Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.
Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.
Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.
Ilgākā termiņā akciju tirgus investoriem vidēji gadā nodrošinājis atdevi, kas tuvinās 8%. Vēsturiskie dati liecina, ka ASV akciju tirgus aug vidēji septiņos no 10 gadiem.
Iepriekšējie krahi
Interesanti, ka šis jaunākais cenu krahs teju iekritis pašā 20 gadu dot-com burbuļa plīšanas jubilejā. Proti, 2000. gada 10. marta pirmajā pusē aizsākās viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā "Nasdaq Composite" vērtība saruka aptuveni par 80%.
Tikmēr sešus gadus pirms "Dot-com" burbuļa plīšanas, piemēram, ASV "S&P 500 Information Technology" indeksa vērtība pieauga gandrīz par 1000%! Sekojošais agoniskais kritums bija vien daļa no tehnoloģiju akciju pircēju sāpēm - lai izrāptos no šīs bedres, "Nasdaq" indeksam vajadzēja vairāk nekā 12 gadus. Proti, ASV "Nasdaq Composite" indeksam savus 2000. gada sākuma rekordus izdevās atkarot vien 2014. gada novembrī. Turklāt tiek rēķināts – ja ietver vēl inflāciju, tad šis indekss pie sava agrākā vērtības rekorda atzīmējās vien 2017. gada augustā – tātad vairāk nekā pēc 17 gadiem.
No lielākajiem nosacīti nesenajiem kritumiem, protams, jāizceļ arī finanšu krīzes laikā notiekošais. Daudzi aizdevēji šajā laikā attapās sēžam uz aktīviem, kuru vērtība bija brīvajā kritiena. Tā rezultātā tie bija spiesti tos pārdot vai pat bankrotēt, kas raisīja vēl tālāku šo aktīvu cenu kritumu. Katrā ziņā 2008. gads ieguldītājiem bija visai šausminošs. To kopējais ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indekss noslēdza ar 37% lielu vērtības zudumu. Tiesa gan, pēc tam aktuāla ir bijusi visai branga šī tirgus atgūšanās. Tādējādi tiem, kas šajā laikā no ieguldīšanas akcijās lēma paņemt pauzi, atliek vien kost pirkstos un mocīties ar nožēlas sajūtu. Savas 2007. gada beigu virsotnes ASV akcijām izdevās atkarot 2012. gada pavasarī. Kopš tā brīža ASV akciju vērtība ir pieaugusi vēl par 100% (tas ir ņemot vērā neseno kritumu).
Abi šie minētie cenu sabrukumi bija ļoti smagi - pēdējo pavadīja arī fundamentāla, ļoti dziļa krīze. Šobrīd cerams, ka jauna krīze nematerializēsies - pārsvarā tiek spriests par daudzviet ievērojami pieaugušo recesijas iespējamību. Tas, protams, būtu nepatīkami, lai gan ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Vienmēr gan ir zināma iespējamība, ka ap vīrusu notiekošais kā tādā ķēdes reakcijā paraus vaļā kādu jaunu problēmu vilni, kam ietekme uz ekonomiku jau būtu krietni postošāka.
Emocionāla būtne
Bieži vien vērtspapīru eksperti norāda, ka labākās zāles pret lāču tirgu postošo ietekmi uz ieguldījumu vērtību ir portfeļa diversifikācija. Tāpat investoram nekad nevajag aizmirst par savu ieguldījumu termiņu. Ja tas ir ļoti garš, tad viņam noteikti būtu jārēķinās, ka viņš piedzīvos vismaz pāris akciju krahus. Svarīgāk ir tas, lai šādu krahu ietekme tiek mazināta tad, kad tuvojas ieguldījumu termiņa beigas. Katrā ziņā akciju investoram būtu jāsaprot, ka nākotnē ne viss notiks pēc plāna un kādi straujāki cenu kritumu mēdz pienākt negaidīti, un pastāvīga mēģināšana tos prognozēt var pat vairāk sajaukt galvu. Proti, pastāvīgas bailes no cenu krituma portfelī liek turēt pārāk daudz skaidras naudas vai izvēlēties pārāk piesardzīgas ieguldījumu pozīcijas/plānus. Tas savukārt nozīmē, ka tiek palaisti garām ieguvumi no riska aktīvu cenu pieauguma.
Tādējādi mēģinājumus par katru cenu izvairīties no lāču tirgus daudzi uzskata par kļūdu. Tirgus ir emocionāla būtne un visi dati par fundamentālo situāciju, novērtējumiem, analīzi un ģeopolitisko ainu nevar palīdzēt uzminēt precīzo brīdi, kad visa pārējā investoru masa izdomās, ka nu ir laiks panikai.
Cilvēki bieži vien ir šokēti par to, kas notiek tirgū, jo neplāno uz priekšu. Kādas korekcijas portfelī (jāsaprot, kāpēc kaut kas vispār tajā atrodas) vēlams veikt jau laicīgi un akcijām nosacīti mierīgākos laikos, kad galvu nejauc apkārt valdošā panika un tirgus dalībnieku pesimisms.