Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma "Straume" jeb "Flow" nominēta divām ASV Kinoakadēmijas "Oskars" balvām, tiešsaistes pasākumā paziņoja ASV Kinoakadēmija.

Zilbaloža animācijas filma sacentīsies par uzvaru kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma" un kategorijā "Labākā starptautiskā filma".

ASV Kinoakadēmijas balvu laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2.martā.

Režisors Gints Zilbalodis saka: "Pateicos ASV Kinoakadēmijai par atzinību! Sākot darbu pie šīs filmas, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka šis darbs nonāks līdz Oskara nominācijām, taču tagad tas ir noticis. Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība - Straume tapa neatlaidīga komandas darba rezultātā piecu gadu garumā. Vislielākais paldies tiem, kas mūsu komandu atbalstīja un turpina atbalstīt šajā ļoti intensīvajā ceļā no filmas veidošanas līdz izplatīšanai. Mēs esam īpaši aizkustināti par neticamo skatītāju atsaucību Latvijā, turklāt skatoties filmu tieši tā, kā mēs to bijām paredzējuši - uz lielā ekrāna. Ceru, ka filmas vēstījums turpinās uzrunāt skatītājus visā pasaulē, un Oskara nominācijas noteikti palīdzēs Straumei iegūt arvien jaunus skatītājus."

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

Spilvē, Rīgā, taps daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons "Riga Stages", aģentūru LETA informēja Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas pārstāve Ilze Samīte.

Rīgas domes Kamīnzālē 19.novembrī no plkst.8.15 līdz 8.45 ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (P) un Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs parakstīs sadarbības memorandu par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi.

"Riga Stages" iecerēts kā daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons, kas piedāvās iekštelpu filmēšanas iespējas. Trīs hektāros Spilvē taps vairākas studijas, zemūdens filmēšanas baseins, āra filmēšanas laukums, palīgtelpas, noliktavas, biroji un autostāvvieta.

Samīte norāda, ka no 2017. līdz 2023.gadam Latvijā ir īstenoti 53 ārvalstu filmu projekti un Latvijā izlietotais finansējums veido aptuveni 55 miljonus eiro.

Valdība animācijas filmas "Straume" komandai par "Zelta globusa" apbalvojuma iegūšanu piešķirs 300 000 eiro, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Līdztekus papildu 150 000 eiro tiks piešķirti filmas mārketinga vajadzībām.

Kā norādīja Siliņa, filma ir arī liela reklāma Latvijai, tās kino jomas profesionāļiem.

Savukārt kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka sanāksmē visi bijuši vienisprātis, ka saredz animācijas filmu nozares izaugsmi arī turpmāk, taču Kultūras ministrija (KM) nāks ar savu redzējumu par to, kā papildu finansējums filmu nozarei, tieši animācijas filmu izstrādei, varētu tikts piešķirts un izlietots. Par to tikšot turpinātas arī sarunas ar partneriem.

Kā informēja KM, Ministru kabineta (MK) naudas balva, kas tiks piešķirta filmas "Straume" komandai, ir līdzvērtīga tai, ko saņem sportisti par augstiem sasniegumiem starptautiskā līmenī.

Augstskolas RISEBA studentiem durvis vērusi jauna, mūsdienīgām multimediju tehnoloģijām aprīkota datorklase, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 120 000 eiro.

Jaunajā mācību telpā RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes un Arhitektūras un dizaina fakultātes studentiem tagad ir pieejamas 25 darba vietas, kas aprīkotas ar Apple Mac Studio M2 datoriem, kas komplektēti ar monitoriem, multimediju aprīkojumu un optisko tīklu.

Izmantojot šo tehnisko aprīkojumu, studentiem paveras iespēja veidot kvalitatīvu multimediju saturu. Jaunie monitori palīdz precīzi un niansēti atspoguļot saturu un formu – jo monitori nodrošina precīzas kalibrācijas krāsu atspoguļojumu. Telpa ir aprīkota ar daudzkanālu skaņas sistēmu kuras skaņas arhitektūrā izmantoti Marantz Soundun un Acoustic Energy tehniskie risinājumi kuru kopums papildināts ar profesionālu akustisko izolāciju, kā arī augstas izšķirtspējas lāzerprojecijas iekārtu.

Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss trešdien parakstīja likumu, ar kuru tiek ieviests 12% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem, kas valstī sniedz digitālos pakalpojumus.

Nodoklis attiecas uz plašu produktu un pakalpojumu klāstu, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammām, programmatūru licencēšanu, mobilajām lietotnēm, tiešsaistes spēlēm, vebināriem, mūzikas, reklāmas, uzglabāšanas un mākoņdatošanas pakalpojumiem, satura mitināšanu un digitālajiem tirgiem.

Prezidents likuma parakstīšanas ceremonijā teica, ka gan mazi tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan pasaules lielākie uzņēmumi, kas bāzēti otrā pasaules malā, strādājot un pelnot Filipīnās, ir daļa no kopienas. Viņš uzsvēra, ka jaunais likums nozīmē, ka vietējiem uzņēmumiem un starptautiskajām digitālajām platformām ir vienādi noteikumi konkurencei.

Uzņēmumi, kuri nemaksās nodokli, Filipīnās nevarēs sniegt digitālos pakalpojumus.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Postošo Kalifornijas ugunsgrēku dēļ ASV Kinoakadēmijas balvas jeb "Oskara" nomināciju paziņošana pārcelta no 17.janvāra uz 19.janvāri.

Balsošana, kurā piedalās gandrīz 10 000 Kinoakadēmijas locekļu, sākās 8.janvārī. Sākotnēji bija paredzēts, ka balsošana noslēgsies 12.janvārī, bet ugunsgrēku dēļ tā pagarināta līdz 14.janvārim.

Balvu pasniegšanas ceremonija plānota 2.martā.

Kā jau ziņots, latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju.

Vairākos Losandželosas apkārtnes rajonos kopš otrdienas plosās plaši savvaļas ugunsgrēki, kuros gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un aizdegušās vairāk nekā 1500 ēku. To dēļ vairāk nekā 100 000 cilvēku bijuši spiesti atstāt savas mājas.

Ugunsgrēku dēļ pārcelti arī vairāki citi kino industrijas pasākumi.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.septembra numurā lasi:

Statistika

Noguldījumi uz nakti strauji palielina bezskaidras naudas apriti

Tēma

Finanšu ministrijas veiktā nodokļu analīze ir kļūdaina

Nodokļi

Latvijā ieviesīs bagātnieku nodokli

Aktuāli

Ne viss ir zelts, kas spīd. Lielākie nodokļu maksātāji ir lieli pēc likuma

Tā uzskata filmas Slāpes režisors, scenārija un idejas autors Rolands Mežmačs. Šī viņa karjerā ir jau otrā mākslas filma. Lai arī uz peļņu no filmas uzņemšanas viņš necer, tomēr uzskata, ka tā dod iespēju nozarei kopumā piesaistīt spēlētājus reklāmas tirgū, bet nākotnē uz Latviju atvilināt vēl vairāk kinoindustrijas globālo milzeņu.

Fragments no intervijas

Par filmu un industrijas nākotni arī jautājumi režisoram. Pastāsti īsumā par sevi? Kas ir filmas Slāpes, kas uz ekrāniem nāks novembrī, režisors, un kā līdz tam nonāci?

Esmu daudz ko studējis. Gan žurnālistiku, gan politikas zinātnes, kinomaģistros studēju, bet visas šīs studijas neesmu pabeidzis. Vienīgais, kur man ir iegūts bakalaura grāds, ir kino jomā Londonā, beidzu operatoru kursu. Proti, profesionāli noteikti zinu, kā labi un pareizi filmēt. Šajā jomā arī strādāju gadus sešus.

Kad devies uz Londonu, tas bija ar mērķi studēt?

2008. gadā, kā daudzi, devos uz Londonu. Biju pilngadību sasniedzis un devos pasaulē. Sāku strādāt restorānā un trīs gadus taisīju ēst. To apguvu labi, vēl šobrīd varu teikt, ka gatavoju labi! Man sākumā nebija nekāda plāna, tas radās pakāpeniski, pēc tam, kad izkāpu Viktorijas stacijā no vilciena. Es biju jauns un traks, sākums bija grūts, bet visu lēnām sapratu. Tad, kad sapratu, ka esmu jau gandrīz vietējais un uz mani attiecas visi granti izglītībā, es to izmantoju un ieguvu izglītību. Tad jau turpināju strādāt par reklāmu filmētāju Londonā. Tad devos uz Vjetnamu un trīs gadus nodzīvoju Saigonā, kur arī strādāju par operatoru.