Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Lēti nekad labu zirgu neatdošu, saka ceturtās lielākās zirgaudzētavas Latvijā saimniece Iveta Janelsiņa

Pati bijusi jātniece, piedalījusies sacensībās, nu audzē šķirnes dzīvniekus un ar tiem iepazīstina arī bērnus no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Zirgi Allažu vizītkarte ir vismaz kopš 1973. gada, kad te no Jaunpils pārnāca strādāt zirgkopībā un jāšanas sportā ar labu vārdu pazīstamā Austra Melbārde. Un sākās nopietns treniņu darbs. Tolaik arī 11 gadus vecajam meitēnam – I. Janelsiņai – iemirdzējās acis. Jau 46 gadus vecos notikumus Druvu saimniece tur gaišā atmiņā, jo Allažos bija spēcīga komanda un viņa arī sāka nopietni nodarboties ar jāšanas sportu. Arī tolaik bija pieejami labi zirgi, lai gan ne tik daudz ievesto no ārzemēm kā tagad. «Sporta meistara kandidātu es izpildīju, līdz meistaram drusku pietrūka,» teic I. Janelsiņa.

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

ASV Kalifornijas štatā 2023.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums tirgot un ražot kažokādas un preces no kažokādām.

Kalifornija ir pirmais ASV štats, kas pieņēmis šādu aizliegumu.

Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms parakstīja likumprojektu 12.oktobrī. Jaunais likums arī aizliedz dzīvnieku izmantošanu cirkos. Izņēmumi ir kaķi, suņi un zirgi. Uz rodeo šoviem šis aizliegums neattieksies.

Kalifornijā arī turpmāk būs atļauts valkāt kažokādas, tikai tās vairs nebūs iespējams iegādāties štata teritorijā. Izņēmums būs govs ādas un veselas briežu, aitu un kazu ādas, ko joprojām varēs tirgot Kalifornijā.

Aizliegums arī neattieksies uz apģērbiem un lietām, kas tiek izmantotas reliģiskās ceremonijās, piemēram, kažokādas cepurēm, ko mēdz valkāt hasīdisma piekritēji, ziņo ASV mediji.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēja pielāgot savu biznesu atbilstoši mērķa tirgum un resursiem, kas tobrīd ir pieejami, uzskata Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle.

Jebkuram uzņēmējam ir jāspēj novērtēt procesus no malas, atzīt kļūdas un mainīt virzienu, ja tas ir nepieciešams, uzskata S.Kotlere, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes pamatā ir arī atklātībai. Katrā darbībā uzņēmējam ir jābūt godīgam gan pret savu komandu, un klientiem, gan pret investoriem un sadarbības partneriem, spriež Nectaro vadītāja, uzsverot, ka biznesiem Latvijā nav jābaidās kļūt lielākiem. Uzņēmējiem ir jāizvirza augstākas ambīcijas un jāuzņemas lielāki riski, tā radot jaunas iespējas sava biznesa attīstībai, norāda S.Kotlere.

Izvēlas citu virzienu

Mana kaislība ir zirgi, tāpēc jau kopš bērnības sapņoju par savu rančo, kurā dzīvotu desmitiem zirgu, atminas S.Kotlere, piebilstot, ka šis sapnis nav zudis joprojām. “Šobrīd tas ir atlikts no kad izaugšu liela uz kad būšu pensijā. Patiesībā, jau kopš bērnības labprāt esmu uzņēmusies vadīt un organizēt pasākumus, kā arī komunicēt ar lielākām cilvēku grupām. Līdz ar to nedomāju, ka mana nonākšana augstas konkurences korporatīvajā vidē ir pārsteigums kādam, kurš mani pazina bērnībā,” teic S.Kotlere, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas Preiļos, vēlējās savu laimi izmēģināt Rīgā.

Rauboņu parks Lietuvā šogad piedzīvojis vērienīgu rekonstrukciju un uzsācis reklāmas kampaņu Latvijā. Izklaides parks atrodas 90km attālumā no Rīgas un ir lielākais šāda veida parks Baltijas valstīs. Dodoties uz Rauboņiem, iespējams apmeklēt gan dinozauru parku, zoodārzu un muižas muzeju, gan pārbaudīt izturību Tarzāna takā un dažādās atrakcijās.

Viens no izklaides parka līdzīpašniekiem Valdas Tamuļonis atzīst, ka ģeogrāfiski parks atrodas latviešiem ļoti izdevīgā vietā, izklaides vietu labprāt apmeklē arī vietējie. «Mūsu auditorija ir gan latvieši, gan lietuvieši. Latvijā savus pakalpojumus reklamējam jau otro gadu, taču šā gada kampaņa ir krietni plašāka. Sapratām, ka reklāmām Latvijā ir liela atdeve, tāpēc šogad tām pievērsām lielāku uzmanību,» stāsta V.Tamuļonis, piebilstot, ka Rauboņu parks piedāvā ļoti plašu pakalpojumu klāstu, kas, visticamāk, arī pievilina latviešu tūristus. «Cenšamies piesaistīt klientus, piedāvājot plašas izvēles iespējas - vēlamies panākt, lai cilvēkiem nevajadzētu braukt uz trīs dažādām vietām, bet visu interesējošo viņi varētu atrast vienā. Cik man zināms, Latvijas parki nepiedāvā tik plašu pakalpoju klāstu, ar to mēs atšķiramies,» uzskata V.Tamuļonis.

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.