Rīgai tuvākajās pilsētās dzīvokļu cenas nav mainījušās Jelgavā un Ogrē, savukārt Jūrmalā, Kauguros, un Salaspilī tās ir mazliet palielinājušās.

Tas izriet no kompānijas Arco Real Estate 2009. gada decembra dzīvokļu tirgus apskata.

Kompānija ziņo, ka mēneša laikā (decembris pret novembri) sērijveida dzīvokļu vidējā cena Kauguros ir palielinājusies par 1 %. Tāds pats pieaugums bijis dzīvokļu cenām Salaspilī.

Pašlaik Kauguros dzīvokli var iegādāties vidēji par 419 eiro/m2. Salīdzinot 2009.gada decembra cenu ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 48 % zemāka. Dārgākie Kauguros ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu projektu mājas.

Salaspilī vidējā cena decembrī bijusi 414 eiro/m², un, salīdzinot ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 53 % zemākas. Dārgākie Salaspilī bija 103.sērijas ēku dzīvokļi. Savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Rīgai tuvākajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir Jelgavā, dārgākie — Salaspilī.

Arco Real Estate septembra sērijveida dzīvokļu tirgus pārskata dati liecina, ka Kauguros, Jelgavā, Salaspilī un Ogrē vidējās cenas septembrī nav mainījušās vai ir nedaudz samazinājušās.

Salaspilī un Ogrē dzīvokļu cenas septembrī īpaši nav mainījušās. Salaspilī dzīvoklis vidēji maksājot 414 eiro/m2, bet Ogrē — 392 eiro/m2. Kopš gada sākuma cenas Salaspilī ir samazinājušās vidēji par 53.7 %, bet Ogrē — par 54.5 %. Šajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir atrodami Hruščova laika mājās, bet dārgākie — 103. sērijas ēkās.

Jelgavā joprojām vērojams vislielākais cenu kritums, informē Arco Real Estate. Septembrī cenas ir samazinājušās vidēji par 3.4%, bet, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, tās ir par 59 % zemākas. Šobrīd dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 302 eiro/m². Dārgākie tur bijuši mājokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Ārpus Rīgas straujā sērijveida dzīvokļu cenas šā gada jūlijā ir samazinājušās Jelgavā, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas 2009.gada jūlijā ar vidējām cenām 2009. gada jūnijā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 5.4 %, bet salīdzinot ar šā gada sākumu, tās ir par 55.3 % zemākas. Jūlijā sērijveida dzīvokļi Jelgavā vidēji maksāja 327 eiro/m². Dārgākie Jelgavā bija 104. sērijas dzīvokļi, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kompānija ziņo, ka, mēneša laikā Kauguros tās ir samazinājušās par 1 %. Šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļu cena tur ir 406 eiro/m2. Kopš šā gada sākuma cena ir samazinājusies par 50 %. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

No Rīgai tuvējām pilsētām sērijveida dzīvokļu vidējā cena šā gada februārī ir samazinājusies Jūrmalā, Kauguros, bet citur tā ir nedaudz palielinājusies, rēķina kompānija Arco Real Estate.

Kauguros mēneša laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena ir samazinājusies par 1 %, un šobrīd tā ir 425 eiro/m2. Salīdzinot 2010.gada februāra cenu ar vidējo cenu, kāda ir bijusi 2009.gada sākumā, tās ir par 47% zemāka. Dārgākie dzīvokļi Kauguros ir 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Jelgavā februārī kompānija konstatējusi vidējās dzīvokļu cenas palielināšanos par 3 %. Šajā pilsētā neliels cenu pieaugums vērojams jau otro mēnesi. Pašlaik tur sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 314 eiro/m2. Salīdzinot šo cenu ar līmeni, kāds bijis pagājušā gada pašā sākumā, tā ir par 57 % zemāka. Dārgākie Jelgavā bija dzīvokļi 104.sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi — Hruščova laika mājās.

Pēdējā mēneša laikā sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā nav mainījusies, turpretī Rīgai tuvākajās pilsētās, tā ir nedaudz samazinājusies, šādu informāciju apkopojusi kompānija Arco Real Estate.

Tā rēķina, ka Rīgā pašlaik sērijveida dzīvokļi maksā 614 eiro/m2. Cena ir nedaudz palielinājusies Bolderājā – par 0,3% un Ziepniekkalnā – par 0,2%, bet samazinājusies Juglā – par 1%. Dārgākie dzīvokļi bijuši Teikā – vidējā cena tur bija 730 eiro/m2, kam seko Zolitūde – 682 eiro/m2. Lētākie dzīvokļi bija Bolderājā – 516 eiro/m2.

Dārgākie dzīvokļi bija 119. sērijas un 104. sērijas mājās – divu istabu dzīvokļi šādās ēkās maksā no 32 līdz 41 tūkst. eiro atkarībā no mikrorajona. Lētākie dzīvokļi bijuši t.s. lietuviešu projekta mājas, kur divu istabu dzīvokļu cenas svārstījās no 24 līdz 31 tūkst. eiro, kā arī Hruščova laika mājas – 22 – 31 tūkst. eiro.

Rīgai tuvākajās pilsētās šā gada martā sērijveida dzīvokļu cenas ir nedaudz palielinājušās, izņēmums ir Ogre, kur vidējā cena ir samazinājusies, izriet no Arco Real Estate pārskata.

Salīdzinot vidējā dzīvokļu cena 2010.gada martā un februārī, Ogrē tā ir nedaudz samazinājušās —par 1,8%. Martā tā ir bijusi 389 eiro/m². Salīdzinot vidējo cenu šā gada martā ar cenu 2009.gada sākumā, tās ir par 54,5% zemākas. Dārgākie dzīvokļi Ogrē bija 103. sērijas un 602. sērijas mājās, bet lētākie — Hruščova laikā celtajās mājas.

Kauguros Jūrmalā gada martā vidējā cena ir palielinājusies par 1,3 %, salīdzinot ar februāri, un bijusi 430 eiro/m2, rēķina Arco Real Estate. Salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, tā ir par 47 % zemāka. Arī Kauguros dārgāki dzīvokļi bijuši 103. sērijas ēkās, bet lētākie — Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Sērijveida dzīvokļu cenas šā gada janvārī nedaudz ir palielinājušās arī Rīgai tuvākajās pilsētās, ziņo Arco Real Estate.

Pēc kompānijas datiem, Jūrmalā, Kauguros, šobrīd vidējā dzīvokļu cena ir 429 eiro/m2, un tas ir par 2 % vairāk nekā pagājušajā mēnesī. Savukārt salīdzinot šā gada janvāra vidējo cenu ar 2009. gada janvāra cenu, tā ir par 47 % zemāka. Dārgāki Kauguros ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie — Hruščova laika un t.s. mazģimeņu projektu mājās.

Jelgavā vidējā dzīvokļu cena šā gada janvārī ir palielinājusies par 4 % un bija 304 eiro/m2. Salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, tā ir par 59 % zemāka. Jelgavā iecienītāki un dārgāki dzīvokļi ir 104. sērijas ēkās, bet lētākie — Hruščova laika mājās

Sērijveida dzīvokļu cenas ir pakāpušās arī Salaspilī un Ogrē — attiecīgi par 5 % un 2 %. Pašlaik Salaspilī mājokļi ir nopērkami vidēji par 433 eiro/m2, bet Ogrē — par 392 eiro/m2. Arī šajās pilsētās dārgākie dzīvokļi ir 103. sērijas ēkās, bet lētākie — Hruščova laikā būvētajās ēkās. Salīdzinot ar 2009. gada janvārī, Salaspilī pašreizējā vidējā cena ir par 51 % zemāka, bet Ogrē — par 55 % zemāka, informē Arco Real Estate.

Rīgai tuvākajās pilsētās vidējā dzīvokļu cena ir 300 – 500 eiro/m2 robežās. Dārgāki dzīvokļi ir tuvākajā Salaspilī, bet lētāk dzīvokļus var iegādāties Jelgavā, izriet no Arco Real Estate šā gada februāra tirgus pārskata.

Pēc kompānijas aprēķiniem, 2011.gada februārī Kauguros cenas ir nedaudz pazeminājušās – vidēji par 1,3%. Vidējā cena bijusi 442 eiro/m². 2010.gadā laikā dzīvokļi Kauguros sadārdzinājušies par 7%. Iecienītākie un salīdzinoši dārgāk maksā dzīvokļi 103.sērijas mājās, savukārt lētākie dzīvokļi ir Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu projekta mājas. Salīdzinot ar 2009.gadu, darījumu skaits ar dzīvokļiem Kauguros 2010.gadā nedaudz palielinājās.

Jelgavā dzīvokļu cenas 2011.gada februārī nav mainījušās. Gada sākumā aktivitāte dzīvokļu tirgū tur joprojām ir zema. Februārī dzīvokļi vidēji maksājuši 334 eiro/m². Arī Jelgavā līdzīgi kā Rīgā vairāk pieprasīti ir dzīvokļi ar kvalitatīvu apdari centra rajonā.

Rīgai tuvējās pilsētās sērijveida dzīvokļu cena tikpat kā nav mainījusies. Nedaudz tā ir pazeminājusies Kauguros, bet pieaugusi – Ogrē, ir aprēķinājusi kompānija Arco Real Estate.

Kauguros vidējā cena ir nedaudz pazeminājusies – par 0,4%. Novembrī tā bijusi 458 eiro/m². Salīdzinot ar gada sākumu tā ir par 8% augstāka. Visdārgākie Kauguros ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Līdzīgi kā Rīgā, arī Jelgavā kompānija nav novērojusi nekādas cenu izmaiņas. Jelgavā tirgus aktivitāte pēdējo mēnešu laikā nav mainījusies un saglabājusies ir zema. Kopš gada sākuma tomēr vidējā cenā ir pakāpusies par 16%, un tagad dzīvoklī Jelgavā vidēji maksā 346 eiro/m². Arī Jelgavā līdzīgi kā Rīgā visvairāk pieprasīti ir dzīvokļi centra rajonā ar kvalitatīvu telpu apdari.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Jauno projektu tirgū no piedāvājuma ir izzuduši vislētākie dzīvokļi par 750 – 900 eiro/m2, un pašlaik par salīdzinoši lētiem tiekot uzskatīti mājokļi par 1000 – 1200 eiro/m2.

Par to savā novembra tirgus apskatā informē kompānija Nira fonds. Vasarā un rudens sākumā attīstītāji bija spiesti pazemināt cenas, lai atdzīvinātu tirgu, nodrošinātu sev vismaz kaut kādu naudas plūsmu un tādējādi samazinātu spriedzi attiecībās ar bankām. Tas nesis augļus, – un darījumi atsākās.

Taču rezultātā dzīvokļu cenas tā saucamās ekonomiskās klases jauno projektu tirgū ir būtiski mainījušās. Rudens sākumā piedāvājumā bija atrodami mājokļi par 750-900 eiro/m2 (dzīvokļi ar pilnu apdari), bet novembra beigās šādi dzīvokļi no piedāvājuma bija jau pilnībā izzuduši.

Šā gada septembrī Rīgai tuvākajās pilsētās straujāk dzīvokļu cenas ir palielinājušās Salaspilī, bet mazāk – Ogrē, izriet no Arco Real Estate apkopotajiem datiem.

Lai arī Rīgā cenu pieaugums ir samazinājies līdz minimumam, Salaspilī cenu pieauguma temps nemazinoties. Ogrē 2010.gada laikā cenas ir svārstīgas un vērojams gan pieaugums, gan kritums. Salaspilī septembrī vidējā dzīvokļu cena palielinājusies par 1,8 % un bija 519 eiro/m2, savukārt Ogrē tā pakāpusies par 0,5 % un bija 429 eiro/m2, – tādus datus sniedz kompānija.

Salīdzinot 2010. gada septembra vidējo cenu Salaspilī ar šā gada sākuma līmeni, tā ir par 24% augstākas, bet Ogrē kopš šā gada janvāra cena ir pakāpusies par 10 %.

Dārgākie Ogrē ir dzīvokļi 103.sērijas un 602.sērijas mājās, bet lētākie savukārt bija Hruščova laikā celtajās mājas.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Rīgai tuvējās pilsētās šā gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas ir palielinājušās vidēji par 1 – 3 %, rēķina kompānija Arco Real Estate.

Kauguros cena palielinājusies vidēji par 2%. Vidējā cena maijā tur bija 447 eiro/m². Kopš gada sākuma tā ir palielinājusies par 5%. Dārgākie Kauguros ir 103. sērijas dzīvokļi, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Jelgava un Ogrē dzīvokļu cena tipveida mājās palielinājusies pavisam nedaudz – par 1%. Pašlaik Jelgavā dzīvokļus vidēji var nopirkt par 340 eiro/m2. Kompānija rēķina, ka vidējā cena kopš šā gada sākuma tur ir palielinājusies par 15 %. Ogrē šobrīd vidējais cenu līmenis ir 408 eiro/m2. Vidējā cena šā gada piecos mēnešos ir palielinājusies par 4 %.

Rīgā pašlaik visdārgākie ir 1 istabas dzīvokļi, savukārt dārgākais mikrorajons arvien ir Teika, bet iecienītākā un dārgākā ir 119. sērija ēka.

Tas izriet no Arco Real Estate 2009. gada oktobra dzīvokļu tirgus pārskata.

Kompānijas apskatītajos mikrorajonos oktobrī vidējā 1 istabas dzīvokļa cena bija 517 eiro/m², un tā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenu, ir pieaugusi par 3.82%, 2 istabu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 496 eiro/m², un tā mēneša laikā ir palielinājusies par 2.27%, 3 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 478 eiro/m², salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenām, tā palikusi bez izmaiņām, bet 4 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 471 eiro/m², un tā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 1.67%.

Salīdzinot dzīvokļu vidējās cenas oktobrī un septembrī, lielākais cenu pieaugums bija novērojams Vecmīlgrāvī (2.5%), Imantā (2.3%), kā arī Mežciemā (2.2%) un Zolitūdē (2.2%). Savukārt cenu samazinājums bija fiksēts Bolderājā (1.3%) un Ziepniekkalnā (0.1%). Tomēr kopumā ņemot, Rīgā cenas oktobra mēneša laikā nav būtiski mainījušās.

Rīgai tuvējās pilsētās šā gada jūlijā dzīvokļu cenas nav mainījušās Jelgavā, bet pieaugušas Salaspilī, izriet no Arco Real Estate apkopotās informācijas.

Kauguros sērijveida dzīvokļu vidējā cena pēdējā mēneša laikā ir palielinājusies par 0,7 %, un šobrīd tā ir 447 eiro/m2. Kopš šā gada sākuma vidējā cena ir palielinājusies par 5 %. Dārgākie tur ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi – Hruščova laika mājās un mazģimeņu projekta mājas.

Salīdzinot vidējo cenu šā gada jūlija un jūnijā, Jelgavā tā nav mainījusies. Jūlija iepriekš novērotais cenu pieaugums apstājies. Vidējā cena 2010. gada jūlijā bija 342 eiro/m2, un tas ir par 15 % vairāk nekā šā gada sākumā, rēķina Arco Real Estate. Jelgavā līdzīgi kā Rīgā vairāk tiek pieprasīti dzīvokļi centra rajonā ar kvalitatīvu telpu apdari.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Šā gada aprīlī sērijveida dzīvokļu tirgū Rīgā novērotas cenu izmaiņas – tās nedaudz samazinājās – vidēji par 0.7%, ziņo Arco Real Estate.

2011.gada pirmajos četros mēnešos vidējā sērijveida dzīvokļa cena Rīgā ir samazinājusies par 2%. Vēl vairāk dzīvokļu vidējā cena ir «noliesējusi» Rīgai tuvākajās pilsētās.

Pēc šīs kompānijas aprēķiniem, vidējā sērijveida dzīvokļu cena aprīlī noslīdējusi zem 600 eiro/m² un bija 597 eiro/m². Kopš gada sākuma lielāks cenu samazinājums Rīgā bija Zolitūdē – par 4,9%. Savukārt visniecīgākais cenu kritums novērots Teikā, kur cenas samazinājušās vien par 0,8%. Teikā joprojām ir dārgākie tipveida dzīvokļi (719 eiro/m2). Tai seko Zolitūde, kur kvadrātmetra vidējā cena pazeminājusies līdz 656 eiro. Zemākā vidējā cena bija Bolderājā – 504 eiro/m2.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".