Pieredzējuši plānotāji un projektētāji atzīst, ka lielu attīstības projektu gadījumā par vienu no aktuālākajiem jautājumiem sabiedrībā ir kļuvis vides troksnis, kas var būt noteicošais tam, vai projektu būs iespējams īstenot vai nē. Eksperti uzskata, ka jautājumos, kas skar troksni, ir drīzāk jāsaskata iespējas, nevis šķēršļus.
Kā norāda Igaunijā un Latvijā darbojošā plānošanas un projektēšanas uzņēmuma Skepast&Puhkim izpilddirektore Anni Konsap, papildus tam, ka attiecībā uz trokšņa izplatības ierobežošanu ir kļuvušas stingrākas likumdošanā noteiktās prasības, ir augusi arī vietējo iedzīvotāju informētība. “Mūsdienu cilvēks prot vaicāt aizvien detalizētākus jautājumus par visādām ar troksni saistītām tēmām. Gan attiecībā jau uz esošajiem attīstības projektiem, gan arī uz tiem, kuri vēl ir tikai uz papīra. Tāpēc cilvēkus vajadzētu procesā tūlīt un aktīvi iesaistīt, lai celtos to uzticība attiecībā pret attīstības projektu,” A. Konsap skaidro uzņēmuma Skepast&Puhkim darbības principus.
Kajaja Acoustics ir uzņēmuma Skepast&Puhkim asociētā sabiedrība, kuras uzdevums ir veikt un atrisināt tieši ar vides troksni un akustiku saistītos izaicinājumus. Kajaja Acoustics vadītājam Marko Ründvam ir vairāk nekā 21 gadu ilga pieredze trokšņa pētījumu un vērtējumu sastādīšanā. Viņa vadībā Igaunijā ir tapuši, piemēram Rail Baltica, vēja parku un militāro poligonu trokšņa pētījumi, kā arī trokšņa stratēģiskās kartes. Ar šīm pašām tēmām Kajaja Acoustics eksperti nodarbojas arī Latvijā.
M. Ründva min, ka trokšņa pētījumus, pamatojoties uz projektiem, var lielos vilcienos iedalīt divās kategorijās. “Pirmkārt, ir tie attīstības projekti, kuru izveide tiek vēl tikai plānota. Tas nozīmē, ka mūsu uzdevums ir, pirmkārt, noskaidrot, kāds trokšņa līmenis var, piemēram, nākotnē būt uz lauka, kurā tiek plānota rūpnīcas būvniecība. Ja, pamatojoties uz sākotnējiem ievaddatiem, veiktās trokšņa modelēšanas rezultāti liecina, ka trokšņa situācija pie tuvākajām trokšņa jutīgām ēkām un teritorijām neatbilst vides trokšņa prasībām, tad mēs kopā ar projektētājiem un attīstītājiem meklējam risinājumu, kā šos skaņas līmeņus samazināt,” skaidro Ründva.
Otra kategorija ir jau esošās būves, kuras ir vēlme, piemēram, paplašināt vai kuru gadījumā ir radušās zināmas problēmas ar atbilstību prasībām. Šādos gadījumos trokšņa modelēšanas ievaddatu iegūšanai tiek veikti skaņas spiediena līmeņa mērījumi un tiek izteikti priekšlikumi, kā samazināt trokšņa līmeni un panākt tā atbilstību prasībām.
Trokšņu karte kā efektīvs iesaistes rīks
Kā norāda M. Ründva, nav atšķirības, par kādu vides trokšņa projektu ir runa, jo pētījumu etapi ir tie paši: tiek iegūti sākotnējie dati un veikta to analīze, nepieciešamības gadījumā tiek veikti trokšņa spiediena līmeņa mērījumi, tiek veikta trokšņa modelēšana un izdarīti secinājumi. Runājot par trokšņa līmeņa mērīšanu, M. Ründva uzsver, ka Kajaja Acoustics kartē troksni ne vien, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, bet gan arī dodas uz vietas šos datus iegūt. “Mums ir trokšņa spiediena līmeņa mērīšanai nepieciešamās iekārtas un akustisko mērījumu veikšanai Igaunijas Akreditācijas centra akreditācija, kas nozīmē to, ka nepieciešamos ievaddatus sava darba veikšanai mēs iegūstam ar vismodernākās tehnoloģijas un programmatūru palīdzību.”
Vadoties pēc rezultātiem, īpašā programmatūrā tiek izveidots 3D ainavas modelis, ar kura palīdzību tiek aprēķināts vides trokšņa līmenis un tiek izvērtēta tā ietekme uz apkārtējo vidi, bet rezultāti tiek atspoguļoti saprotamās trokšņa kartēs. “Neatkarīgi no projekta veida, mēs spējam atspoguļot trokšņa izplatību kartēs visām saistītajām pusēm, tādējādi sniedzot ieskatu tajā, kāda būs trokšņa situācija attiecīgajā teritorijā nākotnē pēc projekta īstenošanas. Piemēram, vietējiem iedzīvotājiem tādā veidā ir labāk izprotams, kurš konkrētais vēja ģenerators plānotajā vēja ģeneratoru parkā atstās vislielāko iespaidu. Un tad mēs varam izteikt savus ieteikumus, kādā veidā būtu iespējams trokšņa līmeni samazināt,” norāda M. Ründva.
M. Ründva atzīst, ka profesionāli veikti trokšņa pētījumi un vizuāli pārskati kļūst par aizvien vērtīgākiem iesaistes rīkiem attīstītājiem plašākā nozīmē. Bieži vien vietējām kopienām ar reālu piemēru palīdzību ir jāizskaidro to, ko konkrētais trokšņa līmenis reālajā dzīvē nozīmē.
Piemēram, kopā ar vietējiem iedzīvotājiem esam devušies uz esošiem vēja parkiem, lai cilvēki varētu gūt labāku priekšstatu par to, kā plānotie vēja ģeneratori tos vizuāli un no trokšņa viedokļa ietekmēs. “Mūsu vēlēšanās ir sniegt pēc iespējas reālāku priekšstatu par nākotni. Tādā veidā arī kopienas ir gatavas vairāk sadarboties. Cilvēki negrib, lai kaut kas tiktu parādīts labākā gaismā nekā patiesībā. Un tādā veidā rodas labākie risinājumi.”
“Pasūtītāji ir ļoti dažādi, taču mūsu princips vienmēr ir viens: neteikt, ka kaut kas rada pārāk lielu troksni un tāpēc to nevar būvēt, bet gan atrast nepieciešamos projekta risinājumus un iespējas mazināt ietekmi, lai mērķi būtu iespējams panākt. Mūsu pasūtītājs taču nevar neko iesākt ar informāciju, ka viss ir slikti,” nobeigumā min M. Ründva.