Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.
Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.
Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.
Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.
Latvijā februāra gada inflācija tiek rēķināta pie 2,3% atzīmes. Sagaidāms, ka šogad pasaules un Latvijas ekonomikā galvenokārt dominēs bažas. Attiecībā uz inflāciju tādējādi drīzāk būs satraukums par tās neesamību, nevis kaut ko pretēju. Katrā ziņā - jo ilgāk dominēs vīrusa bailes, jo būtiskāka tam būs ietekme uz datiem. Cik ilga būs šī ietekme būs, pateikt nevar.
Atsevišķi cenu izmaiņu ziņā gan situācija tik viennozīmīga var arī nebūt. No vienas puses ir gaidāms pieprasījuma šoks, kad cilvēki labāk paliek mājās un uz neskaidrības fona atliek lielus tēriņus. Savukārt otra monētas puse ir tā, ka vīruss negatīvi ietekmē mūsdienās ļoti globalizētās piegāžu ķēdes. Tas nozīmē, ka var būt vērojams arī dažu produktu un komponenšu iztrūkums, kas savukārt atsevišķām precēm jau var nozīmēt pat cenas palielināšanos.
Nesasniedzamie 2%
Eiropas Centrālā banka (ECB) reģiona inflāciju grib redzēt 2% atzīmes tuvumā. Šobrīd tā planē zemāk un zināmu izaicinājumu rada tas, ka ECB, iespējams, vairs nav daudz ieroču, kā patēriņa cenas, ja ekonomikai tiek norauts spējāks stopkrāns, reģionā atgriezt uz daudzmaz stabilas un lēzenas pieauguma taciņas. Eiro procentu likmes jau tā ir eksperimentāli zemas, un centrālā banka turpina savu kvantitatīvo mīkstināšanu.
Inflācijas samazināšanās uz ļoti zemiem līmeņiem lielākoties iet roku rokā ar ekonomiskās aktivitātes kritumu, zemāku iekšējo patēriņu un problēmām dažādām tautsaimniecības nozarēm. Jau ziņots, ka zema inflācija nozīmē, ka vienā brīdī tautsaimniecība var ieslīdēt tā saucamajā deflācijas spirālē. Tad uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kam seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, bankroti un vēl tālāks ekonomikas kritums.
Šīs nedēļas sākumā tika publicēti arī Eiropas bezdarba rādītāji. Eirozonā kopumā bezdarba līmenis janvārī atradies pie 7,4%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.
Latvijā tas atradies pie 6,4%. Visaugstākais bezdarba līmenis - pie 16,5% atzīmes - Eiropā ir Grieķijā, liecina Eurostat dati.
