Rīgas domes kukuļošanas lietā apsūdzētā bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama aizstāvji savā birojā paši veikuši eksperimentu, lai noskaidrotu vai 326 tūkst. eiro ietilpst vai neietilpst vīriešu kurpju kastē.

Kā izrādījies šādu naudas summu kastē ietilpināt nevarot, DB pstāstīja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. Viņš norādīja, ka eksperimentā izmantotas no biroja papīra veidotas «viltus » eiro banknotes un 46.izmēra kurpju kaste. Tika izveidotas visu nominālu banknotes sākot no 20 līdz 500.

Eksperimenta gaitā, kas arī tikusi nofilmēta, advokāti pārliecinājušies, ka minēto naudas summu nevar ievietot kurpju kastē, ja nu vienīgi ar lielu piespiešanu. Tačuu jāatgādina, ka Raimonds Janita savās liecībās norādīja, ka naudas paciņa bijusi līdz 12 cm bieza un aizņēmusi trešdaļu no kastes. Advokāti arī eksperimentējuši vai 326 tūkst. eiro var izskaitīt aptuveni piecās minūtēs. J.Rozenbergs norādīja, ka tas labākajā gadījumā iespējams pusstundā.

Augstākā tiesa (AT) šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā divu gadu cietumsodu piesprieda arī uzņēmējai Inārai Vilkastei. Tomēr līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai viņai uz cietumu vēl nebūs jādodas.

AT arī atjaunoja pirmās instances tiesas atcelto Vilkastes naudas līdzekļu arestu. Līdz ar to viņai tika arestēti 128 460 latu, 77 903 ASV dolāri (42 223 latu) un 27 400 eiro (19 180 latu), kas tiks konfiscēti, ja šodien pasludinātais spriedums stāsies spēkā.

Vilkaste pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās žurnālistiem apgalvoja, ka tiesa nav lēmusi taisnīgi, jo viņa neesot vainīga. Uzņēmēja sacīja, ka šīs nepatiesās apsūdzības un neskaitāmu apmelojošu iesniegumu dēļ viņas dzīve pēdējos gados ir pārvērtusies ellē, arī mediji pret viņu īstenojot nomelnošanas kampaņu.

Vilkastes advokāte Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka AT spriedums nav tiesisks, tāpēc par to noteikti tikšot iesniegta kasācijas sūdzība.

Tiesa šodien noraidīja bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama advokāta Oskara Rodes lūgumu veikt viena no apsūdzētajiem Raimonda Janitas liecību pārbaudi uz vietas bijušajā V.Štrama kabinetā.

Tiesa šādu lēmumu pamatoja ar to, ka ir jau pagājis vērā ņemams laika periods, kā arī noradīja, ka veikt izmeklēšanas eksperimentu neesot nepieciešams.

Jāatgādina, ka advokāts bija lūdzis organizēt izbraukuma tiesas sēdi uz bijušo V.Štrama kabinetu, lai uz vietas varētu pārbaudīt R.Janitas liecības un pārliecināties vai kurpju kaste ievietojas seifā, kas atrodas kabinetā, cik daudz vietas kurpju kastē aizņem 500 tūkst. eiro un cik laika kopumā varēja aizņemt izkritušās naudas savākšana un skaitīšana.

Visi advokāti, izņemot R.Janitas aizstāvi Egonu Rusanovu, atbalstīja lūgumu un norādīja, ka šads eksperiments vai liecību pārbaude esot nepieciešami, jo ļautu restaurēt minētos notikumus un paliecināties vai tādi vispār ir risinājušies un kā risinājušies. Prokurors skaidroja, ka lūgums ir noraidāms, jo neesot zināms kādās proporcijās naudas zīmes bijušas un cik konkrēti liela bijusi minētā kaste. E.Rusanovs pievienojās prokuroram un vēl norādīja, ka liecību sniegšanai uz vietas neesot jēgas, jo tas nedotu neko jaunu.

Augstākā tiesa šodien apelācijas kārtībā sāka skatīt tā saucamo Rīgas domes kukuļošanas lietu, kurā. Sākoties lietas izskatīšanai, apelācijas sūdzības iesniedza Raimonds Janita, Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Ināra Vilkaste – Vaškeviča. Savukārt prokuratūra iesniegusi divus apelācijas protestus.

Pēc prokuratūras domām R.Janitam piemērots pārāk bargs sods. Jāatgādina, ka tiesa viņam piesprieda trīs, taču prokuratūra prasīja piespriest tikai vienu gadu cietumā. Savukārt Vilkastei piemērots nepamatoti maigs sods, proti, prokuratūra prasīja cietumsodu, bet tiesa piemēroja naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Advokārti tiesas sēdē pieteica vairākus lūgumus, tai skaitā aicināt uz tiesu liecināt lietā figurējošo Raimondu Štālbergu. Tika iesniegti arī dokumenti par R. Janitas un V. Štrama veselības stāvokli. R.Janitam pagājušā nedēļā sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kad viņam kļuva slikti ar sirdi.

Bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam tiesa piesprieda 8 gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, viņa pēctecim Pēterim Strancim 6 gadu cietumsods. Viņi tika apcietināti tiesas zālē.

Departamenta administrācijas vadītājam Raimodam Janitam piespriests trīs gadu cietumsods. Sākotnēji prokurors lūdza R.Janitu sodīt ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, taču ņemot vērā to, ka viņš atzinis savu vainu, veicinājis un palīdzējis izmeklēšanā, prasītais sods samazināts. Savukārt V.Štrama un P.Stranča gadījumā, pēc prokurora domām, atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Uzņēmējai un bijušajai Vladimira Vaškeviča sievai Inārai Vilkastei piespriests naudas sods 200 minimālo algu apmērā., bet prokurors viņai bija prasījis piespriest 3 gadus cietumā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim, kā arī būvniecības uzņēmuma NCC Konstrukcija vadītājam Prītam Tomingasam piemērots naudas sodi 120 minimālo mēnešalgu apjomā.

Ja arī kādreizējās Rīgas domes amatpersonas Vilnis Štrams un Pēteris Strancis, kas šobrīd atrodas apcietinājumā, kādam ir devuši tālāk naudu, viņi par to neko izmeklēšanā nav stāstījuši, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena norāda prokurors Māris Leja.

«Pieņemsim, ka arī man pašam bija aizdomas par citu personu saistību ar šo lietu, bet ar tādiem pierādījumiem, kādi attiecībā uz šīm personām bija mūsu rīcībā,» atzīst prokurors. Viņš gan nepiekrīt apgalvojumam, ka lieta pret Štramu un Stranci izdevusies no cita tajā iesaistītā kādreizējā domes amatpersona Raimonds Janita bija ar mieru «stučīt» pārējos iesaistītos, bet Štrams – ne. «Stučīšana tautas valodā būtu tad, ja Janita pats dotos uz KNAB vēl pirms kriminālprocess bija sācies, un sāktu visu pēc kārtas stāstīt, turklāt par lietām, kur pats nemaz nebūtu bijis klāt, bet tā nebija. Šajā gadījumā konkrētā persona pati bija pieķerta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un apsūdzēta par kukuļņemšanu. Viņš sniedza informāciju par saviem līdzdalībniekiem jau esošas lietas ietvaros, ciktāl viņam par to bija zināms,» tā M. Leja.

Bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams patlaban atrodas Rīgas Centrālcietumā un ir pievērsies garīgās literatūras lasīšanai, DB pastāstīja viņa advokāts Jānis Rozenbergs.

Uz jautājumu, kā V.Štramam klājas, advokāts norādīja, ka diez vai viņš varētu sava klienta vietā to atklāt. Tomēr piebilda, ka, līdzīgi kā norādījis bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, cietumā neesot nedz Dormeo matrača, nedz kaviāra.

V.Štrams atrodas divvietīgā kamerā. Pārējos šajā lietā apcietinātos viņš ikdienā nesatiekot. Vienu reizi kapelā «saskrējies» ar otru apcietināto Pēteri Stranci. Jāpiebilst, ka Centrālcietumā atrodas arī bijušais departamenta administrācijas vadītājs Raimods Janita.

DB jau rakstīja, ka šā gada martā Rīgas apgabaltiesa V.Štramam piesprieda astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, viņa pēctecim P.Strancim sešus gadu cietumsods, bet bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimodam Janitam tika piespriests trīs gadu cietumsods. Viņi tika apcietināti tiesas zālē.

Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Kā norādīja Stranča aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Štramam šodien piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Štramam konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Rīgas dome šodien nolēma likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Lai gan Rīgas domes kukuļošanas lietā tiesa piespriedusi bargus sodus, tie gājuši secen domniekiem, ar kuriem varētu būt dalīta kukuļu nauda, trešdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Tiesas spriedumā rodami vairāki Rīgas domē iepriekš un joprojām ievēlētu deputātu un amatpersonu vārdi, kuriem, iespējams, ir kāda saistība ar kukuļošanu. To atzīst arī tiesa, norādot - par to, ka «bija vēl citas nenoskaidrotas amatpersonas, kuras bija saistītas ar SIA Kvarta labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, liecina, piemēram, telefonsarunas». Taču, kā norādīts kukuļošanas lietas spriedumā, viņi «izmantoja ar likumu garantētās tiesības neliecināt pret sevi».

Prokurors Māris Leja, runājot par citām spriedumā nekonkrēti pieminētām amatpersonām un viņu saistību ar lietu, norāda: «Bija izdalīts atsevišķs process attiecībā uz minētajām amatpersonām. Taču netika iegūti pietiekami pierādījumi. No fiksētajām sarunām nevarēja izdarīt secinājumus, kam īsti un par ko nauda tika nodota. Ir ļoti grūti turpināt šādas lietas, ja netiek sniegta papildu informācija, šeit es domāju Vilni Štramu un Pēteri Stranci. Varbūtība, ka izbeigtā lieta tiks atjaunota, pastāv, bet patlaban ir grūti spriest, cik tā ir liela.»

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Pēc vēlīnas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku ciemošanās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, veicot tur kratīšanu, pazudusi ilggadējā pašvaldības amatpersona Ārija Stabiņa, bet pilsētas mēram nav pat nojautas - kā gan varēja gadīties, ka KNAB devies tieši uz to departamentu.

Aptuveni šāda formāta ziņa vakar izplatījās pa Latvijas interneta medijiem, izraisot dažādas pārdomas par to, kā viens vai otrs jautājums tiek risināts mūsu valstī.

Par to, ka saistībā ar dzīvokļu piešķiršanu lietas galvaspilsētā tiek kārtotas visai necaurspīdīgi, kuluāros bija dzirdams jau aptuveni pēdējos 15 gadus, tāpēc Stabiņas, visticamāk, aizturēšana nekādus pārsteigumus nerada. Protams, tas - ir vai nav viņa vainīga - jānosaka tiesai, bet vismaz kaut kādām tiesībsargājošo iestāžu aktivitātēm saistībā ar minēto departamentu agri vai vēlu vajadzēja būt. Līdz aizkustinājumam naivs šķiet Ušakova paziņojums, ka «nav skaidrs, kā Stabiņa varēja apiet dzīvokļu piešķiršanas sistēmu». Nu, vai tiešām domnieki būs bijuši tik nekaunīgi, ka tādas lietas nebūs pastāstījuši pašam mēram: ja dzīvokļu rinda rit savu gaitu, lieli pārsteigumi nav gaidāmi, bet, kolīdz parādās jēdziens «ārpus kārtas», koruptīvajām attiecībām tiek dota laba augsne. Bet ārpus kārtas pagājušajā gadā Rīgā tikuši piešķirti 150 dzīvokļi.

Vienai no Latvijas jaunāko laiku vēsturē nenoliedzami kolorītākajām valsts iestādēm - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) - šajās dienās aprit 10 gadu.

Tās pašreizējie līderi ir skaļi paziņojuši, ka desmit gadus esot atklāti cīnījušies par nākotni bez korupcijas. Skan, protams, skaisti, taču, vērojot KNAB darba rezultātus no malas, jāteic, ka paveras nedaudz cita aina. Turklāt jāuzsver - vērojot tieši rezultātus, nevis peripetijas, kad vienas iestādes darbinieki ilgstoši galveno uzmanību velta cīņai paši pret savu vadītāju.

Kāds tad ir KNAB 10 gadu darba sausais atlikums? Jā, nenoliedzami ir bijušas dažādas skaļas aizturēšanas un kratīšanas (vai to mēģinājumi), taču ar reāliem notiesājošiem spriedumiem ir tā paknapāk. Tā dēvētajā Daimler lietā jau ilgstoši ir viens aizturētais, kurš vienkārši pūst cietuma sienās, un nekādas informācijas par šo lietu vairs nav. Bijušie a/s Latvenergo šefi apsūdzības gaidīja vairāk nekā gadu pēc aizturēšanas, izraisot pat runas kuluāros, ka vispirms ir bijusi viņu aizturēšana un tikai pēc tam sākta pierādījumu vākšana. Šādus piemērus varētu minēt vēl. Taču «kronis» visam nenoliedzami ir tā dēvētā Rīgas domes amatpersonu lieta, kuras ietvaros pat ir notiesājoši spriedumi kādreizējiem Pilsētas attīstības departamenta vadītājiem Vilnim Štramam un Pēterim Strancim, kā arī vēl vienai bijušajai pašvaldības amatpersonai Raimondam Janitam. Vienkārši sakot, KNAB darbinieki bija izsekojuši, kā Janita aiznes naudu Štramam, bet pagaidīt, līdz viņš to nogādā tālāk ievērojamāka līmeņa spēlētājiem, nekādi nevarēja. Toties bija šovs ar minēto trīs darboņu aizturēšanu. Citiem vārdiem sakot, visi priecājas par izpildītāju, nevis organizatoru «iesēdināšanu». Vēl jau droši vien jāmin arī tā dēvētā oligarhu lieta, par kuras iespējamajiem apsūdzētajiem vispār nekas nav dzirdams.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta, informē slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Viņa norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" tika panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ.

Atzīmēti spāru svētki Stradiņa slimnīcas jaunajai ēkai 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A2 korpusa ēkai uzlikts spāru...

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informē Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Nākamā saruna ar "Velves" pārstāvjiem paredzētas otrdien, 20.decembrī. PSKUS vadība šonedēļ aicinājusi uz sarunu par radušos jautājumu "Velvi", Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Būvuzņēmēju asociāciju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un citus dalībniekus.

"Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien nolēma daļu no skandalozās Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietas nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.

AT Senāts šodien nolēma AT Krimināllietu tiesu palātas pagājušā gada 1.novembra spriedumu atcelt daļā par uzņēmējas Ināras Vilkastes atzīšanu par vainīgu kukuļdošanā, skaidro tiesā.

Tāpat tiesa atcēla spriedumu daļā par bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama un viņa bijušā vietnieka Pētera Stranča sodīšanu par kukuļa 1 000 000 eiro (702 804 latu) prettiesisku pieprasīšanu un daļēju pieprasītās summas - 326 000 eiro (229 114 latu) prettiesisku pieņemšanu.

Tiesa arī atcēla spriedumu daļā par Štrama, Stranča un bijušā departamenta administrācijas vadītāja Raimonda Janitas katra noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju un viņiem noteikto sodu par kukuļņemšanu. Šī lietas daļa saistīta ar 30 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu no SIA C.R.M. Nami pārstāvja, 150 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu un daļas no pieprasītā kukuļa - 80 000 eiro - pieņemšanu no SIA Kvarta, kā arī 80 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu no SIA NCC Spilve Development un daļas no pieprasītā kukuļa - 65 000 eiro - pieņemšanu.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vienojusies ar būvfirmu SIA "Velve" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, piektdien preses konferencē sacīja PSKUS vadītājs Rinalds Muciņš.

Piektdien panākta vienošanās par principiem, pēc kādiem tiks kompensēts būvniecības sadārdzinājums, taču par konkrētu sadārdzinājumu summu vienošanās vēl nav un diskusijas turpināsies līdz 1.februārim.

Velve brīdina par iespēju neuzbūvēt Stradiņa slimnīcas jauno ēku 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai...

Muciņš skaidroja, ka vienošanās ir par metodoloģiju, slimnīca ir gatava iekļaut aprēķina metodikā darba samaksu, kā arī mašīnu un mehānismu izmaksas.

"Velves" valdes locekle Vineta Verika sacīja, ka uzņēmuma mērķis bija saprast, vai ir iespējams atrast risinājumu un turpināt būvniecību.

Iepriekš pielietotā metodika tik lielos objektos nestrādā, teica Verika. Uzņēmums ir iesniedzis jaunu tāmi, pie kuras strādās eksperti un Verika pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja.

Vienlaikus Verika uzsvēra, ka laika palicis maz, lai panāktu vienošanos un objektu pabeigtu laikā. Ja mēneša laikā vienošanās tiks panākta, tad jauno korpusu varēšot pabeigt līdz 2023.gada beigām. Ja vienošanās netiks panākta, tad tiks domāts, kā rīkoties tālāk.

Verika stāstīja, ka aktuālais sadārdzinājums ir 22 miljoni eiro, lielāko izmaksu pozīciju veido būvizstrādājumi, bet kopš pavasara būtiski augusi arī darbaspēka samaksa.

Muciņš skaidroja, ka paralēli sarunām ar "Velvi" tiks meklēts papildus finansējums, jo skaidrs, ka tas būšot vajadzīgs. Objekts patlaban ir pusē, to apturēt un palaist no jauna esot sliktākais variants, tāpēc puses meklēs kompromisu dažādās tāmes pozīcijās.

Būvfirma "Velve" šodien iepazīstināja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus ar PSKUS jaunās ēkas būvdarbu aprēķinātā sadārdzinājuma pamatojumu un metodiku.

Jau ziņots, ka PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš informēja, ka jaunās ēkas būvnieks "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta.

Veinberga norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" esot panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ, informēja Veinberga.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Savukārt "Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Iespējams, ka bijušo Rīgas domes Pilsētas departamenta administrācijas vadītāju Raimonu Janitu, kas bija viens no galvenajiem apsūdzības lieciniekiem Rīgas domes kukuļošanas lietā, «uzmetusi» nevis tiesa, bet gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra.

Portāls pietiek.com raksta, ka abas minētās iestādes «aizmirsušas» R.Janitam pirms liecību sniegšanas paskaidrot, ka Krimināllikums tiesai neļaus piespriest mazāku sodu, nekā noteikts likumā. Šāds secinājums izdarīts juridiskajā ekspertīzē, kas nonākusi portāla rīcībā. KNAB un prokuratūras komentāri pagaidām gan zināmi neesot.

No R.Janitas liecībām izriet, ka viņš par daudziem faktiem KNAB izmeklētājiem apcietinājumā ziņojis, jo vēlējies atzīties, ka ir bijis iesaistīts kukuļošanā, par kuru izmeklēšanai nebija informācijas un uz kā pamata viņš vēlējies tikt atbrīvots no kriminālatbildības par līdzdalību jebkurā formā šajā noziedzīgajā nodarījumā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(338).jpg

Teju vai vēsturisku brīdi pagājušajā nedēļā piedzīvoja Saeima - tika pieņemts lēmums, par kuru nobalsoja visi klātesošie deputāti. Runa ir par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā.

Kāda bija motivācija šādi rīkoties katrai no frakcijām, lai paliek pašu politiķu ziņā - cerams, tas nebija tāpēc, ka viņu visi uzskatītu par sev nekaitīgu. Šobrīd svarīgākais ir tas, kā turpmāk tiks organizēts KNAB darbs. Jāatzīst, ka pateikt, cik labs vai slikts Streļčenoks būs kā KNAB vadītājs, šobrīd ir faktiski neiespējami viena iemesla dēļ - mēs par viņu nezinām gandrīz vai neko, izņemot vārdu, tautību, izskatu un to, ka viņam ir zināmas parādsaistības. Svarīgākais ir tas, kā Streļčenoks spēs parādīt sevi turpmākajā darbībā, vadot KNAB, un jāteic, ka viņam priekšā ir divi visnotaļ būtiski uzdevumi.