AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.

AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100% kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā.

SIA "Laflora " uzņēmumam piederošajā zemē ir attīstījis vēja parku SIA "Laflora Energy" sadarbībā ar Latvijas vēja enerģijas uzņēmumu SIA "Windy", kura plānotā uzstādītā jauda būs 108,8 MW, un parku veidos 16 Nordex vēja turbīnas. VES būvniecība notiks SIA "Laflora" vadībā, un to īstenos vēl viens nacionālā kapitāla vadošs uzņēmums - SIA "UPB Nams".

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 milj. EUR apmērā. Pēc parka nodošanas ekspluatācijā paredzams, ka šajā vēja parkā ik gadu tiks saražots vairāk nekā 350G Wh elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību. Projekta realizācija būs nozīmīgs zaļās enerģijas palielinājums Latvenergo ģenerācijas portfelim, mazinot Latvijas elektroenerģijas importu.

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" Latvijā līdz 2030.gadam plāno īstenot atjaunojamās enerģijas projektus ar 1,8 gigavatu (GW) jaudu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce.

Viņa norādīja, ka projekti Latvijā šobrīd ir dažādās attīstības stadijās - ir tādi, kur ir sākta būvniecība, kā arī ir projekti, par kuriem vēl notiek sākotnējā izpēte un tiek vērtēts attīstības potenciāls.

Kopējais investīciju portfelis, kas līdz 2030.gadam ir atvēlēts Latvijā atjaunojamās enerģijas projektu attīstībai, ir apmēram 700 miljoni eiro.

"Kopējais investīciju portfelis ir orientējošs lielums, jo, mainoties parku aprisēm, attiecīgi var mainīties arī investīciju portfelis," piebilda Lāce.

Viņa minēja, ka būvdarbi ir sākti Stelpes saules enerģijas parka izveidošanā Bauskas novadā. Šis parks sastāvēs no diviem atsevišķiem objektiem, kuri atrodas Bauskas novada Stelpes un Bārbeles pagastā, un kopējā jauda ir plānota 145 megavati (MW). Būvdarbu pabeigšana plānota 2025.gada rudenī.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" noslēdzis līgumus ar 12 vēja un saules elektrostaciju attīstītājiem par vairāk nekā 1100 megavatu lieljaudas atjaunīgo (AER) projektu pieslēgšanu pārvades tīklam.

Tas par vairāk nekā 150 % pārsniedz esošo Latvijā uzstādīto saules un vēja elektrostaciju jaudu*. Līdz gada beigām plānots noslēgt pieslēguma līgumus ar vēl astoņu AER elektrostaciju attīstītājiem ar kopējo jaudu 796 megavati.

"Šobrīd lielāko elektroenerģijas apjomu Latvijā veido hidroelektrostaciju saražotā enerģija, vienlaikus ir liels vēja un saules enerģijas potenciāls. Pārvades tīklā rezervēto jaudu apjoms AER projektiem ir 6 GW (gigavati), arvien vairāk tiek slēgti pieslēguma līgumi, stacijas tiek būvētas. Prognozējam, ka līdz 2025. gada beigām varētu tikt pieslēgtas vairākas saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu virs 500 megavatiem (MW). Tāpēc saules enerģijas un arī vēja enerģijas jomā Latvijā sagaidām uzrāvienu pavisam drīz," norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) uzņēmējiem, kuru darbs saistīts ar vides resursu izmantošanu, ir labi pazīstams jēdziens, bet Latvijā mazāk zināms ir ietekmes uz sabiedrību novērtējums. Vides risinājumu uzņēmums Ecosoul ir pirmais Latvijā, kas piedāvā integrēt šo novērtējumu IVN.

Vai vajadzīgs ir tikai obligātais?

Ietekmes uz sabiedrību novērtējums Latvijā nav obligāts, tomēr daļa uzņēmēju ar to saskaras sarunās ar starptautiskajām finanšu institūcijām un sadarbības partneriem. Parādās jautājums: “Kā jūs esat novērtējuši savu ietekmi uz sabiedrību?” Rezultātā tiek piedāvāts viss, kas atbilst “sabiedrības” un “ietekme” atslēgvārdiem - viena veikta aptauja, sabiedriskās apspriedes foto, pašvaldības uzrunas ieraksts. Tas pats notiek arī, kad jāaizpilda tukšumi ilgtspējas ziņojumā.

Lai izvairītos no formālās “ķeksīša pēc” pieejas, IVN jāiekļauj pielāgoti ietekmes uz sabiedrību novērtējumi. Tas saskan arī ar ilgtspējīgas attīstības trīs dimensiju modeli – vide, sabiedrība un ekonomika. Šāds līdzsvars nodrošina, ka ekonomiskā izaugsme nenotiek uz vides vai sociālās labklājības rēķina. Attīstītāju ieguvumi no ietekmes uz sabiedrību novērtējuma ir daudz uz dažādi - no projekta vērtības celšanas līdz labām kaimiņattiecībām. Daudzdzīvokļu mājās labi kaimiņi vienmēr izpalīdzēs, uzraudzīs cits cita mājokli. Savukārt, labs saules paneļu parka kaimiņš ziņos, ja saules parkā krusa sadauzījusi paneli vai tajā uzdarbojas vandāļi. Kāds labums no tā pašam kaimiņam? Viens no sociālās ietekmes novērtējuma uzdevumiem ir to noskaidrot – kādas ir vietējo kopienu iespējas, izaicinājumi un vajadzības? Vai tiešām nozares “zelta standarts” – uzdāvināt bērnu laukumu pašvaldībā – iedzīvotājiem vienmēr ir vajadzīgs? Uzņēmēji mēdz pārmest ieinteresētajām personām jeb stakeholderiem dzīvošanu mītos. Taču pašiem uzņēmējiem būtu jāatzīst, ka arī viņu pieņēmumi mēdz būt greizi.

Lai gan Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja parku projektu attīstīšanā, pērn, izmantojot šo resursu, tika segti vien 4%no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma.

Igauņi 2023. gadā, izmantojot vēju, nosedza 10% no elektrības pieprasījuma, bet lietuvieši – 21%, liecina WindEurope dati, kas skaidri parāda, ka arī kopējās uzstādītās jaudas ziņā Latvija ievērojami atpaliek no Baltijas kaimiņiem. Kamēr Latvijā vēja uzstādītā jauda pērn sasniedza vien 137 megavatus (MW), Igaunijā un Lietuvā šie cipari bija vairākas reizes lielāki jeb attiecīgi 376 un 1208 MW. Nozares pārstāvji Latvijas atpalicību skaidro ar nepietiekamo valsts iesaisti un pārāk mainīgu regulatīvo vidi.

Vējš – drošības garants

Ir vairāki iemesli, kāpēc mums būtu nepieciešams nopietni domāt par vēja enerģijas attīstīšanu, norāda Edijs Šaicāns, AS Latvenergo Ieinteresēto pušu vadītājs. “Pirmkārt, vēja elektrostaciju (VES) būvniecība ir viens no labākajiem veidiem, kā ilgtermiņā samazināt elektroenerģijas cenas. Piemēram, ja salīdzinām cenas Skandināvijā un Baltijā, ļoti labi redzam, ka bieži vien mūsu reģionā elektrība maksā pat vairākas reizes dārgāk. Tas apliecina, ka operatīvajā darbībā vēja tehnoloģijai ir ļoti zemas izmaksas un tas palīdz saglabāt arī zemas cenas. Otrkārt, vējš ļauj samazināt cenu svārstības. Diezgan droši varu apgalvot, ka šobrīd mūsu valsts enerģijas portfelis ir diezgan nesabalansēts un lielai daļai sabiedrības joprojām nav izpratnes par atjaunīgo energoresursu (AER) lomu tajā. Pēdējā laikā, kā zināms, ir attīstījušās saules jaudas, kas kaut mazliet palīdzējušas saprast, kādā veidā, imantojot AER, iespējams regulēt cenas. Respektīvi – mēs redzam, ka pa dienu, kad spīd saule, cenas iet uz leju, bet brīžos, kad saule nespīd, cenas palielinās. Es teiktu, ka šīs svārstības rada nesabalansēts enerģijas ražošanas portfelis. Šobrīd mums īsti nav citas papildinošās tehnoloģijas, piemēram, vēja, kas spētu zemas cenas nodrošināt arī vakaros un naktīs. Vēja enerģijas attīstība un tehnoloģiju salāgošana ar sauli šo problēmu atrisinātu,” domā E. Šaicāns, uzsverot, ka vēl viens aspekts, kāpēc Latvijai ir jādomā par VES būvniecību, ir enerģētiskā drošība.

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones, veicis sekmīgus tehnoloģijas testus uz atkrastes (offshore) turbīnas Skotijā.

Šis sasniegums ir vairāku gadu pētniecības, izstrādes un tehnoloģisko iterāciju rezultāts, kas nostiprina Aerones robotizētu jūras vēja turbīnu inspekciju, apkopes un remonta jomās. Līdz ar veiksmīgu testu aizvadīšanu, Aerones ir radījis tehnoloģiski un finansiāli dzīvotspējīgu risinājumu atkrastes turbīnu apkopēm, izmantojot robotus, kas sevi sekmīgi pierādījuši sauszemē.

Testu laikā Aerones testēja uzņēmuma izstrādātu, unikālu iegremdējamo vinču sistēmu, kas ļauj uzņēmuma robotiem veikt inspekcijas un remontus jūras vēja turbīnām. Šī sistēma, kas aprīkota ar iegremdējamiem enkuriem, tika speciāli izstrādāta pēdējā gada laikā, lai droši paceltu, pozicionētu un vadītu robotus sarežģītos jūras apstākļos.

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

Starptautiskās energokompānijas "Ignitis Group" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 1,088 miljardi eiro, kas ir par 21,4% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad kompānijas apgrozījums bija 1,384 miljardi eiro, liecina uzņēmuma finanšu pārskats.

Vienlaikus grupas koriģētā EBITDA šā gada sešos mēnešos sasniegusi 289,7 miljonus eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

“Uzņēmums "Ignitis Group" īsteno enerģētikas nozares pārveidi vietējā tirgū, veicinot būtiskas pārmaiņas un atbildīgi īstenojot savu mērķi izveidot 100 % zaļu un drošu enerģijas ekosistēmu. Aktīvi attīstām atjaunīgās enerģijas projektus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu klimata neitralitāti enerģētikas nozarē, kā arī sasniegtu mūsu stratēģiskos mērķus," norāda "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

"Ignitis Group" atjaunīgās enerģijas portfelis Latvijā 2024.gada sešu mēnešu periodā palielinājies no 1,3 gigavatiem (GW) līdz 1,8 GW.

Nākotnes nozīmīgākā resursa – zaļā ūdeņraža un tā produkcijas - zaļā amonjaka, e-degvielu, metanola, aviācijas degvielas, kā arī tam nepieciešamās zaļās elektroenerģijas – saules un vēja parku projektu īstenošanā plāno investēt vairāk nekā 2 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks. Viņš atzīst, ka atbilstoši Eiropas un pasaules vadošo valstu politikai, kā arī pieredzei ūdeņraža un ūdeņraža degvielu revolūcija nav zinātniskā fantastika, bet tieši ūdeņradis un no tā ražotie produkti iezīmēti kā nākotnes nozīmīgākais resurss, kura produktu ražošanā Latvija var ieņemt nozīmīgu vietu arī uz pasaules kartes, radot pilnīgi jaunu nozari Latvijā, kādas līdz šim nav bijis.

Līdz šim PURPLEGREEN mātes kompānija AKSEDO īstenojusi šādus AER projektus: lauksaimniecības biogāzes projektus Latvijā, kas ražo elektrību 5 MW apjomā un siltumu 8 MW apjomā. Horvātijā AKSEDO īstenojis koksnes koģenerācijas projektus ar elektrības jaudu 6,5 MW apjomā un siltuma jaudu 15 MW apjomā. AKSEDO komanda ir īstenojusi saules un vēja elektrostaciju projektus Latvijā, Vācijā un citur Eiropā ar kopējo jaudu, kas ievērojami pārsniedz 100 MW jaudu.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Latvenergo atklājusi jau astoņas saules elektrostacijas, lai šogad attīstītu saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 100 MW.

Stacijas atrodas izkliedēti Baltijā, to jauda ir 67,8 MW un šobrīd top vēl septiņas stacijas. Latvenergo savu staciju tīklu paplašina arī iegādājoties stacijas, tāpēc paredzams, ka plānotais 100 MW apjoms tiks pārsniegts.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030.gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā. Būtisku daļu no tā veido saules elektrostacijas (SES). Šajā, Latvenergo 85. jubilejas gadā, koncerna mērķis ir atklāt SES ar kopējo jaudu 100 MW - tās vieno kopīga SES 100 MW vizuālā identitāte.

Jaunie saules parki, kuru jauda ir no 5 līdz 15 MW, ir izkliedēti dažādos Latvijas reģionos, kā arī Igaunijā un Lietuvā, nodrošinot sabalansētu ģenerāciju. Projekta SES 100 MW ietvaros lielākie parki ir atklāti Biržos, Jēkabpils novadā un Kūsalu (Kuusalu) Igaunijā, tos papildina SES Skultē, Bauskā, Rūjienā un Rēzeknē, kā arī stacija Lietuvā Gargždos (Gargždai), un vasaras sākumā atklātā stacija Lūganūsē (Lüganuse) Igaunijā. Tādējādi kopumā jau ražošanu uzsākuši saules parki ar uzstādīto jaudu 67,8 MW no plānotajiem 100 MW. Drīzumā elektroenerģija tiks ražota arī parkos Ķegumā, Elejā, Krāslavā un Rīgā, kā arī Lietuvā Klevečkinē (Klevečkinė).

Latvenergo projekta SES 100 MW ietvaros 13.septembrī atklāta Jaunciema saules elektrostacija, kas ir lielākā Rīgā un kuras izveidē investēti aptuveni septiņi miljoni eiro.

Jaunā saules stacija ne tikai atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām, bet ir ari nozīmīgs ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un degradētas vides atjaunošanas sinerģijas piemērs.

Jaunciema saules elektrostacijas (SES) uzstādītā jauda sasniedz 13,44 MW – šī ir lielākā saules elektrostacija Rīgā, kas reāli uzsāk darbu. Prognozētais gada ražošanas apjoms ir 12 477 MWh, kas nodrošinās būtisku zaļās enerģijas apjomu elektroenerģijas tirgū. Jaunciema SES atklāšana ir kārtējais iespaidīgais Latvenergo solis stratēģijā noteikto ražošanas un ilgtspējas mērķu realizācijai, vienlaikus - Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un ilgtspējīgai nākotnei.

Jaunciema SES ir nozīmīga Rīgai ne tikai sava apjoma dēļ – tā ir izbūvēta iepriekš degradētā un piegružotā teritorijā, no iepriekš neizmantotas vietas nesot pilsētai ekonomisku labumu. Šādas teritorijas, kas iepriekš ir bijušas industriālās zonas, ir ar lielu potenciālu attīstībai. Zemes vienība, kuras platība ir 16,9 ha, pirms SES izbūves bija pamesta un aizaugusi, ar nelīdzenu reljefu dzelzceļa uzbērumu vietās. Agrāk šeit cauri gāja dzelzceļš, un teritorijā atradās pamestas betona plāksnes un būvgruži, kas aizauguši ar krūmiem. Projekta realizācijas gaitā teritorija tika rūpīgi attīrīta no gružiem, noņemti krūmi un reljefs izlīdzināts, radot tīru un sakoptu vidi, kas piemērota saules parka izveidei.

Pēdējie pāris gadi enerģētikas sektorā ir bijuši ļoti izaicinoši, taču šobrīd mēs esam uz pareizā ceļa, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Resursu cenu lēcieni bijuši milzīgi, tas tirgū radījis vietu dažādām spekulācijām, teic E.Kilings. Šo tendenci apliecina arī Nordpool dati - laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam elektroenerģijas gada vidējās cenas Baltijas reģionā svārstījušās no 33,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz pat 230,23 EUR/MWh. Iepriekš bieži kā viens no galvenajiem augsto cenu iemesliem tika minētas lielās investīcijas zaļajā enerģijā, taču šobrīd mēs varam skaidri redzēt, ka patiesībā situācija ir pretēja, norāda FILTER uzņēmumu grupas vadītājs, uzsverot, ka augstās cenas lielā mērā skaidrojamas nevis ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā, bet gan ar faktu, ka zaļo jaudu ir bijis pārāk maz. Par AER attīstību un citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12.septembrī ATTA centrā.

Veidojot valsts budžeta 2025. gada pieprasījumus, šonedēļ Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pieprasījusi 85 miljonus eiro prioritāro pasākumu īstenošanai enerģētiskās drošības jomā. Vēja enerģijas nozare atzinīgi vērtē ministrijas izvirzītās prioritātes, uzsverot, ka šis finansējums ir kritiski nozīmīgs Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai.

Zināms, ka no 2025. gada februāra Baltijas valstis plāno atslēgties no BRELL elektroapgādes loka, kā rezultātā tās kļūs pilnīgi neatkarīgas no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas piegādēm, un turpmāk pieslēgsies Eiropas energotīklam. Trīs Baltijas valstis ir vienīgās Eiropas Savienībā, kuras patlaban vēl nav pievienojušās šim tīklam.

Veidojot ciešāku energoapgādes tīkla integrāciju ar Eiropu, sistēmas izmaiņu dēļ, sinhronizācijas projekts būtiski ietekmēs kopējās elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksas. Cita starpā, ir nepieciešama papildu elektroenerģijas jaudu rezervācijas apjomu uzturēšana, kam ir būtiska ietekme uz kopējām sistēmas izmaksām. Būtiski ir šīs papildu izmaksas sadalīt taisnīgi, lai izvairītos no pārāk lielas finansiālās slodzes uz enerģijas ražotājiem, kas varētu samazināt investīcijas šajā sektorā un palēnināt atjaunojamās enerģijas projektu ieviešanu.

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 13 miljonu eiro apmērā saules enerģijas parku būvniecībai Latvijā.

Projektu īsteno Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs SIA “Evecon” kopā ar Zviedrijas investīciju pārvaldītāju “Niam Infrastructure”. Projekta ietvaros paredzēts izveidot 11 saules parkus ar kopējo jaudu 110 MW, sniedzot būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas jomā Latvijā un Baltijas reģionā.

Projekta pirmajā kārtā jau tiek būvēti seši jauni saules enerģijas parki ar aptuveno jaudu 40 MWp, un tie tiks nodoti ekspluatācijā 2025. gada martā. Plānots, ka projekta otrā kārta – piecu papildu parku būvniecība – tiks uzsākta līdz 2024. gada beigām. Ātrai ģenerējošo jaudu ieviešanai ir būtiska nozīme energosistēmas drošībai, atvienojoties no BRELL elektroenerģijas tīkla.

Latvijai un visai Eiropas Savienībai ir ļoti ambiciozi plāni pārejai uz zaļo enerģētiku, taču šodien, 2024. gada septembrī, ir skaidrs, ka Latvija (un droši vien ne tikai) šos ambiciozos plānus līdz 2030. gadam, visticamāk, realizēt nespēs.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzina PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks. "Kāpēc? Latvijas gadījumā tam noteikti būs vismaz divi iemesli — garā, sarežģītā birokrātiskā procedūra, līdz projekts nonāk būvniecības stadijā, jo īpaši vēja parku kontekstā, naudas trūkums, citiem vārdiem, potenciālo investoru un šo zaļo atjaunojamo energoresursu finansētāju nogaidošā pozīcija, jo būtībā nevienam nav īsti skaidrs nākotnes attīstības scenārijs. Protams, ir ideālais — vēlamais attīstības scenārijs, taču neviens nekādas garantijas par tā īstenošanos sniegt nevar. Manā skatījumā galvenais varbūt nav šos mērķus 100 % izpildīt, bet mērķtiecīgi iet uz tiem un vismaz tuvināties," uzskata V.Kaktinieks.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Modernizējot komerctelpu segmentu, “Nordspace” Latvijā investē teju 20 miljonus eiro jauna koncepta biznesa parku attīstībā.

Uzsākot Latvijā attīstīt kompaktu platību biznesa parkus, mūsdienīga, daudzfunkcionāla un ērta uzņēmējdarbības vide kļūst pieejamāka arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sekmē kopējo reģiona attīstību.

Pirmos divus “Nordspace” parkus plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām. Parkos paredzēts izveidot 96 kompaktu platību, funkcionāli daudzpusīgu telpu biznesam. Pirmie divi parki ar kopējo platību 5 500 m2 atradīsies Jūrkalnes ielā Rīgā un Jūrmalas ielā Piņķos.

“Nordspace” parkos būs pieejamas kompaktas telpas 44 līdz 102 m² platībā, apvienojot noliktavu, biroju un mazās ražošanas vai tirdzniecības funkcijas. Funkcionāli daudzpusīgās telpas jeb “boksi” būs pielāgojami dažādu biznesu vai hobiju vajadzībām. Galvenā parku unikalitāte ir telpu kompaktās platības, viedo ēku iespējas, augstie drošības standarti un ērta administrēšana.

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Turpinot ilgtermiņa sadarbību, Luminor banka šogad piešķīrusi papildu 850 tūkstošu eiro ražošanas un metālapstrādes uzņēmumam Weld (Industrial Holding grupas uzņēmums), kopējam uzņēmuma finansējumam kopš 2019. gada sasniedzot jau teju 4,6 miljonus eiro.

Finansējumu uzņēmums izmantos ražošanas ēkas rekonstrukcijai, turpinot ēkas uzlabošanas darbus, tostarp izbūvējot saules paneļu parku “zaļākai” darbībai.

Uzņēmums Weld 2019. gadā Daugavpilī iegādājās degradētu ēku, kas savulaik bijusi ķīmiskās šķiedras rūpnīca un lielākā rūpnīca pilsētā. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ēku renovējis un uzlabojis, un šobrīd tur izvietota mūsdienīga un ilgtspējīga metālapstrādes ražotne. Tādējādi pilsētā ne tikai sakārtota degradēta teritorija, bet radīta videi draudzīga un “zaļa” ēka – pateicoties uz jumta izvietotajam saules paneļu parkam, ražotne nepatērē papildu enerģiju, jo tai pietiek ar pašražoto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja ierosinājumu liegt Ķīnas un citu valstu, kas apdraud nacionālo drošību, kompānijām piekļūt saules un vēja parku, kā arī akumulatoru ar vairāk nekā 100 kilovatu (kW) jaudu kontroles sistēmām un to attālinātai kontrolei.

Enerģētikas ministrijas izstrādātie grozījumi Elektrības likumā vēl jāapstiprina parlamentā. Ja tie tiks pieņemti, grozījumi spēkā stāsies 2025.gada 1.maijā.

"Mūsu mērķis ir samazināt riskus un apdraudējumu sistēmas uzticamai darbībai un stabilitātei un izvairīties no situācijas, kad aprīkojuma ražotāji no naidīgām valstīm var tikt izmantoti, lai vienlaicīgi atslēgtu elektrības ģeneratoru grupu vai citu pakalpojumu sniedzējus, traucējot sistēmas stabilitāti vai to pilnībā pārraujot," trešdien paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Kā informēja ministrijā, Lietuvā pašlaik ir vairāk nekā 1000 saules un vēja parku, kuru jauda pārsniedz 100 kW, ir arī vairāki akumulatori ar tādu jaudu, kā arī daļai no tiem kontroles sistēmas ir ražotas Ķīnā un tiek attālināti kontrolētas.