Nekustamo īpašumu uzņēmumi nepārtraukti vēstī par dzīvokļu cenu samazināšanos, taču, neskatoties uz krītošajām cenām, Latvijā joprojām ir ļoti maz tādu, kas, gūstot legālus ienākumus, spēj tikt pie sava mājokļa, raksta Latvijas Avīze.
Ļaudis labprāt iegādātos mājokli, taču tūkstošiem cilvēku, kuriem tie ir vajadzīgi nevis spekulācijām, bet dzīvošanai nevar tos nopirkt.
Dzīvokļu tirgotāji atzīst, ka pirms 30 vai 40 gadiem Rīgā uzcelto dzīvokļu cenas joprojām ir pārspīlēti augstas. Tā kā būtībā jebkurš lietots dzīvoklis Rīgā maksā ap 1 000 latiem par kvadrātmetru, pērkot jebkādu labiekārtotu ap 60 kvadrātmetriem lielu dzīvokli, pircējam jārēķinās ar vismaz 60 000 latu izdevumiem.
Pēc tirgus lietpratēju domām galvenais iemesls tam, ka par spīti cenu kritumam darījumu skaits samazinās ir dzīvokļu cenas neatbilstība lielākās iedzīvotāju daļas reālajiem ienākumiem.
Nekustamo īpašumu uzņēmuma BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere skaidro, ka bijuši dažādi mēģinājumi izpētīt, kādas ir cilvēku iespējas nopirkt dzīvokli. Daži dzīvokļa kvadrātmetra cenu dala ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)oficiāli aprēķināto vidējo atalgojumu pēc nodokļu nomaksas. Piemēram, 2005. gada martā Rīgā viens dzīvokļa kvadrātmetrs maksāja vidēji 548 latiem. Tā iegādei cilvēkam bija vajadzīgas 2.9 mēnešalgas (780 : 275=2,84). Tāpat par kvadrātmetru bija jāmaksā 2008. gada maijā, kad Rīgā viens dzīvokļa kvadrātmetrs maksāja vidēji 970 latiem, bet CSP rēķinātais oficiālais vidējais atalgojums pēc nodokļu nomaksas bija 482 lati (1380: 482=2,86). Šādi aprēķini var dot maldīgu priekšstatu par cilvēku spējām maksāt. Tā kā lielākā daļa cilvēku pērk dzīvokļus, izmantojot banku kredītus, izdevumiem, pirmkārt, jāpierēķina banku noteiktie kredītu procenti. Otrkārt, cilvēks pērk nevis vienu, bet 60 kvadrātmetrus, norāda L. Zommere.
BaltHaus pārstāve uzskata, ka dzīvokļa pieejamības rādītāji ir ticamāki, ja tiek ņemts vērā algu pieaugums, inflācija un kredīta procentu likmes ietekme.
Pēc BaltHaus rēķiniem 2005. gada martā 60 kvadrātmetru liels dzīvoklis tirgū maksāja vidēji 46 800 eiro, mēneša procentu maksājums – 187 eiro. Lai nopirktu šo dzīvokli, ģimene krātu aptuveni 11 gadus. Jauna, ar pilnīgi pabeigtu apdari tādas pašas platības dzīvokļa iegādei ģimenei būtu nepieciešami 20 gadi. Bet kopš 2005. gada, cēļoties dzīvokļu cenām un banku procentiem, stāvoklis pasliktinājās - trijos gados cenu inflācija sasniedza 34 procentus.
Biznesa informācijas centrā Jaunie projekti apliecina, ka šā gada jūlijā Rīgas jaunbūvēs dzīvokļi ar pilnīgi pabeigtu apdari maksāja vidēji 1 500 Ls par kvadrātmetru – gandrīz divas reizes dārgāk nekā padomju sēriju dzīvokļi.
Nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio Ogres nodaļas vadītāja Ieva Korne gan stāsta, ka Ogrē jaunie dzīvokļi ar pabeigtu apdari maksā vien aptuveni par 300 latiem kvadrātmetrā dārgāk nekā dzīvokļi padomju laika namos. Bet jaunie ir lielāki nekā padomju laikā celtie. Pērkot jaunu dzīvokli, pircējam vajadzēs krietni lielāku summu nekā pērkot vecu. Lai nopirktu jaunu dzīvokli ar pilnīgi pabeigtu telpu apdari, ģimenei, kurā ir divi pelnītāji, nauda jākrāj aptuveni divas reizes ilgāk nekā kādam lietotam padomju laika dzīvoklim.
L. Zommere uzskata, ka vienīgais veids, kā palielināt cilvēku iespējas nopirkt dzīvokļus, – jāsamazina cenas. Lai sasniegtu 2005. gada rādītājus, padomju laika sēriju dzīvokļiem Rīgā vajadzētu maksāt ap 700 latiem par kvadrātmetru, jaunu dzīvokļu ar pilnīgi pabeigtu apdari cenām vajadzētu būt ap 1 089 latiem par kvadrātmetru, bet ar tā saukto balto apdari ap 843 latiem par kvadrātmetru.
Taču ir arī citi iemesli, kāpēc cilvēki nespēj nopirkt sev dzīvokli. AS Parex banka kredītu produktu nodaļas vadītāja Zanda Ķire skaidro, ka pašlaik padomju laika dzīvokļa iegādei banka izsniedz hipotekāro kredītu līdz 75% apmērā no tā vērtības. Tas nozīmē, ka 25% jeb atlikusī summa pircējam jāsakrāj vai kaut kur jāsadabū pašam. Ja Rīgas mikrorajonā padomju laiku dzīvoklis maksā minētos 60 000 latus, tad viņam uzreiz jānoliek galdā 15 000 latu.
Daudziem tāpēc nav nekādu iespēju aizņemties naudu bankā, ieķīlājot iegādāto dzīvokli. Cilvēki nav droši, vai turpmāko 20 gadu laikā, kamēr atmaksās bankai kredītu, viņiem būs pastāvīgs darbs un ienākumi.
Uzņēmuma InReal direktore Ilze Lontona norāda, ka šī gada augustā, salīdiznot ar jūliju, Rīgas mikrorajonos padomju laika dzīvokļu cenas vidēji samazinājušās par 2% līdz 1 225 eiro par kvadrātmetru.
Uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš lēš, ka pagājušajā mēnesī Rīgas mikrorajonos vidējā dzīvokļu cena nokritusies par 2.8% līdz 1 255 eiro par kvadrātmetru.
Uzņēmuma Ober Haus dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Aija Klauža rēķina, ka, salīdzinot ar jūliju, augustā cenu kritums esot bijis 4.5 procenti. Augustā labiekārtotu vienas un divu istabu dzīvokļu vidējā cena bija 1 259 eiro par kvadrātmetru, bet triju istabu dzīvokļiem – 1182 eiro par kvadrātmetru. Labiekārtotu triju istabu un lielāku dzīvokļu cenu kritums augustā, salīdzinot ar jūliju, bijis vislielākais – 5.7% jeb par 3 000 līdz 4 000 eiro mazāk, nekā šādi dzīvokļi maksāja jūlijā.