Francijas prezidenta vēlēšanas ir Eiropas politisko ziņu zenītā, taču turpat netālu drīzumā ir gaidāms vēl viens liels notikums, kas var kalpot par vējrādi Francijas vēlēšanām un, iespējams, Eiropas ģeopolitiskajai nākotnei.

Nīderlandes prezidenta vēlēšanas notiks 15. martā, un šobrīd cīņa par valdības krēslu ir izveidojusies starp diviem kandidātiem, Gērtu Vilderu - populistiskās Party of Freedom (PVV) partijas pārstāvi, un esošo premjerministru Marku Riti, kas vada daudz konservatīvāko People's Party for Freedom (VVD).

Eiropas tirgi aktīvi sekos līdzi Nīderlandes vēlēšanām ne tikai, lai saprastu, kā un kurš varētu uzvarēt Francijas prezidenta vēlēšanās, bet arī, lai liktu likmes par/pret Eiropas Savienības dezintegrāciju, vēsta The Daily Mail.

Eiropas finanšu tirgi šogad ir ļoti augoši. Eiropas Stoxx 600 indekss, spēcīgas ekonomikas dēļ, sasniedzis 3% atzīmi un 2016. gadā tas pieauga par vairāk nekā 9%. Tomēr Eiropas Savienības destabilizācija varētu satricināt līdz šim stabili augošos Eiropas finanšu tirgus.

Finch mērķis – saīsināt mājaslapu vizuālo kļūdu labošanas laiku, ļaujot pašiem dizaineriem ķerties pie šī darba, nerakstot kārtējo e-pastu programmētājam, ka vajag nomainīt krāsu

«Mēs izstrādājam programmatūru mājaslapu izstrādātājiem ar mērķi ietaupīt laiku to izveides procesā. Mēs fokusējamies uz specifisku lietu – kļūdu labošanu lapā. Gribam iznīcināt procesu, kā tas notiek šobrīd,» saka Rihards Grāvis, Finch veidotāja SIA Studio Dig It līdzdibinātājs. Parasti dizainers uzzīmē lapu un programmētājs to uzprogrammē, kā saprot. Pa vidu vēl ir projektu vadītājs un klients. Tad top pirmā lapas versija, kur dizaineram parasti daudz kas nepatīk. Šobrīd labojumi tiek veikti, sūtot e-pastus ar ekrānšāviņiem un lielām, sarkanām bultām, apzīmējot vietas, kas jāuzlabo. Dažkārt tiek lietoti projektu vadības rīki, kuros pieraksta vēlmes, piemēram, ka konkrētais uzraksts varētu būt lielāks. Rihards stāsta, ka Finch gadījumā dizainers atver Finch un uzreiz pats labo kļūdas un nomaina visu, kas nepatīk, – burtu izskatu, lielumu, krāsu līdzīgi, kā tas notiek bilžu apstrādes programmās. Rezultātā programmētājs saņem kodu, ko saprot un var uzreiz izmantot. «Tur vairs nekas nevar pazust tulkojumā, un viss ir precīzi, kā dizainers grib,» viņš skaidro.

Jānis Joksts un Gintars Petrovs, kuri iepriekš vadīja Rīgas restorānu Eksports, tagad Ragaciemā saimnieko grilbārā un picērijā Ribas. Īpašnieku mērķis bija radīt vietu ar «odziņu», kur nepiespiestā gaisotnē ieturēt maltīti - uz Ribām var atbraukt ģimenes pusdienās un arī sēņotājs gumijas zābakos.

J. Jokstam un G. Petrovam restorānu un ēdināšanas bizness nav svešs. Lielākā pieredze gūta, atverot restorānus Cheesemoon Duntes ielā un Eksports Andrejsalā, Rīgā. Kad Eksports beidza savu sešus gadus ilgo pastāvēšanu, bija nepieciešams jauns sākums. Ribām no Eksporta ir atšķirīgs koncepts. Tādos restorānos kā Kolonāde. Mūsu stāsti, Hotel de Rome un Bibliotēka Nr.1 ir smalki galdauti un cilvēki pieprasa izcilu servisu, taču grilbāra mērķis ir ļaut cilvēkam justies brīvi. G. Petrovs akcentē, ka bija vēlme radīt kaut ko vienkāršu, bet ar odziņu.

Ragaciems kā atrašanās vieta izvēlēta nejauši. Garām braucot, ceļa malā pamanīja tika pamanīts mazs, necils veikaliņš, kurš - kā izrādās - jau divus gadus bijis bez saimnieka. Ieejot šajās telpās gūta pārliecība, ka šī būs īstā vieta kam jaunam. Bija nepieciešami trīs grūti mēneši, lai izveidotu jauno grilbāru. «Sākumā doma bija romantiska – uztaisīsim sev un draugiem Jūrmalā nelielu krodziņu, kur nesteidzīgi satikties un baudīt vasaru, bet realitātē ikdiena paiet vienā skriešanā. Sākumā te nebija ne elektrības, ne kanalizācijas, ne arī preču piegādes, taču šos jautājumus esam sakārtojuši,» stāsta G.Petrovs.

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

Pena pārstrādes un saldējuma ražotāja “Food Union” galvenajai ražotnei Latvijā – AS “Rīgas piena kombināts” – ievēlēti jauni padomes locekļi.

Sorens Lauridsens (Soren Lauridsen), “Food Union” Eiropā izpildpriekšsēdētājs, turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja pienākumus un Linkolns Pans (Lincoln Pan), alternatīvo investīciju uzņēmuma “PAG Private Equity” partneris un līdzvadītājs, turpmāk ieņems uzņēmuma padomes locekļa amatu.

Darbu padomē turpinās Harijs Panke kā padomes priekšsēdētāja vietnieks. Līdz ar šīm izmaiņām, darbu AS “Rīgas piena kombināts” padomē pamet līdzšinējais padomes priekšsēdētājs un iepriekšējais uzņēmuma globālais vadītājs un līdzīpašnieks Andrejs Beskhmeļnickis, un padomes locekļi Soto Migels Castejanos (Soto Miguel Castellanos), Edgars Pīgoznis, Ingrīda Blūma un Jana Kraveca.

Edvards Bērnijs – sabiedrisko attiecību pionieris, kas noteica šīs industrijas metodes un filozofiju

«Skatīsim, kā varu līdzēt,» uzklausījis Džordža Vašingtona Hilla problēmas noteica Edvards Bērnijs. Hills, kas pagājušā gadsimta 20. gados bija American Tobacco Company prezidents, gribēja paplašināt noietu Lucky Strike cigaretēm, jaunu tirgus daļu saskatot sievietēs. Bija tikai viens liels «bet» – tolaik smēķējoša sieviete sabiedrības acīs bija gandrīz tas pats, kas palaistuve. Bērnijs, kas jau tolaik bija pazīstams sabiedrisko attiecību konsultants Ņujorkā, solīja lietu labot. Viņš piezvanīja tā laika dārgākajam metropoles psihoanalītiķim, lai par milzīgu honorāru noskaidrotu, ka cigarete asociatīvi ir vīrieša peņa iemiesojums.

Psihoanalītiķim Bērnijs zvanīja pirmo reizi, bet ne pirmo reizi viņš saskārās ar psihoanalīzi. Zigmunds Freids bija viņa onkulis – Bērnija māte bija Freida māsa, bet tēvs savukārt bija Freida sievas brālis. Ar slavenā Ziga darbiem Bērnijs jau bija paspējis iepazīties pirms vairākiem gadiem. Viņu apbūra Freida koncepcija par iracionālo zemapziņu, un Bērnijs jau krietnu laiku bija praksē pārliecinājies, ka var pelnīt daudz naudas, ar to veiksmīgi manipulējot.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Kafejnīca, neliels veikaliņš, radošā studija vai birojs – ir svarīgi, lai uzņēmuma telpas būtu iedvesmojošas un aicinošas, sevišķi, ja tajās notiek arī tikšanās ar klientiem. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās padomos, kas noderēs labiekārtot vai atjaunot uzņēmuma telpas, kā arī palīdzēs saplānot pārvērtībām nepieciešamos finanšu resursus.

Neatkarīgi no tā, vai telpas jāiekārto nu nulles vai jāpārplāno tās, IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka noteikt projektam atvēlēto budžetu. Pirmkārt, jānolemj, cik daudz līdzekļu uzņēmums var atļauties tērēt interjeram. Prioritāšu noteikšana palīdzēs turēties pie plāna un vēlāk arī ietaupīt. Papildus jau plānotajam budžetam, vienmēr jāatvēl aptuveni 10 % neparedzētiem izdevumiem.

Otrkārt, jādefinē kādām funkcijām uzņēmuma telpas paredzētas. Tās ir būtiski zināt pirms sākt domāt par krāsu paleti vai mēbelēm.

Visbeidzot, izvēloties profesionāla interjera dizainera sniegtos pakalpojumus, iespējams ietaupīt gan laiku, gan naudu. “Profesionālis piedāvās vairākus funkcionālus risinājumus, kā arī atlasīs piemērotākās mēbeles konkrētajām telpām. Tāpat interjera dizainers, izstrādājot piedāvājumu, ņems vērā pieejamo budžetu,” saka L. Ribaka-Orlova. Viņa uzsver, ka interjera dizainers var palīdzēt izvairīties no impulsīviem pirkumiem, kas reizēm var būt ļoti dārga kļūda.

Apbalvošanas ceremonijā Latviešu biedrības namā šovakar tiks paziņots «Latvijas Dizaina gada balvas 2019» galvenās balvas ieguvējs 20 finālistu konkurencē, informē pasākuma organizatori.

Pirmo reizi Latvijas Dizaina gada balvas vēsturē finālistiem bija jāaizstāv savi darbi auditorijas, žūrijas un citu skatītāju priekšā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – katram finālistam tika dotas 3 minūtes.

Šā gada finālistu darbus skatiet galerijā!

«Latvijas Dizaina gada balvas 2019» starptautiskajā žūrijā strādāja seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola «TALANTED» līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas «Dotdash» direktore ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma «Infogram» vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja «Fjord» un «Accenture Interactive» Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

Iepirkuma konkursā, kurā iecerēts izvēlēties uzņēmumu, kas par aptuveni 200 miljoniem eiro Latvijas armijai piegādās bruņotas automašīnas, kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma «Sisu Auto» piedāvājums, aģentūrai LETA neoficiāli apliecināja vairāki avoti aizsardzības resorā.

Saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Lai arī atbilstoši iepriekšminētajiem kritērijiem Somijas kompānijas piedāvājums novērtēts kā labākais, tomēr Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūrai LETA vēl nekomentēja, vai iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, iepirkuma komisija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) testēja «Sisu Auto» piedāvātos transportlīdzekļus «GTP 4x4» un vēl trīs kompāniju piedāvātos spēkratus - ASV uzņēmuma «AM General» transportlīdzekļus «Humwee», Dienvidāfrikas kompānijas «Paramount Group» spēkratus «Marauder LAV», kā arī Turcijas kompānijas «Otokar» transportlīdzekļus «Cobra». Testēšana notikusi gan uz koplietošanas ceļiem, gan bezceļa apstākļos.

Korejiešu kompaktklases modelis Hyundai i 30 ir kļuvis glītāks gan no iekšpuses, gan no ārpuses; tam ir daudz elektronisko palīgu, taču pats galvenais – tas ir būtiski uzlabojis šasijas un stūres pievada darbu

Pēc slavenā Pītera Šreiera (Peter Schreyer) nonākšanas Hyundai kompānijā ar interjera un eksterjera dizainu korejiešu markai pēdējos gados viss ir kārtībā. Katrs nākamais Hyundai produkts ir jauns veiksmes stāsts.

Bagātajās Rietumeiropas valstīs Hyundai i 30 tiks uzņemts ar ovācijām, jo tur atšķirībā no Latvijas modernie pasīvās un aktīvās drošības asistenti spēj samazināt apdrošināšanas prēmijas apjomu. Pie mums vairumā gadījumu automašīnas cena ir vienīgais kungs un ķēniņš, kas nosaka produkta popularitāti. Skaidrs, ka jaunā i 30 cena ir augstāka nekā vecajam modelim un tā vēl vairāk palielināsies, ja pircējs centīsies automobili nopakot ar visu to, ko piedāvā i 30 papildaprīkojuma saraksts. Skaitlis 14990 eiro, kas ir jaunā Hyundai i 30 bāzes modeļa cena, ir gaužām greizs un neinformatīvs. Objektīvi – perspektīvākais 140 ZS jaudīgais 1,4 litru benzīnmotors, ko var sapārot ar sešpakāpju manuālo vai septiņpakāpju robotizēto mehāniku maksās, sākot no 19990 eiro, bet dārgākajos izpildījumos tā cena jau klauvēs pie 30 tūkst. eiro robežas. Līdz ar to, paturot prātā cenas faktoru, lai cik suģestējošs un vilinošs neizklausītos jaunais i 30, Latvijas apstākļos mazākā brāļā i 20 piedāvājums šķiet saistošāks. Tas nav tikai cenas jautājums, kas i 20 gadījumā ir pircēju makiem draudzīgāks. Pēc salona izmēriem i 20 neko daudz nezaudēs i 30, turklāt konstruktīvi i 20 ir modernāks produkts.

Finanšu tehnoloģiju kompānijas TransferWise ikmēneša ieņēmumi ir ap deviņiem miljoniem eiro un līdz ar to gada apgrozījums ir ap simt miljoniem eiro

Sešu gadu laikā, uzņēmums sasniedzis bezzaudējumu punktu, raksta BBC.

«Mēs veidojam vienu no nedaudzajiem jaunajiem globālajiem finanšu pakalpojumu zīmoliem, kas rodas šobrīd. Ir grūti izveidot desmit reizes labāku produktu, ieiet tirgū un uzbūvēt savu zīmolu – tāpēc bankas un finanšu tehnoloģiju kompānijas sadarbojas. Sasniegt bezzaudējumu punktu tikai sešos gados kopš pakalpojuma palaišanas tirgu parāda, cik spēcīgi ir mūsu biznesa pamati. Šis ir tikai sākuma punkts. Ar unikālu platformu, ko mēs esam izveidojuši, mēs skatāmies uz jauna veida finanšu pakalpojuma radīšanu nākotnei,» norāda Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus), TransferWise līdzdibinātājs un vadītājs.

Savu artavu ne tikai Cēsu ēdināšanas jomai, bet arī kultūras dzīvei sniedz mākslas telpa Mala, kurā saimnieko Kristīne Auniņa ar dzīves draugu Alberto Gennaro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kristīne ir dzimusi un augusi Cēsīs, bet pēdējos dzīves gadus, pirms atkal pārcēlās uz dzimto pilsētu, pavadījusi ceļojot un strādājot citviet pasaulē. Abi divi kopā ar žiperīgo meitiņu, kura DB intervijas laikā centās iesaistīties sarunā, saimnieko vienā no Vecpilsētas namiem, tam piešķirot dvēseli un auru.

Senajā ēkā esošā kafejnīca iekārota mājīgi un omulīgi, radot sajūtu, ka esi atbraucis ciemos pie omas, kura galdā ceļ pankūkas ar aveņu ievārījumu. «Mums gribas, lai šeit viesi sajūtas kā mājās. Lai gan cēsnieki ārpus mājas ietur maltīti retāk nekā mums gribētos, kā arī mūsu organizētos kultūras pasākumus vairāk apmeklē un novērtē viesi no citām Latvijas pilsētām un ārzemnieki. Reiz ziemā, kad Cēsīs ir klusāks periods, uzaicināju uz Malu fantastisku DJ no Rīgas un uz pasākumu neatnāca neviens cilvēks. Radās sajūta, ka vietējie nenovērtē, ka atvedam viņiem klāt kvalitatīvu izklaidi,» spriež K. Auniņa.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Rīgas Meža ielas Street Burgers vadītājs Kristaps Fridrihsons atvēris savu ēdināšanas vietu dzimtajā pilsētā Liepājā

Esmu Liepājas patriots, uzsver K. Fridrihsons. Tur uzaudzis, bet pirms aptuveni 15 gadiem nolēmis meklēt plašākus ūdeņus. Liepājā jaunam puikam tolaik bija par šauru, lēnu, garlaicīgu. Taču viņš nekad nedomāja, ka aizbraucis uz neatgriešanos. «Latvija un Liepāja ir iespēju vieta. Citi saka – te nekā nav. Es pilnīgi tam nepiekrītu. Katram varu oponēt. Tas, ka neiet pie kāda, – varbūt jāpadomā, ko dara nepareizi.» Pirmo darba pieredzi guvis labos bāros Lielbritānijai piederošajā Džērsijas salā, K. Fridrihsons atgriezās Latvijā un sāka strādāt Rīgā. Vadīja dažādas jaunas ēšanas vietas, apmācīja viesmīļus, bārmeņus, līdz kopā ar Aleksandru Vēveru sāka strādāt pie burgernīcas izveides. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tā nebūs parasta ātrās ēdināšanas iestāde, bet vieta ar savu filozofiju. «Būt godīgiem pret klientiem un sniegt labāko no tā, kas ir atrodams tepat, Latvijā. Liellopa gaļa, jērs tepat no Latvijas laukiem – tas ir mūsu lepnums,» uzņēmuma mājaslapā lasāms tā moto. To pašu ideju tālāk nes arī K. Fridrihsona dibinātais Street Burgers Latvia franšīzes uzņēmums. Jautāts, kādēļ izvēlējies šādu uzņēmējdarbības formu, nevis izveidojis kaut ko pilnīgi no jauna, K. Fridrihsons saka: «Visam savs laiks. Šobrīd esmu ļoti dziļi iekšā Street Burgers. Ne tikai ar darbiem un atbildību, bet arī ar sirdi un dvēseli. Pagaidām neredzu citu ceļu.» Saprotot, ka ir pienācis laiks atgriezties Liepājā, viņam bija skaidrs – nekļūs par darba meklētāju.

Izaugsmes kapitāla uzņēmums “Auréa”, kuru līdzdibinājuši Mike Jatania un Paul Raphaël, paziņojis par uzņēmuma “The Body Shop” iegādes procesa pabeigšanu.

Tas ir līdz šim lielākais izaugsmes kapitāla uzņēmuma darījums. Uzņēmums “The Body Shop” ir dibināts 1976. gadā un piedāvā ādas kopšanas, ķermeņa kopšanas, matu kopšanas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļus, kas izgatavoti no dabīgām godīgas tirdzniecības sastāvdaļām no visas pasaules.

Mike Jatania būs uzņēmuma rīkotājdirektors un Charles Denton būs galvenais izpilddirektors (CEO), un viņi kopīgi vadīs uzņēmumu “The Body Shop”. Abiem uzņēmuma vadītājiem ir pieredze tradicionālu zīmolu atveseļošanā un transformēšanā par ilgtspējīgi augošiem uzņēmumiem.

Mike Jatania, Auréa līdzdibinātājs, norāda: “Iegādājoties “The Body Shop”, mēs esam ieguvuši patiesi ikonisku zīmolu ar ļoti lojāliem klientiem vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē. Mūsu apņemšanās ir koncentrēties uz zīmola klientu vēlmēm, ieguldot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošinot izcilu iepirkšanās pieredzi visos tirdzniecības kanālos, vienlaikus godinot zīmola ētisko un aktīvistu pozīciju.”

Līdz ar Mūkusalas Mākslas salona kūrēto izstādi TOP no top Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē, tapusi jauna suvenīru sērija - Latvijas mākslinieku emoji, informē Mūkusalas Mākslas salona komunikācijas vadītāja Agnese Kleina.

Pirmie savus emoji ieguvuši Auseklis Baušķenieks, Džemma Skulme un Miervaldis Polis. Emoji var nesāt izšūtus uz 100 % organiskās kokvilnas džempera vai elegantas piespraudes formā.

Piešķirot pazīstamajiem Latvijas māksliniekiem emoji tēlus, ilustrators Roberts Rūrāns izmantoja viņu pašu darbus. Auseklim Baušķeniekam tas ir 1957.gadā tapušais Vienpatis, Džemmas Skulmes iecienīto tautumeitu sižetu reprezentē Meitene (tautisks motīvs) (1966), bet Miervaldis Polis attēlots kā Bronzas cilvēks (Bronzas cilvēka pases foto process Nr. 6., 1992).

Vienpatis ir Baušķenieka iekšējais pašportrets - tā viņš pats to klasificējis. Baušķeniekam vienmēr paticis izzīmēt detaļas, bet gleznā pulkstenis uz viņa kreisās rokas locītavas palicis bez noteikta laika.

Šajā piektdienā, Līgo svētku noskaņās biznesa portāls Db.lv viesojas Valmiermuižas alus darītavā, lai vērotu, kā top Valmiermuižas gaišais degalus.

Degalus ir saīsinājums no vārdiem «dedzināts alus». Gan nosaukuma, gan idejas autors ir Valmiermuižas saimnieks Aigars Ruņģis, kas reiz pie sevis nosprieda: «Ja reiz franči var gatavot pasaulslavenu kalvadosu no Normandijas sidra, tad arī Valmiermuižā var darīt tikpat smalku degalu no Valmiermuižas alus».

Gaišo degalu iegūst, dedzinot Valmiermuižas gaišo alu. Degalus darīšana prasa daudz laika un pacietības. Dedzinātavā alu sakarsē virs 75 °C. Process ir lēns – trīs stundās no 150 litriem alus iegūst vien septiņus litrus degalus aptuveni 80 % stiprumā.

Brūvējuma smaržā jūtams miežu iesala saldums, bet garšā – maigas maizes notis ar vieglu apiņu rūgtumu pēcgaršā. «Degalus garšā vēlamies atklāt alus dvēseli - to iesalaino saldumiņu no maizītes, iesala graudu īpašo garšu un aromātu,» saka A. Ruņģis.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā Latvijā - Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, aģentūru LETA informēja "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Viņa norādīja, ka iepriekšēja mazumtirdzniecības vai loģistikas darba pieredze kandidātiem nav nepieciešama. No pirmās darba dienas katram jaunajam darbiniekam uzņēmums nodrošinās apmaksātas profesionālās apmācības.

"Esam uzcēluši "Lidl" loģistikas centru Rīgā un mūsu veikalu tīkla celtniecības darbi strauji turpinās visā Latvijā. Tagad ir pienācis laiks šīm ēkām dot dvēseli - sākt veidot enerģiskas veikalu un loģistikas centra darbinieku komandas, kas nodrošinās veiksmīgu "Lidl" startu Latvijas tirgū," sacīja "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons. Kompānijā arī norādīja, ka "Lidl" veikalu vadītāji un reģionālie vadītāji ir pavadījuši gandrīz divus gadus profesionālās apmācībās citās valstīs, kurās strādā "Lidl". Tāpat arī katrs jaunais "Lidl" veikalu un loģistikas centra darbinieks saņems profesionālu apmācību un pilnu darba algu par šo apmācību laiku.

Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."