Jaunākais izdevums

Bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams patlaban atrodas Rīgas Centrālcietumā un ir pievērsies garīgās literatūras lasīšanai, DB pastāstīja viņa advokāts Jānis Rozenbergs.

Uz jautājumu, kā V.Štramam klājas, advokāts norādīja, ka diez vai viņš varētu sava klienta vietā to atklāt. Tomēr piebilda, ka, līdzīgi kā norādījis bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, cietumā neesot nedz Dormeo matrača, nedz kaviāra.

V.Štrams atrodas divvietīgā kamerā. Pārējos šajā lietā apcietinātos viņš ikdienā nesatiekot. Vienu reizi kapelā «saskrējies» ar otru apcietināto Pēteri Stranci. Jāpiebilst, ka Centrālcietumā atrodas arī bijušais departamenta administrācijas vadītājs Raimods Janita.

DB jau rakstīja, ka šā gada martā Rīgas apgabaltiesa V.Štramam piesprieda astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, viņa pēctecim P.Strancim sešus gadu cietumsods, bet bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimodam Janitam tika piespriests trīs gadu cietumsods. Viņi tika apcietināti tiesas zālē.

Uzņēmējai un bijušajai Vladimira Vaškeviča sievai Inārai Vilkastei tika piespriests naudas sods 200 minimālo algu apmērā., bet prokurors viņai bija prasījis piespriest trīs gadus cietumā. Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim, kā arī būvniecības uzņēmuma NCC Konstrukcija vadītājam Prītam Tomingasam piemērots naudas sods 120 minimālo mēnešalgu apjomā.

Prokurors Māris Leja jau ir iesniedzis apelācijas protestu. Prokurors uzskata, ka R.Janitam piespriests pārāk bargs sods, bet I.Vilkastei noteikts pārāk maigs sods. V.Štrama un P.Stranča advokāti pārsūdzēs spriedumu. Savukārt A.Inkuļa advokāts Uģis Grūbe atzīmēja, ka, aprunājoties ar klientu, nolemts spriedumu nepārsūdzēt. P.Tomingasa advokāts atzina, ka cilvēki ir noguruši no ilgās tiesāšanās, bet nevarēja pateikt vai spriedums tiks pārsūdzēts. Arī R.Janitas advokāts Egons Rusanovs bija izvairīgs savā atbildē.

DB jau vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēšanā konstatēja četrus gadījumus, kad no 2005. līdz 2008. gada februārim V. Štrams un P. Strancis, par starpnieku izmantojot R. Janitu, no vairākiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem pieprasīja kukuļus par labvēlīgu lēmuma pieņemšanu saistībā ar plānotajām būvniecības iecerēm Rīgas pilsētā. Krimināllietā kopumā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu.

Pēc apsūdzēto liecībām var spriest, ka kukuļošanas iemesli bijuši dažādi. Viens gribējis naudu paturēt sev, cits atkal bija nobažījies par savas būvniecības ieceres virzību, bet trešais baidījies zaudēt darbu. Sniedzot liecības, V. Štrams atzina, ka daļēji piedalījies divās kukuļošanas epizodēs, proti, ar būvniecības ieceri Kuldīgas ielā un Dzirciema ielā.

Savukārt P. Strancis izvirzītās apsūdzības noliedza un savās liecībās uzsvēra, ka neviens viņam naudu nav piedāvājis, viņš nevienam to nav prasījis, kā arī nav piedalījies kukuļošanā kā starpnieks. Viņš atzīmēja, ka ieņēmis tādu amatu, kurā atrodoties viņu esot ērti apsūdzēt. Uz jautājumu, kuram būtu interese to darīt, viņš skaidri atbildēt nevarēja.

Abi bijušie departamenta vadītāji norāda, ka R. Janita ir sniedzis nepatiesas liecības, taču viņš pats uzsver, ka visās epizodēs bijis vien pastnieks. Vēl viens iemesls viņa dalībai kukuļošanā bijusi vēlme nostrādāt līdz pensijai un netikt atlaistam. R. Janita sevi esot mierinājis ar domu, ka kukuļus neņem paša labumam.

Apsūdzētie uzņēmēji A. Inkulis un P. Tomingass kukuļus devuši, jo baidījušies par savu projektu virzību. A. Inkulis atzina, ka R. Janita tikšanās laikā esot norādījis, ka gadījumā, ja nauda netiks maksāta, tad «nekā nebūšot». Arī P.Tomingass savu rīcību tiesā skaidroja ar vēlmi nodrošināt projekta raitu virzību. Abi apsūdzētie arī atzīmēja, ka P. Strancis no viņiem naudu neesot prasījis. Apsūdzētā I.Vilkaste atteicās tiesā liecināt, bet savu vainu noliedz pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien nolēma likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru