Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.
Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.
Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.
S&P 500 indekss turpina kāpt jaunās virsotnēs. 25. novembrī tas pirmo reizi pārsniedza 2200 punktu robežu, savukārt šobrīd tas atrodas pie 2245 punktiem. Šādu akciju vērtības kāpumu pamato ļoti labie ASV makroekonomiskie dati pēdējo nedēļu laikā. Piemēram, oktobrī ļoti sekmīgi attīstījies mājokļu tirgus, māju būves uzsākumu skaits bija par 23% lielāks nekā pirms gada. Atkal paātrinās mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Bezdarbnieku reģistrācijas līmenis sasniedza jaunu zemāko punktu kopš septiņdesmito gadu sākuma. Analītiķi sagaida arī tālāku darbavietu veidošanas paātrinājumu. Vienīgi apstrādes rūpniecība joprojām turas recesijas zonā. Finanšu tirgi šobrīd signalizē, ka FRS likmju celšanas varbūtība 15. decembrī sasniegusi 100%. Tāpat ASV akciju cenas paaugstināja OPEC vienošanās. Taču procentu likmju kāpums samazināja uzņēmumu vērtību citos sektoros, kuriem ļoti svarīgas ir investīciju izmaksas, - tādos kā sakari un komunālie pakalpojumi.
Šis ir izrādījies ļoti labs gads industriālajiem metāliem, jo īpaši novembris.
Galvenais šo metālu patērgātājs jau vairāku gadu garumā ir Ķīna. Šī valsts veido aptuveni 45% kopējā vara, cinka un alumīnija pieprasījuma, Āzija kopā >50%, bet ASV <10%. Šogad Ķīnas ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies pretēji gaidām, ka tā turpinās bremzēties. Bloomberg izejvielu indeksa industriālo metālu komponentes vērtība novembrī pieauga par 10.3%. Cinka cena jau mēneša vidū sasniedza augstāko punktu 7 gados, šogad pieaugot pat par 60%. Līdzās pieprasījuma izmaiņām attiecībā uz šo metālu svarīgi bijuši arī piedāvājuma puses faktori, pirmkārt, ieguves samazinājums Glencore šahtās. Arī alvas cena šogad augusi gandrīz par 50%. Vara cena līdz pat oktobrim bija diezgan “plakana” lielo krājumu dēļ, bet novembrī tā lēcienveidīgi pieauga par 19%. Tas šim metālam ir labākais mēnesis kopš 2009.gada marta. Vara cena gan joprojām ir tikai nedaudz vairāk nekā puse no augstākā punkta 2011.gadā, kad investīcijas Ķīnā auga īpaši strauji. Šī valsts ir radījusi gandrīz visu vara papildu pieprasījumu kopš 2000.gada.
Pagājušajā nedēļā Mateo Renci zaudēja referendumā par konstitucionālo reformu un paziņoja par atkāpšanos. Aptaujas vēstīja, ka šāds iznākums ir ticamākais (kaut ne ar tik lielu pārsvaru), tāpēc šis notikums radīja tikai mērenas svārstības tirgos. To gan nevar teikt par valsts trešās lielākās bankas — Monte dei Paschi di Siena (MPS) akciju cenu. Pieaug varbūtība, ka banku glābs valsts, kas nozīmētu, ka akcionāri visdrīzāk zaudēs visu. Tas, ka MPS ir vecākā strādājošā banka pasaulē, pagaidām nav ieinteresējis nevienu kolekcionāru. Prieks it kā nebūtu dārgs, bankas tirgus kapitalizācija tagad ir vien ap pusmiljardu eiro, bet tās slikto kredītu kaudze ir 28 miljardi. MPS jau ir “nokurinājusi” 8 miljardus eiro kapitāla, ko tā piesaistīja pēdējo 4 gadu laikā. Tās liktenis tiks uztverts kā signāls par vairāku citu banku likteni. Itālijā politiski sāpīgs jautājums ir par banku obligāciju turētāju pakļaušanu zaudējumiem, ko paredz ES noteikumi. Šīs obligācijas ir iegādājušas daudzas vidusmēra mājsaimniecības, ticot, ka tās ir tikpat drošas kā noguldījumi.
