Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Latvijas uzņēmuma AS “BMGS” filiāle Igaunijā šī gada 22. maijā ir noslēgusi līgumu ar Tallinas ostu (AS Tallinna Sadam) par mola izbūvi Paldisku Dienvidu ostā Igaunijā.

Multifunkcionālās zonas būvdarbu līguma cena ir 53,2 miljoni eiro, un projekta izpildes gala termiņš ir 2025. gada jūlijs.

“Savos vairāk nekā 70 darbības gados AS “BMGS” ir īstenojusi desmitiem projektu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, taču Paldisku ostas projekts mums ir īpaši nozīmīgs un atbildīgs. Tas top militārās mobilitātes programmas EstMilMob ietvaros ar mērķi uzlabot transporta sakarus starp ostu un Tapas pilsētu Ziemeļigaunijā. Šis būs viens no ambiciozākajiem ostu labiekārtošanas projektiem uzņēmuma vēsturē,” norāda AS “BMGS” valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Paldisku ostā ir pieaudzis pieprasījums pēc ātriem un efektīviem loģistikas risinājumiem transportlīdzekļu un produktu pārvietošanā, turklāt osta ir svarīgs objekts militārajai un enerģētikas nozarei. Ostas attīstības plāni paredz, ka lielu daļu no ostā ienākošajām kravām, kam nepieciešama īpaša ostas infrastruktūra, veidos vēja turbīnu detaļas un infrastruktūras elementi. Jaunās piestātnes būvniecība radīs priekšnoteikumus, lai Tallinas osta (un Paldiski kā daļa no tās) kļūtu par nozīmīgu partneri jūras vēja parku būvniecībā un turpmākajā uzturēšanā Baltijas jūras reģionā. Projekts top ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu 20 miljonu eiro apmērā, kam tiks piesaistīts arī privātais finansējums.

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Vai tiešām Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem izaugsmes kapitāls nav vajadzīgs un tas ir vajadzīgs vien mūsu kaimiņiem?

Tā intervijā Dienas Biznesam jautā Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa liek noprast, ka, lai tā pa īstam izkustinātu Latvijas kapitāla tirgus ledu, joprojām ir nepieciešama lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā, ko dara, piemēram, mūsu kaimiņi. Ļoti svarīgi uzņēmumiem arī būs piedomāt par zaļumu.

Fragments no intervijas

Kā uz pandēmijas fona vērtējat Latvijas investīciju vidi? Ko šis viss ir izcēlis gaismā?

Domāju, ka pandēmijas ietekmi mēs pilnībā varēsim novērtēt tikai pēc kāda laika. Latvijas gadījumā, manuprāt, joprojām aktuāla problēma ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Ļoti uzskatāmi ir redzams tas, cik cilvēki faktiski ir nenodrošināti un tiem ir mazi uzkrājumi. Līdz ar to valstiski svarīgi būtu veicināt uzkrājumu un ieguldīšanas kultūru. Uzņēmumiem, kas orientējās uz inovācijām un eksportu, klājas ļoti labi. Uzņēmumi, kuri ir investējuši jaunu produktu attīstībā, kā, piemēram, SAF Tehnika, un e-komercijā, kā MADARA Cosmetics, ir veicies pat ļoti labi. Piemēram, MADARA Cosmetics ir uzrādījusi rekordapgrozījumu. Interneta tirdzniecības, e-komercijas nozīmīgums droši vien nav noslēpums nevienam uzņēmumam. Vienlaikus mēs redzam, ka Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kuri sniedz lietotājam labi pārdomātas un ērtas tirdzniecības iespējas.

Tallink Grupp informējis biržu par noslēgto līgumu ar Talwest Grupp OÜ par modes preču mazumtirdzniecības uzņēmuma Baltic Retail OÜ pārdošanu.

Tallink Grupp nodibināja meitasuzņēmumu Baltic Retail OÜ 2018.gadā, kad pēc franšīzes iegādes tādiem zīmoliem kā Esprit, Superdry, Vero Moda, Jack & Jones un United Colors of Benetton, plānoja paplašināt savu mazumtirdzniecības klātbūtni uz sauszemes.

Šobrīd uzņēmumam pieder franšīzes tiesības 5 modes zīmoliem, un tas pārvalda 8 mazumtirdzniecības veikalus lielākajos Tallinas tirdzniecības centros, kuros strādā 35 darbinieki.

Tallink Grupp lēmums pārdot savu meitasuzņēmumu un atstāt modes preču mazumtirdzniecības tirgu uz sauszemes saistīts ar pieaugošo vajadzību pārorientēt uzņēmumu uz pamatdarbību jūras pārvadājumu jomā, kad pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, kurai sekoja tirdzniecības centru īslaicīga slēgšana, kā arī valstu robežu daļēja vai pilnīga slēgšana, tika radīts ievērojams spiediens uzņēmuma pamatdarbībai.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Rail Baltica centrālais koordinators, Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka saskaņā ar ikgadējās rotācijas principu ar 2024. gada 1. janvāri uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Sandors Līve (Sandor Liive).

Vienlaikus Ligita Austrupe, kas līdz šim pildīja padomes priekšsēdētājas pienākumus, ir nolēmusi atkāpties no padomes locekles amata.

RB Rail AS padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija un Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts. Šobrīd RB Rail AS padomē ir pieci locekļi, savukārt sestā padomes locekļa atlases procesu no Latvijas pārstāvniecības veiks RB Rail AS akcionārs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

Sandors Līve ir virtuālās spēkstacijas platformas “GridiO” līdzdibinātājs un Eiropā pirmā mazā moduļu kodolreaktora projektu izstrādes uzņēmuma “Fermi Energia” līdzdibinātājs un priekšsēdētājs. Turklāt viņš darbojas biržā kotētā būvniecības uzņēmuma “Nordecon” un sociālā jaunuzņēmuma “Tuleva”, kas pārvalda dalībnieku pensiju līdzekļus, padomē. Pirms “GridiO” dibināšanas Līve deviņus gadus bija “Eesti Energia” izpilddirektors, ko viņš no vietējā monopola pārvērta par starptautisku enerģētikas biznesu. Pirms izpilddirektora amata viņš septiņus gadus bija “Eesti Energia” finanšu direktors, bet pirms tam ieņēma finanšu direktora amatu Tallinas ostā.

Par RB Rail AS padomes priekšsēdētāju iecelts augstākā līmeņa vadītājs un uzņēmējs Sandors Līve (Sandor Liive).

Kā padomes loceklis RB Rail AS viņš darbojas kopš 2020. gada novembra. Sandors Līve aizstāj Anrī Leimani, kurš turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Katru gadu rotācijas kārtībā priekšsēdētāja amatu ieņem cits kopuzņēmuma dalībvalsts pārstāvis, 2021. gadā tas tiek nodots Igaunijai.

“Rail Baltica noteikti ir lielākais starpsavienojumu projekts kāds jebkad īstenots starp Baltijas valstīm. Projektam ir liela nozīme, padarot transporta nozari zaļāku un drošāku. Turklāt Rail Baltica būvniecība un ekspluatācija būs papildu izaugsmes katalizators Baltijas jūras reģionam," sacīja Sandors Līve.

“Rail Baltica panākumi lielā mērā ir atkarīgi no cilvēkiem, kas to īsteno. Līdz ar to Baltijas valstu kopuzņēmumam RB Rail AS nepieciešams kļūt par daudz pievilcīgāku darba devēju talantīgiem un motivētiem ekspertiem. Kā priekšsēdētājs padomes darba kārtībā par prioritāti izvirzīšu darbinieku piesaisti.”

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Tallink Grupp un Marokas valsts uzņēmums Tanger MED Port Authority ir parakstījuši līgumu par uzņēmuma kuģu Victoria I un Romantika īstermiņa iznomāšanu, informē AS Tallink Grupp.

Kuģi 2021.gada jūlijā - septembrī kursēs starptautiskos jūras maršrutos starp Maroku un Franciju, kā arī starp Maroku un Itāliju.

Kuģis Victoria I izbrauks no Tallinas 28.jūnijā, savukārt kuģis Romantika - 5.jūlijā. Abu kuģu nomas termiņš ir 100 dienas. Plānots, ka kuģi dosies uz Tanger MED ostu Marokā, kas ir viena no lielākajām Āfrikas un Vidusjūras ostām un atgriezīsies Tallinā 2021.gada oktobrī. Līguma nosacījumi paredz, ka kuģus šajā laikā vadīs Tallink Grupp tehniskā apkalpe.

Pirms 10 gadiem Tallink jau ir bijusi pieredze kuģu iznomāšanā uz Vidusjūru, kad reģiona operatori četru gadu laikā īrēja dažādus uzņēmuma kuģus īstermiņa fraktēs. Tādējādi darbs šajā reģionā ir pazīstams Tallink Grupp, kuģu kapteiņiem un uzņēmuma komandai.

Igaunijas prāmju kompānijas "Tallink Grupp" jaunais kuģis "MyStar" maršrutā Tallina-Helsinki sāks kursēt septembrī, kas ir pusgadu vēlāk nekā bija plānots sākotnēji, atsaucoties uz laikrakstu "Turku Sanomat", vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Raumas kuģu būvētavai Somijā "MyStar" pasūtītājam vajadzēja nodot jau gada sākumā, tomēr būvniecība ieilgs vismaz pusgadu.

"Tallink" preses sekretāre Katri Linka paskaidrojusi, ka kuģa būvniecības darbi aizkavējušies, jo Covid-19 pandēmijas laikā gan darbinieku slimošanas, gan piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ ir bijis traucēts kuģu būvētavas darbs. Viņa uzsvēra, ka "Tallink" problēmas nesaskata un kuģa būvniecība ir par 97% pabeigta.

FOTO: Tallink jaunā kuģa MyStar interjers 

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik...

"MyStar" būvniecība Raumā tika sākta 2020.gada aprīlī. Kuģa izmaksas tiek lēstas ap 250 miljoniem eiro.

212 metrus garais un 31 metrus platais kuģis spēs pārvadāt līdz 2800 pasažieriem un 750 automašīnām.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka kuģis izmantos sašķidrināto dabasgāzi, tomēr pēdējo divu gadu laikā tās cena ir četrkāršojusies, tādēļ kuģis izmantos dīzeļdegvielu.

Linka norādīja, ka sašķidrināto dabasgāzi augstās cenas dēļ "Tallink" neizmanto kopš marta un gaida, kad Paldisku ostā tiks izveidots sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas varētu samazināt cenas tirgū.

Otrajā ceturksnī "Tallink" pasažieru skaits bijis par 262,9% lielāks nekā aprīlī-jūnijā pērn, sasniedzot 1 552 174 pasažierus. Pārvadāto kravu apmērs otrajā periodā gada izteiksmē pieaudzis par 18,9% - līdz 109 380 kravas vienībām. Aprīlī-jūnijā "Tallink" pārvadāja 225 563 pasažieru automašīnas, kas ir par 79,4% vairāk nekā pirms gada.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line".

Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 40% "Tallink Grupp" akciju.