2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Kanādas uzņēmējs Mails Nadāls (Miles Nadal) izsolē iegādājies sporta kurpju kolekciju, samaksājot 850 tūkstošus ASV dolāru, vēsta BBC. Tomēr vēl viens īpašs kurpju pāris gaida pircēju.

Sotheby's Ņujorkā izsolījis pasaulē retākās tādu zīmolu kā Nike, Adidas un Air Jordan sporta kurpes, kopumā 100 pārus. Visi, izņemot vienu, kurpju pāri nonākuši uzņēmēja M. Nadāla rīcībā.

Joprojām tiek izsolītas Nike zīmola 1972. gada kurpes, kas izceļas ar to, ka zole tapusi, iedvesmojoties no vafeļu pannas. Tiek prognozēts, ka šī pāra cena sasniegs 160 tūkstošus ASV dolāru, apliecinot, ka sporta kurpes kļuvušas par kolekcionējamiem mākslas darbiem.

M. Nadāls atklājis, ka nopirktās kurpes plāno izlikt apskatei savā auto muzejā Toronto.

Pagaidām nav skaidrs, vai M. Nadāls pretendē arī uz pēdējā pāra iegādi. Tās izstrādājis Nike līdzdibinātājs Bils Bovermans (Bill Bowerman). 1972. gadā tapuši tikai 12 šādi kurpju pāri, un tiek uzskatīts, ka izsolē nonākušās kurpes ir vienīgās, kas nav lietotas.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un valdību pārstāvji nosūtījuši vēstuli ASV un pasaules lielākajam mazumtirgotājam «Wal-Mart Stores Inc.», kurā aicina pārtraukt t-kreklu ar PSRS simboliku tirdzniecību, sociālajā tīklā «Facebook» norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

«Wal-Mart pārdod t-kreklus ar totalitārā režīma, kurš nogalināja miljonus, simboliku,» raksta Kalniete, kura ir viena no šīs vēstules parakstītājām.

Viņa norāda, ka vēstulē aicina mazumtirgotāju demonstrēt korporatīvo atbildību, cienīt to cilvēku atmiņu, kas cietuši no Padomju totalitārā režīma un nekavējoties pārtraukt šādu preču tirdzniecību.

Vēstuli parakstījuši četri Lietuvas politiķi un trīs Igaunijas politiķi, kuru vidū ir arī Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. No Latvijas vēstuli parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā liecina eiroparlamentārietes sociālā tīkla ierakstam pievienotais attēls no «walmart.com» interneta veikala, par 19,99 ASV dolāriem (17 eiro) tiek pārdots sarkans vīriešu t-krekls, uz kura attēlota piecstaru zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs un uzraksts «CCCP».

Adījumu zīmola un uzņēmuma SIA MaiMai īpašniece Maija Balode atvērusi veikalu Rīgā.

«Veikala atvēršana bija viens no nākamajiem soļiem, ko plānojām. Vēlējāmies kļūt pieejamāki klientiem. Tirdziņos bieži vien cilvēki tikai noskata kāroto vai nejūtas ērti, lai pielaikotu, savukārt veikals ir vieta, kur ikdienā atnākt, pielaikot izstrādājumus bez lielas steigas, veltot laiku sev. Savā veikalā mēs varam piedāvāt klientiem plašāku sortimentu, iepazīstināt ar jaunumiem, ieklausīties klientu vēlmēs un iegūt atgriezenisko saiti ikdienu,» stāsta M. Balode. Par veikala atrašanās vietu uzņēmums izvēlējās centru, kur ir gana liela cilvēku plūsma, kā arī tā ir ērta esošajiem un potenciālajiem klientiem.

DB jau rakstīja, ka uzņēmēja plāno atvērt savu veikalu. «Mums ir diezgan plaša klientūra, un savs veikals ir vajadzīgs, lai pastāvīgie pircēji varētu atnākt un apskatīt visu sortimentu. Tā būs laba vieta, kur atrādīt savus jaunumus, kur satikties ar sadarbības partneriem, lai viņiem vienmēr nebūtu jābrauc uz Ogri,» viņa iepriekš skaidroja.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

«Šajā pride sezonā H&M pievienojas ballītei ar savu jauno kolekciju Love For All. Tajā pieejamas perfektas lietas ikvienam, lai piebiedrotos un svinētu mīlestības, vienlīdzības un pašizpausmes ideju,» ar šādu vēsti nācis klajā populārais apģērbu mazumtirgotājs.

10% procenti no pārdotās preces cenas tikšot ziedoti Apvienoto Nāciju Organizācijas Free & Equal iniciatīvai, kuras mērķis ir «veidot pasauli, kur nevienam nebūtu jābaidās savas seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ», informē H&M.

«H&M tic katra tiesībām mīlēt to, ko vēlas,» paziņojis Andreas Lēvenstams, H&M vīriešu nodaļas dizaina vadītājs. «Mēs ticam, ka cilvēki var izmantot H&M Love For All kolekciju, lai svinētu pride un viņu ticību vienlīdzīgai mīlestībai.»

Atbalsts no H&M tiks novirzīts «Apvienoto Nāciju Organizācijas Free & Equal kampaņas darbam kopā ar aktīvistiem un vienlīdzības aizstāvjiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni un mobilizētu pozitīvām pārmaiņām likumos un cilvēku uzskatos».

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

ASV sporta preču ražotājfirma Nike ceturtdien paziņoja, ka savas restrukturizācijas ietvaros likvidēs apmēram 1400 darbavietas, samazinās piedāvāto teniskurpju fasonu skaitu, turpmāk koncentrējoties uz vislabāk pārdotajiem fasoniem, un pārdos vairāk apavu tieši klientiem internetā.

Nike pavēstīja, ka šie pasākumi tai palīdzēs ātrāk piedāvāt produktus klientiem, jo firma sastopas ar augošu konkurenci no mazāku un pieprasītu zīmolu puses. Vēl viena problēma ir arī tā, ka skriešanas un basketbola kurpes, ar kurām Nike ir slavena, var būt novecojušas.

Vairāk cilvēku izvēlas modi uz funkcionalitātes rēķina, un klasisko teniskurpju noiets visā nozarē pērn pieauga par 26%, tomēr skriešanas kurpju noiets nemainījās un basketbola kurpju noiets saruka, liecina NPD Group pētījuma dati.

«Nike palaida garām modes maiņu no basketbola kurpēm uz retro. Viņi vēl nav panākuši nokavēto,» sacīja NPD sporta industrijas analītiķis Mets Pauels.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Vairākus gadus adījusi individuāli un sadarbojusies arī ar citām adītājām, SIA MaiMai īpašniece Maija Balode izveidojusi ražotni un drīzumā plāno atvērt veikalu Rīgā

«Šī gada sākumā izlēmu no mājražotāja mīkstajām čībiņām iekāpt ražotāja kurpēs, iegādājoties industriālās adāmmašīnas un izveidojot ražotni,» viņa stāsta. Maija uzsver, ka tas nebūtu iespējams bez labas komandas, kas visu šo procesu māk noorganizēt. «Manā gadījumā komanda ir visa pamats, tā ir liela vērtība. Darbinieks nav tikai ritentiņš lielākā mehānismā, bet gan pievienotā vērtība, kas nodrošina labu darba procesu un kvalitāti,» saka uzņēmēja. Šobrīd MaiMai ir pieci darbinieki, bet līdz gada beigām Maija plāno darbinieku skaitu palielināt līdz desmit.

MaiMai atrodas Ogrē, bijušā trikotāžas kombināta telpās. Savā ražotnē MaiMai strādā no šī gada februāra, kad tika iegādātas adāmmašīnas. «Palīdzēja privātie investori, kas ilgtermiņā bija mani klienti un ticēja manai idejai,» saka Maija. Viņa pieļauj, ka turpmākai attīstībai vajadzēs piesaistīt Altum un ES fondu līdzfinansējumu. Šobrīd uzņēmumam ir četras adāmmašīnas, bet viņa vēlas to skaitu palielināt līdz desmit, lai varētu paplašināt piedāvājumu. «Ar lielajām mašīnām varam saražot lielāku apjomu īsākā laikā, kas ļauj piedāvāt pieejamākas cenas,» skaidro Maija.

Mūzikas dižgara Volfganga Amadeja Mocarta kurpes sprādze pirmdien izsolē Vīnē pārdota par 12 500 eiro, paziņojis izsoļu nams «Dorotheum».

Summa, par kādu pārdota sprādze, daudzkārt pārsniedza tās aplēsto vērtību, kas bija no 2000 eiro līdz 4000 eiro.

Pircējs vēlējies palikt anonīms.

Mocarts nomira 1791.gadā Vīnē 35 gadu vecumā.

Viņa kurpes sprādze no paaudzes paaudzē saglabājusies Mocarta kurpnieka ģimenē.

Mocarts tērpās sava laika modernākajās drānās un izmantoja Vīnes modes mākslinieku pakalpojumus. Tērpu izvēli diktēja ne tikai viņa gaumes izjūta, bet arī atraktīvais uzstāšanās veids.

Kāds 19.gadsimta Mocarta biogrāfs rakstīja, ka 1789.gadā komponists tik enerģiski diriģēja koncertu Drēzdenē, ka piesitot takti ar kāju, nolauza savai kurpei sprādzi.

Saldus Mūzikas skola no februāra vēlas ieviest jaunu tradīciju - izveidot drēbju bibliotēku bērniem, informē Saldus Mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bērtulis.

Jaunā iniciatīva paredz, ka uz pasākumiem būs iespējams bez maksas izīrēt bērniem piemērotu koncertu apģērbu. Jaunā projekta iniciatore ir kāda Saldus Mūzikas skolas audzēkņa mamma un skolas padome šo ideju ir atbalstījusi. Direktors norāda, ka mūziķim uzstājoties svarīgs ir ne tikai muzikālais sniegums, bet arī vizuālais izskats, jo tas ir pirmais, ko klausītājs ierauga un tas veido aptuveni 80% priekšstata.

Saldus Mūzikas skolā šobrīd mācās aptuveni 260 skolēnu, vecumā no 7 līdz 16 gadiem, tāpēc aicinājums ziedot apģērbus, kas atbilstu šai vecuma grupai. Mūzikas skolai nepieciešami tādi apģērbi kā krekli, žaketes, vestes, blūzes, svārki, kleitas, kurpes, tauriņi un kaklasaites. Lai ziedotu drēbes, tām jābūt izmazgātām, bet tās var nebūt izgludinātas.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.