Vācijas kokšķiedras plākšņu ražotājam "Homanit Holding" piederošais uzņēmums "Homanit Lietuva" netālu no Viļņas, Paģīros, uzbūvētajā rūpnīcā kokšķiedras plākšņu ražošanu plāno sākt februārī.

Sākotnēji ražošanu sākt bija plānots pagājušajā gadā.

Ražošanas sākšana ir atkarīga no vides prasību ievērošanu uzraugošajām institūcijām, kas joprojām pārbauda, vai rūpnīca atbilst prasībām, lai saņemtu piesārņojuma atļauju.

Turklāt tiesā joprojām tiek izskatīts strīds starp vietējiem iedzīvotājiem un kompāniju.

Kompānijā informēja, ka decembrī ir saņemts sertifikāts par ražotnes pabeigšanu un pašlaik tiek veiktas vides aizsardzības procedūras, kas nepieciešamas pirms ražošanas sākuma.

Vides aizsardzības aģentūrā apliecināja, ka šomēnes uzņēmumā tiks veiktas pārbaudes pirms ražošanas sākšanas. Atkarībā no šo pārbaužu rezultāta tiks noteikts, kad uzņēmums var sākt ražošanu.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Īstenojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu, sabiedrībai atvērtu kultūras baznīcu.

Līdztekus reliģiskajai darbībai tiek plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks atjaunots baznīcas tornis un ērģeles, taču projekta tālākai virzībai jārisina zemes piederības jautājums, ceturtdien baznīcas organizētajā preses konferencē sacīja Andris Kronbergs, viens no Sv. Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA "Arhis Arhitekti" valdes loceklis.

Baznīcas jaunais īpašnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums, kopš baznīcas pārņemšanas no Rīgas domes 2022.gadā ir daudz paveicis baznīcas sakārtošanā - restaurēta fasāde, hermetizēti logi, atjaunots galvenās ieejas portāls u.c. Taču, lai baznīcu attīstītu atbilstoši Saeimas īpaši pieņemtajam Sv. Pētera baznīcas likumam, tiek plānota virkne pārveidojumu atbilstoši baznīcas jaunajām funkcijām.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma "Straume" jeb "Flow" nominēta divām ASV Kinoakadēmijas "Oskars" balvām, tiešsaistes pasākumā paziņoja ASV Kinoakadēmija.

Zilbaloža animācijas filma sacentīsies par uzvaru kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma" un kategorijā "Labākā starptautiskā filma".

ASV Kinoakadēmijas balvu laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2.martā.

Režisors Gints Zilbalodis saka: "Pateicos ASV Kinoakadēmijai par atzinību! Sākot darbu pie šīs filmas, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka šis darbs nonāks līdz Oskara nominācijām, taču tagad tas ir noticis. Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība - Straume tapa neatlaidīga komandas darba rezultātā piecu gadu garumā. Vislielākais paldies tiem, kas mūsu komandu atbalstīja un turpina atbalstīt šajā ļoti intensīvajā ceļā no filmas veidošanas līdz izplatīšanai. Mēs esam īpaši aizkustināti par neticamo skatītāju atsaucību Latvijā, turklāt skatoties filmu tieši tā, kā mēs to bijām paredzējuši - uz lielā ekrāna. Ceru, ka filmas vēstījums turpinās uzrunāt skatītājus visā pasaulē, un Oskara nominācijas noteikti palīdzēs Straumei iegūt arvien jaunus skatītājus."

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Interese arhitekta profesijā ir ļoti būtiska. Bez tās un vēlmes padziļināti izzināt, izskaidrot, iepazīties darba process nav reāls. Kā vēl viens ļoti svarīgs aspekts ir cilvēciskais faktors, jo bez tā abas puses nevar komunicēt procesā, uzskata arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce. Gadiem ejot, viņa arvien vairāk apzinājusies, ko var un kas ir viņas virsvērtība.

Fragments no intervijas

Jūsu vadītais arhitektu birojs Open Architecture Design (OAD) nesen nosvinēja pilngadību. Kādi ir bijuši šie 18 gadi? Kā tos varētu raksturot no pirmsākumiem līdz šodienai – spilgtākie brīži, lielākie objekti?

Jāsāk laikam ar to, ka viss ir noticis secīgi un tieši tā, kā tam ir jābūt no 1 līdz 18. No sākuma ir absolūti intuitīvas darbības līdz šodienai, kad mēs mēģinām tās veikt pamatoti, apzināti un kaut kādā mērā arī stratēģiski. Man laikam paveicās ar īsto laiku un vietu, jo es sāku 2000. gadu vidū, kad Latvijā bija lielais bums – visiem bija visas iespējas, deva lielus kredītus, un viss notika. Jau ātri sāku strādāt pirmajā, vienīgajā birojā, kurā jebkad esmu strādājusi. Esmu ieguvusi izglītību, bet kaut kādā mērā esmu tāda, kas daudz ko iemācījusies pašmācības ceļā. Studiju gados taisīju mazas haltūriņas – dažādus interjera projektiņus. Pabeidzot universitāti, biju sazīmējusi divas mājas, un divus gadus vēlāk nodibinājām šo biroju. Sociāli biju diezgan aktīva, burbulī, kurā es atrados, bija daudz aktīvu jauniešu, kuri veidoja vairākas jaunas vietas. Pieļauju, ka publiski tiku pamanīta ar restorānu Hospitālis – bija tāda pilnīgi traka vieta, kuru atvēra trīs dakteri. Mēs tādi frīki satikāmies ar lielām ambīcijām un mazu izpratni – viņi par restorānu biznesu, es – par dzīvi. Izveidojām šādu traku vietu, un to izreklamēja pa visu pasauli. Tas bija viens no izrāviena punktiem.

Kreditēšanas veicināšanu Latvijā varētu salīdzināt ar ķeblīti, kuram ir trīs kājas. Ja tam ielūzušas visas trīs, tad nevar cerēt, ka, salabojot vienu, viss pārējais arī automātiski atrisināsies. Proti, tās veicināšana nav atkarīga tikai no bankas, sava loma ir arī valstij un pašiem aizņēmējiem – uzņēmējiem vai privātpersonām.

Droši vien jāsāk ar to, kas man tuvāk – ar banku sektoru. Ko cilvēki sagaida no bankas? Piecos vārdos – izcilu servisu un labu cenu, ko lielā mērā var sasniegt ar tehnoloģijām.

Izcils serviss savā būtībā ir ātra bankas reakcija, viegla sasniedzamība telefoniski un digitāli un operatīva pieteikumu izskatīšana. Nemaz neizklausās tik sarežģīti? Taču tur ir savas blaknes.

Digitalizācija ir šā laikmeta prasība, tomēr mēs “Bigbank” uzskatām, ka automatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Jā, mēs esam sakārtojuši kredītu izsniegšanas procesus tā, lai aizdevums būtu pieejams pat dažās minūtēs, taču mūsu filozofija paredz, ka robotizācijai jābūt orientētai uz tehniskiem procesiem. Tas samazina izmaksas pakalpojumam, attiecīgi dod labāku cenu, un uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti.

Nekustamo īpašumu jomā gan Igaunijā, gan Latvijā 2025. gads būs izaugsmes gads, īpaši strauji attīstīsies jauno projektu tirgus, uzskata Kristjans Tūrs Vahi (Kristjan Thor Vähi), Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego izpilddirektors.

Pēdējie pāris gadi uzņēmējiem visā pasaulē bijuši izaicinājumiem pilni, taču 2024. gads nekustamo īpašumu jomā beidzot nesa priecīgas ziņas – pēc klusāka perioda darba virzība atkal uzņēma apgriezienus un darījumu skaits pieauga, stāsta K.T.Vahi, prognozējot, ka tirgus turpinās attīstīties arī šogad. Šobrīd cilvēki meklē labāku dzīves kvalitāti un arvien vairāk interesējas par jaunu mājokļu iegādi. Lai gan nekustamā īpašuma cenas, visticamāk, turpinās kāpt, mēs domājam, ka cilvēku pirktspēja nesamazināsies, spriež K.T.Vahi.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu attīstītājs Invego ļoti aktīvi darbojas Latvijas tirgū. Kā kopumā vērtējat Latvijas biznesa vidi - kādas ir priekšrocības un trūkumi, salīdzinot ar, piemēram, Igauniju?

Pieredzējuši plānotāji un projektētāji atzīst, ka lielu attīstības projektu gadījumā par vienu no aktuālākajiem jautājumiem sabiedrībā ir kļuvis vides troksnis, kas var būt noteicošais tam, vai projektu būs iespējams īstenot vai nē. Eksperti uzskata, ka jautājumos, kas skar troksni, ir drīzāk jāsaskata iespējas, nevis šķēršļus.

Kā norāda Igaunijā un Latvijā darbojošā plānošanas un projektēšanas uzņēmuma Skepast&Puhkim izpilddirektore Anni Konsap, papildus tam, ka attiecībā uz trokšņa izplatības ierobežošanu ir kļuvušas stingrākas likumdošanā noteiktās prasības, ir augusi arī vietējo iedzīvotāju informētība. “Mūsdienu cilvēks prot vaicāt aizvien detalizētākus jautājumus par visādām ar troksni saistītām tēmām. Gan attiecībā jau uz esošajiem attīstības projektiem, gan arī uz tiem, kuri vēl ir tikai uz papīra. Tāpēc cilvēkus vajadzētu procesā tūlīt un aktīvi iesaistīt, lai celtos to uzticība attiecībā pret attīstības projektu,” A. Konsap skaidro uzņēmuma Skepast&Puhkim darbības principus.

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Skates Gada labākā būve Latvijā 2024 rīkotāji sadarbībā ar skates titulsponsoru Ceresit aicina iesniegt pieteikumus pērn ekspluatācijā nodoto objektu skatei, lai noskaidrotu 2024.gada labākās būves, informē Latvijas Būvnieku asociācija.

Būves piesakāmas līdz 7.aprīlim.

Skatei var izvirzīt būves Latvijā, kā arī Latvijas būvuzņēmēju būvētās būves ārzemēs, kuras nodotas ekspluatācijā 2024.gadā, šādām nominācijām un balvām: Dzīvojamā jaunbūve; Publiskā jaunbūve ar apakšnomināciju Ražošanas ēka; Pārbūve un atjaunošana; Restaurācija; Inženierbūve; Ainava; Koka būve; Gada BIM objekts; Gada betona būve. Objektus var pieteikt ikviena juridiska vai fiziska persona, Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, būvniecības ierosinātāji, projektētāji, pašvaldības, būvspeciālisti, kā arī žūrijas dalībnieki.

Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības rīkotajam būvniecības nozares nozīmīgākajam notikumam šogad rit jau 27.gads. Arī šogad skatei pieteiktās būves trijās kārtās vērtēs skates žūrija - teju piecdesmit labāko nozares profesionāļu. Pirmajā kārtā žūrija vērtē iesniegto informāciju par būvēm, otrajā kārtā žūrija brauc apskatīt un vērtēt skatei pieteiktās būves visā Latvijā, bet pēdējā - būvju prezentācijas skates finālā - būs brīvi pieejama ikvienam. Labāko 2024.gada objektu autorus paziņos un apbalvos šī gada vasaras beigās. Arī šajā skates ciklā notiks tradicionālā nozares Būvniecības dienas konference un iznāks gadagrāmata.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina daudzi un tā arī dzīvo. Šodienas lēmumi demogrāfijas jautājumos noteiks ne tikai to, kāda Latvija būs, bet arī to, vai paliks tikai nosaukums, vai tā būs vispār.

Proti, demogrāfijas jautājums nav par ideoloģijām, valsts pārvaldes formām vai politikām. Tas ir hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Ir robeža, kad bezrūpīgs miers vienmērīgā uzdzīvē nozīmē beigas.

Nepielūdzamā statistika

Statistikas dati rāda nepielūdzamu ainu: 1987. gadā piedzima 42 135 bērni, bet 2023. gadā – vairs tikai 14 490, un nav vairs šaubu, ka 2024. gada skaitlis būs vēl mazāks. Datiem pievienojot mirstības rādītājus un migrācijas bilanci, iegūstam vien iedzīvotāju skaita sarukuma datus. Pie ārējiem iemesliem nosacīti var minēt tikai lielo finanšu krīzi. Tomēr arī te bija liela daļa iekšējo iemeslu, tostarp tas, ka valsts pārvalde izdevumu samazinājumu lielā mērā pārcēla uz jauno vecāku pleciem un neieviesa elementārāko aizsardzību ģimenēm ar bērniem. Rezultātā krīzes laikā Latviju pameta vairāki simti tūkstošu cilvēku ar visiem bērniem, kuri ceļ citu valstu ekonomikas un nākotni. 1987. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni iedzīvotāju. 2023. gada nogalē iedzīvotāju skaits bija vairs tikai 1,88 miljoni – tas ir aptuveni 1950. gada līmenis. Proti, 36 gados izgaisuši teju 0,8 miljoni jeb 34,5% iedzīvotāju. Šādi turpinot, aiznākamajai politiķu paaudzei pārvaldāmo skaits būs tik niecīgs, ka vajadzēs pašiem slaucīt ietves, ja cilvēku iztrūkumu neaizpildīs citu pasaules reģionu iedzīvotāji. Arī šādā notikumu attīstības scenārijā par Latviju, kāda tā ir pašlaik, jau pēc pusgadsimta var būt ļoti problemātiski runāt – ja titulnācija nonāk mazākumā un teritoriju pārsvarā apdzīvo citi, tad arī balsošanas rezultāti var būt citādi. Pašreizējai demogrāfijas bedrei, kas kļūst arvien pamanāmāka, seko visas iespējamās problēmas – samazinās iekšējais patēriņš, aug cenas, nav pietiekams uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Visbeidzot nav vērtību, kuras politiķi varētu pārdalīt, un atliek tikai aizņemties. Mums jāsāk sevi atražot un nodrošināt. Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem ilgstoši un plaši tiek lietots arguments «naudas ir tik, cik ir», tā visu atstājot nākamajam deputātu sasaukumam.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Latvijā tirdzniecību uzraugošā sistēma nestrādā jeb ražotāju un lielveikalu attiecībās iztrūkst "ceļu policista", intervijā atzina Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas "Dona" vadītājs Kārlis Zemešs.

"Problēma ir tajā, ka mums nav tirdzniecību uzraugošās sistēmas. Mums ir Konkurences padome, kuras kapacitāte ir ļoti maza. Ja viņi darbotos režīmā, kurā pastāvīgi uzraudzītu tirgus situāciju, nevis reaģētu tikai uz ražotāju, piegādātāju vai tirgotāju sūdzībām, tad varbūt situācija būtu citādāka," teica Zemešs.

Pēc viņa sacītā, ražotāji arī nesūdzas konkurences uzraugiem par lielveikalu rīcību, jo ir atkarīgi no tirgotājiem. "Kurš no ražotājiem ir gatavs sūdzēties, ja ir atkarīgs no tirgotāja, ja 30% vai 50% no produkcijas noieta ir vienā vai otrā tirdzniecības tīklā? Neviens nebūs gatavs sūdzēties, jo katra ražotāja produkti ir aizstājami. Mazie ražotāji ir ļoti viegli ievainojami, jo nav tāda produkta, kuru nevar aizvietot. Ja zaudē tirgus daļu vai apjomu, tad tālākā pastāvēšana ir diezgan nosacīta," minēja maiznieku biedrības vadītājs.

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi – vieglais un grūtais, tad automātiski izvēlos grūto, jo es ticu, ka tur būs kaut kas labāks,” intervijā Dienas Biznesam saka restorāna John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis, kura vadītais restorāns nupat ieguvis Michelin zvaigzni.

Fragments no intervijas

Lūdzu, iepazīstini ar sevi! Kā veidojies tavs ceļš līdz virtuvei?

Esmu no Limbažu puses – Alojas. Vidusskola nebija man, jo ar atzīmēm bija, kā bija. Iestājos Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Otrajā, trešajā kursā biju pārliecināts, ka šajā profesijā nestrādāšu. Pabeigšu skolu, saņemšu diplomu un, visticamāk, iešu tēva pēdās – būšu celtnieks. Klikšķis bija tad, kad neplānotas sagadīšanās pēc es nonācu praksē Dikļu pils restorānā, kurā strādāja Valters Zirdziņš. Tā bija pirmā vieta, kur es sapratu, ka pavārs nav tikai tas, kurš taisa karbonādes un kotletes. Nokārtoju eksāmenus, man piedāvāja palikt tur strādāt, bet pēdējā gadā man bija skaidra vīzija – Rīga un Vecrīga. Tas bija mērķis, jo visi par to runāja – Vecrīga ir pavāru Meka un labākā vieta, kur būt pavāram. Dzīvē, protams, pierādījies, ka tas tā nav. Devos uz Vecrīgu – staigāju pa restorāniem un jautāju, vai nevajag darbiniekus. Viena no vietām, kur es iegāju, bija restorāns Vive le Figaro. Tajā laikā Vincents, Kaļķu vārti un Vive le Figaro bija vieni no top restorāniem. Pieredzes man nekādas nebija, bet tas bija forši, ka Vive le Figaro šefpavārs man deva šo iespēju. Es spēju sevi ātri pierādīt. Uznāca krīze, šo restorānu vēra ciet, jo tas bija dārgs, ar labiem produktiem un kvalitāti.

Valsts svētku nedēļā – 13. novembrī – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka, pildot VSIA Latvijas Radio (LR) un VSIA Latvijas Televīzija (LTV) dalībnieku sapulces funkcijas, pieņēmusi gala lēmumu par LR un LTV reorganizāciju un jaunas VSIA Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) dibināšanu. SEPLP apstiprināja arī LSM statūtus.

Diskusiju par jaunā LSM izveidi jeb, vienkārši sakot, LR un LTV apvienošanu vienā kopīgā mediju struktūrā iepriekšējo daudzu gadu garumā bijis daudz un pārpārēm, kas, protams, kaut kādā mērā sabiedrību, precīzāk sakot, abu sabiedrisko mediju auditoriju, sadalīja divās neremdināmu pretinieku daļās – vieniem šķiet, ka jauns, apvienots sabiedriskais medijs kļūs radošāks, interesantāks un varbūt pat izmaksās lētāk nodokļu maksātājiem.

Kamēr otri ieceri kritizēja un pauda bažas, ka jaunais uzņēmums kļūs nevis ekonomiski vieglāk paceļams, bet tieši pretēji – tā apetīte pieaugs. Un šeit vēlamies uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka faktiski jau tūlīt, tūlīt jaunais LSM sāks darboties, joprojām (vismaz mēs) neesam raduši atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: vai jaunais LSM kļūs ekonomiskāks; vai jaunais LSM kļūs saturiski bagātāks; vai jaunais LSM kļūs par pārliecinoši lielākās Latvijas pilsoņu (nodokļu maksātāju) daļas uzticamu informācijas avotu; vai jaunais LSM būs ne tikai redakcionāli neatkarīgs, bet vienlaikus arī nebūs arogants pret savu finansētāju objektīvo kritiku; vai jaunais LSM patiešām sekmēs latviešu (valsts) valodu un latviskumu kā prioritāti sabiedriskajā telpā? Un tie ir tikai daži jautājumi, kuri mums rūp.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests