Oktobrī Rīgā ir notikušas nelielas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā, un tā sasniegusi 604 eiro par vienu kvadrātmetru, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir par 4,3% vairāk, liecina Ober Haus dati.

Neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas populārākajos mikrorajonos, piemēram, Teika, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Imanta un Āgenskalns, vienistabas dzīvokļiem oktobrī saglabājās vidēji no 23 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro, divistabu dzīvokļiem - no 32 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 36 tūkstošiem līdz 47 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 45 tūkstošiem līdz 52 tūkstošiem eiro.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada oktobra mēnesī bija strauji pieaudzis un veido 895 darījumus, kas, salīdzinot ar septembri, ir par 15% vairāk.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Šā gada janvārī mājokļu tirgus Rīgas centrā bijis kluss. Tajā pašā laikā pastiprinātu interesi izrādījuši nerezidenti no Krievijas, — apgalvo Ober Haus Real Esate speciālisti.

90 % šo potenciālo pircēju vēlējušies iegādāties 2 – 3 istabu dzīvokli pilsētas centrā renovētā mājā vai jaunceltnē, cenu diapazonā 120 – 200 tūkst. eiro, savukārt atlikušie 10% gribētu iegādāties 150 – 200 m2 lielu dzīvokli pilsētas centrā un cenu amplitūdā no 0.5 – 1 miljoni eiro.

Vietējie pircēji vairāk interesējušies par salīdzinoši lieliem (120 – 150 m2) un kvalitatīvi izremontētiem dzīvokļiem labā mājā ar gāzes emOber Haus/em: par centra dzīvokļiem interesi izrādījuši nerezidentiapkuri, cenu kategorijā 250 – 400 tūkst. eiro.

Tikai 8% no dzīvokļu pirkumu darījumiem Rīgā 2012. gada 4. cetursknī bija saistīti ar nerezidentu aktivitāti, atsaucoties uz Zemesgrāmatas datiem, informē kompānija Nira fonds.

Nerezidenti reģistrējuši īpašuma tiesības uz 55 Jūrmalas dzīvokļiem un vairāk nekā 170 dzīvokļiem Rīgā, turklāt vairāk nekā puse darījumu Rīgā noslēgti par dzīvokļu iegādi tālajā centrā vai mikrorajonos. Jūrmalā lielākā ārzemju pircēju daļa izvēlas nekustamo īpašumu, kas paredzēts atpūtai, daudzi pirmkārt apskata privātmājas un zemes gabalus apbūvei, tomēr pērk tos reti.

«Runas par nerezidentu dominanci prestižākajos galvaspilsētas un Jūrmalas dzīvojamo platību segmentos ir nedaudz pārspīlētas,» piesaucot Zemesgrāmatas statistiku, secina Nira fonda valdes locekle Jevgēnija Markova. Piemēram, izpētot piecus lielākos dzīvokļu pirkuma darījumus ik mēnesi no oktobra līdz decembrim, varot secināt, ka nerezidenti vai tiem piederošie uzņēmumi bijuši iesaisīti septiņos darījumos Rīgā un sešos – Jūrmalā.

Gaidāms, ka jaunu projektu attīstība turpināsies, tomēr dzīvokļu piedāvājums tirgū turpmākajos gados varētu mazināties, jo banku meitu sabiedrību portfelī esošais dzīvokļu skaits sarūk, paredz Swedbank eksperti.

Rīgas mājokļu tirgū šogad vērojama pakāpeniska izaugsme, dzīvokļu cenas lēni pieaug un aktivitāte kļuvusi mundrāka. Šī gada deviņos mēnešos darījumu skaits pieauga par 22% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, tiesa, no salīdzinoši zemas bāzes. Dzīvokļu cenas pieaugušas par 1,6%. Tomēr izaugsme nav bijusi vienmērīga un plaša, Rīgas mājokļu tirgus dinamika joprojām ir ļoti segmentēta, norāda eksperti.

Dārgāko dzīvokļu segmentā dominē nerezidenti, kas iegādājas aptuveni divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru cena ir virs 100 tūkstošiem eiro. Likumsakarīgi, augsts pieprasījums nozīmē arī cenu kāpumu, tomēr svarīgi atzīmēt, ka nerezidenti galvenokārt ir koncentrējušies uz dārgajiem dzīvokļiem Rīgas centrā un pievilcīgākajos jaunajos projektos, savukārt citos segmentos to ietekme ir maza. Kopējā dzīvokļu tirgū Rīgā nerezidenti veido nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējās darījumu vērtības.

Rīgas centra dzīvokļu īpašnieki 2014. gada 2. ceturksnī, cerot uz nerezidentu pieaugošo interesi par nekustamiem īpašumiem vēl pirms Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā, mākslīgi paaugstinājuši cenas. Šī iemesla dēļ piedāvājums bija piesātināts ar dzīvokļiem, kuru pārdošanas cena neatbilda to faktiskajam stāvoklim un atrašanās vietai, liecina Arco Real Estate valdes locekļa Māra Laukalēja novērojumi.

Kā norādīts Arco Real Estate Rīgas centra dzīvokļu pārskatā, 2014. gada jūlijā vidējā Rīgas centra dzīvokļu cena sasniedza 2079 EUR/m², ko ievērojami ietekmēja tieši nerezidentu darījumi. No visiem 2014.gada 2.ceturksnī notikušajiem darījumiem 57% pārsniedza 142 300 EUR slieksni, bet tikai 10% sasniedza 250 000 EUR, kas no šā gada 1.septembra kļūs par minimālo slieksni nerezidentu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.

Rīgas centra rajons (t. s. tuvais centrs) 2014.gada 2.ceturksnī veidoja 32% no darījumu kopskaita ar Rīgas centra dzīvokļiem. Vidējās cenas šajā centra daļā bija ap 1400 EUR/m² dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī, ap 2000 EUR/m² dzīvokļiem labā stāvoklī un ap 2900 EUR/m² dzīvokļiem ļoti labā stāvoklī. Augstākas cenas bija raksturīgas dzīvokļiem ar augstvērtīgu apdari, kuri atrodas Vecrīgas vai parku tuvumā. Tuvais centrs, visticamāk, būs tā centra daļa, kuru visvairāk ietekmēs izmaiņas Imigrācijas likumā, jo šai pilsētas daļai ir vislielākā darījumu skaita proporcija, kas atrodas pašreizējā un gaidāmā termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas minimālā sliekšņa robežās, uzsver M. Laukalējs.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Rīgas centrs īres tirgū ir cieņā: klusajā centrā vairāk «bāzējas» ārvalstnieki, bet vietējie var atļauties t.s. centra perifēriju, izriet no Ober Haus Real Estate pārskata.

Kopumā 2010. gada nogale dzīvokļu īres tirgū nav izcēlusies ar pārlieku aktivitāti – decembrī tā bijusi vidēja, informē kompānija. Pēc tās sniegtajām ziņām, centrā pieprasītākais rajons ir klusais centrs, ko iecienījuši ārvalstnieki. Pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā tāpat veido ārvalstu pārstāvji, taču tur tie meklē dzīvokli īstermiņa īrei. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā izvēlas tālo centru, jo tur īres cenas ir salīdzinoši zemākas nekā aktīvajā centrā.

Lielāks dzīvokļu pieprasījums centrā ir pēc labiekārtotiem, mēbelētiem vienas līdz trīs istabu lieliem dzīvokļiem.

Uzņēmums ziņo, ka īres cenas jauno projektu dzīvokļiem centrā ir 400 – 450 eiro/mēnesī par vienistabas dzīvokļiem, 450 – 500 eiro/mēnesī par divistabu dzīvokļiem un 600 – 700 eiro/mēnesī par trīsistabu dzīvokļiem.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem Latvijas galvaspilsētā palielinās, un jaunajos projektos pilsētas centrā šobrīd pārspēj piedāvājumu. Procesu sekmē nerezidenti, kurus Latvija ir ieinteresējusi ar uzturēšanās atļauju iegūšanas iespēju, atzīst kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Projektu attīstītāju un pircēju interese lielākoties ir vērsta uz Rīgas centru un Jūrmalu. Darījumu skaits Jūrmalā šobrīd sāk mazināties, un to YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs skaidro ar to, ka cena par kv. m tiek noteikta daudz par augstu – 5000–7000 eiro, kā rezultātā nerezidenti daudz lielāku interesi sāk izrādīt par Rīgu. A. Božē arī atzīst, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstu nerezidentiem sekmējusi nozares ātrāku stabilizēšanos.

Tikmēr Rīgas guļamrajonos jauno mājokļu tirgū situācija stabilizējas. Daudzi nerezidenti, izvērtējot augstās cenas Rīgas centrā un Jūrmalā, arvien vairāk dod priekšroku Rīgas mikrorajoniem, sevišķi Pārdaugavā, kas ir tuvu lidostai un pa ceļam uz Jūrmalu.

Nekustamā īpašuma attīstītājs West East Industries turpina risināt parādsaistības, piesardzīgi kaldinot vērienīgus nākotnes plānus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no ļoti daudziem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem a/s West East Industries (WEI) ir izdevies pārdzīvot krīzi, nepazaudējot īpašumus un saglabājot vēlmi darboties šajā nozarē arī turpmāk. WEI, kas nekustamo īpašumu tirgū darbojas kopš 1993. gada, jau trešo gadu pēc tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) izbeigšanas, vēl joprojām turpina risināt finansiālās problēmas. WEI kārto parādsaistības ar banku un piesardzīgi, taču ar zināmu optimismu raugās nākotnē. WEI ir izdevies atrisināt konfliktu ar banku un nepazaudēt ciematu Meža ciems, kas Rīgā, Mežciemā, tika uzbūvēts 2008. gadā. Lai arī WEI prezidents Viktors Koroļenko atzīst, ka «cilvēki brauc projām un nav īsti, kam celt ēkas», viņš ir pārliecināts, ka «pēc krituma nekustamo īpašumu tirgū noteikti būs arī kāpums.»

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Mājokļu īre šobrīd ir viens no aktīvākajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem. Tā kā dzīvokļu iegādes iespējas daudziem vietējiem klientiem ir ierobežotas, arvien vairāk tiek izskatīta iespēja dzīvokli īrēt, šā gada trešā ceturkšņa dzīvojamo platību pārskatā secina Ober Haus Real Estate.

Cilvēki izskata iespēju īrēt gan kvalitatīvi remontētus dzīvokļus, gan arī neremontētus dzīvokļus, veicot uzlabojumus tajos par saviem līdzekļiem un pēc saviem ieskatiem.

Ārvalstnieki biežāk meklē divu līdz četru istabu dzīvokļus, turklāt tie var būt gan mēbelēti, gan nemēbelēti dzīvokļi. Vietējie klienti parasti interesējoties par vienas līdz divu istabu dzīvokļiem. Samērā liela interese esot arī par īres dzīvokļiem jaunajos projektos, bet to skaits ir ierobežots.

Īres cenas ceturkšņa laikā tikpat kā neesot mainījušās. Tikai atsevišķiem, kvalitatīviem dzīvokļiem ar labu atrašanās vietu trešajā ceturksnī bija vērojams vidēji 5 līdz pat 10 % cenas pieaugums. Šādu dzīvokļu pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu, ko ne reizi vien akcentējuši tirgus eksperti.

Lielākais cenu kāpums šā gada janvārī bijis 3 un 4 istabu dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, ziņo Latio.

Pēc šīs kompānijas datiem, vidējā cena bijusi 550 eiro/m2, kas ir par 2 % augstāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī joprojām saglabājas nepietiekams dzīvokļu piedāvājums mikrorajonos.

Lielākā interese un attiecīgi cenu kāpums tika novērots pieprasītākajos sērijveida projektos 3 un 4 istabu dzīvokļiem Imantā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā un Āgenskalnā. Savukārt Zolitūdē un Ziepniekkalnā pamanāms cenu kāpums bijis 119.sērijas dzīvokļiem. Kopumā cenas pēdējo mēnešu laikā varētu raksturot kā svārstīgas. Intereses pieaugumu par lielāku platību dzīvokļiem Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte skaidro ar 2 istabu dzīvokļu piedāvājuma trūkumu un nelielo cenas starpību 2 un 3 istabu dzīvokļiem. Pirms gada cenu starpība 2 un 3 istabu sērijveida dzīvokļiem vidēji bija 10 000 eiro, tagad tā samazinājusies līdz vidēji 5 000 eiro.

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Lai arī pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem šā gada jūlijā bija lielāks nekā gada sākumā, tomēr to iespaidoja vasara un atvaļinājumu laiks, izriet no pēdējā Latio mājokļu tirgus pārskata.

Lielākā pircēju interese ir par labiem un kvalitatīviem, tūlītējai dzīvošanai piemērotiem sērijveida dzīvokļiem par pircēju finansiālajām iespējām atbilstošām cenām. Šādi dzīvokļi veido vien daļu no kopējā piedāvājuma, tāpēc piemērota īpašuma meklējumiem potenciālie pircēji velta vairākus mēnešus. Ir gadījumi, kad šis process aizņem pat gadu.

«Situāciju dzīvokļu tirgū var raksturot kā pārdevēju un pircēju stīvēšanos. To nevar saukt par kaulēšanos. Pārdevēji, redzot, ka cenas iepriekšējos mēnešos ir diezgan stabili palielinājušās un bankas sola atkal kreditēt īpašumu iegādi, nav ar mieru piedāvājuma cenas samazināt pat gadījumos, kad pircēju interese par konkrēto īpašumu ir gaužām neliela. Savukārt pircēji nav gatavi maksāt augstāku cenu nekā tā bijusi iepriekšējos mēnešos,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Kamēr dzīvokļu tirdzniecības «frontē» bez lielām pārmaiņām, mājokļu īres tirgus Rīgā pēdējos mēnešos ir ievērojami aktivizējies, izriet no Ober Haus Real Estate otrā ceturkšņa dzīvojamo platību tirgus pārskata.

Pēc kompānijas sniegtās informācijas, ārvalstu klientu vidū pieprasītākie bija divu līdz četru istabu dzīvokļi – gan mēbelēti, gan bez mēbelēm. Savukārt vietējie klienti biežāk interesējušies par salīdzinoši mazākiem – vienas, divu istabu dzīvokļiem. Salīdzinoši liela interese ir par īres dzīvokļiem jaunajos projektos, bet to skaits ir ļoti ierobežots.

Piedāvājumā ir gana daudz vidējas kvalitātes divu un trīs istabu dzīvokļi, kas atrodas pilsētas aktīvajā centrā. Šiem dzīvokļiem ir īss ekspozīcijas laiks, proti, ar atbilstošu cenu šādi dzīvokļi tiek izīrēti vienas nedēļas laikā.

Tikmēr īres cenas nav būtiski mainījušās, ziņo Ober Haus Real Estate. Otrā ceturkšņa beigās īres cena t.s. jaunajos projektos bija no 400 līdz 460 eiro par vienas istabas dzīvokļiem, 450 līdz 650 eiro par divu istabu dzīvokļiem un 700 līdz 900 eiro par trīs istabu dzīvokļiem. Mikrorajonos vienas istabas dzīvokļi vidēji tiek piedāvāti par 130 eiro mēnesī, 180 eiro mēnesī tiek prasīti par divu istabu dzīvokļiem un 220 eiro mēnesī – par trīs istabu dzīvokļiem.

Saulkrastu nekustamie īpašumi kļūstot par alternatīvu Jūrmalai, uzskata Arco Real Estate. Pirkt vai īrēt īpašumus Saulkrastos izvēlas tie, kas vai nu nespēj maksāt augsto īres maksu Jūrmalā, vai arī tie, kas vēlas klusāku un mierīgāku vidi. Saulkrasti arvien vairāk piesaistot ārzemju tūristu interesi, kļūstot par alternatīvu visai trokšņainajai Jūrmalai.

Tikmēr kompānija Ober Hau Real Estate ziņo, ka stagnācijas periods nekustamo īpašumu tirgū Jūrmalā ir garām. Šā gada pirmajā ceturksnī Jūrmalas Zemesgrāmatas nodaļā reģistrēti vairāk nekā 80 darījumi ar zemēm un ēkām, 130 darījumi ar dzīvokļiem un 50 – ar zemēm. Darījumi notiek visā Jūrmalas teritorijā un par dažādām summām – īpašumi tiek pirkti gan t.s. lētajā, gan ekskluzīvo īpašumu segmentā.

Tuvojoties vasarai, Saulkrastos un to apkārtnē straujāk nekā iepriekšējos gadus aktivizējies īres tirgus. Potenciālie īrnieki galvenokārt ir no NVS valstīm (Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas). Lielākā daļa labiekārtoto māju un vasarnīcu bija izīrētas jau marta beigās, novērojusi Arco Real Estate Saulkrastu filiāles vadītāja Jana Semerikova. Tas gan attiecas tikai uz tiem īpašumiem, kas atrodas jūras tuvumā – līdz vienam km no pludmales. Vietējie iedzīvotāji nespējot maksāt augtās īres maksas, tāpēc izvēlas mājas un vasarnīcas tālāk no jūras vai kāda ezera tuvumā.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Šā gada otrā ceturkšņa sākums īres tirgū ir bijis diezgan kluss, aktīvāks tas palieka vien ceturkšņa pēdējā mēnesī, taču tas attiecināms tikai uz dzīvokļiem ar īres maksu vidēji no 355 līdz 570 eiro mēnesī, liecina kompānijas Ober Haus jaunākais apskats.

Pirmajā ceturksnī aktīvākie īres dzīvokļu interesenti bija vietējie klienti, bet otrajā ceturksnī ļoti augsts pieprasījums bija no ārvalstu klientiem, pēc centra un Vecrīgas īres dzīvokļiem uz pāris nedēļām Dziesmu un deju svētku un starptautiskā jauno

populārās mūzikas izpildītāju konkursa Jaunais vilnis laikā, gan uz pāris mēnešiem vasaras periodā.

Ārvalstu klienti un starptautisko kompāniju vadītāji pārsvarā interesējas gan par mēbelētiem divu istabu īres dzīvokļiem ar vidējo īres maksu ap 600 eiro vai četru līdz sešu istabu dzīvokļiem ar vidējo īres maksu līdz pat 1700 eiro mēnesī.

Vispieprasītākais joprojām ir pilsētas klusais centrs, taču gandrīz tikpat liela interese ir arī par dzīvokļiem aktīvajā centrā.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Komercplatību segmentā oktobris pagājis ar manāmu klientu aktivitātes paaugstināšanos. Lielākā aktivitāte bijusi no kafejnīcu un restorānu īpašnieku puses, kas meklē telpas Rīgas centra un Vecrīgas aktīvākajās vietās pirmajos stāvos ar lielāko gājēju plūsmu. Pārsteidzoša ir daudzu klientu gatavība pārmaksāt nomas maksu, lai iegūtu telpas, kuras ir noskatītas, informē nekustamā īpašuma uzņēmums Balsts.

Šādā situācijā komercplatību segmentā novērojams neliels cenu kāpums 5% apmērā. Rīgas mikrorajonos lielākais pieprasījums saglabājies pēc biroju telpām 30 – 50 m2 platībā. Kokrūpniecības un loģistikas nozaru attīstības rezultātā pieaugusi interese par ražošanas telpām Rīgas apkārtnē

Runājot par mājokļu tirgu, centrā un mikrorajonos cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 650 eiro/m2, dzīvokļiem centrā vidējā cena ir 1 000 eiro/m2. Izņēmums ir Jugla, tur oktobrī noticis ievērojams cenu kritums. Ja septembra mēnesī vidējā cena sērijveida dzīvokļiem bija 700 eiro/m2, tad oktobrī tā ir 600 – 650 eiro/m2. Ārpus centra esošajos jaunajos projektos vidējā cena ir 1 000 – 1 200 eiro/m2. Lielākais pieprasījums ir pēc 2 – 3 istabu dzīvokļiem labā stāvoklī. Lielākoties darījumi notiek ar banku starpniecību, kas attiecīgi paildzina darījumu gaitu. Jāpiebilst, ka dzīvokļu īpašnieki kļūst atsaucīgāki pret nekustamo īpašumu kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, skaidro kompānijas vadītājs Aigars Zariņš.

Telekomunikāciju uzņēmumiem varētu būt interese par Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

Viņš pieļāva, ka par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese Zviedrijas koncernam Telia, kas Zviedrijas mediju grupu varētu iegādāties caur SIA Lattelecom vai SIA Latvijas Mobilais telefons.

Tāpat interesi varētu izrādīt jaunais Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners.

Rungainis arī atzina, ka interesi varētu izrādīt investori no Krievijas, kam jau ir bizness Latvijā. Tomēr investīciju baņķieris uzskata, ka diez vai Krievijas investori atklāti izrādīs interesi par MTG, jo tādējādi būs sagaidāma vietējo iedzīvotāju pretestība.

Pastāv arī iespēja, ka par MTG Baltijas biznesu interesi varētu izrādīt kāds investors, kas patlaban nav pārstāvēts Baltijas valstī, tādējādi rodot iespēju ienākt Baltijas valstu tirgū. «Ja gadījumā MTG pārdos savu Baltijas biznesu, iespējamo investoru skaits var būt paliels, ņemot vērā, ka šādu darījumu tirgū negadās bieži,» piebilda Rungainis.

ASV autobūves koncerna General Motors Zviedrijas struktūrvienībai Saab uzradušies aptuveni 20 potenciālie investori, kuri ir ieinteresēti kompānijas pārņemšanā, informē ziņu aģentūra AFP.

"Aktīvu interesi par Saab šobrīd izrāda vairāk nekā 20 pretendenti," norādīja tiesas ieceltais Saab administrators Gaijs Lofalks (Guy Lofalk). Viņš arī norādīja, ka Saab pārdošanas darījums varētu tikt noslēgts jau šā gada jūnijā.

Kompānija General Motors jau paziņoja, ka restrukturizācijas programmas gaitā Saab atdalīsies no General Motors un tiks izveidota pilnīgi neatkarīga kompānija. Jāatzīmē, ka februāra beigās Zviedrijas tiesa pieņēma lēmumu piešķirt kompānijai Saab aizsardzību no kreditoriem līdz 20.maijam, tādējādi dodot uzņēmumam vairāk laika restrukturizācijas īstenošanai.