2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

#Zviedrijā mūžībā aizgājis starptautiskā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads.

Zviedrijā 91 gada vecumā mūžībā aizgājis starptautiskā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads, svētdien pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

«Ingvars Kamprads mierīgi aizgāja no dzīves savās mājās» Zviedrijas dienvidos, IKEA paziņoja tviterī.

«Ingvara ļoti pietrūks, un viņu silti atcerēsies ģimene un IKEA kolēģi visā pasaulē.»

LASI ARĪ:

Zīmola leģenda: Kā japāniski sauc IKEA?

#1/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/10

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

#3/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#4/10

#5/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#6/10

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

#7/10

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#8/10

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

#9/10

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

#10/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Heesen Yachts Nīderlandes pilsētā Osā jahtas ražo kopš 1978. gada, kad kuģubūvētavu izveidoja un savā vārdā nodēvēja Franss Hīsens (Frans Heesen). Lai būtu starp labākajiem savā nozarē, Heesen Yachts vienmēr uzsvars likts uz inovācijām.

Ražotnes fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

VIDEO, FOTO: Rīgas sporta burāšanas centra dibinātājs: Uz lielu peļņu neceru

Zīmola leģenda: jahtu būvnieks Beneteau

Kā top? SIA O-yachts katamarāni

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

FSMTALKS 2022: vadošais izbraukuma pakalpojumu pārvaldības forums

FSMTALKS ir veltīts izbraukuma apkalpošanas un servisa pakalpojumu pārvaldības nozarei, pulcējot vadošos ekspertus, lai dalītos zināšanās un veidotu ciešākus sadarbības tīklus. Vienas dienas pasākumā kopumā būs iespēja dzirdēt 14 pieredzes stāstus, piedalīties aktīvāko klausītāju viktorīna un nozares līderu paneļdiskusijā.

Frontu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā pasākumā piedalīsies nozares pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā Samsung, DATI Group, Ram Mount, Rīgas namu pārvaldnieks, Scandit, Alliance for Recruitment un daudziem citiem. Reģiona nozares profesionāļi tiksies viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel Rīgā 2022. gada 1. decembrī.

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde - (1990. g. jūlijs, 2000. g. septembris un 2007. g. oktobris).

1990. gadā akciju tirgus kritums sakrita ar recesijas, kā to definē NBER (Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs, kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV) sākumu. 2000. un 2007. gadā kritums finanšu tirgos aizsākās attiecīgi 6 un 2 mēneši pirms recesijas sākuma. Citi akciju tirgus kritumi ir saistīti ar reģionālām krīzēm, kas globālo lejupslīdi neizraisīja: 1997. gada Āzijas finanšu krīze, Krievijas krīze 1998. gadā un krīze Grieķijā 2010. gadā.

Jāpiebilst, ka eiro krīze 2011. gadā izraisīja recesiju eirozonā. Vairāki 10-15% kritumi ir radušies arī no ierobežota mēroga satricinājumiem, piemēram, ar naftas cenu svārstībām, izmaiņām Ķīnas valūtas politikā vai kredīta procentu likmēs. Tikmēr vairāku kritumu tieša saistība ar reālo ekonomiku nav saskatāmi, piemēram, «Melnā pirmdiena» 1987. gada oktobrī vai kritums, ko veicināja LTCM riska ieguldījumu fonda sabrukums 1998. gada oktobrī. Tādējādi var secināt, ka 10-15% kritums nav automātisks signāls par globālas lejupslīdes sākšanos.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Sarīkojumi reģionos palīdz atslēgties no ikdienas, kā arī uzlabot tūrisma rādītājus.

Izvēloties, kurus biznesa forumus, komandu saliedēšanas aktivitātes un korporatīvos pasākumus apmeklēt, uzņēmēji nereti uzskata – jo tālāk no Rīgas, jo labāk. Tas palīdz izrauties no rutīnas, aizmirst ikdienas pienākumus un atvērt prātu jaunām idejām. Tiesa, atsevišķās vietās arvien trūkst naktsmītņu, ēdināšanas un izklaides vietu, kas palīdzētu pilsētas viesi noturēt ilgāk.

Nav slinki braukt

Latviešu šķēpmešanas leģenda Jānis Lūsis, ielu sporta un kultūras kustības Ghetto games dibinātājs Raimonds Elbakjans, sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, RA Events direktors Raimonds Strokšs. Tie ir tikai daži no 18 nozares ekspertiem un līderiem, kuru iedvesmojošo pieredzi būs iespēja dzirdēt pirmajā sporta entuziastu konferencē 26. aprīlī. Plānots, ka Sports VAR Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, pulcēs tūkstoš sporta vadītāju, treneru, skolotāju, sportistu, publiskā sektora, biedrību, uzņēmumu pārstāvju un citus interesentus. Tas ir skaits, par kādu rīkotājus – SIA Addiction – pozitīvā nozīmē varētu apskaust līdzīga profila uzņēmumi galvaspilsētā. Dažkārt konferencēm pat divsimt līdz trīssimt apmeklētāju ir grūti piesaistīt, sarunās ar kolēģiem dzirdējis aģentūras īpašnieks Mārtiņš Gineitis. Savukārt te cilvēki ir gatavi ne tikai uz pāris stundām izskriet no biroja, bet veltīt visu dienu vai pat vairākas. Organizēt konferences ar savu saturu ārpus Rīgas – tieši tāds ir Addiction darbības mērķis.

Rīgā durvis vēris jauns ātrās ēdināšanas restorāns Chickenson’s, kura ēdienkartē uzsvars likts uz panētiem un eļļā fritētiem ēdieniem, informē restorāna pārstāvji.

Chickenson’s pārstāvis Ivars Kalvis atzīmē, ka veselīgs dzīvesveids kļūst arvien populārāks, taču cilvēku vēlme sevi palutināt ar ātrajām uzkodām nemazinās.

Jaunā ātro uzkodu restorāna Chickenson’s ēdienkarti pamatā veido panēts un fritēts ēdiens, pagatavots no svaigiem produktiem. Nekas nav pirkts vairumā sasaldēts - ēdiens tiek pagatavots uz vietas restorānā, tai skaitā arī sīpolu gredzeni, frī kartupeļi, vairums mērču un panējums, kas ir neatņemama fritēto ēdienu sastāvdaļa. Chickenson’s ēdienkartes «slavas zāle» atvēlēta fritētām vistiņām un frī kartupeļiem labākajās beļģu tradīcijās - tie pagatavoti no svaigi grieztiem īpašas šķirnes kartupeļiem un fritēti liellopa taukos. Chickenson’s padomājuši arī par veģetāriešiem un vegāniem - pieejama arī ierastā, eļļā fritēto frī kartupeļu versija, salāti, panēts siers, zivs ar frī (Fish & Chips), jūras veltes un tofu.

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Ja ir labs stāsts un vēsture, par tūkstošiem var pārdot arī sažuvušu citronu.

Lielu naudu interesenti gatavi maksāt ne vien par kādiem slaveniem mākslas darbiem. Kolekcionēt var visdažādākos priekšmetus un attiecīgi - cerēt uz to cenas pieaugumu. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi kāda slavena persona.

Vašingtona citrons un ratiņkrēsls

Turklāt ar šādu piesitienu iespējams pārdot, šķiet, gandrīz visu. 2008. gadā ASV Sinsinati ar Cowan’s Auctions starpniecību par 2350 ASV dolāriem tika pārdots sažuvis citrons. Lieta tāda – cilvēki runā, ka tas esot plūkts no koka, ko iestādījis pats ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons. Proti, to 1842. gada maijā (43 gadus pēc minētās personas nāves) šķietami esot noplūcis dārznieks, kurš to rūpīgi noglabājis slēgtā pudelē. Kopumā maksa par šādu priekšmetu var it kā šķist daudz. Šajā pašā laikā tam piemīt emocionālā atdeve un vienmēr ir iespēja palielīties ar šādu reālu lietu. The Wall Street Journal piebilst – šo citronu pat varētu uzskatīt par ļoti izdevīgu darījumu (šobrīd to, iespējams, izdotos pārdot daudz dārgāk), ja ņem vērā, ka daudzu šādu leģendu apvītu vēsturisko kolekcionējamo priekšmetu pārdošanas cena pēdējos gados bijusi krietni augstāka.

Cilvēkiem vienmēr interesējušas lietas, kuras apvij leģendāri stāsti vai kuras piederējušas kādai slavenai personībai. Tas tradicionāli nozīmē, ka ap šīm lietām ir izveidojies zināms tirgus.

Proti, ja kolekcionārs grib iegādāties šādu priekšmetu, viņš to var arī darīt, piemēram, ar privātu vienošanos vai caurskatāmāku izsoļu palīdzību. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi slavena persona. Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru. Pirms tam tika gaidīts, ka šis apģērba gabals tiks pārots par 200 līdz 300 tūkstošiem dolāru un interesanti, ka iepriekšējais tās īpašnieks 2015. gadā to bija iegādājies par 137,5 tūkst. ASV dolāru.

Par ievērojamām summām var pārdot arī dažādus Holivudas filmu priekšmetus. Finanšu ziņu portāls "Barrons" ziņo, ka 16. decembrī "Julien’s Auctions" organizētā izsolē liela interese varētu būt gaidāma par priekšmetiem no tādām filmām un seriāliem kā "Gredzenu pavēlnieks", "Supermens" un "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek).

Čehu zvaigzne Jaromīrs Jāgrs, kurš aizvada savu trīsdesmito profesionālo sezonu, pirmdien no Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Kalgari «Flames» tika izīrēts uz Čehijas pirmās līgas vienību Kladno «Rytīrži», kas pieder pašam spēlētājam.

Līdz ar to 45 gadus vecais Jāgrs, visticamāk, noslēdzis savu NHL karjeru, kur viņš ir otrajā vietā vēsturē gan aizvadīto spēļu skaitā, gan arī rezultativitātē.

Šajā sezonā 45 gadus vecā čehu leģenda «Flames» rindās izcēlās ar vienu vārtu guvumu un sešām rezultatīvām piespēlēm, kas viņu lika ievietot neaizsargāto spēlētāju sarakstā. Neviena cita komanda Jāgru neizvēlējās, līdz ar to tika panākta vienošanās par uzbrucēja izīrēšanu uz Čehiju.

Jāgrs ķermeņa apakšējās daļas traumas dēļ šogad vēl nav spēlējis.

«Kaut esmu ļoti vīlies, ka viss dažādu apstākļu dēļ neizvērtās kā cerējām, esmu dziļi pateicīgs »Flames« organizācijai, faniem un Kalgari pilsētai, ka tiku uzņemts tik laipni,» paudis Jāgrs.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top Latgales zīmola Kuup Coffee kafija.

Oskars Maculēvičs pēc daudziem Rīgā pavadītiem gadiem un labi apmaksāta darba lielā telekomunikāciju uzņēmumā, pirms gada ir atgriezies dzimtajā pusē – Lendžos, kur savas bijušās skolas - Kalnezeru katoļu pamatskolas – meiteņu mājturības kabinetā izveidojis kafijas grauzdētavu. Kuup Coffee ir pirmais Latgalē grauzdētās kafijas zīmols un tam ir piešķirti izteikti latgaliski vaibsti.

Logotipā ir iekļauta dzimto māju simbolika, kā arī dūrainis un Laimas slotiņa. Šobrīd tiek piedāvātas trīs dažādas kafijas - Kolumbejis flirts, Jezupa Etiopejis sapyns un Brazilejis nakts.

Katrai no tām ir sava leģenda un raksturs, turklāt dažādās garšas nianses tiek panāktas bez aromatizatoriem, tikai ar grauzdēšanu, kas ir uzticēta speciālai datorprogrammai. Kafijas ražošanai nepieciešamās iekārtas iegādātas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kas saņemts, piesakoties Lauku atbalsta dienesta projektos. Tāpat uzņēmējdarbības uzsākšanai saņemts finanšu institūcijas Altum kredīts. Kuup Coffee darbojas LIAA Rēzeknes biznesa inkubatorā.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Godātā redakcija, šai laikā, kad latviešu tautas progresīvā daļa ir dziļās rūpēs par jaunas valdības veidošanas procesu, vēlos atgādināt par kāda visnotaļ nefiskāla un pat tāda kā imateriāla solījuma nākotni. Proti, jau kuro gadu un pat gadu desmitu muļļāto «maisu» atvēršanu. Šķiet, arī «atvēršana» būtu jāliek pēdiņās, jo materiālu publicēšanas vietā sen jau runā par visu ko citu, tikai ne vispārpieejamu publisku atklāšanu.

Kopš neatkarības atgūšanas un 5. Saeimas sanākšanas nu jau ceturtdaļgadsimts ir pagājis, tas ir veselas paaudzes laiks. Sabiedriskās domas veidošanas un politisku lēmumu pieņemšanas centrs šobrīd pārbīdās pie tiem, kuriem Atmodas un Barikāžu laikā vēl nebija pat pases kabatā. Pie paaudzes, kas par stukačiem varbūt ir dzirdējuši, bet savā dzīves pieredzē nav no tā cietuši. Nodarījums ir bijis iepriekš, un bijis pret citiem, gribot negribot pārejot no realitātes leģendā.

Tā kā «maisu» process tā vai citādi virzās uz galu – vai tas būtu uz reālu rīcību vai arī uz pakāpenisku aizmiršanu –, vēlos padalīties ar dažiem apsvērumiem, kuri man nedod miera.

Čehu leģenda Jaromīrs Jāgrs, kurš nākamo sezonu aizvadīs Kalgari «Flames» komandā, pašlaik par 99,9% uzskata, ka šis viņam būs pēdējais gads Nacionālajā hokeja līgā (NHL).

Par Jāgra un «Flames» panākto vienošanos tika vēstīts pirmdien un šajā dienā viņš vēl atradās Čehijā, atzīstot, ka mačus nav aizvadījis piecus mēnešus, tāpēc labu sezonas sākumu nevajag gaidīt. Jaunā NHL sezona sāksies jau trešdien.

Šī visu laiku otrajam rezultatīvākajam līgas spēlētājam būs 24. sezona NHL.«Kalgari interese bija jau no paša sākuma, bet Sentluisas »Blues« kļuva ieinteresēti vien tad, kad viņu spēlētāji guva traumas,» Čehijas medijiem atklāja Jāgrs. «Tāpēc pastāvēja iespēja, ka tur pēc traumēto spēlētāju atgriešanās tikšu izstumts no sastāva. Ticu, ka Kalgari viss būs atkarīgs no manis paša.»

Līgums noslēgts par vienu miljonu ASV dolāru (840 000 eiro), bet bonusos viņš varēs tikt pie vēl viena miljona. «Maz kas piedāvātu vairāk manā vecumā. Tomēr līdz ar to man nebūs spiediena - būt lētākajam spēlētājam komandā nav slikti,» Jāgrs pauda ar smaidu. «Neviens no manis negaidīs 50-60 punktu sezonu. Trešā, ceturtā maiņa būs labi.»

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.