Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Fragments no intervijas
Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.
Vai mazajām saimniecībām jābūt lielākai atbalsta likmei? Vai lielajām saimniecībām likme būtu jāsamazina?
Ļoti daudz tiek runāts, ka mazajām, vidējām saimniecībām ir jāpalielina atbalsta likme, bet lielajām jāsamazina. Taču arī tagad likmes ir dažādas, ņemot vērā to, ko katrs zemnieks audzē. Eiropā valda uzskats, ka 80 % no visiem maksājumiem saņem 20 % saimniecību. Bet viņi aizmirst pateikt, ka šīs saimniecības apstrādā 80 % no visas zemes. Gribu teikt, ka lielās saimniecības jāsadala divās daļās – kam ir rapšu lauki un graudi un otra daļa, kam ir gan aitas, gan govis, zirgi vai kažokzvēri, kam ir daudz nodarbināto. Daudz saimnieku sāka no mazumiņa, un viņiem nevar pārmest, ka viņi izauguši lieli. No tiem, kas labi attīstījušies, vajadzētu mācīties. Un nevajadzētu strikti nodalīt – lielie un mazie. Zinu saimniecības, kuras ir bioloģiski saimniekojošas, bet jāuzdod jautājums – vai viņiem pienākas nepieciešamais atbalsts, jo neredzu saražotu produkciju, kas nonāks pie patērētāja. Katrā nozarē ir kāda melnā avs.
Vai pašām dalībvalstīm jādod iespēja izvēlēties, kādus ierobežojumus noteikt?
Ar šiem ierobežojumiem jābūt uzmanīgiem. Eiropa saka – mēs jums dosim tiesības izvēlēties, bet pēc tam jums jāparāda mērķi, kādi sasniegti. Ja tie nebūs sasniegti, tad visa nauda būs jāatmaksā atpakaļ. Tāpēc labāk saskaņot, ko EK grib, un pēc tam lemt, vai piekrītam. Atmaksāt naudu atpakaļ būtu ļoti sāpīgi. Labāk zīle rokā nekā mednis kokā! Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem. Jāskatās arī citas nozares, kā ES regulas tiek ieviestas. Man neliekas normāli, ka trešo daļu no meža nevaram izmantot. Ja tam jāsapūst, tas man nav saprotami. Tas ir saskaņā ar zaļo draugu vēlmēm. Manā pagastā piecu, sešu zaļo vārnu dēļ simtiem ha mežu nevar izmantot. Es saprastu, kad putni ligzdo vai perē, tad jāierobežo. Bet ir laiks, kad viņi tur nedarbojas, un to vajag izmantot. Jāsaprot, ka mums nauda ir jāsaražo. Mēs gribam dziedāt, dejot un svinēt, bet negribam ražot.
Te jārunā arī par darbaspēka trūkumu visās nozarēs. Nesaprotu Ekonomikas ministriju (EM), kas runā, ka jāved iekšā augstākās raudzes cilvēki. Šādi cilvēki ir tepat Latvijā, bet mums vajag lēto darbaspēku, kas dara papildu darbus. Zivju nozares pārstāvji saka, ka mūsu cilvēkiem jābūt cehu priekšniekiem, bet tie, kas griezīs zivīm galvas nost vai zivis vērs uz stieplītēm, lai ir ārzemnieki. Strādniekus vajag ievest, jo nav, kas strādā. Mēs, lauksaimnieki, atbalstām strādnieku ievešanu uz trīs mēnešiem. Ir jāmazina birokrātija šajā procesā. Mums ir nesaprotami, kāpēc viesstrādniekam jāmaksā vidējā alga valstī. Lai viņš saņem to, ko ir nopelnījis. Ja viņš gribēs strādāt, tad varēs nopelnīt. Mums jādomā par lauku uzņēmējiem. Jo viņš vairāk sapelnīs, jo vairāk naudas budžetā iemaksās.
Viens no nākamo gadu izaicinājumiem būs vide un klimats. Ko darīt, lai ražošana nebūtu jāsamazina?
Tas būs tik liels izaicinājums, ko pagaidām vēl neapzināmies. Lauksaimniekiem būs jādomā par kultūrām, kas prasa mazākas emisijas. Tāpat būs jādomā par kūtsmēslu apsaimniekošanu un biogāzes stacijām, kas novērš SEG emisiju un reizē ražo biogāzi un enerģiju. Mēs mēģinām aizstāvēt lauksaimnieku intereses, bet ļoti daudz jau ir palaists garām, kur nemācējām aizstāvēt savas intereses. Vides ministrijai kopā ar Zemkopības ministriju būs ļoti lieli izaicinājumi, lai pasargātu zemniekus.
Jāņem vērā, ka mums ir lieli meža resursi, par ko daudzi satraucas, ka tos izcērt. Taču jāskatās patiesībai acīs, ka meža resursi pieaug ne tikai pēc apjoma, bet arī pēc kvalitātes. Daudz darba tam velta gan institūts Silava, gan Meža īpašnieku biedrība un Latvijas valsts meži. Arī kokaudzētavas, kas veido ātraudzīgākas šķirnes un stādu audzētavas. Jaunaudzes tagad ir ļoti kvalitatīvas, un tās piesaista slāpekli. Vairāk jādomā, kā sabiedrībai labāk izskaidrot mežu ciršanu.
Sabiedrību uztrauc pesticīdu lietošana, kur apsteidzam kaimiņvalstis. Pašreiz top Nacionālais pesticīdu lietošanas plāns. Ko darīt?
Ir lielas saimniecības, kur bez tiem nevar iztikt. Neviens nekaplēs ar rokām balandas un citas nezāles. Atbalstām nostāju, ka pesticīdus nedrīkst lietot pirms ražas novākšanas. Šajā jautājumā mums jābūt stingriem. Valsts Augu aizsardzības dienests stingri kontrolē šo situāciju. Taču jābūt arī samērīgiem, lai augam tiktu iedots nepieciešamais. Lai nav tā, ka, aizliedzot kādu augu aizsardzības līdzekli, uzkāpjam uz grābekļa un importējam ko citu. Augļiem un dārzeņiem šos līdzekļus lietojam astoņas reizes mazāk nekā citās valstīs, jo lauksaimnieki tos nevar atļauties dārdzības dēļ.
Problemātiskais jautājums, kas skar visus lauksaimniekus, ir OIK. Vai plānotās izmaiņas jūs apmierina?
Šī situācija mūs apmierina tikai daļēji. Esam vienojušies, ka pieslēgumus varēs atjaunot. Tas būs ieguvums sezonālajiem patērētājiem, kas pieslēgumu izmanto sezonāli. Bet tas nerisina jautājuma būtību par OIK nozīmi visai tautsaimniecībai. OIK esam 7. vietā Eiropā, pārvadē un sadalē – 3. vietā, bet pēc elektrības cenas – 9. vietā. OIK slogs jānoņem no elektrības patērētāju maksājumiem. Jābūt saprātīgai un pārdomātai rīcībai, lai valstij nesanāk vēl vairāk maksāt tiesvedības gadījumā. Par dabasgāzes koģenerācijā ražotu elektroenerģiju nebūtu jāmaksā patērētājiem OIK veidā.
Zemkopības ministrija iebilst pret depozītsistēmas ieviešanu, un to atbalsta arī LOSP, kas aicināja šo jautājumu nepolitizēt. Kāpēc?
Par šo jautājumu Pārtikas padomē izteicās visas ieinteresētās puses – vairākas ministrijas, atkritumu apsaimniekotāji, ārvalstu investori, LTRK, LOSP un LDDK. Atkritumu apsaimniekotāji ir kategoriski pret. Visai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai 2014. gadā iedeva 40 miljonus eiro, bet tagad 2 % apsaimniekošanai grib piešķirt 30 miljonus eiro plus būs jāiegulda vēl katru gadu. Atkal no iedzīvotāju kabatām būs jāņem ārā nauda. Nedomāju, ka tas ļaus iztīrīt mežus no pudelēm. Labāk vienu miljonu ieguldiet bērnu izglītošanā, lai viņi neko nemet ne mežā, ne pagalmā. Ministrijas tur nesaskata nekādu labumu un aicina VARAM nākt ar godīgu piedāvājumu. Pēc Induļa Emša prezentācijas šajā sanāksmē man radās pārliecība, ka depozītsistēmu nevajag ieviest.
Visu rakstu labāk zīle rokā! lasiet piektdienas, 8.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!