Svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz, aģentūrai LETA sacīja banku analītiķi, vienlaikus gan arī atzīstot, ka pēdējo dienu akciju cenu kritums pasaulē ir atsaucies arī uz situāciju biržā «Nasdaq Riga».
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nervozitāte akciju tirgos sākās pagājušajā nedēļā, sekojot ziņām, ka ASV algu kāpums ir paātrinājies, kas signalizē par inflācijas paātrināšanos un attiecīgi arī par procentu likmju pieaugumu. «Pretēji piektdienai [2.februārim], vakar [5.februārī] izpārdošanas uzvedībā bija vērojamas panikas pazīmes. Process ir pārnesies arī uz citiem tirgiem un, visticamāk, šodien turpināsies. Cik ilgi tas vilksies un vai radīs kādas sekas, to šobrīd pāragri prognozēt,» viņš sacīja.
Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka akciju tirgi ir sasnieguši nebijušus augstumus, un virzība bijusi bez aizķeršanās. Tādēļ bija jautājums par to, kad notiks korekcija. Turklāt tas, ka tā ir tik dziļa ataino arī līdz šim ilgstošo kāpumu.
«Kas notiks turpmāk? No vienas puses, situācija pasaules ekonomikā ir ļoti laba, kam būtu jābūt stabilizējošam faktoram. Tomēr no otras puses mainās nosacījumi, jeb centrālās bankas pamazām noslēdz stimulējošās monetārās politikas piemērošanu. Līdz ar to jāpieņem, ka tirgus dalībnieki būs nervozāki, piesardzīgāki, tādēļ svārstīgums būs izteiktāks. Tam būtu jāatsaucas arī uz Latvijas fondu biržā notiekošo, taču uz ekonomiku pagaidām tam ietekme nebūs. Visu noteiks turpmākie notikumi,» pauda Gašpuitis.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka globālo akciju cenu kritumu, kas sākās pagājušajā nedēļā, izprovocēja akciju cenu kritums ASV. «Tieši par ASV akciju tirgus cenu līmeni bija vislielākās bažas. Kāpumu, kas sākās 2009.gada martā un kuru līdz šim nebija pārtraukušas krasas korekcijas, mēdza dēvēt par visienīstāko »vēršu tirgu« vēsturē. Jau vairākus gadus ir skanējuši brīdinājumi, ka biržu indeksi ir uzkāpuši ļoti augstu, tos mērot atbilstoši dažādām tā saucamajām fundamentālajām mērauklām, piemēram, cikliski koriģēto akciju cenas un ienesīguma koeficientu vai uzņēmumu akciju cenas un aktīvu vērtības koeficientu. Taču tirgi turpināja kāpt,» viņš teica.
Strautiņš arī norādīja, ka Latvija ir valsts, kurā finanšu tirgi spēlē ļoti mazu lomu un finanšu sistēma gandrīz pilnībā balstās uz bankām.
«Globālo tendenču vēji atnesuši kritumu arī Rīgas fondu biržā, bet notikumi tajā nemēdz būt ekonomikas ziņu degpunktā - tur ieguldītās naudas apmērs ir niecīgs pat uz Latvijas fona. Arī kopējais mūsu valsts iedzīvotājiem piederošās finanšu bagātības - depozītu, obligāciju, akciju - apmērs ir ļoti mazs uz Rietumeiropas un ASV fona, arī kā pret Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP). Viņu personiskā bagātība galvenokārt ir nekustamie īpašumi un tieši, nevis caur finanšu tirgiem piederošas uzņēmumu kapitāldaļas. Līdz ar to tā saucamajam bagātības efektam, ko rada finanšu tirgu svārstības, mūsu valstī ir maza ietekme,» pauda Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, globālo finanšu tirgu notikumi Latvijas ekonomiku galvenokārt sasniedz divos veidos, tostarp caur ārējo tirdzniecību.
«Ja akciju tirgu krīze būs pietiekami liela, lai piebremzētu pasaules ekonomikas izaugsmi, tad ietekmi jutīsim, kā gan citādi. Taču vismaz līdz šim brīdim panika tirgos nav tik liela, lai krasi ietekmētu reālo ekonomiku. Gan Eiropas Savienībā, gan ASV, Ķīnā, Japānā un citās lielajās valstīs ekonomikas izaugsme drīzāk turpina paātrināties. Ir jābūt ļoti lielam negatīvajam šokam no finanšu tirgiem, lai pasaules ekonomiku atdzesētu. Vismaz līdz šim notikušais akciju indeksu kritums, manuprāt, nav pietiekami liels šādam scenārijam,» teica Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka 2008.-2009.gadā pieredzējām kā notikumi finanšu tirgos krasi paaugstina aizņemšanās izmaksas vai pat padara to neiespējami salīdzinoši augsta riska valstīm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Starplaikā ir daudz darīts, lai šādas globālas kredītu krīzes atkārtošanos nepieļautu. Pagājušajā gadā riska prēmijas paaugstināta riska uzņēmumu obligācijām, to procentu likmju starpība ar drošajiem vērtspapīriem sasniedza izcili zemu līmeni, šobrīd tās ir nedaudz pieaugušas, bet pagaidām te nekas dramatisks nav noticis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV biržu indeksi pirmdien, 5.februārī, piedzīvoja spēcīgu kritumu, indeksam «Dow Jones Industrial Average» zaudējot 4,6% vērtības, kas ir tā visu laiku lielākais zaudēto punktu skaits vienas tirdzniecības sesijas laikā. Kritās arī vadošie Eiropas biržu indeksi.
LASI ARĪ: