Eksperti

Piecas neizmantotas iespējas Rīgas centrā

Dzintars Bērziņš, SIA "1 37 digital agency" valdes priekšsēdētājs,29.10.2024

Jaunākais izdevums

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.

Problēma mēra teiktajā ir diagnosticēta pilnīgi pareizi – Čaka ielā pirmo stāvo skatlogi ir gandrīz tukši. Brīvības ielā mūsu uzņēmuma īpašumā bija nonākušas komerctelpas, kuras mēģinājām izīrēt. Šīs darbības rezultāti nebija sevišķi iepriecinoši – triju gadu laikā par tām izrādīja interesi varbūt kādi pieci klienti. Tas vien parāda, cik neinteresanta palikusi Brīvības iela uzņēmumiem. Šādam intereses trūkumam ir ļoti konkrēts iemesls – proti tas, ka pie veikaliem un birojiem, kas būtu izvietoti tajā Brīvības ielā daļā, kas atrodas vēsturiskajā centrā, klienti nespētu piebraukt un apstāties, jo Rīgas vadība pēdējos gados ir pārāk aizrāvusies ar idejām, ka visi rīdzinieki brauks ar velosipēdiem vai staigās ar kājām, neskatoties uz to, ka realitāte liecina par pilnīgi pretējo – cilvēki novērtē ērtības un vēlas pārvietoties ar automašīnām.

Vai šai problēmai ir risinājums? Jā, ir un kaut ko līdzīgu šādam risinājumam es nesen novēroju Berlīnē. Lielu četru joslu ielu var pārveidot par trīs joslu ielu, kurā vidējā josla ir mainīga virziena josla – līdzīgi kā tas jau īstenots uz Vecmīlgrāvja tilta. Vienu atbrīvoto joslu varētu izmantot, lai ierīkotu automašīnu apstāšanās joslu preču piegādei un, iespējams, īslaicīgām stāvvietām. Ja cilvēkiem būtu iespēja legāli apstāties un nopirkt, piemēram, kafiju un kruasānu, tad viņi to, iespējams, arī darīs – tātad parādīsies uzņēmējdarbības attīstības iespēja, taču ja tādas nav – arī uz uzņēmējdarbības attīstību grūti cerēt.

Otra iespēja, kuru varētu izmantot ir domāt kā atjaunot pietiekamu daudzumu autostāvvietu ap Rīgas centru. Paskaidrošu – es, piemēram, dzīvoju klusajā centrā un blakus manai dzīvesvietai uz trotuāra atrodas sešas dažādu restorānu un kafejnīcu terases. Vasarā tas ir ļoti labi, visiem patīk sēdēt ārā un Rīga šajā periodā ir arī tukšāka – tas īpaši netraucē. Bet kādēļ nevar likt šīs terases novākt ziemas periodā, kad tās vienkārši aizņem vietu? Tas radītu iespējas cilvēkiem novietot mašīnu pie mājas. Mēs gribam būt ļoti zaļi, bet kaut kā esam aizmirsuši, ka Latvijā ziemās temperatūra var sasniegt mīnus 10 – 250C. Ja man šāda aukstā rītā jādabū mazi bērni uz skolu vai bērnudārzu, diez vai es to darīšu ar divriteni vai kājām un pat ne ar sabiedrisko transportu, ja vien būs iespēja braukt ar mašīnu. Tātad – ir vajadzīgas iespējas novietot automašīnas centrā un pilsētas vadībai jādomā kā to izdarīt. Cik nu zinu, Rīgas domei joprojām pieder pietiekami daudz zemes ap Rīgas centru un to varētu izmantot daudzstāvu autostāvvietu ierīkošanai.

Trešā iespēja ir atgriezties pie Rīgas metrobusa idejas, kas dažus gadus atpakaļ tika skaļi apspriesta, bet tagad šīs runas ir apklusušas, šķiet, izmaksu dēļ. Taču tā patiešām bija ideja, kas varētu vismaz daļu rīdzinieku noteiktā maršrutā pārsēdināt no automašīnām sabiedriskajā transportā, jo šāda pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka nekā privātais transports. Šobrīd šis risinājums var šķist dārgs, bet 20 – 30 gadu perspektīvā tas atmaksātos.

Ceturtā iespēja saistīta dzīves kūsāšanu pilsētā un, ņemot vērā latviešu zemo dzimstību, tas panākams tikai ar tūrisma palīdzību. Rīgā dzīvo ap 700 tūkstošiem cilvēku un gadā to apmeklē ap miljons tūristu. Portugāles galvaspilsētā Lisabonā – trīs miljoni iedzīvotāju un 26 miljoni tūristu gadā, kaut gan Lisabona, manuprāt, nav īpaši interesantāka par Rīgu. Rīgai būtu nopietni jādomā par to, ar ko pilsēta spēj izcelties un piesaistīt tūristus un jāiegulda nauda tūristu piesaistē. Gribu minēt tikai vienu šādu iespēju un tā ir saistīta ar Daugavas izmantošanu. Piemēram, pastāv tāds Latvijas uzņēmums “pontoni.lv”, kas uzstāda ēkas uz ūdens - vairākas tādas jau ir uzstādītas. Taču Rīga neatļauj šādas ēkas uzstādīt Daugavā, neskatoties uz to, ka tam ir komerciālas perspektīvas un tas varētu izraisīt gan vietējo, gan tūristu interesi. Ja Amsterdama var būt slavena ar saviem 10 metrus platajiem kanāliem un tajos var likt mājas uz pontoniem, tad kāpēc gan Rīga nevarētu būt slavena ar to, ka tai cauri plūst vairākus simtus metru plata upe un uz šīs upes var paēst vakariņas?

Visbeidzot, piektā iespēja saistīta ar dažādiem pasākumiem. Gribu neņemt cepuri to cilvēku priekšā, kuriem izdodas atvest uz Rīgu rallija “WRC” čempionātu, ātrumlaivu sacīkstes Daugavā, mūzikas un kino festivālus, kas spēj piesaistīt lielu interesi un atdzīvina arī uzņēmējdarbību pilsētā. Man šķiet, ka Rīgai būtu vairāk jāatbalsta šādi uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir uzticama un profesionāla komandai, kā arī spēja nemitīgi pielāgoties ārējiem apstākļiem, domā Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs.

Mūsdienās vide mainās ļoti strauji, tāpēc ikvienam, kurš vēlas gūt panākumus, ir jāiet līdzi laikam un jābūt gatavam mainīties, atzīmē Dz.Bērziņš, piebilstot, ka, lai bizness būtu veiksmīgs, vadītājam ir jāspēj laicīgi saredzēt arī potenciālos riskus. Līderim vienmēr ir jāraugās pāris soļus uz priekšu un jābūt gatavam pietiekami ātri reaģēt, mēģinot maksimāli izvairīties no lieliem zaudējumiem, spriež 1 37 Digital Agency vadītājs, neslēpjot, ka liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī būšanai īstajā laikā un vietā.

Sapņo par biznesu

Neatminos, ka bērnībā man būtu bijusi kāda konkrēta sapņu profesija, taču ļoti labi atceros savu sarunu ar mammu, kuras laikā noskaidrojās, ka bērnībā es esot vēlējies būt tūrists, smej Dz.Bērziņš. “Tolaik jau biju pusaudzis un sāku apdomāt iespējamās karjeras izvēles, tāpēc jautājumu mammai, vai viņa atceras, par ko es vēlējos kļūt, kad biju pavisam maziņš. Viņa smaidot atbildēja - citi bērni gribēja kļūt par policistiem vai ugunsdzēsējiem, bet tu gribēji būt tūrists. Laikam, jau būdams bērns, vēlējos redzēt pasauli, un šobrīd varētu teikt, ka savu sapni esmu piepildījis, jo pie katras izdevības dodos ārpus Latvijas. Manuprāt, dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu vienā vietā. Uzskatu, ka ceļot ir svarīgi, jo tādā veidā var iepazīt citu tautu vērtības, kultūras un saprast, kā cilvēki dzīvo citur,” teic Dz.Bērziņš, kurš savu pirmo darba pieredzi guva jau 13 gadu vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,18.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru