Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Pasaulē aizvien populārāki kļūst dažādu preču regulāro piegāžu pakalpojumi – cilvēki labprāt izvēlas regulāri saņemt apģērbu, ēdienu vai skūšanās komplektus. Savu pirmo abonēšanas pakalpojumu ieviesis arī Nike, raksta CNN Business.

Kompānija paziņojusi, ka izveidojusi Nike Adventure Club – sporta apavu abonēšanas pakalpojumu bērniem vecumā no 2 līdz 10 gadiem. Nike vecākiem piedāvās trīs variantus – četrus sporta apavu pārus gadā par 20 dolāriem mēnesī, sešus pārus apavu par 30 dolāriem mēnesī vai 12 apavu pārus par 50 dolāriem mēnesī. Pircējiem tiks dota iespēja izvēlēties no aptuveni 100 apavu veidiem.

Nike mērķauditorija ir aizņemti vecāki, kas dzīvo piepilsētās un kuri nedzīvo blakus apavu veikaliem. Kompānijas pārstāvji uzsver, ka regulāra bērnu vešana uz veikalu pirkt jaunus apavus vecākiem nav patīkamākā nodarbe, līdz ar to ieviests šis piedāvājums.

«Mēs esam atklājuši, ka vecāku nesagādā prieku doties kopā ar bērniem pirkt apavus, tādēļ šī ir laba iespēja izmēģināt jaunus risinājumus,» norāda Nike Adventure Club vadītājs Deivs Kobans.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar ASV sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāja Nike nodokļu norunām Nīderlandē.

EK rūpīgi izmeklēs Nike nodokļu norunas Nīderlandē, lai izvērtētu, vai tās atbilst Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts palīdzību, norādījusi ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Viņa piebildusi, ka šajā izmeklēšanā komisija centīsies noskaidrot, vai vairākas nodokļu norunas gandrīz desmit gadu garumā sniegušas Nike negodīgu priekšrocību pār konkurentiem Nīderlandē.

Izmeklēšana koncentrēsies uz divām Nike Nīderlandē bāzētām struktūrvienībām, kuru maksātie nodokļi varētu neatspoguļot ekonomisko realitāti, vēsta EK.

EK skaidro, ka struktūrvienības Nike European Operations Netherlands BV un Converse Netherlands BV patiesībā nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku, un tās iesaistītas tirdzniecības un marketinga darbībās visā Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.

Sporta apģērbu ražotājs Nike atvēris jaunu veikalu Ņujorkā, nodēvējot to par Nike House of Innovation 000.

Veikals izvietots sešos stāvos un tā kopējā platība ir 6317 kvadrātmetri, veikalā apvienotas dažādas jaunākās digitālās tehnoloģijas un tiek piedāvāts plašs preču klāsts.

«Šis ir viens no mūsu nozīmīgākajiem brīžiem inovāciju ceļojumā,» saka Nike klientu biznesa prezidents Heidi oNīls. «Šajā veikalā integrētas pēdējās un nozīmīgākās inovācijas,» viņš uzsver.

Veikalā izvietota lielākā Nike apavu kolekcija pasaulē, ātrās iepirkšanās zona un integrētas jaunas priekšrocības no Nike iepirkšanās aplikācijas.

Veikals veidots tā, ka to var ātri transformēt, piemēram, sienas iespējams pārvietot.

Neskatoties uz labiem rezultātiem, investori soda Nike akcijas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ kārta ziņot par sava finanšu gada trešā ceturkšņa rezultātiem bija pienākusi populārajam sporta preču un apģērbu ražotājam Nike. Kompānija atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī gada skatījumā palielinājušies par 5% – līdz 8,43 miljardiem ASV dolāru. Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies gandrīz par ceturto daļu – līdz 68 dolāra centiem uz akciju.

Par šādiem finanšu rezultātiem Volstrītas eksperti gan ļoti sajūsmināti nebija. Uzmanība tika pievērsta Nike nedaudz mazākām peļņas maržām un pieņēmumiem, ka Nike zaudē tirgus daļu tādām kompānijām kā Adidas un Under Armour. Tiek norādīts, ka sportiskāku apģērbu tirgū šobrīd mēģina iespiesties arī daudzi citi ražotāji (kuri seko šobrīd aktuālajai modei), kas sit pa uzņēmumu spēju pelnīt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā, veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apaviem, kas tika ievesti no Ķīnas un paredzēti saņēmējam Krievijā, atklāja tajos lielu daudzumu apavu ar «Nike» preču zīmēm. Uzņēmumam novērstais kaitējums ir aptuveni 1,74 miljoni eiro,informē VID.

Kopumā abos konteineros tika konstatēti 17 472 pāri apavu ar «Nike» preču zīmēm. Saskaņā ar preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja sniegto atzinumu preces tika atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem tika norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas.

Saskaņā ar preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja sniegto informāciju kopējais novērstais mantiskais kaitējums uzņēmumam «Nike Innovate C.V.» atbilstoši oriģinālo preču vērtībai ir aptuveni 1,74 miljoni eiro.

Tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par kontrafakto preču nodošanu iznīcināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2017.gadā Latvijas muitas iestādēs tika aizturētas 81 484 viltotu preču vienības. Salīdzinot ar 2016.gadu, tas ir par 26 920 preču vienībām jeb 49 % vairāk. 2017.gadā galvenokārt tika konstatēti viltoti apavi, apģērbi, mobilie telefoni, to daļas un aksesuāri, pulksteņi un medikamenti. Vairumā gadījumu aizturēto viltoto preču sūtījumi bija nosūtīti no Ķīnas, Honkongas un Turcijas.

Tirdzniecības centrā "Spice" atklāts Baltijā lielākais sporta modes preču zīmola "Nike" jaunā koncepta veikals.

Jaunatklātais veikals TC "Spice" ir ne tikai lielākais no trīs Latvijā esošajiem "Nike" veikaliem, bet arī lielākais veikals starp visiem astoņiem veikaliem Baltijas valstīs – 435 m² plašajās telpās apmeklētājiem ir iespēja iegādāties sporta apģērbus un apavus.

"Nike" veikalā papildu skriešanas, fitnesa un brīvā laika kolekcijām pieejama arī basketbolista Maikla Džordana ekskluzīvo sporta apavu un apģērbu kolekcija "Jordan", kā arī dažādas bērnu sporta modes preces.

Zīmola pārstāvji atklāj, ka tuvākajā laikā jaunus "Nike" veikalus Baltijas valstīs nav plānots atklāt.

Sporta un atpūtas preču segments ir viens no tirdzniecības centra "Spice" apmeklētāju iecienītākajiem, tādēļ tieši šāda tipa veikalu klāstā tuvākajā laikā gaidāmas vienas no lielākajām izmaiņām. Drīzumā tirdzniecības centra apmeklētājiem būs iespēja iegādāties arī jaunākās "Adidas" un "Skechers" kolekcijas zīmolu jaunatklātajos veikalos. Šobrīd notiek darbs pie jauno telpu iekārtošanas. Tāpat jaunumi gaidāmi arī "Sportland" veikalā.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Kanādas uzņēmējs Mails Nadāls (Miles Nadal) izsolē iegādājies sporta kurpju kolekciju, samaksājot 850 tūkstošus ASV dolāru, vēsta BBC. Tomēr vēl viens īpašs kurpju pāris gaida pircēju.

Sotheby's Ņujorkā izsolījis pasaulē retākās tādu zīmolu kā Nike, Adidas un Air Jordan sporta kurpes, kopumā 100 pārus. Visi, izņemot vienu, kurpju pāri nonākuši uzņēmēja M. Nadāla rīcībā.

Joprojām tiek izsolītas Nike zīmola 1972. gada kurpes, kas izceļas ar to, ka zole tapusi, iedvesmojoties no vafeļu pannas. Tiek prognozēts, ka šī pāra cena sasniegs 160 tūkstošus ASV dolāru, apliecinot, ka sporta kurpes kļuvušas par kolekcionējamiem mākslas darbiem.

M. Nadāls atklājis, ka nopirktās kurpes plāno izlikt apskatei savā auto muzejā Toronto.

Pagaidām nav skaidrs, vai M. Nadāls pretendē arī uz pēdējā pāra iegādi. Tās izstrādājis Nike līdzdibinātājs Bils Bovermans (Bill Bowerman). 1972. gadā tapuši tikai 12 šādi kurpju pāri, un tiek uzskatīts, ka izsolē nonākušās kurpes ir vienīgās, kas nav lietotas.

ASV sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "Nike" plāno pasaulē likvidēt aptuveni 2% darbavietu, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus un restrukturizēt kompānijas vadību, tā liecina uzņēmuma iekšējais paziņojums darbiniekiem.

"Nike" pasaulē nodarbina aptuveni 83 700 cilvēkus, tādējādi šī iecere varētu ietekmēt vairāk nekā 1600 strādājošos.

Darbavietu likvidēšanu paredzēts īstenot divos posmos, pirmajam sākoties piektdien, bet otro posmu noslēdzot līdz uzņēmuma ceturtā ceturkšņa beigām.

Plānotā darbavietu likvidēšana ir saistīta ar "Nike" decembrī prezentēto plānu, ar kuru nākamajos trīs gados paredzēts ietaupīt līdz pat diviem miljardiem dolāru.

Rimi Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas skriešanas krekla dizaina autors ir starptautiski atpazīstamais latviešu modes zīmols MAREUNROL'S.

Kreklu šobrīd iespējams iegādāties, reģistrējoties Rimi Rīgas maratonam. Visā drīzumā tas būs pieejams arī maratona sadarbības partneru veikalos "Sportland" un "Nike".

"Mums kā sporta zīmolam ir svarīgi attīstīt aktīva dzīvesveida kultūru, tādēļ ir liels prieks uzsākt draudzību ar lielāko skriešanas pasākumu Latvijā. Līdz ar mūsu sadarbību arī maratona oficiālais skriešanas krekls šogad ir "Nike". Krekls ir īpaši piemērots garo distanču skriešanai," stāsta Inese Nagle, "Nike Latvija" mārketinga vadītāja.

"MAREUNROL'S" ir starptautiski pamanītākais latviešu modes zīmols, kas kopš 2012. gada zīmols regulāri piedalās Parīzes modes nedēļā oficiālās programmas ietvaros.

ASV autobūves uzņēmums "Ford" trešdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 4000 darbavietu, šādu lēmumu skaidrojot ar ekonomiskās situācijas radītajiem šķērļiem un vājāku par prognozēto elektrisko automobiļu tirdzniecību kontinentā.

Darbavietas paredzēts likvidēt Lielbritānijā un Vācijā, un tās veidos aptuveni 14% no kopējā darbavietu skaita Eiropā.

Tāpat uzņēmums saīsinās darba stundas strādājošajiem Ķelnes rūpnīcā, kur tiek ražoti "Capri" un "Explorer" elektriskie automobiļi.

"Ford" viceprezidents Eiropā transformācijas un partnerību jautājumos Deivs Džonstons norāda, ka nepieciešams īstenot šos sarežģītos, taču svarīgos pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju Eiropā.

Viņš arī sacīja, ka globālā autoražošanas nozare joprojām saskaras ar būtiskiem sarežģījumiem, tai pārprofilējoties uz elektrisko mobilitāti.

"Ford" jau pērnā gada sākumā paziņoja, ka Eiropā likvidēs 3800 darbavietas, tostarp 1300 Lielbritānijā.

Šodien DB abonenti var lasīt jauno reģioniem veltīto pielikumu – žurnāla Biznesa Plāns pirmo numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai Vidzemē. Urbanizācijas un pilsētnieciskā dzīvesveida izplatīšanās ir nenovēršama parādība, kuru veicina konkurence investīciju un talantu piesaistē.

Tā intervijā Biznesa Plānam saka Sarmīte Rozentāle, Vidzemes Augstskolas profesore, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece. Pētījumu rezultāti apstiprina bažas par to, ka reģiona vadošo uzņēmumu lielākā problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums no IT speciālistiem līdz inženieriem un mediķiem. Situācija Vidzemē lielā mērā raksturo arī visu valsts teritoriju, kur uzņēmēji saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tostarp arī mazkvalificēta darbaspēka, ja tā var sacīt, matemātisku nepietiekamību. Tomēr arī šī darbaspēka sadaļa ir ļoti būtiska, tostarp domājot par lielo ražotāju sekmīgu pastāvēšanu nākotnē, nodrošinot darbavietas un līdz ar to dzīvību novados un pilsētās. Darbavietas un cilvēki faktiski ir kļuvuši par nedalāmiem sinonīmiem, vienam izrietot no otra. Turklāt abos virzienos. Cilvēki dzīvos tur, kur ir darbavietas. Tajā pašā laikā arī darbavietas var rasties tur, kur ir cilvēki. Sarežģīts aspekts šajā stāstā ir mājokļu pieejamības problēmas. Pirmajā mirklī, no Rīgas pozīcijām raugoties, varētu likties neiespējami – ja reģioni izmirst (kas vairāk atbilst publiskajai retorikai), kā gan iespējams, ka Valmierā vai Smiltenē, tikpat kā nav iespēju sagādāt jumtu virs galvas, piemēram, darbiniekam, kas piesaistīts no citas pilsētas? Tādējādi viens no lielākajiem izaicinājumiem darbaspēka piesaistē ir nepietiekams dzīvojamais fonds reģiona pilsētās. Spēcīga turbulence darbavietas, infrastruktūru un pakalpojumus iesūc lielākajās reģionu pilsētās (turklāt vienās izteikti vairāk nekā citās, pamazām radot atsevišķus lielākus reģionālos centrus), un arī cilvēki seko šai kustībai. Apmeklējot uzņēmumus Vidzemē, vairākkārt saskārāmies ar stāstiem par lielo sāncensību darbaspēka piesaistē, un šajā cīņā viens no iedarbīgākajiem ieročiem ir tieši darbavietas pievienotā vērtība, piemēram, miteklis. Šāda problēma pastāv daudzviet, par to runā ne tikai reģiona pilsētu uzņēmēji, bet arī laukos darbojošos uzņēmumu vadītāji, atzīst Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ina Miķelsone. Cilvēki būtu gatavi nākt strādāt, bet – nav, kur dzīvot. I. Miķelsone rosina veidot īpašas valsts atbalstītas mājokļu programmu, līdzīgi kā pašlaik, kad pašvaldībām ir iespēja sakārtot infrastruktūru pie ražošanas objektiem. Igaunijā, Veru apriņķī, pašvaldība ģimenēm ar bērniem piedāvā ar visām komunikācijām aprīkotus zemes gabalus par ļoti zemu cenu, aicinot jaunās ģimenes tur būvēt savas mājas. Šāds taktisks solis kaimiņiem dos iespēju piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem un iedzīvotājus pašvaldībām. Arī Latvijā vajag svaigu skatījumu uz problēmām reģionos, padarot tās par iespējām.

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" likvidēs vēl 10 000 darbavietu, otrdien paziņoja kompānijas vadītājs Marks Zakerbergs.

Darbiniekiem nosūtītā elektroniskā pasta vēstulē Zakerbergs norāda, ka darbavietas tiks likvidētas dažu turpmāko mēnešu laikā, un šis lēmums ietekmēs vidējā līmeņa vadītājus.

Tāpat Zakerbergs pavēstīja, ka netiks aizpildīti 5000 šobrīd pieejamo vakanču.

Darbavietu likvidēšanu Zakerbergs skaidro ar nepieciešamību restrukturizēt uzņēmumu un uzlabot tā veiktspēju ilgtermiņā.

"Meta" pērn novembrī jau paziņoja, ka likvidēs 11 000 no tobrīd uzņēmumā esošajiem 87 000 darbavietu.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, to vidū sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Publiskajā telpā parādījies vidējās algas slieksnis – 1400 eiro mēnesī, pie kura varētu sākties reemigrācija. Nav pamata ekspertu teikto apšaubīt, īpaši tādēļ, ka daudzas izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Rietumeiropas valstīs.

Piemēram, Rīgas centrā iespējams noīrēt labu vairākistabu dzīvokli par 350 eiro mēnesī. Nav daudz tādu metropoļu, kur tas būtu iespējams. Tāpat lētākas ir arī transporta izmaksas. Nemaz nerunājot par to, ka Rīgā ir lētāks gan frizieris, gan manikīrs, salīdzinot ar Parīzi, Madridi vai Berlīni. Respektīvi, Rietumeiropā par konkrēto darbu cilvēks, iespējams arī nopelnīs vairāk par 1400 eiro mēnesī, taču daudz lielāki salīdzinājumā ar Latviju būs arī obligātie izdevumi.

Turklāt Latvijā bonusā klāt nāk arī māju un dzimtenes sajūta, draugi un radi. Lielisks piemērs ir zinātnieks Andris Ambainis, kuram bijuši lieliski darba piedāvājumi ārzemēs ar daudzkārt augstāku samaksu nekā Latvijā, tomēr viņš izvēlējies darbu pašmājās, jo arī šeit saņemtā alga, lai gan mazāka nekā svešumā, ir pietiekama, lai justos komfortabli.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Vispirms vārds un pēc tam biznesa ideja, ko šajā vārdā ietērpt. Tāds ir zīmola pARTapis idejas autores Kristīnes Kalējas stāsts.

Viņa atminas, ka pati ideja par vārdu pārtapis un to, kāda izskatīsies zīmola vizuālā identitāte, prātā ienākusi jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tolaik gan viņai nebija ne jausmas, kas slēpsies zem tā. Reālākas aprises zīmols ieņēma pagājušajā rudenī, kad Kristīne sāka plašākam pulkam piedāvāt pašas darinātus apģērbus, kas radīti no jau esošiem apģērbiem, kas ir kvalitatīvi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs netiek valkāti un kam šādi tiek iedota otrā dzīve.

Atgriežas pie sirdslietas

Kristīnei radošās izpausmes nav svešas, viņa jau vairāk nekā desmit gadus veido oriģinālas, personalizētas dāvanas un pašā krīzes uzplaukumā atvēra arī mākslas salonu Ādažos. Pirms trim gadiem viņa ar domubiedriem-radiniekiem savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā nodibināja biedrību RADI Jaunjelgavā un tās paspārnē organizējusi dažādas radošās darbnīcas, kurās cilvēkiem mācīts dzīvot zaļāk, pielietot savā ikdienā zero waste (bezatkritumu) principu. «Pagājušajā gadā īstenojām arī Eiropas projektu, kura laikā apmācījām 500 cilvēkus. Tas bija tāds neprātīgs mērķis, taču to paveicām un visi kopā dažādās meistarklasēs pārstrādājām dažādus materiālus – sākot no pudelēm, platēm un beidzot ar tekstilu. Neviļus sāku savam priekam veidot arī apģērbu – salieku kopā dažādus apģērbu, auduma gabalus un izveidoju jaunu fasonu. No sākuma šuvu sev, bet draudzene ieteica piedāvāt to arī citiem. Pirmo reizi plašākam pulkam savus darinātos apģērbus izrādīju Rīgas svētku laikā Esplanādē un biju priecīga, ka cilvēkiem patīk un ažiotāža bija diezgan liela. Tad es vaigā ieraudzīju savu īsto pircēju,» atminas Kristīne.

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» ceturtdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 12 000 darbvietu, kompānijai reģionā restrukturizējot darbību, lai uzlabotu rentabilitāti.

Šo darbvietu likvidēšana ir daļa no plašas restrukturizācijas, kas ietver sešu rūpnīcu slēgšanu Eiropā, par ko tika paziņots jau iepriekš.

«Ford» samazina kopējo rūpnīcu skaitu reģionā līdz 18, reorganizējot savu biznesu trīs nodaļās - komerciālo transportlīdzekļu ražošana, vieglo automobiļu ražošana un «Ford» modeļu imports.

Uzņēmums skaidro, ka darba vietas paredzēts likvidēt līdz 2020.gada beigām.

«Ford» jau maijā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotājam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (533 miljonus eiro) gadā.

Vācijas automašīnu detaļu un rūpniecības produktu ražotājs "Schaeffler" trešdien paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ likvidēs 4400 darbavietas.

Uzņēmums norādīja, ka samazinās ražošanas apjomu un slēgs vairākas rūpnīcas, lai līdz 2023.gadam ietaupītu aptuveni 300 miljonus eiro gadā.

Darbavietas galvenokārt tiks likvidētas 12 vietās Vācijā, kā arī divās citās ražotnēs Eiropā.

"Schaeffler" pasaulē kopumā nodarbina aptuveni 84 000 cilvēku.

Autoražošanas nozari smagi skāruši koronavīrusa ierobežošanai paredzētie pasākumi, un pēc to pakāpeniskas mīkstināšanas pieprasījums joprojām palielinās gausi, jo klienti bažījas par ekonomiskās situācijas neskaidrību.

Viena no spilgtām liecībām par Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos ir to strādājošo skaita samazinājums, kas saņem minimālo vai līdz minimālai algai.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darbinieku, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 30,5% (kritums par 8,7 procentpunktiem).

Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa 2018. gadā bija no 450 līdz 700 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 2,0 procentpunktiem (2018. gadā – 34,4%). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro pieauga par 5,5 procentpunktiem (2018. gadā – 25,7%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 0,7 procentpunktiem (2018. gadā – 4,1%).

18. «Basketball Without Borders» (BWB) jauno talantu nometne no 9.-12. jūnijam notiks Elektrum Olimpiskajā sporta centrā, Rīgā, informē Nacionāla basketbola asociācija (NBA), Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) un Latvijas Basketbola savienība (LBS).

«BWB Europe» 2019 pulcēs labākos basketbola spēlētājus un spēlētājas līdz 17 gadu vecumam no visas Eiropas, lai mācītos no NBA un FIBA spēlētājiem un treneriem un sacenstos pret labākajiem jaunajiem spēlētājiem reģionā. «BWB Europe» ietvers arī «NBA Cares» un Jr. NBA aktivitātes sadarbībā ar Rīgas organizācijām.

LBS pārstāvis Matīss Stasjuns biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka spēlētājus uzaicina NBA sadarbībā ar FIBA un nometnei nav iespējams pieteikties. «Parasti no katras valsts ir viens vai divi spēlētāji, bet rīkotāju vēlmes tiek respektētas un ir cerība, ka Latvijas pārstāvniecība būs lielāka. Mūsu gadījumā nometnes lielākais efekts ir nevis lielāka dalībnieku skaita iesaiste, bet gan tas, ka nometnes laikā ar NBA pārstāvju līdzdalību notiks treneru, tiesnešu un mārketinga semināri, kā arī sociālās atbildības pasākumi,» viņš sacīja.

ASV datoru un printeru ražotājs «HP Inc.» paziņojis, ka pasaulē likvidēs 10% darbavietu, lai vienkāršotu uzņēmuma darbību un samazinātu izdevumus.

Kompānija norāda, ka nākamo trīs gadu laikā likvidēs līdz 9000 darbavietu. HP pasaulē kopumā nodarbina aptuveni 55 000 cilvēku.

«Mēs pieņemam drosmīgus un apņēmīgus lēmumus, mums sākot nākamo nodaļu,» sacīja HP topošais vadītājs Enrike Loress, kurš pie uzņēmuma vadības grožiem stāsies novembrī.

Loress skaidro, ka šāda rīcība nepieciešama, lai reaģētu uz patērētāju ieradumu izmaiņām.

Kā ziņots, «HP Inc.» izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis «Hewlett-Packard» tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā «Hewlett-Packard Enterprise» un personālo datoru un printeru kompānijā «HP Inc.».