Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Kopš šā gada sākuma ārpus Rīgas straujāk ir kritušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā — teju uz pusi, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām martā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 8 %, bet, salīdzinot aprīļa cenas ar 2009. gada sākumu, tās ir par 49 % zemākas. Vidēji dzīvokļi Jelgavā aprīlī maksājuši 377 eiro/m². Dārgākie Jelgavā tāpat kā galvaspilsētā bija dzīvokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām šā gada martā, Kauguros tās ir samazinājušās par 8 %, sasniedzot 472 eiro/m². Salīdzinot ar 2009. gada sākumā fiksētajām vidējām cenām, tās ir par 42 % zemākas. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu māju projektos.

Visu veidu gaļas iepirkuma cenas šī gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu samazinājušās no 3 līdz 9%.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Cūku liemeņu vidējās iepirkuma cenas samazinājušās par 4% un atgriezušās 2006.gada līmenī. Buļļu liemeņu vidējās iepirkuma cenas samazinājušās par 7% un sasniegušas zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā, bet 2009.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2008.gada oktobrī cenas samazinājušās par 19%. Savukārt govju un teļu liemeņu cenas šī gada pirmajos trijos ceturkšņos samazinājušās attiecīgi par 3% un 7%. Broileru vidējās iepirkuma cenas pirmajos trīs ceturkšņos samazinājušās par 9%, bet 2009.gada oktobrī, salīdzinājumā ar 2008.gada oktobri, samazinājušās par 9%.

Cenas gaļai un gaļas izstrādājumiem Rīgas veikalos ir samazinājušās gandrīz visiem produktiem, bet visvairāk svaigai gaļai un pusžāvētai desai. Izņēmums ir vārītā desa (doktordesa), kurai cenas ir pat kāpušas par 14%.

Kopš šā gada janvāra visvairāk cenas samazinājušās pienam un piena produktiem un cenu kritums joprojām turpinās.

Šī gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Rīgas veikalos par 2% cenas samazinājušās jogurtam, par 3% pilnpienam, par 4% skābajam krējumam, par 6% biezpienam un par 8% sviestam.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre informē, ka liellopu gaļas filejai cenas samazinājušās par 10%, cūkgaļai un vistas gaļai cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī, savukārt vārītai desai tās pieaugušas par 9%. Maizes un miltu cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Kopš šī gada janvāra visstraujāk veikalos ir samazinājušās piena un piena produktu cenas – par 8 - 33%, gaļas cenas samazinājušās par 9 - 28%, bet maizes cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Rīgai tuvākajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir Jelgavā, dārgākie — Salaspilī.

Arco Real Estate septembra sērijveida dzīvokļu tirgus pārskata dati liecina, ka Kauguros, Jelgavā, Salaspilī un Ogrē vidējās cenas septembrī nav mainījušās vai ir nedaudz samazinājušās.

Salaspilī un Ogrē dzīvokļu cenas septembrī īpaši nav mainījušās. Salaspilī dzīvoklis vidēji maksājot 414 eiro/m2, bet Ogrē — 392 eiro/m2. Kopš gada sākuma cenas Salaspilī ir samazinājušās vidēji par 53.7 %, bet Ogrē — par 54.5 %. Šajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir atrodami Hruščova laika mājās, bet dārgākie — 103. sērijas ēkās.

Jelgavā joprojām vērojams vislielākais cenu kritums, informē Arco Real Estate. Septembrī cenas ir samazinājušās vidēji par 3.4%, bet, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, tās ir par 59 % zemākas. Šobrīd dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 302 eiro/m². Dārgākie tur bijuši mājokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Ogrē un Jelgavā dzīvokļu cena noslīdējusi zem 400 eiro/m2, liecina Arco Real Estate apkopotie dati.

Salīdzinot vidējo cenu 2009. gada augustā ar vidējo cenu šā gada jūlijā, Jelgavā joprojām vērojams vislielākais kritums, ziņo kompānija. Cenas ir samazinājušās vidēji par 5%, savukārt kopš gada sākuma tās ir samazinājušās par 57.6%. Pašlaik dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 312 eiro/m². Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas ēku dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Pašreiz gan nevarot runāt par stabilām tirgus tendencēm — piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas Jelgavā ir ļoti izkliedētas. Līdzās dzīvokļiem, kas joprojām tiek piedāvāti par augstām cenām ir atsevišķi objekti, kas ir ar divreiz lētāki par vidējo cenu.

Ogrē pēdējā mēneša laikā vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies par 0.6 %, bet, salīdzinot ar gada sākuma vidējiem rādītājiem, tā ir par 54.5 % zemāka. Pašlaik Ogrē vidējā sērijveida dzīvokļa cena ir 392 eiro/m2. Dārgākie Ogrē ir 103. sērijas un 602. sērijas ēku dzīvokļi, bet vislētākie savukārt ir dzīvokļi Hruščova laikā celtajās mājās.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Baznīcas tornim, labiekārtotiem Lielupes un Driksas krastiem ar promenādēm un gājēju tiltu, kā arī atpūtas zonai Pasta salā nākotnē jākļūst par Jelgavas vizītkarti

Pilsētvides un publiskās ārtelpas sakārtošana Jelgavā ir viena no pēdējo gadu prioritātēm, kas uzsvērta arī pilsētas attīstības plānos. Jelgava tiecas kļūt atpazīstama un cenšas radīt jaunu pilsētas vizītkarti tās vietā, kas neatgriezeniski pazaudēta vēl II Pasaules kara laikā. Šobrīd Jelgavā jau ir pabeigti un vēl tiek realizēti vairāki vērienīgi pilsētvides projekti, kam jāveido jauno pilsētas tēlu.

Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte uzsver, ka pēdējo gadu aktivitātes pilsētā varējušas notikt, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam. Aktivitātes “Nacionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros kopumā Jelgavas pašvaldībai projektu īstenošanai pilsētvides konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai maksimāli pieejamās ERAF attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros jau ir atbalstīti pieci projekti, kopējā noslēgto līgumu summa sasniedz 19,9 miljonus latu, no tiem 15,9 miljonus finansē ERAF, pārējo summu veido Jelgavas pašvaldības un valsts finansējums.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Foto: pixabay.com

Lursoft izveidotais straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 saraksts liecina, ka 2019. gadā 80 no 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem ir ar 100% Latvijas pamatkapitālu.

Dienas Bizness saviem lasītājiem piedāvā detalizētāk iepazīties ar statistikas datiem par 60 straujāk augošajiem Latvijas uzņēmumiem 2019. gadā.

Kļūst vecāki

Straujāk augošo uzņēmumu sarakstā ir ne tikai jaunie uzņēmumi. Lursoft izpētījis, ka pakāpeniski pieaug straujāk augošo uzņēmumu sarakstos iekļuvušo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017. gadā straujāk augošo uzņēmumu vidējais vecums bija 6 gadi, tad jaunākajā sarakstā esošie uzņēmumi ir vidēji 9 gadus veci. Desmitā daļa no visiem strauji augošajiem ir reģistrēti pirms 2000. gada, kas pierāda, ka uzņēmumi ar ilgāku darba pieredzi aizvien spēj uzrādīt gana ievērojamu izaugsmi un konkurēt ar nesen reģistrētiem uzņēmumiem.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/26/2a2d23da-1139-4c68-b935-da03b1bcfb82.jpg

Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste

Aprīļa dati par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā nav nesuši pārsteigumus, joprojām skaidri iezīmējot deflācijas tendenci. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, cenas turpināja pazemināties un aprīlis bija jau sestais mēnesis pēc kārtas, kad cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājušās. Aprīlī ražotāju cenu kritums Latvijā bijis straujāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur mēneša laikā cenas pazeminājušās attiecīgi par 0.2% un 0.3%, kamēr Latvijā fiksēts 0.9% kritums, apstiprinot, ka ekonomikas lejupslīde un deflācijas procesi šeit ir spēcīgāki. Gada laikā ražotāju cenas Latvijā samazinājušās par 2.6%, kamēr Igaunijā tās nav mainījušās, bet Lietuvā kritušās par 13.4% - galvenokārt saistībā ar naftas produktu cenu straujo kritumu pasaules tirgū.

Jelgavā rosīgu atmosfēru rada ielu seguma rekonstrukcija, kas turpināsies arī pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pārmaiņas pilsētas ainavā ienesis pērn atklātais gājēju tilts, kas nosaukts vēsturiskajā Jelgavas vārdā - par Mītavas tiltu. Moderno tiltu, kura būvniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 latu, par Jelgavas izaugsmes simbolu dēvē pilsētas vadības pārstāvji, bet kritizē viņu oponenti, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, norāda laikraksts.

Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai esot izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienākot arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams esot fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.

Metāla kastīte ar nelielu sensoru, piestiprināta pie Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ēkas Kazarmes ielā, kopš aprīļa sākuma ik pēc desmit minūtēm ziņo Radiācijas drošības centram par radiācijas līmeni pilsētā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas. Tā ir viena no 24 jaunajām radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas modernizētās sistēmas stacijām, kuras izvietotas visā Latvijā.

Jelgavā radiācijas līmenis nekad iepriekš nav novērots.

Kā stāstījis Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Latvijas centrālajā daļā noveļ no jaunās stacijas pleciem uzdevumu pirmajai konstatēt no ārvalstīm ceļojošus radioaktīvā piesārņojuma mākoņus – par to rūpējas stacijas Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citviet valsts perifērijā. «Ja tas mākonis nāks, pirmās ziņos pierobežas stacijas,» H.Verbelis paskaidrojis Zemgales Ziņām. «Jaunā sistēma datus sniedz ik pēc desmit minūtēm GPRS sakaru tīklā, savukārt novecojušās iekārtas informāciju apkopoja ik pa astoņām stundām, turklāt datu pārraidīšanai izmantojot telefona līniju,» H.Verbelis uzsvēris nepieciešamību paplašināt un modernizēt sistēmu, kuras izmaksas bija 589 995 eiro, tostarp 86 procenti ES Kohēzijas fonda atbalsts.

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Tuvākajās pilsētās ārpus Rīgas šā gada sākumā dzīvokļu cenas ir nedaudz samazinājušās, liecina kompānijas Arco Real Estate aprēķini.

Kauguros vidējā cena ir samazinājusies par 1,6 % un janvārī bijusi 449 eiro/m2. 2010. gada laikā tā ir palielinājusies par 7 %, rēķina uzņēmuma speciālisti.

Savukārt Jelgavā dzīvokļu cenas ir samazinājušās straujāk – par 3 %. Jelgavā mājokļu tirgus aktivitāte pēdējos mēnešos ir zema. Tomēr 2010.gadā Jelgavā dzīvokļu cenām bija tendence paaugstināties, un gada laikā tās pieaugušas vidēji par 16%, norāda Arco Real Estate. Vidējā cena janvārī Jelgavā bijusi 334 eiro/m². Jelgavā, līdzīgi kā Rīgā visvairāk pieprasīti ir dzīvokļi centra rajonā ar kvalitatīvu telpu apdari.

Salaspilī un Ogrē šā gada sākumā dzīvokļu cenas nav mainījušās. Salaspilī vidējā cena bija 512 eiro/m², bet Ogrē – 429 eiro/m2.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?