Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” radījis sadarbības galda spēli visai ģimenei “Flow”, kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” (2024).

Galda spēle “Flow” tiek izlaista šonedēļ, gaidot 7. decembri, kad animācijas filma “Straume” sacentīsies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Eiropas animācijas filma”, kā arī pretendēs uz labākās Eiropas filmas titulu.

Latvijas galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” kopā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu 2.decembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā Vides izglītības centrā “Zinarium” prezentēja SIA “Brain Games Publishing” radīto kooperatīvo spēli “Flow”. Spēle ved tās spēlētājus piedzīvojumā ar reāllaika darbību, milzīgiem viļņiem un acumirklīgiem lēmumiem.

“Šī gada 30. augustā ar saviem bērniem biju aizgājis uz filmas “Straume” pirmizrādi, kurā piedalījās arī filmas veidotāji Gints Zilbalodis un Matīss Kaža. Esmu lepns, ka Latvijā top darbi, kas ir ne tikai vizuāli saistoši, bet arī konceptuāli aizraujoši. Tieši šī iemesla dēļ vēlējos “Straumi” iedzīvināt galda spēlē. SIA “Brain Games Publishing” rīcībā jau bija parakstīta spēles mehānika, kurai vēl nebija piemeklēta tēma. Spēles autori ir četri lietuvieši, ar kuru palīdzību mēs kopā ātri vien pielāgojām jau esošās spēles prototipa mehāniku filmas “Straume” tēmai. Tas ir pārsteidzoši, ka mēs paguvām spēli radīt 2,5 mēnešu laikā, saražojot gala produktu tepat Latvijā. Parasti šis process ilgst pat vairākus gadus, taču tā kā pati spēles izstrāde un ražošana notiek Latvijā un visi projektā iesaistītie bija gatavi operatīvi darboties, mums tas izdevās. Vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas iesaistījās, jo īpaši filmas radītājiem – Gintam un Matīsam, spēles ilustratoram Reinim Pētersonam, kā arī visai “Brain Games” komandai! Tas ir apliecinājums tam, ka efektīvas sadarbības rezultātā mēs varam īstenot ambiciozus plānus,” par spēles idejas realizēšanu stāsta tās iniciators SIA “Brain Games Publishing” vadītājs Egils Grasmanis.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Real Estate Special Fund III" iegādājies industriālo ēku kompleksu Rīgā, Mūkusalas ielas rajonā, Kārļa Ulmaņa gatvē 2, izmantojot "BluOr Bank" līdzfinansējumu 4 miljonu eiro apmērā.

Ēku komplekss celts 20. gadsimta 70. gados kā ražošanas ēkas rūpnīcai "Straume", kas tolaik bija viens no atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem un lielākajiem sadzīves tehnikas ražotājiem reģionā. Teritorijā izvietoto ēku kopējā platība ir 40 000 kvadrātmetru.

""Merito Partners" fonda specializētā nekustamā īpašuma stratēģijas pamatā ir mūsu vēlme ieguldīt Latvijas kapitālu perspektīvu īpašumu attīstībā. Sākotnēji esam orientējušies uz Rīgu, bet ar laiku ieguldīsim arī citu Latvijas un Baltijas valstu pilsētu īpašumu attīstībā. Dinamiskais Mūkusalas ielas rajons ar tirdzniecības centriem, biroju ēkām un transporta tīklu, kas nodrošina savienojumus pa visu pilsētu, no infrastruktūras viedokļa ir izcili piemērots plaša un daudzpusīga industriālā centra izveidei. Plānojam ēku kompleksu attīstīt, vienlaikus domājot par mūsdienu biznesa vajadzībām un ilgtspējas principiem," komentē Igors Terehovs, "Merito Real Estate Fund” partneris.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.