grupu cenu pārmaiņas 2008.gada februārī, salīdzinot ar 2008.gada janvāri, vislielākais cenu pieaugums (5.3%) bijis alkoholam un tabakai, kas skaidrojams ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga, tirdzniecībā turpinot nonākt cigaretēm ar jauno akcīzes nodokli, jo janvārī daļēji vēl tika tirgoti iepriekšējie cigarešu krājumi. Liela ietekme uz inflāciju bija arī cenu kāpumam siltumenerģijai, kā arī citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. Pārējās mēneša inflāciju pamatā veidojošās kategorijas ir pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi: pārtika un mājokļa uzturēšana. Par 12% augot apkures tarifiem Rīgā, mājokļa uzturēšanas izmaksas vidēji valstī februārī pieauga par 5.2%,» skaidro Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Savukārt vislielākais patēriņa cenu kritums bijis sakaru pakalpojumiem, kas kļuvuši par 6.2% lētāki. «Pagaidām nepiepildās prognozes par iespējamo cenu kāpumu šogad šajā nozarē,» norāda P. Strautiņš. Tas noticis, jo par 11,4% lētāki kļuvuši mobilie sakari - samazinājušās vairāku priekšapmaksas karšu cenas.

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Iedzīvotājiem, kas nesmēķē, gada inflācija janvārī bijusi 13.5 %, bet tiem, kas smēķē, dzīve kļuvusi dārgāka par 15.8 %.

Kopumā, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, šogad janvārī visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem - par 17.5 %, preču cenām kāpjot par 15.1 %. Kopā gada vidējā inflācija sasniegusi 10.8 %. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad janvārī cenas, salīdzinot ar decembri, pakāpušās par 2.8 %. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpums cigaretēm - mainoties akcīzes nodokļu likmei, par 38.1 % sadārdzinājās tabakas izstrādājumi, kas vidējo cenu līmeni gada inflācijā paaugstināja par 2.33 %punktiem. Proti, tiem, kas nesmēķē, gada cenu pieaugums janvārī nav bijis tik liels - 13.5 %.

Analītiķus pārsteidz

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Augusta inflācija sasniegusi 10.1 %, lielāko lomu pieaugumā spēlējušas pārtikas cenas, kas paliks inflācijas dzinējspēks arī tuvākā nākotnē.

Šā gada augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar pērnā gada augustu, palielinājies par 10.1%, t.sk. precēm par 8,7%, bet pakalpojumiem - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomikas ministrija to raksturo kā «strauju cenu pieaugumu šim mēnesim». Latvijas Banka uzskata, ka ne tikai nepieciešams pārskatīt un, iespējams, ieviest jaunus pretinflācijas pasākumus, bet arī mudina valdību strādāt pie budžeta ar pārpalikumu 1% no IKP apmēra jau šogad, un, būtiski lielāku, nekā patlaban plānots, pārpalikumu nākamā gada budžetā - 2% no IKP.

Nesagaidījām...

Tradicionāli augustā, tirgū ar pilnu sparu ienākot jaunajai ražai un pateicoties vasaras preču atlaidēm, vērojams inflācijas skrējiena pierimums vai pat deflācija, bet šogad šie apstākļi inflācijas skrējienu ievērojami mazināt nespēja. CSP dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada augustā, salīdzinot ar 2007.gada jūliju, palielinājās par 0,4%, lai gan pērngad augustā cenas, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0.2 %. Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas pasākumu nepieciešamību, uzskata Latvijas Banka. «Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas pozitīvi, taču nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, cenu lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada griezumā kāpis par 14%, t.sk. ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā,» norādīts Latvijas Bankas paziņojumā. «Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātājām,» uzsver SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Db jau ziņoja (22.08.), ka, pasaules pārtikas tirgus situācijas un augošo ražotāju izmaksu dēļ, līdz šā gada beigām pārtikas cenu kāpums varētu uzņemt sen neredzētus apgriezienus, dažādās pārtikas preču grupās paaugstinoties no 10 % līdz 50%.

Augsta riska jeb augsta ienesīguma obligācijas (angliski high-yield bonds vai junk bonds) ir parāda vērtspapīri, kurus emitējuši uzņēmumi ar investīciju līmenim neatbilstošu, spekulatīvu kredītreitingu.

Aģentūras Standard & Poor’s (S&P) gadījumā tas nozīmētu kredītreitingus ne augstākus par BB+. Vārdi «augsta riska» nozīmē, ka obligācijām ir augsta varbūtība piedzīvot saistību neizpildi (default) un investoram ciest reālus ieguldījuma zaudējumus. Augsta riska obligācijas emitē ne tikai mazi un finansiāli nepietiekoši stipri uzņēmumi ar paaugstinātu kredītrisku, bet arī lielas un pazīstamas korporācijas, kuru kredītrisks ir pieaudzis biznesa problēmu vai vispārēju ekonomisko attīstības tendenču izmaiņu dēļ. Piemēram, ASV autobūves pārstāvju Ford un Crysler emitētās obligācijas šobrīd tiek ierindotas augsta riska kategorijā.

Lai arī oktobrī gada inflācija uzskrēja 11 gados neredzētā virsotnē, pakāpjoties līdz 13,2%, baņķieri pārliecināti par ekonomikas «mīkstu» piezemēšanos.

Finansisti lēš, ka augsta inflācija būšot līdz šā gada beigām un arī nākamā gada sākumā - tomēr to pieļauj arī patlaban baņķieru lēstais Latvijas ekonomikas «mīkstās piezemēšanās» scenārijs. «Mans personiskais viedoklis, arī Nordea scenārijs, ka Latvijas ekonomikā būs t.s. «mīkstā» piezemēšanās.

Tās ietvaros inflācija tuvākajos mēnešos nesamazināsies, drīzāk kļūs nedaudz sliktāk, pirms kļūs labāk. Saruks ekonomikas izaugsme, arī banku sektora attīstība palēnināsies,» Db pastāstīja Ziemeļvalstīs lielākās banku grupas Nordea filiāles Latvijā vadītājs Valdis Siksnis. SEB Unibankas ekonomists Andris Vilks minēja, ka, lai arī oktobrī inflācija pārsniegusi 13 % un tāda saglabāsies arī nākamajos 2 mēnešos (gada beigās 13.5 %), tomēr daudzos rādītājos jau parādās atvēsināšanās pazīmes. «Lai būtu cietā piezemēšanās, jābūt ļoti smagiem faktoriem,» tā viņš.

Martā Latvijā bijusi zemākā inflācija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eurostat dati.

Eirozonas gada inflācija martā sasniegusi 1,7%, kas ir mazāk nekā 1,8% februārī. Pirms gada inflācija eirozonā bija 2,7%.

Savukārt ES gada inflācija martā sarukusi līdz 1,9%, salīdzinot ar 2% februārī. Pērn attiecīgajā periodā gada inflācija bija 2,9%.

Martā gada deflācija bija Grieķijā – 0,2% apmērā.

Zemākā inflācija bijusi Latvijā – 0,3%, Zviedrijā – 0,5%, savukārt lielāko cenu kāpumu gada laikā piedzīvojusi Rumānija – par 4,4%, Igaunija – par 3,8% un Nīderlande – par 3,2%.

Salīdzinot ar februārī, inflācija samazinājusies 20 ES dalībvalstīs, bet piecās saglabājusies esošajā līmenī, savukārt tikai divas valstīs cenu līmenis audzis.

Gada inflācija novembrī sasniegusi 13.7%, tomēr analītiķi atzīmē, ka cenu kāpums, lai gan saglabājas augsts, tomēr ir kļuvis lēnāks.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 13,7%, tai skaitā precēm par 12,8%, bet pakalpojumiem - par 16,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēl aizvien pārtikas dēļ

Patēriņa preču tempu pieauguma tempu palielināšanos galvenokārt noteica straujāka nekā pērn pārtikas produktu, īpaši maizes, graudaugu izstrādājumu, piena produktu un siera sadārdzināšanās, kā arī degvielas cenu pieaugums pretstatā cenu kritumam pērn. Maizes, graudaugu, gaļas, piena produktu un olu cenu pieaugums gada inflāciju palielināja par 3.42 procentpunktiem, skaidro AS Hansabanka ekonomiste Ivonna Slapiņa. Ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums radīja vēl 1.1 procentpunktu gada inflācijā, savukārt siltumenerģijas, ūdens piegādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu sadārdzināšanās radīja 1.75 procentpunktus. Pārtikas un naftas produktu cenu izraisītais inflācijas kāpums turpinās arī citās Eiropas valstīs, un eirozonā gada inflācija novembrī sasniegusi 3%, salīdzinot ar 2,6% oktobrī, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā.

Šogad paredzama inflācijas turpmāka samazināšanās, un 2009. gada vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt aptuveni 5 - 6%, prognozē eksperti. Patēriņa cenas pagājušajā gadā pieauga par 10.5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad inflācija slīdēs uz leju, prognozē ekonomiste Raita Karnīte, norādot, ka turklāt vēlams, lai inflācijas samazināšanās nenotiktu pārāk strauji, jo to izjutīs tirgotāji, kuri savukārt nebūs ar to rēķinājušies. "Būtu labi, ja šogad gada vidējā inflācija būtu 3 - 4%," tā viņa, lēšot, ka inflācijas līmenis būs atkarīgs no administratīvi regulējamām cenām. Preču cenas kritīsies, bet pakalpojumu cenas atkarīgas no administratīvajām cenām, kuras arī, visticamāk, nepieaugs, domā R. Karnīte. Pēc R. Karnītes domām, preču pārdevējiem sākumā būs mēģinājumi iestrādāt paaugstināto PVN likmi cenās. "Tomēr domāju, ka tam nav iemesla, jo algas vairs nepieaug tik strauji, cilvēki, bažījoties par nākotni, vairāk domās nevis par tērēšanu, bet uzkrājumiem nebaltām dienām, turklāt vēl spiesti maksāt kredītus. Tādējādi nebūs naudas, lai barotu inflāciju," uzskata R. Karnīte. Jautāta, vai tādējādi inflācija šobrīd Latvijā vairs nav sāpju bērns, R. Karnīte uzsvēra, ka nekad nav bijis. "Sāpju bērns ir citās vietās, jo reālās algas pieauga straujāk nekā inflācija, un tas vienkārši nozīmē, ka ekonomiku pārvērtējām citos ciparos. Augsta inflācija būtu bīstama, ja nepieaugtu ienākumi," domā R. Karnīte.

Īstermiņā stagflācija dažās pasaules ekonomikās ir ļoti reāls scenārijs, piemēram, Lielbritānijā, uzskata Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Šonedēļ Apvienoto Karalisti pārsteiguši nepatīkami inflācijas rādītāji. Tie atklājuši, ka patēriņa cenu līmenis Lielbritānijā septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu vēl pirms gada, palielinājies par 5,2%. Jāteic, ka Anglijas ekonomika pie augstas inflācijas pieradusi nav, un līdzīgā apmērā patēriņu cenu pieauguma indeksi pēdējo padsmit gadu laikā ir bijuši vien pirms 2008. gadā aizsākās globālā finanšu krīze. Šādai ekonomikai augsta inflācija ir bīstama, jo kropļo gan normālus ekonomiskos nosacījumus, gan uzņēmēju un patērētāju uzvedību.

Šobrīd straujais inflācijas kāpums ir arguments kritiķiem, lai kristu krāgā Anglijas centrālās bankas vadītājam par neīstā laikā uzsākto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Katrā ziņā situācija ir sarežģīta, jo Anglijas ekonomika faktiski stagnē, un šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga vien par 0,6%, savukārt pret ceturksni vien par 0,1% (jautājums, vai gaida stagflācija?).

Aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, inflācija Latvijā veidoja 3,9%, kas bijis sestais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

ES lielākā gada inflācija reģistrēta Slovākijā (+4,6%), Polijā (+4,5%) un Kiprā (+4,2%).

Latvijas kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā gada inflācija attiecīgi veidojusi 4,1 un 3,5 procentus.

Zemākā gada inflācija bijusi Zviedrijā (+0,4%), Maltā (+1,3%) un Bulgārijā (+2%).

Salīdzinot ar 2010. gadu, pērn decembrī augstākā divpadsmit mēnešu inflācija reģistrēta Rumānijā, (+5,8%), Igaunijā (+5,1%) un Latvijā (+4,2%).

Savukārt zemākā divpadsmit mēnešu inflācija bijusi Zviedrijā (+1,4%), Slovēnijā un Čehijā (+2,1% abās).

Lietuvā divpadsmit mēnešu inflācija veidojusi 4,1%.

Aizvadītā gada decembrī ES gada inflācija reģistrēta 3% apmērā, pretēji 3,4% novembrī, savukārt eirozonā inflācija bijusi 2,7% apmērā (3% novembrī).

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Augsta līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljons eiro, kas ir 3,8 % pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Dati atspoguļoti augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners vispasaules pētījumā, kas aptvēra 1800 augsta līmeņa vadītājus 340 uzņēmumos no 18 valstīm. Dati par algām tika iegūti no pasaules lielākajiem uzņēmumiem ar vidēji 133,3 tūkstoši darbiniekiem, 42,7 miljardu eiro vidējo apgrozījumu un EBIT 4,1 miljardu eiro vērtībā.

Atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstošu eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro vērtībā. Augsta līmeņa vadītāju pamatalgas pieaugums vidēji ir 4,5 %, mainīgo lielumu atlīdzībai sasniedzot 2,7 % pieaugumu.

«Stagnējošās ekonomikas apstākļos augsta līmeņa vadītāju atalgojums vairumā Rietumvalstu ir pieaudzis mēreni, par 3 – 4% gadā,» skaidro Konrads Prambuks (Conrad Pramboeck), Pedersen & Partners Atalgojuma konsultāciju vadītājs un pētījuma autors. «ASV uzņēmumi ir lielākais izņēmums – augsta līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis par vidēji 5,6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Objektīvu iemeslu pieaugumam nav, jo nedaudz samazinājās gan uzņēmumu peļņa, gan darbinieku skaits.»

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%. "Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.

Eirozonas gada inflācija 2021. gada beigās uzņēmusi tempus un pieaugusi jau līdz 5%. Tirgus dalībnieki pirms tam gaidīja, ka decembra inflācija eirozonā tiks nomērīta 4,8% apmērā. Novembrī eirozonas inflācija atradās pie 4,9% atzīmes.

Līdz ar to redzams, ka inflācija joprojām nav nemaz tik “pārejoša”, kā to jau visai ilgi raksturojuši gan centrālie baņķieri, gan daudzi politiķi. Joprojām gan ir lielas cerības uz to, ka šogad patēriņa cenu pieaugums tomēr sabremzēsies.

Bez kādiem ļoti lieliem pārsteigumiem lielākā ietekme uz šādu cenu kāpumu ir enerģijas cenām. Enerģija monetārajā reģionā gada laikā sadārdzinājusies par 26%. Savukārt pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu cena gada laikā pakāpusies par 3,2%. Eirozonas pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, decembrī atradusies pie 2,6% atzīmes.

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.