Rīgas domes kukuļošanas lietā apsūdzētā bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama aizstāvji savā birojā paši veikuši eksperimentu, lai noskaidrotu vai 326 tūkst. eiro ietilpst vai neietilpst vīriešu kurpju kastē.

Kā izrādījies šādu naudas summu kastē ietilpināt nevarot, DB pstāstīja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. Viņš norādīja, ka eksperimentā izmantotas no biroja papīra veidotas «viltus » eiro banknotes un 46.izmēra kurpju kaste. Tika izveidotas visu nominālu banknotes sākot no 20 līdz 500.

Eksperimenta gaitā, kas arī tikusi nofilmēta, advokāti pārliecinājušies, ka minēto naudas summu nevar ievietot kurpju kastē, ja nu vienīgi ar lielu piespiešanu. Tačuu jāatgādina, ka Raimonds Janita savās liecībās norādīja, ka naudas paciņa bijusi līdz 12 cm bieza un aizņēmusi trešdaļu no kastes. Advokāti arī eksperimentējuši vai 326 tūkst. eiro var izskaitīt aptuveni piecās minūtēs. J.Rozenbergs norādīja, ka tas labākajā gadījumā iespējams pusstundā.

Bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama advokāts Oskars Rode izteicis tiesai lūgumu uzrīkot izbraukuma tiesas sēdi uz bijušo apsūdzētā Viļņa Štrama kabinetu, lai varētu noskaidrot vai kurpju kasti, kas figurē šajā lietā, var ievietot seifā, kas atrodas šajā kabinetā.

Šāds lūgums izteikts, lai uz vietas varētu veikt bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītāja Raimonda Janitas iepriekš sniegtās liecības, saistībā ar uzņēmēju Ināru Vilkasti un viņai piederošo īpašumu Mežaparkā, Rusova ielā 1. R. Janita stāstīja, ka notikumi saistībā ar šo īpašumu risinājušies 2005. gada vasarā vai rudenī, kad viņš ticis ieaicināts Pētera Stranča kabinetā, lai saņemtu norādījumus par nepieciešamību sazināties un tikties ar uzņēmējiem Raimondu Štālbergu un I. Vilkasti, no kuriem jāpaņem 1 milj. eiro. Tikšanās laikā R.Štālbergam līdzi esot bijis plastmasas maisiņš, kurā atradusies paliela kurpju kaste, savukārt kurpju kastē bijusi nauda.

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

Kanādas uzņēmējs Mails Nadāls (Miles Nadal) izsolē iegādājies sporta kurpju kolekciju, samaksājot 850 tūkstošus ASV dolāru, vēsta BBC. Tomēr vēl viens īpašs kurpju pāris gaida pircēju.

Sotheby's Ņujorkā izsolījis pasaulē retākās tādu zīmolu kā Nike, Adidas un Air Jordan sporta kurpes, kopumā 100 pārus. Visi, izņemot vienu, kurpju pāri nonākuši uzņēmēja M. Nadāla rīcībā.

Joprojām tiek izsolītas Nike zīmola 1972. gada kurpes, kas izceļas ar to, ka zole tapusi, iedvesmojoties no vafeļu pannas. Tiek prognozēts, ka šī pāra cena sasniegs 160 tūkstošus ASV dolāru, apliecinot, ka sporta kurpes kļuvušas par kolekcionējamiem mākslas darbiem.

M. Nadāls atklājis, ka nopirktās kurpes plāno izlikt apskatei savā auto muzejā Toronto.

Pagaidām nav skaidrs, vai M. Nadāls pretendē arī uz pēdējā pāra iegādi. Tās izstrādājis Nike līdzdibinātājs Bils Bovermans (Bill Bowerman). 1972. gadā tapuši tikai 12 šādi kurpju pāri, un tiek uzskatīts, ka izsolē nonākušās kurpes ir vienīgās, kas nav lietotas.

Katram kvadrātmetram ir jāpelna, tāpēc Shoe Hunt’In Cafe piedāvā ne tikai nopirkt kurpes vai padzert kafiju, bet tur arī varēs ieturēt maltīti itāļu stilā.

Shoe Hunt’In Cafe sākotnējā ideja bija piedāvāt ko nebijušu, tas ir, «trīs vienā» – kafejnīca dāmu pačalošanai, pasēdēšanai ar kūkām, kafiju un vīnu, itāļu apavu veikals un kurpju izgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, stāsta Ieva Mazure, Shoe Hunt’In Cafe īpašniece. Saprotot, ka tikai ar kūkām un kafiju nepietiek, drīzumā tiks piedāvāta arī itāļu virtuve. Te notiek arī dažādi pasākumi – dzīvās mūzikas vakari, modes skates, tirdziņi, itāļu valodas kursi, gleznu izstādes utt.

Pirmā darbības gada laikā sortimentu ir papildinājuši kurpju aksesuāri. «Tā ir alternatīva jaunu kurpju iegādei – pie katra tērpa vai īpaši kādam pasākumam ar speciāliem klipšiem pie kurpēm var pielikt šo aksesuāru. Kurpīte uzreiz izskatās pavisam citādi,» saka I. Mazure.

Sievietēm kurpju piedāvājums ir gana liels, tāpēc Andris Runcis mācās izgatavot vīriešu apavus.

«Kad mamma mani bērnībā sūtīja uz apavu darbnīcu pēc savām kurpēm, man gribējās uzturēties tur pēc iespējas ilgāk, jo man patīk tā smarža. Apavu līmēšanā izmanto parastu kontaktējošo līmi, bet kopā ar ādu rodas ļoti specifiska smarža. Esmu iekārtojis darbnīcu VEF teritorijā, kur aiz trim durvīm tusē mūziķi un viņi man prasa – vai tik tu neesi kurpnieks,» stāsta Andris Runcis, apavu zīmola June9 radītājs. Viņš apavus izgatavo pēc pasūtījuma un sākumā bija atvērts idejām, bet saprata, ka tas ir daudz dārgāk nekā gatavot paša izlolotus modeļus. Tāpēc var izvēlēties starp dažiem modeļiem un krāsām. «Jo lielāks sortiments, jo grūtāk izvēlēties. Es tomēr esmu lecīgs un man gribas savus noteikumus. Es nevēlos uzvārīties tikai tāpēc, ka ir roku darbs – es nāku pretim ar pieejamu cenu, bet man ir savi noteikumi,» tā viņš.

Nāves ēna Zolitūdē, lielveikalā Maxima virs cilvēku galvām bijusi ilgāku laiku, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins pauda LTV raidījumā Rīta Panorāma.

Db.lv jau rakstīja, ka traģēdijas vietā, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vairāki tika ievainoti, sākts eksperiments – veikala Maxima ēkas jumta konstrukciju noslogošana atbilstoši paredzētajai slodzei.

A. Grišins pauda, ka tagad jau ir sākusies kopņu deformācija. Tā attīstās lēni, tādēļ nav iespējams prognozēt, cik ilgi eksperiments turpināsies.

Otrdienas vakarā, plkst. 23.30, eksperti pārtrauca uzpildīt ar ūdeni baseinus uz atlikušās ēkas daļas jumta, jo bija sasniegta maksimālā slodze, kas norādīta būvobjekta specifikācijā. Nesošās konstrukcijas nav iebrukušas, taču ir sākusies to deformācija. «Tas ir laika jautājums, kad kopnes neizturēs,» norādīja A. Grišins. Eksperiments turpināsies līdz brīdim, kad sijas neizturēs un iebruks, vai arī līdz brīdim, kad eksperti būs ievākuši visus datus par procesiem, kas 21. novembrī noveda pie traģēdijas.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

Bayer izstrādājis kurpes, kurās 90% no izmantotajiem materiāliem un komponentiem ir videi draudzīgi, bet nākotnē apavu ražošanā lielāku pielietojumu gūs gan salmi, gan koksnes atkritumi.

Par to informē pasaules ķīmijas giganta Bayer meitas uzņēmums Šanhajā Bayer MaterialScience, kas pirms pāris gadiem izveidojis globālo kurpju kompetences centru, kur nodarbojas ar jaunu, videi iespējami draudzīgu apavu radīšanu. Pašlaik Bayer izdevies radīt apavus, kuros tiek izmantoti 90% videi draudzīgi materiālu, turklāt uzmanība tiek pievērsta vissīkākajām detaļām- starpzoļu materiālam, šķīdinātājiem, līmvielām, papēža kapei un auklu ieveramajiem riņķīšiem, kas pašreizējā kurpju ražošanas tehnoloģijā nereti satur smagos metālus, bet tagad tiek aizstādi ar videi draudzīgākiem materiāliem, piemēram, modificētu polipienskābi.

Nākamnedēļ Zolitūdē traģēdijas notikuma vietā tiks rīkots otrais vērienīgais eksperiments, kurš nepieciešams, lai noskaidrotu precīzus traģēdijas cēloņus. Precīza eksperimenta norises diena vēl nav noteikta, jo tā būs atkarīga no meteoroloģiskajiem un citiem apstākļiem, informē Valsts policija.

Šobrīd aktīvi turpinoties izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas lietā, taču precīzu notikušā cēloņu noskaidrošanai ir jāveic dažādi eksperimenti, kas ekspertiem parādīs, kādā stāvoklī atradās sabrukušās ēkas daļas traģēdijas dienā.

Pirmais eksperiments notika pagājušajā mēnesī no 15. līdz 17.aprīlim, kad tika radīti apstākļi, kas lika iebrukt vienai no iepriekš nesabrukušajām jumta konstrukcijām, taču nākamnedēļ 27. vai 28.maijā notiks otrais eksperiments, kura laikā tiks dedzinātas nesabrukušās jumta konstrukcijas.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju uzskata, ka Čaka ielas velojoslu izveides eksperiments Rīgā rada sarežģījumus, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta sagatavotā informācija Satiksmes un transporta lietu komitejai.

65% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka velojoslu izveides eksperiments rada sarežģījumus, bet 35% uzskata, ka tas ir ieguvums.

Uzņēmēji ir vēl negatīvāk noskaņoti pret velojoslu izveidi. 68% procenti uzņēmēju uzskata, ka velojoslu izveide rada sarežģījumus, bet 24% - ka tas ir ieguvums. 8% uzņēmēju uzskata, ka šis eksperiments neko nemainīs.

Kā norāda departaments, kopumā viena trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju atbalsta velojoslu izveidi Čaka ielā, kamēr divas trešdaļas ir drīzāk pret.

Gan aptauju dati, gan sociālajos medijos paustais liecinot, ka velojoslu izveidi atbalsta mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kamēr kritiskāki ir autobraucēji un sabiedriskā transporta pasažieri.

Prezentēts eksperiments, veicot koka un keramzītbloku māju ugunsizturības pārbaudi. Eksperimentā pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādījusi pārliecinošus ugunsizturības rezultātus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«90 % no koka būvkonstrukcijām, ko saražojam, izmanto ārzemēs. Tādēļ rodas jautājums, kāpēc mēs turpinām ticēt aplamiem stereotipiem par koku un tā uguns nenoturību, lai arī apkārtējās valstīs jau sen ir pierādījies, ka koks ir drošs, kā arī efektīvs būvniecības materiāls,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Tādēļ arī tika veikts eksperiments, lai pierādītu, ka, pareizi izmantojot koku, tas ir ne tikai līdzvērtīgs citiem materiāliem, bet noteiktās pozīcijās – arī pārāks.»

Eksperiments šā gada jūlijā norisinājās Raunā, uzņēmuma Pavasars Housing Constructions teritorijā. Tā ietvaros tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas – no koka un no keramzīta blokiem. Koka mājas būvkonstrukcijā tika izmantota koka sija, kā arī ielikti koka logi. Keramzīta bloku mājā sija bija no metāla, savukārt logi – plastmasas. Abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar 2 tonnu svaru.

Turpinot aizsāktos eksperimentus Zolitūdes traģēdijas vietā, kur pērn 21. novembrī, iegrūstot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, otrdien tiks dedzinātas nesabrukušās jumta konstrukcijas. Zolitūdes iedzīvotājus brīdina par dūmošanu eksperimenta laikā, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Otrais eksperiments nepieciešams, lai izpētītu, kā uguns varējis ietekmēt jumta stiprību, jo aptuveni divus gadus pirms traģēdijas uz Maxima XX jumta bija izcēlies ugunsgrēks.

Kontrolētā dedzināšana notiks otrdien, plkst. 13. Zolitūdes iedzīvotājus policija aicinājusi aizvērt logus, brīdinot par dūmu izplatīšanos.

Eksperiments noris, lai noskaidrotu traģēdijas cēloņus. Pirmais eksperiments notika no 15. līdz 17.aprīlim. Tad notikuma vietā tika radīti apstākļi, kas lika iebrukt vienai no iepriekš nesabrukušajām jumta konstrukcijām.

VID konstatējis faktus, kas norāda uz ārvalsts komersanta pastāvīgās pārstāvniecības (PP) pazīmēm Latvijā. Šāda satura vēstules pēdējās dienās saņēmuši vairāki ārvalstu uzņēmumi, kas saistīti ar Latviju. Līdzīga kampaņa VID jau bija pirms vairākiem gadiem, tikai nedaudz maigākā formā. Tad VID vēl uzreiz neapgalvoja, ka konstatēti PP pierādoši fakti. Mana telefona saruna ar attiecīgo VID ierēdni apstiprināja aizdomas, ka šāds VID apgalvojums par konstatētiem faktiem ir vien blefs.

Tad kādēļ stress? Tomēr tas satraucis ārvalstu komersantus, jo viņi nav pieraduši, ka viņiem nodokļu administrācija apgalvo, ka melns ir balts. Tādēļ drošības pēc daudzi lūdz pārbaudīt vēlreiz - vai tiešām nav pārkāpta sarkanā līnija, kas, starp citu, nav dabā viegli saskatāma. Būtībā, nav dūmu bez uguns, jo (a) ārvalsts uzņēmuma komercdarbība Latvijā bez reģistrācijas vai (b) reģistrējot vien pārstāvniecību bez tiesībām veikt komercdarbību (representative office), ir samērā elementāra struktūra, kā maksāt mazāk UIN. Tā var būt gan legāla, gan nelegāla.

Situācija. Piemēram, ārvalsts uzņēmums Grey pārdod Latvijas klientiem kurpju smēres. Pārdodot 100 mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā pa 10 smēru paciņām katram pa EUR 10 gab., Grey Latvijā nopelnījis EUR 10 000. Ja Grey Latvijā ir PP, tas no šīs summas Latvijā samaksātu UIN ap EUR 1500. Ja Grey nav Latvijā PP, tas no šīs summas Latvijā nesamaksātu ne santīma kā UIN, bet maksātu tikai savā rezidences valstī – saskaņā ar tās UIN likmi. Parasti robeža (stipri vienkāršojot) ir – kā Latvijas pircējs vienojās par līgumu? Ja internetā un pa pastu, viss ok. Tomēr ja ar Latvijas starpnieka palīdzību, viss var būt krietni problemātiski.

Dabas draugiem, medniekiem, mežiniekiem un citiem tiks prezentētas Latvijā darinātas sniega kurpes.

Līdzīgi kā slēpes, sniega kurpes ir pārvietošanās līdzeklis sniegotos laukos un jo īpaši mežos. No bērza vai oša koka un auklām darinātās sniega kurpes izstādē Medības un makšķerēšana 2014 prezentēs amatnieks – keramiķis un sniegkurpnieks – Edgars Andersons Safronovs, kurš iedvesmu smēlies dabā, – dzīvojot meža ielokā Gulbenes pusē.

«Iespēja būt tik tuvu dabai un strādāt to, kas tīk, ir liela privilēģija. Tādēļ man ir liels prieks, ka varu dalīties ar savas iedvesmas augļiem. Šoreiz tie ir sniega kurpes formā,» viņš stāsta.

Ideju praktisko apavu izgatavošanai E. Andersons smēlies no Amerikas indiāņu sniega kurpēm.

ASV sporta preču ražotājfirma Nike ceturtdien paziņoja, ka savas restrukturizācijas ietvaros likvidēs apmēram 1400 darbavietas, samazinās piedāvāto teniskurpju fasonu skaitu, turpmāk koncentrējoties uz vislabāk pārdotajiem fasoniem, un pārdos vairāk apavu tieši klientiem internetā.

Nike pavēstīja, ka šie pasākumi tai palīdzēs ātrāk piedāvāt produktus klientiem, jo firma sastopas ar augošu konkurenci no mazāku un pieprasītu zīmolu puses. Vēl viena problēma ir arī tā, ka skriešanas un basketbola kurpes, ar kurām Nike ir slavena, var būt novecojušas.

Vairāk cilvēku izvēlas modi uz funkcionalitātes rēķina, un klasisko teniskurpju noiets visā nozarē pērn pieauga par 26%, tomēr skriešanas kurpju noiets nemainījās un basketbola kurpju noiets saruka, liecina NPD Group pētījuma dati.

«Nike palaida garām modes maiņu no basketbola kurpēm uz retro. Viņi vēl nav panākuši nokavēto,» sacīja NPD sporta industrijas analītiķis Mets Pauels.

No kurpju lāpstiņu ražošanas 90. gados līdz vēja ģeneratoru un militārās tehnikas detaļu eksportam tagad savu ražotni spējusi aizvadīt liepājnieku Baložu ģimene.

Ģimenes uzņēmumā vai, pareizāk sakot, divos uzņēmumos katram Baložu ģimenes vīrietim ir sava atbildības joma. Viens no brāļiem – Arnis Balodis – atbild par lokšņu apstrādi, otrs brālis Māris – par mehānisko apstrādi, tēvs Elmārs Balodis vada saimniecisko pusi, rūpējas par teritorijas infrastruktūru, organizē celtniecību. SIA Metālmeistars dibināta 1998. gadā, privatizējot metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja vienu cehu. 2000. gadā ģimenes uzņēmums bija pabeidzis maksājumus Privatizācijas aģentūrai, savukārt abi dēli – ieguvuši atbilstošu izglītību, lai plānotu ražotnes attīstību. 2006. gadā izveidots vēl viens uzņēmums – SIA AB Metal. Ražotnē top mazas un vidēja izmēra detaļas, sākot no vienkāršām un beidzot ar ļoti sarežģītām. 90% no saražotā liepājnieki eksportē. «Ar sliktu materiālu nekas nesanāks, bet arī iekārtai un cilvēkam jābūt labiem,» savu veiksmes formulu atklāj Arnis, Māris un Elmārs Baloži.

Meklējot iespējas papildināt valsts budžeta izdevumus, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamentā radusies doma, ka no nākamā gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli varētu aplikt apavus.

«Nodokļu un nodevu politikas attīstības pamatnostādnēs ir skaidri iezīmēts nodokļu politikas attīstības virziens – lielāki nodokļi patēriņam, mazāki – darbaspēkam. Nevienam nav noslēpums, ka ir cilvēki, kuru garderobē ir daudz vairāk apavu nekā patiesībā nepieciešams,» DB.lv teica avots Finanšu ministrijā, kā piemēru minot bijušo ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču, kura īpašumā, saskaņā ar kriminālprocesa ietvaros iegūto informāciju, ir teju 100 pāri dažādu zīmolu kurpju.

Tādēļ Finanšu ministrijas ierēdņiem radusies doma, ka kurpēm varētu piemērot kombinēto akcīzes nodokļa likme. Fiksētā nodokļa likme būtu 5 Ls par vienu apavu pāri, taču apavu tiktu apliktas arī ar procentuālo nodokli 25 % apmērā no konkrēto apavu cenas. Tādējādi akcīzes nodoklis par apavu, kuru mazumtirdzniecības cena ir 50 Ls, būtu 17, 5 Ls.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Vairāk nekā simt gadus polioli, ko izmanto poliuretāna izgatavošanā, tiek ražoti no naftas produktiem, bet SIA Polylabs vēlas to mainīt, piedāvājot tos iegūt no rapšu un talla eļļas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Polylabs ir ķīmijas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabiskas izcelsmes poliolu ražošanu. «Poliols ir viens no izejmateriāliem, lai saražotu poliuretāna putas, citus izstrādājumus, piemēram, krēslu polsterējumu, kurpju zoles, vīna pudeļu korķus, vējdēļus, izolācijas materiālus. Šobrīd pasaulē polioli galvenokārt tiek ražoti no naftas produktiem, bet mēs tos ražojam no dabiskajām rapšu un talla eļļām,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA Polylabs vadītājs. Poliolu ražošana no naftas produktiem ir sarežģīta, un tās laikā rodas izmeši, turpretī, ražojot šo produktu no rapšu un tallu eļļas, izmeši nerodoties. «Ražošanas process ir zaļš,» apgalvo K. Grundštoks. Skaidrojot produkta draudzīgumu videi, viņš teic, ka tam ir divu veidu «zaļums» – līdz pat 74% no SIA Polylabs ražotā produkta izaug dabā, un ražošanas procesā nerodas kaitīgie izmeši.

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.