Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Pēc pusotra gada pārtraukuma Rīgas ostā atsākušies kruīza kuģu apmeklējumi, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

17. augustā Rīgas ostā ar 556 pasažieriem uz klāja piestāja Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MS AMERA.

Sveicot kuģa apkalpi ar pirmo vizīti Rīgā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš kuģa otrajam kapteinim Vitālijam Materinskim svinīgi pasniedza Rīgas ostas ģerboni.

MS AMERA Rīgā ieradās no Visbijas ostas un tālāk dosies uz Tallinu, tad uz Pēterburgu, Helsinkiem un vēl vairākām Baltijas jūras ostām. Šis jūras kruīzs iesākās 13. augustā Bremerhavenas ostā Vācijā un ilgs līdz 25. augustam.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Šajā jūras kruīzā visvairāk ceļo vācieši, bet ir arī Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas un Luksemburgas valstspiederīgie.

Šorīt Rīgas ostā ieradās ASV kruīzu kompānijas Royal Caribbean International kuģis “Serenade of the Seas”, kas Rīgu apmeklē sava 274 dienu pasaules apceļošanas kruīza ietvaros, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Šis kruīza kuģis jau ir viesojies Rīgas ostā Baltijas jūras kruīzu laikā, bet šāda pasaules kruīza maršrutā tas Rīgu apmeklē pirmo reizi.

Kuģis “Serenade of the Seas” Rīgā ieradās no Vārnemundes/Rostokas ostas Vācijā. No 1947 pasažieriem vairākums ir ASV pilsoņi, bet ir arī tūristi no Kanādas, Lielbritānijas un Austrālijas. Kuģis Rīgā pavadīs vienu dienu un vakarā dosies tālāk uz Tallinu. Nākamās ostas tā maršrutā būs Helsinki, Stokholma un citas Baltijas jūras ostas.

“Serenade of the Seas” ir iespaidīgs 293 metru garš un gandrīz 40 metru plats kruīza kuģis. Uz tā 13 klājiem izvietojušās vairāk nekā 1000 pasažieru kajītes ar maksimālo ietilpību līdz 2146 pasažieru. Viesu rīcībā ir 11 dažādi restorāni, 3 baseini, SPA komplekss un fitnesa centrs, sporta laukumi, kā arī visdažādākās naktsdzīves un izklaižu iespējas. Ekskluzīvas, tikai šim kuģim raksturīgas, iezīmes ir klinšu kāpšanas siena, kas paceļas 12 metrus virs augšējā klāja un minigolfa laukums, kā arī plašais telpu piedāvājums konferenču un pasākumu organizēšanai. Īpaši ir arī lielie stikla logi un plašie panorāmas skati, kā arī stikla lifti ar skatu uz okeānu.

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Rīgas ostā sagaidīts jaunākais no ASV kruīzu kompānijas “Silversea” flotes kuģiem “Silver Dawn”, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Šis ultra luksusa klases kuģis ir vien gadu vecs, tas uzbūvēts 2022. gadā Dženovas kuģu būvētavā Itālijā. Pirmā “Silver Dawn” vizīte Rīgas ostā tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, kurā kuģa kapteinis un Rīgas ostas pārstāvji apmainījās ar piemiņas zīmēm. Uz Rīgu kuģis atveda 530 kruīza tūristus, pārsvarā no ASV, bet arī no Lielbritānijas, Austrālijas, Kanādas un citām valstīm.

“Silver Dawn” ir ultra luksusa klases kruīza laineris ar 11 klājiem un 298 plašām, pasažieru ērtībām un komfortam pilnībā pielāgotām kajītēm. Uz kuģa ir 8 restorāni, kas piedāvā 26 dažādus ēdināšanas konceptus, un 6 bāri. Kā uzsver kompānija “Silversea”, ceļojums ar “Silver Dawn” piedāvā autentisku un aizraujošu pieredzi. Pasažierus uz klāja sagaida jaunas paaudzes luksusa pieredze - ar grezniem apartamentiem un izciliem maršrutiem, progresīvu dizainu un tehnoloģijām, kā arī īpaši izstrādātu labsajūtas koncepciju. Kruīza kuģis “Silver Dawn” ir 212,8 metrus garš, un tā bruto tonnāža ir 40 855 GT. Ceļojuma laikā par pasažieru ērtībām rūpējas 408 kuģa apkalpes darbinieki.

Rīgas ostā piestājis 12 klāju pasažieru kuģis “Viking Cinderella”, kas kompānijas “Viking Line” organizēto ziemas kruīzu Stokholma-Rīga-Stokholma ietvaros uz Rīgu atvedis 1122 tūristus no Skandināvijas, visvairāk no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas, bet arī no Vācijas, Polijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

Šomēnes Rīgas ostā ir pieteikti divi “Viking Cinderella” apmeklējumi, otrais gaidāms pēc nedēļas, 18.decembrī.

Šī nav pirmā kuģa “Viking Cinderella” viesošanās Rīgas ostā, bet vēl nekad tas Rīgu nav apmeklējis ziemā. Trīs dienu kruīza laikā kuģa pasažieriem tiek piedāvāts izbaudīt maģisku Ziemassvētku atmosfēru un apmeklēt “vienu no vismājīgākajiem Eiropas Ziemassvētku tirdziņiem UNESCO pasaules mantojuma pilsētā Rīgā”.

Pateicoties Rīgas ostas un tās partneru aktīvam darbam, reklamējot Rīgu kā izcilu kruīza galamērķi nišas un ārpussezonas kruīziem, Rīgas pilsētas piedāvājums ziemas sezonā kļūst arvien atpazīstamāks starptautisko kruīza kompāniju vidū. Nozares žurnāla “Seatrade Cruise Review” decembra izdevumā par Rīgu tiek rakstīts: “Ar tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem un izgaismojumu Rīga spēj radīt īpaši pievilcīgu maģisku noskaņu un ir atzīta par vienu no labākajiem ziemas galamērķiem Eiropā. Pilsētas svētku rotājumi un Ziemassvētku tirdziņa priekpilnā rosība, kas pārsteidz ar brīnišķīgām garšām, smaržām un skaistiem dāvanu piedāvājumiem, atdzīvina pilsētas ielas un rada īstu Ziemassvētku sapņa noskaņu. Kā rāda kruīza kuģu pasažieru aptaujas, Rīga kopumā tiek atzīta par lielisku kruīza galamērķi, galvenokārt pateicoties ostas atrašanās vietai, kas ir ļoti tuvu Vecpilsētai, plašajam ekskursiju klāstam un pilsētas daudzveidīgajam piedāvājumam.”

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.

Šorīt savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradies vācu kruīza līnijas AIDA Cruises kuģis AIDAdiva. Uz tā ir 2384 tūristi no 19 pasaules valstīm, visvairāk no Vācijas, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

AIDAdiva ir 251 metru garš, 32 metru plats, tam ir 14 klāji un vairāk nekā 1000 pasažieru kajītes (kuģa maksimālā ietilpība – 2500 pasažieru). Kuģis iekārtots, lai nodrošinātu viesiem plašu izklaides un atpūtas iespēju klāstu – teātra izrādes, koncertus, kino seansus, deju klubus, SPA procedūras, uz tā ir arī fitnesa centrs, sporta laukumi un baseini. Uz kuģa pieejami septiņi restorāni.

Rīga ir pirmā no deviņām kruīza kuģa pieturvietām divu nedēļu ilgajā AIDAdiva jūras ceļojuma maršrutā. Tālāk tas apmeklēs Tallinu, Helsinkus, Stokholmu, kā arī vairākas ostas Norvēģijā, 8.jūnijā noslēdzot savu jūras kruīzu Varnemundi – Rostokas ostā, Vācijā.

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 66 kruīza kuģi, kas ir nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka Rīgas ostā kruīza sezona atsāksies aprīļa beigās, kad ostā ienāks šogad pirmais kruīza kuģis, un kopumā šogad sezona gaidāma līdzīga kā pagājušajā gadā.

Zeltiņš minēja, ka šogad Rīgas ostā plāno piestāt 66 kruīza kuģi, tostarp 13 kuģi Rīgu apmeklēs pirmo reizi. Tāpat šogad vairāki kuģi ostā paliks pa nakti.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks arī atzīmēja, ka pagājušajā gadā ar kruīza kuģiem Rīgā ieradās apmēram 80 000 pasažieru un līdzīga situācija varētu būt arī šogad.

2023.gadā Rīgas ostu apmeklēja 62 kruīza kuģi, piebilda Zeltiņš.

Vienlaikus Rīgas ostas publiskotā informācija liecina, ka 2023.gadā ostā tika uzņemts kopumā 81 681 kruīza kuģu pasažieris, kas ir par 7,9% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Tostarp lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas.

Klaipēdas pilsētas centrālajā daļā, netālu no Ziemas ostas, tiks izveidots jauns kruīza kuģu terminālis, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde.

Pārvaldes projekts paredz, ka tiks rekonstruēti esošie doki un izbūvēti jauni, kā arī mainīts ūdens dziļums, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Jaunajā terminālī tiks uzcelta arī administratīvā ēka.

"Jaunā kruīza kuģu termināļa projekts ne tikai palielinās Klaipēdas ostas iespējas uzņemt vairāk kuģu un tūristu, bet arī radīs jaunu telpu pilsētai. Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums Klaipēdas nākotnē un tās starptautiskajā pievilcībā," saka Klaipēdas ostas pārvaldes vadītājs Alģis Lataks.

Jaunā kruīza kuģu termināļa projektu 2023. gada nogalē izstrādāja kompānija "Statybos inžinierių konsultantų biuras".

Projekts tiks īstenots divos posmos, un plānots, ka tas ilgs aptuveni trīs gadus.

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 102 kruīza kuģi, tādējādi, ņemot vērā pieteikto kuģu maksimālo kapacitāti, Rīgā varētu ierasties 109 000 kruīza tūristu, pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Viņa arī atzīmēja, ka 2022.gada sezonā Rīgas ostā pieteikto kruīza kuģu vizīšu skaits - 102 - ir rekordliels.

Šogad 12 kuģi Rīgas ostā piestās pirmo reizi, tostarp arī lielākais no pieteiktajiem - kruīzu kompānijas "Royal Caribbean International" 15 klāju kuģis "Voyager of the Seas", kas uz klāja spēj pārvadāt līdz 3600 pasažieriem.

Pirmais kruīza kuģa ienāciens šajā sezonā Rīgas ostā ir paredzēts 13.aprīlī. Tas būs Vācijas kruīza kompānijas "Plantours Kreuzfahrten" kuģis "Hamburg".

Jau vēstīts, ka Rīgas ostā 2021.gadā apkalpoja kopumā 2005 kruīzu kuģu pasažierus, kamēr 2020.gadā ostā kruīzu kuģu pasažieri netika apkalpoti.

Savukārt pirms pandēmijas - 2019.gadā - Rīgas ostā tika apkalpoti 69 207 kruīza kuģu pasažieri, kas bija par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš.

Japānas piekrastē uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kuram noteikta karantīna, koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem, līdz ar to kopējais inficēto pasažieru un apkalpes locekļu skaits pieaudzis līdz 174, trešdien paziņojusi Japānas Veselības ministrija.

Ministrija arī paziņoja, ka koronavīruss, kam dots nosaukums "Covid-19", diagnosticēts arī amatpersonai, kas piedalījās sākotnējās karantīnas pārbaudēs 3.februāra naktī, kad kuģis atgriezās Jokohamas ostā netālu no Tokijas pēc 14 dienu ilga kruīza, kura laikā piestāja Honkongā un vairākās citās Āzijas ostās.

Japāna kuģim noteica karantīnu pēc tam, kad kādam no bijušajiem pasažieriem bija diagnosticēts "Covid-19".

Japānas valdības un tūrisma kompānijas amatpersonas sacīja, ka Honkonga viņus brīdinājusi, ka 80 gadus vecam vīrietim, kurš nokāpa no "Diamond Princess" Honkongā, diagnosticēts "Covid-19".

Uz kuģa ir 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm un reģioniem.

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Sestdien savā pirmajā ceļojumā devies pasaulē lielākais kruīza kuģis "Icon of the Seas", kas pieder kruīzu uzņēmumam "Royal Caribbean".

Kuģis uzbūvēts 900 dienās kuģu būvētavā Turku, Somijā. Kuģis ir 365 metrus garš, tam ir 20 klāji un vieta 7600 pasažieriem un 2350 apkalpes locekļiem.

Lai nodrošinātu, ka neviens no kuģa pasažieriem negarlaikotos un nebūtu izsalcis, uz kuģa ir septiņi peldbaseini, tostarp "ezers" ar 151 400 litriem ūdens, seši ūdens slidkalniņi, karuselis un slidotava, kā arī vairāk nekā 40 restorāni un bāri.

Turklāt "Icon of the Seas" ir pārpildīts ar jaunākajām tehnoloģijām, un, neskatoties uz tā milzīgo izmēru, "Royal Caribbean" apgalvo, ka tas ir videi krietni draudzīgāks salīdzinājumā ar atsevišķiem mazākiem kruīza kuģiem.

Pēc mājas bāzes Maiami pamešanas sestdien pilnībā izpārdotais "Icon of the Seas" nedēļu ceļos pa Karību jūras reģionu un tad atgriezīsies Maiami.

Igaunijas prāmju operatorkompānijas "Tallink Grupp" kruīza kuģis "Victoria I", kas tika iznomāts Skotijai Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai atgriezies Igaunijā un kompānija lems par tā turpmāku izmantošanu.

"Tallink" un Skotijas valdības vārdā strādājošā kompānija "Corporate Travel Management (North)" līgumu par "Victoria I" īstermiņa nomu uz sešiem mēnešiem parakstīja pērn jūlijā, bet vēlāk tas tika pagarināts. Līgums beidzās 11.jūlijā, un kuģis atgriezās Tallinā.

Edinburgas ziņu portāls "Edinburghlive" vēstīja, ka kuģis bija pietauvots Edinburgas ostā un tajā dzīvoja vairāk nekā tūkstotis ukraiņu bēgļu.

Augusta beigās vai septembra sākumā "Tallink" izlems par turpmāku kuģa izmantošanu.

Agrāk "Viktoria I" kursēja starp Tallinu un Stokholmu. Pašlaik šajā maršrutā kursē tikai prāmis "Baltic Queen".

2004.gadā uzbūvētajam prāmim "Victoria I" ir 740 kajītes. Tas var uzņemt līdz 2500 pasažieriem. Prāmis nosaukts par godu Zviedrijas kroņprincesei Viktorijai.

Tallinas ostas kruīzu kuģu terminālis, kura būvdarbi sākās aprīlī, tiks pabeigts pirms termiņa, jo Covid-19 pandēmijas dēļ atceltie reisi ļāvuši paātrināt būvdarbu tempus.

Saskaņā ar līgumu, ko Igaunijas ostu operatorkompānija "Tallinna Sadam" gada sākumā parakstīja ar būvniecības uzņēmumu "YIT Eesti", termināli bija plānots uzcelt līdz 2021.gada jūlijam, bet tukšajā ostā darbi rit raitāk nekā paredzēts un objekts acīmredzot tiks pabeigts jau maija sākumā.

"Ja nu šajā reisu atcelšanā var saskatīt kaut ko pozitīvu, tad tie ir ātrāki būvdarbu tempi," atzinusi "Tallinna Sadam" preses pārstāve Sirle Arro.

Sākotnēji tika domāts, ka osta šogad uzņems trīssimt kruīza kuģus un būvniekiem paralēli nāksies veikt visus darbus, tomēr koronavīrusa pandēmija ieviesa savas korekcijas un ostai nevajadzēja reorganizēt kuģu apkalpošanas shēmu.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.